Britu laikraksta The Guardian žurnālists Džozefs Meitons pats izdomājis savu publikāciju faktus, noslēdzoties pusgadu ilgušajai izmeklēšanai, savā tīmekļa vietnē apliecināja izdevums.

Rakstu ar atvainošanos un paskaidrojumiem parakstījusi The Guardian ASV versijas vadītāja Lī Glendaininga.

Meitons bijis The Guardian ārštata autors kopš 2009.gada, bet šā gada februārī vairāki avoti apliecinājuši, ka nav snieguši komentārus Meitona publikācijām, vai arī nav teikuši to, ko viņiem piedēvējis Meitons, skaidro Glendaininga.

Izmeklēšanas rezultātā no laikraksta tīmekļa vietnes izdzēstas 13 Meitona publikācijas, bet no citām izdzēsti komentāri un fragmenti, par kuru patiesumu laikrakstam neizdevās pārliecināties.

Kopumā viņš The Guardian publicējis 64 rakstus, un tos visus pārbaudījis īpaši nolīgts neatkarīgs inspektors.

Vadošais augstas kvalitātes komerciālā, privātmāju, interjera un auto stikla produktu ražotājs Guardian Industries Glass Group ir ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai uzlabotu produktu līniju rūpnīcā Gūlē, Anglijas austrumos. Augstās kvalitātes stiklu, kuru ražos šajā rūpnīcā, piegādās arī uz Baltijas valstīm, teikts paziņojumā presei.

Modernā arhitektūras stikla SunGuard SN sērija kļūst par populāru fasāžu risinājumu Baltijas valstīs. Šīs sērijas stikls ticis izmantots biznesa centra Quadrum Viļņā, augstceltnes Z-Towers Rīgā un Nacionālā muzeja Tartū izveidē.

Šobrīd Eiropā Guardian Industries ražo arhitektūras stiklu astoņās rūpnīcās Eiropā: pa vienai - Vācijā, Ungārijā, Polijā, Lielbritānijā un divas Luksemburgā un Krievijā.

Lielbritānijas Guardian Glass rūpnīcas vadītājs Pablo Isasmends paskaidro, ka rūpīgi tiek sekots līdzi kvalitātes līmeņa atbilstībai visās Guardian Industries rūpnīcās un stikls tiek pārbaudīts katrā tā ražošanas ciklā. Turklāt stikla ražošanas process nemitīgi tiek attīstīts. Būtiska uzlabojumu daļa ir papildus TPF (Temporary Protective Film) aplikatūra, kas tiek lietota visiem SunGuard SN produktiem. Jaunie uzlabojumi un pārklājumi nodrošina SunGuard produktu līnijai plašākas iespējas - stikls atļauj lielāku dienasgaismas caurlaidību, vienlaikus uzlabojot tā siltuma atstarošanas spējas. «Turklāt SunGuard stikla ražošana Lielbritānijā dos iespēju mums būt elastīgākiem pret saviem klientiem,» piebilst P.Isasmends.

Divas desmitgades pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, un salīdzinoši neilgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, valstī atkal pieaug Krievijas ietekme. Nelielā Baltijas valsts kļuvusi par Krievijas interešu spēļu laukumu, kur savijas biznesa, politikas un kriminālās intereses, raksta The Guardian.

Britu laikraksts pievērsies Krievijas ietekmes pētīšanai Latvijā. Avīze norāda, ka šāds Krieviju interešu sajaukums vislabāk novērojams ir Jūrmalā, mūzikas konkursa Jaunais Vilnis laikā. Pasākumu apmeklē Krievijas «superbagātnieki», lai socializētos un izklaidētos. Tiek jokots, ka pasākuma viesu kopējā bagātība pārsniedz Latvijas budžetu.

Jaunā Viļna viesi ir labi zināmas personas Krievijā – oligarhi, Krievijas Valsts domes deputāti, kā arī spiegi. Pirms dieviem gadiem pasākumu apmeklēja Romāns Abramovičs, Jaunajā Vilnī viesojies ir Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Vladimirs Proņičevs.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) vēl nav saņēmis oficiāli atbildi no iPhone 5 ražotāja Apple. Inc. par datumu, kad telefons būs pieejams Latvijā, informēja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

«LMT joprojām uzskata, ka Latvijas neiekļaušana valstu sarakstā, kur telefonu sāks tirgot 28.septembrī, ir kļūda,» teica J. Vēvers. «Tajā dienā paredzēta iPhone tirdzniecības sākšana Igaunijā, Lietuvā, Ziemeļvalstīs un citās pasaules valstīs. Pērn, prezentējot iPhone 4S, notika līdzīga kļūda ar Lietuvu,» viņš norāda.

