Grib būvēt četras dārgas koncertzāles  16

Kultūras ministrija (KM) līdz 30. aprīlim gaida četru pašvaldību pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus nav atvēlējusi, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība un par to pat vajadzētu diskutēt valdībā.

www.a4d.lv)" alt="Liepājas koncertzāle (Foto: www.a4d.lv)" class="imgfloatcenter" src="http://www.db.lv/images/article/2009/04/20/5fb3485e-805d-42c6-aefc-582014c3768f.jpg"/>Liepājas koncertzāle (Foto: www.a4d.lv)

Pērn 2. septembrī tā laika valdība uzklausīja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) stāstījumu, ka par Eiropas un, protams, arī valsts naudu reģionos varētu būvēt koncertzāles, kas kalpotu dažādiem mērķiem. Visos oficiālajos dokumentos figurē cits vārdu savienojums – reģionālie daudzfunkcionālie centri, taču ar to projektu vadītāji Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī domā vienu – jaunas koncertzāles. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no ERAF. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17. 5 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14.9 miljoni latu un nacionālais publiskais – ne mazāk kā 2. 6 miljoni, ko nodrošina finansējuma saņēmējs, teikts H. Demakovas parakstītajā ziņojumā.

Ne visu pašvaldību pārstāvji koncertzāļu būvniecību atbalsta. Ventspils domes izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele Neatkarīgajai izteicies: "Tā ir liela avantūra. Vienam otram ir svarīgi panākt, lai pirms vēlēšanām šie projekti būtu apstiprināti, taču tas ir bezatbildīgi uzņemties šādas saistības. Par tām turpmāk būs jāatbild jaunajām novadu domēm." Pārējo reģionālo koncertzāļu projektu vadītāji pat nepieļauj iespēju uz laiku iesaldēt projektu. "Daudzfunkcionālā centra izbūvi nav paredzēts apturēt. Esošās Cēsu Kultūras centra ēkas nolietojums ir kritisks, ja projekts netiek īstenots, tādā gadījumā ir apdraudētas pašvaldības iespējas nodrošināt novada iedzīvotājiem kultūras pieejamību," uzskata Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza.