Šorīt Tārgales pagastā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs.

Viņa virzienā raidīti vairāki šāvieni, informēja Valsts policijas Ventspils iecirknī. Aizturēto pagaidām nav, policijas operatīvā grupa strādā notikuma vietā – īpašumā (iespējams, vasarnīcā), kurā uzturējās Gončarovs un, cik zināms, arī viņa sieva, vēsta portāls Ventasbalss.lv.

Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pēc plkst. 6 no rīta.

SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT), kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī te tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti, Db.lv pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldē, taču negadījumu ostas pārvalde nekomentē.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Tārgales pagastā nošautā Noord Natie Ventspils Termināls valdes locekļa Sergeja Gončarova slepkavības izmeklēšanu pārņems Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvalde Rīgā, Db.lv informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Ķervijs.

Policija izmeklē vairākas slepkavības versijas, tostarp netiek izsēgts, ka tā bijusi saistīta ar S. Gončarova uzņēmējdarbību. Tomēr R. Ķervijs nosauca par spekulācijām laikrakstā Telegraf minēto versiju par slepkavības ieroci, kam bijis klusinātājs, kā arī to, ka tā varētu būt saistīta ar narkotiku kontrabandu, jo nesen Ventspils tranzītuzņēmumi it kā nonākuši aizdomās un bijušas aizturēšanas. R. Ķervijs norādīja, ka nevar komentēt šādus izteikumus presē, ko nav apstiprinājusi nedz ekspertīze, nedz kāda cita oficiāla institūcija.

Db.lv jau rakstīja, ka Noord Natie Ventspils Termināls valdes locekli Sergeju Gončarovu nogalināja ar vairākiem šāvieniem 1. jūlijā agri no rīta pie viņa mājas Tārgalē. Kolēģi raksturo uzņēmēju kā miermīlīgu cilvēku, kas neiesaistījās nekādos konfliktos un nejaucās politikā.

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.

Kuģošanas kompānija SOL šodien izplatījusi preses relīzi, oficiāli paziņojot par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti. Latvijā kā sadarbības partneris izvēlēta Ventspils osta. Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals, kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze Ro-Ro kravu apkalpošanā.

Kuģis no Ventspils uz Zebrugi Beļģijā un Tilburi Lielbritānijā dosies reizi nedēļā sākot no janvāra otrās puses. Jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva.

Jau 90. gadu vidū Ventspils brīvostas valde lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Tika pieņemts lēmums būvēt jaunu universālo kravu termināli, kas apkalpotu Ro-Ro, konteinerkravas, refrižeratorkravas. 2000.gadā terminālis bija uzbūvēts un nodots nomā kompānijai Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Ventspils ostā šajā nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» (NNVT) piesaistītajiem kruīza kuģiem, informēja Artis Šenkevics, SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» komercnodaļas vadītājs.

Tādējādi tiek plānots veicināt tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēt pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstināt atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču tā nav piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, norāda NNVT.

Terminālis kopā ar sadarbības partneriem esot veicis pārrunas un iedrošinājis pasaulē labi atpazīstamu kruīzu kuģu operatorus savās kartēs iezīmēt arī Ventspils ostu.

«Līnijas savus maršrutus un apmeklējamās ostas plāno vismaz no 2 līdz 3 gadiem uz priekšu. Piestātņu parametri, infrastruktūra ir piemērota kuģiem ar līdz pat 240 metru garumu un ar 14,2 metru iegrimi. Ārzemju tūristi apmeklēs pilsētas apskates objektus, dosies ārpus tās skatīt jūras stāvkrastus un Eiropas platāko ūdenskritumu Kuldīgā. Savā kalendārā esam iezīmējuši 8 šāda veida kuģu ienākšanu Ventspilī,» norāda A.Šenkevics.

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

2015.gada martā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir šī gada labākais kravu apgrozījuma rādītājs vienā mēnesī. Pirmajos trīs mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Šā gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravu, bet pirmajos divos šī gada mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 4,8 miljonus tonnu, informē brīvostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Šā gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedza turpat 2 miljonus tonnu, nodrošinot kopējo kravu apjomu vienpadsmit mēnešos 24,4 miljonu tonnu apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kravu apgrozījuma dati par 2014.gada novembri (1,94 miljoni tonnu) pārsniedz pēdējo četru mēnešu rādītājus. Tomēr krasais akmeņogļu tranzīta samazinājums, kas radies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, novedis pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Šā gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Ir pabeigts 34.piestātnes remonts, turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. 2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Turpināsies jau iesākto projektu realizācija, kā arī sāksies projekta Grunts stabilitātes nodrošināšana realizācija, kas paredz veikt grunts pastiprināšanu aiz atsevišķu piestātņu līnijas.

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, bet pirmajos sešos mēnešos kopā kravu apgrozījums veido 16,3 miljoni tonnas.

Pusgadā apgrozīto kravu apjoms ir par diviem miljoniem latu lielāks nekā osta plānoja iepriekš, un tas varētu ostai dot papildus vienu miljonu latu, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš stāsta, ka papildus gūtie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo «tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē».

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums 49% apmērā bijis a/s Ventbunkers, a/s Ventspils tirdzniecības osta - 1% apmērā, SIA Ventamonjaks serviss - 7%.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,6 miljoni tonnu kravu, kas ir labākais ostas kravu apgrozījuma rādītājs pēdējo deviņu mēnešu laikā, informē ostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem janvāra mēnesī citus gadus. Lai arī janvārī palielinājies pārkrauto naftas produktu apjoms, tomēr kopējos rādītājus visvairāk ietekmē akmeņogļu apjoma kritums. Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēgsies vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

2015.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu kravu. Pirmajos deviņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 17,7 miljonus tonnu, informē brīvostas pārvaldē.

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

2015.gada maijā Ventspils brīvostā pārkrauti 1,9 miljoni tonnu kravu. Pirmajos piecos mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 11,8 miljonus tonnu, informē brīvostā.

2015.gada pirmo piecu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.