Vienlaikus Apple produktu tirgotāja iDeal veikala vadītājs Mārtiņš Amtmanis uzskata, ka nevajadzētu būt problēmu ar atjaunoto mūzikas un multimediju nesēju iPod Touch un iPod Nano drīzu ienākšanu Latvijas tirgū. M. Amtmanis teica, ka abu šo ierīču jaunāko modeļu prezentāciju aizēnoja ziņas un spekulācijas par iPhone 5, kuru ASV prezentēja vienlaikus.

Vācijā plašumā vēršas jauna kustība, kuras piederīgie nodarbojas ar novērošanas kameru iznīcināšanu. Lai pretlikumīgo nodarbi padarītu interesantāku, par oriģinālu un radošu pieeju tiek piešķirti punkti, tādējādi veicinot sacenšanos aktīvistu vidū.

Novērošanas kameru izmantošana Vācijā ir karsti diskutēts jautājums. Aizvadītā gada decembrī Bonnā tika novērsta spridzināšana, bet oktobrī Berlīnes centrā zvērīgi nogalināts kāds vīrietis. Reaģējot uz šādiem notikumiem, Vācijas Iekšlietu ministrija pavēstīja, ka veidos sabiedrisko vietu efektīvu novērošanas sistēmu, raksta The Guardian. Vācijas Iekšlietu ministrijas plāni izsaukuši arī kritiku un protesta demonstrācijas.

Kustības aktīvisti norāda, ka kameru iznīcināšanas «spēles», kas nodēvēta par Camover, noteikumi ir vienkārši – jāizveido līdzīgi domājošu biedru grupa, kas jānodēvē kādas vēsturē zināmas personības vārdā, un jādemolē tik daudz novērošanas kameru, cik vien iespējams. Akcijas jāfilmē un jāpublicē kustības interneta vietnē. Papildus punkti tiek piešķirti tām «komandām», kas novērošanas kameras iznīcina kādā interesantā veidā, izmantojot, piemēram, cirvjus, siena dakšas vai virves.

Mode atrod skaistumu un, ko tur liegties, arī peļņu pavisam parastos ikdienas objektos

«Cerams, ka tā spēs saturēt kopā manu dzīvi,» tā šovasar par Prada sudraba papīra saspraudi kāds izteicās Twitter. To šur un tur, piemēram, luksus universālveikalā Barneys, varēja nopirkt par nieka 165 eiro. Par papīra saspraudi (normālo) izdosi ne vairāk par pusotru centu, bet tā, protams, nav no sudraba, un nav no Prada. Godīgi sakot, ekscentriskā itāļu modes nama versija nemaz nebija domāta parasta papīra, bet gan naudas banknošu saspraušanai. Kā ironizēja britu laikraksts The Guardian, bez zeķēm tā ir vienīgā Prada lieta, ko mēs teorētiski varētu atļauties.

Itāļi nav ne pirmie, ne vienīgie, kas ar smīnu uz lūpām aizlaiž tautās, teiksim kā nu ir, dārgus niekus. Gruzīnu modes dizaineram Demnam Gvasalia, kurš atbild gan par modes dinozaura Balenciaga, gan Parīzes iekārojamākā zīmola Vetements kreativitāti, ironija ir sinonīms viņa talantam. Pirms gada janvāra vidū Vetements pārdošanā laida spilgti dzeltenus T-kreklus ar DHL logo. Respektīvi, tie izskatījās tieši tādi, kādus varētu nēsāt jebkurš šīs loģistikas kompānijas darbinieks, kaut tur bija pāris strīpu, kas neatbilda klasiskajam oriģinālam. Neskatoties uz to, ka cena bija ap 206 eiro, tie tika izpirkti sezonas laikā. Sakot, ka tika izpirkti, gan nozīmē nepateikt neko, – sociālajos medijos tie radīja ko histērijai līdzīgu. Instagram pārpludināja pašbildes ar modelēm, blogerēm, stilistēm un zvaigznēm dzeltenajā krekliņā. Kāds izbijis DHL zīmola pārraudzītājs laikrakstā Financial Times rakstīja, ka T-krekls ir neglīts un tā cena ir «totāli vājprātīga», bet, neskatoties uz to, tas kļuva par pagājušā gada modes notikumu. D. Gvasalia intervijā The Guardian apstiprināja, ka arī viņš domā, ka T-krekls ir neglīts, bet tieši tādēļ «viņiem tas patika». «Mēs eksistējošām lietām dodam jaunu dzīvi,» viņš piebilda. To var tulkot kā mūsdienu sociālā reālisma paraugu, parodiju par globālo kapitālismu, modes sazvērestību, pliku sarkasmu vai ģeniālu mārketingu – viss ir atkarīgs, no kura leņķa uz to palūkojas.

