Hansabanka: Latvijas ekonomika sāks atlabt 2009. gadā.

Pēc pārāk strauja IKP pieauguma perioda, kurā valdīja pārspīlēts mājsaimniecību un uzņēmumu optimisms, šobrīd tautsaimniecības pāriet pakāpeniskākas un sabalansētākas izaugsmes ritmā. Sagaidāms, ka triju valstu ekonomiku pieaugums pēc mērenas piebremzēšanās perioda pārskatāmā nākotnē atkal paātrināsies, līdzīgā secībā, kādā tajās sākās piebremzēšanās – vispirms šī gada otrajā pusē Igaunijā, bet nākamā gada laikā – Latvijā un Lietuvā.

„2008.gads Latvijas ekonomikai nesīs jaunus izaicinājumus, taču esmu pārliecināts, ka tie veicinās mūsu tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmes potenciāla atraisīšanos, mudinot uzņēmumus pievērsties eksporta produktu radīšanai un attīstībai”, saka Toms Siliņš, Hansabankas valdes loceklis. 4.ceturksnī Latvijā kļuva skaidrāk saskatāmas jau 3.ceturksnī vērojamās pieauguma piebremzēšanās pirmās pazīmes. Jo īpaši spilgti par to runā daudz mērenākais importa un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Ja jūlijā preču importa gada pieauguma temps vēl bija 39.3%, tad novembrī vairs tikai 4.8%. Šis process ir cieši saistīts ar mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku, tā gada pieaugums oktobrī pirmo reizi trīs gadu laikā bija mērāms ar viencipara skaitli un decembrī jau tuvojās nullei (+1.2% pret iepriekšējā gada decembri). Tas liecina, ka iedzīvotāji sākuši naudu tērēt un aizņemties daudz apdomīgāk.

IKP pieaugums trešajā ceturksnī vēl bija ļoti augsts: 10.9% un to noteica negaidīti straujais eksporta kāpums par 11.1%. 4.ceturksnī IKP visdrīzāk būs pieaudzis par 9 – 10% un pieauguma temps 2008.gada laikā turpinās pazemināties, pēdējos ceturkšņos noslīdot līdz apmēram 5%, bet gadā vidēji sasniedzot aptuveni 6%. To pamatā veidos mērens mājsaimniecību patēriņa un investīciju pieaugums par attiecīgi 5% un 3%. Preču un pakalpojumu eksports procentuālā izteiksmē augs straujāk nekā imports, taču lielās to apjomu starpības dēļ tirdzniecības bilances deficīts joprojām būs ievērojams, tam turpinot gada laikā samazināties. Ārējā nesabalansētība kopumā kļūs mazāk izteikta, tekošā konta deficītam sarūkot līdz 16–18% no IKP.

Šī dinamika jau ir sākusi iespaidot darba tirgu, decembrī bezdarbam nedaudz palielinoties. Bezdarbam pakāpeniski turpinot pieaugt 2008.gada laikā, nominālais algu kāpums saruks uz pusi, līdz apmēram 15%, taču to uzturēs joprojām ievērojamais darbaspēka pieprasījums un iespēja doties strādāt uz ārzemēm. Hansabanka vērtē, ka bezdarbs varētu pieaugt līdz 6–7%, tādējādi tuvinoties dabiskajam bezdarba līmenim (tādam, kas ir savienojams ar zemu un stabilu inflāciju).

Kaut arī tuvāko mēnešu laikā inflācija vēl turpinās pieaugt, šo procesu veicinošie iekšējie un ārējie faktori strauji zaudē spēku. Pakāpeniski izzūdot līdzšinējā enerģijas un pārtikas izmaksu kāpuma ietekmei, gada otrajā pusē un jo īpaši 2009.gadā inflācija ievērojami samazināsies, jo tajā brīdī arī iekšējā pieprasījuma spiediens būs samērā vājš. Nav šaubu, ka šo procesu veicinās patērētāju pragmatiskāka attieksme un konkurences saasināšanās.

Par ekonomikas nostāšanos uz mērenas izaugsmes ceļa liecina arī plašās naudas apjoma kāpuma piebremzēšanās no 45% janvārī līdz 20% decembrī. Finanšu tirgi stabilizējas, ko apstiprina arī Rigibor likmju pakāpeniskā pazemināšanās kopš oktobra, kad triju mēnešu likme bija pārsniegusi 13%.

Šī gada laikā valdībai būs ļoti operatīvi jāseko makroekonomisko rādītāju dinamikai un jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā stimulēt iekšzemes pieprasījumu. Latvijas Bankas lēmums par obligāto rezervju prasības samazināšanu apliecina tās gatavību rīkoties elastīgi, kas veicinās pakāpeniskās piebremzēšanās scenārija īstenošanu. Taču īstermiņa stabilizācijas pasākumi nedrīkst novērst uzmanību no galvenās ilgtermiņa prioritātes – eksporta veicināšanas, jo tikai tā spēj nodrošināt ilgtspējīgu mūsu valsts labklājības celšanos.

Baltijas valstu ekonomiku un jo īpaši Latvijas attīstība tuvāko mēnešu laikā būs izteikti atkarīga no situācijas eksporta tirgos. Kopš bankas iepriekšējā apskata publicēšanas pērnā gada oktobrī vislielākās pārmaiņas notikušas tieši prognozēs par pasaules ekonomikas attīstību, dēļ ASV augsta riska kreditēšanas krīzes arvien plašākās ietekmes uz finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā. Par laimi, Baltijas valstu svarīgākajās tirdzniecības partnervalstīs izaugsme būs samērā spēcīga, jo īpaši Ziemeļvalstīs un Krievijā. Arī kontinentālās Eiropas ekonomikas visdrīzāk nepiedzīvos tik strauju IKP pieauguma tempu krišanos, kāda notikusi ASV (0.6% IKP gada pieaugums 2007.gada 4.ceturksnī). Nozīmīgs riska faktors pašreizējā situācijā ir Baltijas valstu savstarpējo tirdzniecības saišu intensitāte, jo izaugsmes piebremzēšanās tajās var iedarboties savstarpēji pastiprinoši. Visu triju valstu un jo īpaši Latvijas eksports tāpat varētu tikt negatīvi ietekmēts, ja lēnākas pasaules ekonomikas izaugsmes rezultātā samazinās izejvielu cenas. Tas var skart gan koksnes, gan pārtikas un metālu cenas un šie produkti kopumā veido ap pusi Latvijas eksporta vērtības.

Kaut arī gan pasaulē, gan pašās Baltijas valstīs par to ekonomiskajām perspektīvām tuvākajā laikā ir pausts daudz bažu, Hansabankas analītiķi uzskata, ka Latvijas ekonomika ir nostājusies uz izaugsmes pakāpeniskas piebremzēšanās ceļa, saglabājoties labam ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Virzība pretim ES vidējam ienākumu līmenim turpināsies, pateicoties dinamiskiem un eksportēt spējīgiem uzņēmumiem, elastīgiem darba tirgiem un gadu gaitā īstenotajai piesardzīgajai fiskālajai politikai, kā arī ES fondu ieguldījumiem darba ražīguma paaugstināšanai.