Divi tehnoloģiju uzņēmumi Hansab un SoftBank Robotics ir apvienojusi spēkus, piedāvājot iespēju uzņēmumiem izmantot cilvēkveidīgo robotu Pepper, lai inovatīvā veidā nodrošinātu komunikāciju ar saviem klientiem un partneriem.

2016. gada beigās Hansab kļuva par sertificētu Softbank Robotics cilvēkveidīgā robota Pepper oficiālo partneri un izplatītāju Baltijas teritorijā. Hansab kā sertificēts partneris nodarbojās ar individuālu programmatūras izstrādi atbilstoši gala lietotāja biznesa vajadzībām. Softbank Robotics izstrādā un ražo humanoīdos robotus, Francijā, tomēr aplikāciju izstrāde notiek Hansab Grupas ietvaros. SIA Hansab veic gala lietotāja biznesa vajadzību identificēšanu un tālāk šo informāciju nodod uzņēmumam Hansab IT solutions, kas veic programmatūras izstrādi. Uzņēmumā šobrīd ir nodarbināti 9 cilvēki, taču Hansab IT Solutions mērķis jau pārskatāmā laikā ir darbinieku skaitu palielināt līdz 20 cilvēkiem. Fiziski uzņēmums atrodas Igaunijā, Tallinā, tāpēc izstādi veic gan Igaunijā, gan Latvijā.

Krīzes izraisītā kriminogēnā situācija vairāk darba sagādājusi fiziskās drošības iekārtu un banku aprīkojuma nodrošinātājiem SIA Hansab.

"Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, nelabais lien ārā - ir diezgan daudz gan atklāti, gan slēpti uzbrukumi firmām, juvelierveikaliem. Šī sfēra šobrīd ir visaktuālākā, lai gan mums šis jautājums ir bijis aktuāls visu 15 darbības gadu garumā," stāsta SIA Hansab valdes priekšsēdētājs Normunds Cukermanis. Tas pats attiecoties uz bankomātiem, jo arī pret šīm ierīcēm tiek veikti dažāda veida uzbrukumi. "Vai tas izskan publiski vai ne, bet tādas lietas notiek. Līdz ar to mēs darbojamies aktīvāk arī šajā sfērā," atzīst N. Cukermanis. Viņš uzsver, ka pasaule jau šādai pieredzei ir izgājusi cauri un esot pietiekami daudz iekārtu un aprīkojuma, lai nodrošinātu bankomātu pret ārējo ietekmi. "Viena no šādām sistēmām ir, kad uzbrukumu vai neautorizētas piekļuves gadījumā nauda bankomātā tiek iekrāsota. Līdz ar to uzbrucējiem guvuma nav, jo nauda ir iekrāsota un bojāta," stāsta N. Cukermanis.

SIA HANSAB saņēmis Finālista diplomu par sasniegumiem visaptverošās kvalitātes vadīšanas principu ieviešanā mazo un vidējo uzņēmumu grupā Latvijas Kvalitātes asociācijas rīkotajā Kvalitātes balvas pasniegšanā.

Diplomu saņēma HANSAB valdes priekšsēdētājs Normunds Cukermanis, kurš atzīst: „Šis diploms ir apliecinājums tam, ka strādājam kvalitatīvi un profesionāli. Līdz šim esam īpaši pievērsuši uzmanību visam, kas saistīts ar servisu, klientu apkalpošanu un HANSAB piedāvātās produkcijas labākiem risinājumiem, saņemtā atzinība no Latvijas Kvalitātes asociācijas ir pierādījums, ka strādājam pareizi un orientēti uz uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu.”

Līdz šim HANSAB ir pierādījis nepārtrauktu izaugsmi savas darbības laikā, turklāt ar katru gadu ieviešot un piedāvājot Latvijā jaunus pakalpojumus. Arī vadīšanas principu uzlabošana ir viena no uzņēmuma privilēģijām, tāpēc šāda veida atzinība ir nozīmīgs sasniegums un būtisks ieguvums, aizvadot HANSAB 15 gadu jubileju.

Drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA «Hansab» 2017.gadā palielināja apgrozījumu par 22,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu - līdz 5,455 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pagājušajā gadā darbojies ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 57 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

Gandrīz 73% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušie 27% no apgrozījuma bija ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas. SIA «Hansab» gada pārskatā atzīmē, ka tieši preču pārdošanā uzņēmums piedzīvojis straujāko ieņēmumu pieaugumu - tie pērn bija 3,960 miljoni eiro jeb par 30% vairāk nekā 2016.gadā. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas pieauga par 4,9% un bija 1,494 miljoni eiro.

«Pieaugumu apgrozījumā sekmēja noslēgtie darījumi par digitāliem kodu kalkulatoriem, naudas apstrādes tehniku finanšu sektorā un drosības risinājumiem mazumtirdzniecības sektorā,» SIA «Hansab» norāda savā gada pārskatā.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap iegādāsies 70 % Baltijā vadošā automatizācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hansab Group akcijas.

Hansab, kas dibināts 1991. gadā, izstrādā un sniedz drošības, maksājumu apstrādes, tirdzniecības vietu, sūtījumu piegādes, rindu regulēšanas sistēmu, autostāvvietu un citus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem no loģistikas, finanšu, mazumtirdzniecības u.c. nozarēm, kā arī publiskā sektora. Uzņēmums darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, un tam ir 18 biroji un apkalpošanas punkti visā reģionā.

"Hansab ir atzīts uzņēmums, kas ir izveidojis efektīvu, augstas kvalitātes klientu apkalpošanas modeli strauji augošajā automatizācijas jomā," saka BaltCap vadošais partneris Dagnis Dreimanis. "Mēs saredzam plašu iespēju loku šī uzņēmuma izaugsmei, izmantojot BaltCap ilggadējo pieredzi, virzot Baltijas uzņēmumus attīstībai globālajā tirgū."

Pagājušajā gadā piepildījušās iepriekš plānotās prognozes un drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotāja SIA Hansab apgrozījums audzis par 58%, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums palielinājies līdz 3,06 miljoniem latu. Tomēr, neskatoties uz apgrozījuma vērā ņemamo pieaugumu, pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 43,94 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem (zaudējumi 2011.gadā – 34,02 tūkstoši latu).

Hansab arī pērn izdevies nezaudēt līderpozīcijas banku sektorā – uzņēmuma lielākie darījumi ir Swedbank POS, Swedbank ATM un sadarbība ar citadeli, savukārt tirdzniecības sektorā – veikalu tīkls Prisma.

Šogad tiek plānots SIA Hansab apgrozījuma kāpums par 56%, kas saistīts ar eiro ieviešanu Latvijā. Tāpat arī paredzēta sadarbības stiprināšana ar bankām un lielākajiem stratēģiskajiem klientiem un sadarbības partneriem.

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Dažādu drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA Hansab šogad piedzīvoja apgrozījuma kāpumu par 8,21% līdz 4,7 miljoniem eiro, un šogad plāno palielināt apgrozījumu vēl par 18,8%, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums norāda, ka pagājušajā gadā apgrozījuma kāpumu nodrošināja galvenokārt banku sektors, kā arī atsevišķi lieli darījumi valsts un publiskajā sektorā. 2013.gadu SIA Hansab noslēdzis ar 11,344 tūkst. eiro lielu peļņu. Lai arī pērn bija vērojams apgrozījuma kāpums, plānotais budžeta pieaugums 34% apmērā netika piedzīvots. Budžeta izaugsmi par vairāk nekā trešdaļu Hansab plānoja saistībā ar eiro ieviešanu.

Šī gada budžetu uzņēmums ieplānojis ar 18,8% kāpumu, pamatā prognozi balstot uz bankomātu pasūtījumiem, kā arī tirgus attīstību tādās sfērās kā reklāma un bibliotēku risinājumi, un aktīvu tirgus apgūšanu visu automatizēto risinājumu produktu grupās valsts un publiskajā sektorā, informē Klientu Portfelis.

Turpmākos četrus gadus a/s Parex banka bankomātu tīklu apkalpos SIA Hansab, informē kompānijas pārstāve Sandra Kušķe.

To paredz līgums, kas 1. jūlijā noslēgts starp Parex banku un SIA Hansab.

SIA Hansab rīkotājdirektors Ingemārs Liakovičus norāda, ka šis, protams, nav vienīgais Hansab noslēgtais līgums, taču tas apliecinot, ka kompānijas sadarbības partneri to vērtē kā uzticamu un drošu pakalpojuma sniedzēju.

SIA Hansab dibināta 1991. gada janvārī, Igaunijā, kā privāta akciju sabiedrība. Kompānijas biroji un pārstāvniecības darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā SIA Hansab izveidojusi lielāko pneimopasta sistēmu Baltijā pēc darba staciju skaita, kas ļauj optimizēt gan laika, gan cilvēku, gan arī finanšu resursus.

Jaunā pneimopasta sistēma paredzēta asins paraugu, biopsijas materiālu, asins preperātu, kā arī medicīnisko dokumentāciju nosūtīšanai starp stacionāriem un to nodaļām. Sistēmas izveide ļaus nodrošināt ātru un drošu laboratorisko izmeklējumu un citu sūtījumu nogādi.

Sistēma ļaus efektivizēt slimnīcas darbu, aizstājot kurjerus un pārvadājumu darbus. Pneimopasta sistēmas izveidei Hansab veica gan projektēšanas, gan izbūves darbus, kuru kopējais ieguldījums mērojams ap 120 tūkstošiem eiro.

«Realizēt šo sistēmu Rīgas Austrumu slimnīcā palīdzēja arī līdz šim uzkrātā pieredze, piemēram, īstenotais projekts Zviedrijā, Hudding slimnīcā, kur UAB Hansab servisa inženieri izbūves darbus veica pat 8 km garai šādai sistēmai,» sacīja SIA Hansab valdes priekšsēdētājs Ingemārs Liakovičus.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

SIA HANSAB prezentēja jaunu pakalpojumu, kas sniegs papildu aizsardzību gadījumos, kad tiek nozagti bankomāti. Kopā ar bankomātu ražotāju NCR Latvijā tiek piedāvāts risinājums, kas uzbrukuma gadījumā garantē pilnīgu bankomātā esošo naudas zīmju nokrāsošanu ar speciālu, nenomazgājamu krāsvielu.

Ņemot vērā faktu, ka pēdējā laikā Latvijas teritorijā ir sākušies uzbrukumi komercbanku īpašumā esošajiem naudas izsniegšanas bankomātiem ar mērķi iegūt tajos esošās naudas summas, SIA HANSAB ir radis risinājumu, kas nākotnē nodrošinās lielāku drošību pret šāda veida pretlikumīgu rīcību. Tieši tāpēc tika noorganizēts seminārs kopīgi ar ražotāju pārstāvjiem, lai nodemonstrētu visām ieinteresētajām pusēm Latvijā (organizācijām – komercbankām, valsts institūcijām) risinājumu, kurš ir ļoti populārs ASV un Eiropas valstīs. Šāda veida ATM drošības risinājumu piedāvājums komercbankām prasīs izmaiņas arī Latvijā pastāvošajā likumdošanā attiecībā uz krimināli sodāmiem pasākumiem pret apgrozībā esošo skaidro naudu.

SIA HANSAB Lietuvā iedzīvina risinājumus, kas palīdz pasargāt bankomātus no to zagšanas.

Latvijas tirgū aizsargierīces, ar kuru palīdzību iespējams pasargāt bankomātus no to zagšanas, jo paredz naudas banknošu iekrāsošanu ar īpašu krāsu, jau tiek piedāvātas kopš pērnā gada augusta.

Kā atzīst SIA HANSAB projektu vadītāja Arlita Eglīte: „Mēs sadarbojamies ar Oberthur cash protection, lai piedāvātu Latvijas komercbankām un inkasatoriem iespēju pasargāt banknotes bankomātos un ārpus tiem. HANSAB tiek pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs un šī brīža situācijā, kad saistībā ar ekonomisko krīzi zādzību skaits palielinās, esam pārliecināti, ka tieši šāda veida bankomātu aizsardzība un banknošu iezīmēšana būs efektīvākais līdzeklis pret laupīšanu. Tas jau ilgāku laiku sevi kā veiksmīgu risinājumu ir pierādījis arī citās valstīs.”

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Jo tuvāk nāk eiro ieviešanas datums, jo vairāk pieaug uzņēmēju interese par eiro iekārtām, atzīst SIA Hansab valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Viņš stāsta, ka eiro iekārtas šobrīd iegādājas ne tikai tirgotāji, bet arī pašvaldību iestādes un pat baznīcas.

Īpaši aktīvi šobrīd par gatavošanos eiro apstrādei domā ārpus Rīgas strādājošie uzņēmumi – vairumu pasūtījumu saņemam no reģioniem – Madonas, Ogres puses, Latgales pilsētām.

Pieprasījums un apstrādāto pasūtījumu skaits SIA Hansab pēdējās nedēļās pieaudzis piecas līdz septiņas reizes.

DB jau rakstīja, ka lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet rudenī pieauga interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam.

Latvijas aviokompānija airBaltic šī gada 26. oktobrī sāks piedāvāt lidojumus saskaņā ar ziemas sezonas grafiku, kas turpināsies līdz pat 2009. gada 28. martam. Aviokompānija piedāvās četrus jaunus maršrutus, kā arī palielinās lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic piedāvās 49 maršrutus no Rīgas un 14 maršrutus no Viļņas.

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā), Db.lv informē Jānis Vanags, Starptautiskās lidostas Rīga A/S Air Baltic Corporation Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, mēs atvērsim jaunus maršrutus un palielināsim lidojumu skaitu. airBaltic patlaban piedāvā lidojumus uz teju 50 galamērķiem, savukārt kopumā no lidostas Rīga var nokļūt vairāk nekā 60 galamērķos. Tāpēc arvien biežāk cilvēki no Igaunijas un Lietuvas izvēlas lidot caur Rīgu.”

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

«Orkla Latvija» sāks attīstīt jaunu zīmolu Latvijā - «Anamma», kas ražo augstas kvalitātes ēdienus vegāniem. «Anamma» zīmola produkcija būs pieejama lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā no 2019. gada rudens.

«Anamma» ir Orkla grupas zīmols, kas radīts Zviedrijā. Zīmols radies jau pirms 20 gadiem, bet uzņēmums Zviedrijā «Orkla Foods Sverige» to iegādājās 2015.gadā, līdz ar to tas iekļāvās Orkla grupā. «Orkla Latvija» produktus importēs un piedāvās patērētājiem Latvijas tirgū.

«Anamma» produkti tiek ražoti Zviedrijas dienvidos Eslöv. Tos eksportē uz Dāniju, Somiju, Norvēģiju, Igauniju, Lietuvu un tagad arī Latvijā būs iespēja tos iegādāties.

«Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša skaidro: «Latvijā tirgus ir salīdzinoši mazs un alternatīvi produkti vegāniem joprojām ir nišas virziens, bet jāsaka, ka ļoti strauji augošs, jo attīstās no zemas bāzes. Taču vegāni un bezglutēna produkti ir nākotne un mūsu vēlme ir piedāvāt plašu produktu sortimentu, lai katrs var atrast sev vēlamo. Mums ir daudz kategoriju – šokolāde, cepumi, kūkas, majonēze, mērces, sulas, ūdens utt. – un varētu katrā no tām izcelt vegāniem draudzīgus produktus. Jaunas tehnoloģijas, lai sāktu ražot jaunās produktu kategorijās – ir dārgas, tāpēc Orkla grupas uzņēmumi specializējas sadarbībā. Mēs attīstām kompetenču centrus un varam piedāvāt patērētājiem plašu produktu sortimentu un arvien jaunus produktus.»

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.