Igaunijas Finanšu inspekcija tur aizdomās Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli par maldināšanu un apsver iespēju sākt pret to tiesvedību par naudas atmazgāšanu.

Inspekcija norādījusi, ka 2014.gadā veikusi «Danske Bank» Igaunijas filiālē pārbaudes, kurās konstatēti plaši, ilgstoši un sistemātiski naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu pārkāpumi. Tā arī atklājusi, ka «Danske Bank» filiāle nav pienācīgi analizējusi savu klientu - uzņēmumu «Lantana Trade LLP».

«Danske Bank» Igaunijas filiāle minēto pārbaužu laikā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka veikta bankas iekšējā analīze, kurā būtu atklājušās aizdomas par «Lantana Trade LLP» patiesā labuma guvēju. Bezdarbība attiecībā uz minēto kompāniju ir viena no pretenzijām, ko Finanšu inspekcija izvirzījusi bankai.

Iespējamā finanšu uzraudzības iestādes maldināšana uzraudzības procedūras gaitā uzskatāma par nopietnu pārkāpumu, ja pašai «Danske Bank» bija papildu informācija par savu klientu, kuru tā pārbaudes laikā nesniedza. Inspekcija apsver iespēju sākt attiecīgu pārbaudi.

Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.

Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.

Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»

Apple «saskaņojis darbības» ar četriem lielākajiem grāmatu izdevējiem, lai palielinātu e-grāmatu cenas, trešdien pauda Eiropas Komisija (EK), pieprasot kompānijām šo praksi izbeigt, informē guardian.co.uk.

E-grāmatu cenu saskaņošanā piedalījusies amerikāņu kompānija Apple un izdevēji Hachette Livre, HarperCollibns, Macmillian un Simon&Schuster, kas tādējādi varējuši palielināt e-grāmatu mazumtirdzniecības cenu. Tādējādi šīs kompānijas pārkāpušas Eiropas likumdošanu, un izdevējiem nevis mazumtirgotājiem izdevās noteikt e-grāmatu cenas veikalu «plauktos».

Šo kompāniju darbības modelis nonācis arī ASV atbildīgo institūciju redzeslokā. ASV Tieslietu departaments tiesājas ar amerikāņu izdevējiem HarperCollins, Simon&Schuster un Hachette par nelegālu cenu saskaņošanu.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Nu jau četrkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Lūiss Hamiltons, izmantojot īpaši komplicētas shēmas, izvairījies no nodokļu maksāšanas par savu privāto lidmašīnu, izpētījuši britu žurnālisti.

Braucējs 2013.gadā saņēmis 3,3 miljonu mārciņu (3,7 miljonu eiro) atmaksu no pievienotās vērtības nodokļa, kad viņa lidmašīna tika importēta no Menas salas, kur ir zemi nodokļi, pēc tā dēvēto Paradīzes dokumentu izpētes vēstīja BBC un laikraksts «Guardian».

Tiek ziņots, ka šādā virzienā strādājušas firmas palīdzēja Hamiltonam un dučiem citu klientu izveidot šķietami mākslīgus biznesus, lai pēc tam varētu pieprasīt nodokļu atmaksu vairāku miljonu eiro vērtībā. Mediji vēsta, ka shēma, kurā pēc tam pircēji nomāja paši savas lidmašīnas, varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) normām, kas aizliedz nodokļu atmaksu par personīgā lietošanā esošām lietām.

Par Eiropā augstāko būvi kļuvusi ēka Maskavā, pārspējot Shard Londonā, vēsta guardian.co.uk.

Maskavas Merkura pilsētas tornis tagad slejas 339 metru augstumā un ir par 29 metriem augstāks nekā Londonas būve.

Tornis ietilpst topošajā Maskavas Starptautiskajā biznesa centrā, 12 miljardu ASV dolāru kompleksā, kura iniciators ir bijušais mērs Jurijs Lužkovs.

Tagādējā Eiropā augstākā būve ir mazumtirdzniecības jomas miljardiera Igora Kesajeva ideja, un tas demonstrējot, ka visa Krievija ir vienā līmenī ar eirozonas valstīm, turpinot savu plānoto attīstību un virzoties uz priekšu.

Torņa dizaina autors ir aizsaulē aizgājušais amerikāņu arhitekts Frenks Viljams un tā izmaksas tiek lēstas viena miljarda ASV dolāru apmērā.

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver «Breksita» atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts «The Guardian».

Atbilstoši pašreizējam plānam «Breksitam» būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam.

«Breksita» atlikšanas idejas atbalstītāju vidū esot Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Mārtins Zelmairs.

«The Guardian» citē anonīmas ES amatpersonas, kas teikušas, ka nevēlas apsvērt īstermiņa pagarinājumu, bažījoties, ka pastāvošās problēmas tādējādi tiks paildzinātas uz dažiem mēnešiem.

Amatpersonas atsaucīgākas būtu par divu gadu moratoriju

Ierodoties uz ES un Arābu līgas samitu Ēģiptē, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pauda atbalstu «Breksita» atlikšanai, ņemot vērā sarunu strupceļu.

«Ja līdz marta sākumam vienošanās nebūs saņēmusi atbalstu, es uzskatu, ka tad būtu labi atlikt «Breksitu», jo bezvienošanās scenārijs ir slikts ES, bet tas ir ārkārtīgi slikts Apvienotajai Karalistei,» Kurcs sacīja žurnālistiem.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) apkopojusi Suomo NPP satelīta naktī uzņemtās zemeslodes fotogrāfijas, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā mūsu planēta izskatās nakts stundās.

Satelīts kosmosā tika nogādāts 2011. gadā un kopš tā laika riņķo ap zemeslodi. fotografējot tās planētas daļas, kuras attiecīgajā brīdī Saule neizgaismo. Satelīts aprīkots ar augstas izšķirtspējas kamerām un VIIRS tehnoloģiju, kas spēj atpazīt gaismas viļņus. Tādējādi satelīts spēj uztvert pat salīdzinoši blāvu gaismu un izšķirt tās avotus, kā arī intensitāti.

NASA norāda, ka iepriekš tik augstas kvalitātes zemeslodes attēlus varēja izbaudīt tikai astronomi un militāro satelītu īpašnieki, taču tagad tas kļuvis pieejams arī visiem zemeslodes iedzīvotājiem.

Fotogrāfijas iespējams izmantot arī, lai pētītu cilvēka dzīves ietekmi uz planētu, kā arī, lai novērtētu dabas katastrofu ietekmi. Tā, piemēram, no kosmosa uzņemtajās Ņujorkas fotogrāfijās redzams, cik plašas teritorijas aptvēra viesuļvētras Sendija izraisītie elektroenerģijas traucējumi.

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Šodienas karikatūra laikrakstā Dienas Bizness ir īpaša. Tā pirmoreiz zīmēta, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Kā pagājušā gada oktobrī rādījām rubrikā Kā top, mākslinieks A. Liepiņš savas karikatūras parasti zīmē, izmantojot baltu papīra lapu, krāsas, zīmuļus, flomāsterus un citus tradicionālus mākslinieku darba instrumentus.

Taču šoreiz mākslinieks nolēma izmēģināt karikatūras radīšanas procesu kompānijas Apple ražotajā planšetdatorā iPad Pro.

Raksta galerijā skatāmas dažas bildes no karikatūras zīmēšanas procesa, kā arī iespējams salīdzināt karikatūru, kas tapusi, zīmējot ierastā veidā, un karikatūru, kas tapusi, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»