Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Tas, kas šobrīd notiek mūsu valsts tautsaimniecībā, ir tikai loģiski, ņemot vērā norises pasaulē un Eiropā. Var teikt, ka augusta mēnesī Eiropa aizgāja atvaļinājumā, bet pēc tā atgriezās pilnīgi citā ekonomiskajā un finanšu vidē. Tur notiekošās negatīvās norises, protams, atspoguļojas arī pie mums.

Šodien visi redz, ka ienākumu līmenis samazinās gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pieaug bezdarbs un bezdarbības risks, un krasi samazinās cilvēku vēlme patērēt. Bet mūsu ekonomika ir patērētāju ekonomika, ražošanas sektors aizņem tikai 8% no tās. Nekustamā īpašuma nozare un celtniecība pirms gada aizņēma 25%, un līdz ar tās sarukumu neviens sektors nevar šo tukšo vietu aizpildīt. Runāt par to, ka mēs šeit tagad attīstīsim kaut kādu ražošanu un jaunas tehnoloģijas — tas ir bezcerīgi, jo prasa ļoti lielu ieguldījumu: infrastruktūru, izglītību un vēl ļoti daudz citu faktoru. Tāpēc ir jāārstē arī nekustamo īpašumu segments. To nedarot, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Šorīt (ceturtdien 12. jūlijā) tiek izplatīti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par Hansabanku, mēģina iegūt internetbankas Hanza.net lietotāju datus, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Hansabanka aicina nekādus datus šādā veidā nesniegt. Hansabanka nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.

Hansabanka šobrīd veic darbības, lai nobloķētu krāpniecisko lapu un sāktu izmeklēšanu.

Ja Jūs saņemat e-pastu ar šādu interneta adresi (http://www.eae-geraete.ch/hanza/hanzanetLV.htm), ko it kā ir sūtījusi Hansabanka, tad ziniet, tas ir mēģinājums no Jums izkrāpt hanza.net paroles.

Hansabanka iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo finanšu institūcijas šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Igaunijā devalvācija neko nedos, jo rezultātā lētāks paliks tikai darbaspēks, uzskata Igaunijas Bankas viceprezidents Andress Suts, ziņo dv.ee.

Devalvācijas rezultātā lētāks paliks tikai darbaspēks, cenas pārējām precēm, kuras pārsvarā tiek importētas, paliks tajā pašā līmenī. Tāpēc Igaunijas kronas devalvācija būtu liela kļūda. Ja mēs veidosim Igaunijā devalvācija neko nedos biznesu nepareizajā vietā, tad darbaspēka vērtībai nebūs nozīmes, skaidroja A.Suts.

Pēc A.Suta vārdiem, kopā ar fiksēto valūtas kursu vajadzētu iet arī brīvajai ekonomikai.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2008. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu bija pieteikušās trīs bankas – AS SEB Latvijas Unibanka, AS Hansabanka un AS Parex banka.

Izsoles komisija par uzvarētāju atzina AS Hansabanka, kura izsolē piedāvāja kredītu izsniegšanu un ar zemākajiem kredītprocentiem, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Izsoles piedāvājumu atvēršana notika otrdien, 29. janvārī, Finanšu ministrijā, un atvēršanā piedalījās arī visu trīs banku pārstāvji.

Tiesības 2008. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS Hansabanka – par summu 13,12 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02 %).

Tiesības 2008. gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS Hansabanka – par summu 10,69 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02 %).

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007. mācību gadā, kas iezīmē jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā kritusies interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem. Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).

"Hansabanka kā lielākā banka Latvijā uzskata par savu atbildību sekot līdzi vidusskolas beidzēju profesionālajiem plāniem, jo skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus. Tāpēc iepriecina, ka skolēnu izvēle par savu nākotnes lomu darba tirgū kļūst aizvien pārdomātāka. Tāpat ir redzams, ka karjeras izvēle ir kļuvusi daudzveidīgāka un skolēni ieklausās sabiedriskajā diskusijā par to, kuras specialitātes būs pieprasītas nākotnē. Diemžēl ir redzams, ka puse no skolniekiem, uzsākot mācības, tās uzreiz vēlas apvienot ar darbu. Lai iegūtā izglītības kvalitāte būtu pēc iespējas augstāka, skolniekiem būtu jādod iespēja fokusēties uz mācībām," uzsver Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Oksana Sivokobiļska.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā. Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu, liecina LK sniegtā informācija.

Akciju daudzums - 8 891 892 akcijas jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā.

AS Latvijas kuģniecība medijiem izplatītā paziņojuma teksts: "Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

AS Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu pircējiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

No 1.februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šī brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.

Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.

Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: ''Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju - plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu.''

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Valdības lēmumi par akcīzes nodokļu celšanu ir netālredzīgi, tiek pieņemti haotiski un ekonomiski vāji pamatoti - tā uzskata Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri, komentējot plānoto akcīzes nodokļa paaugstināšanu vīnam, raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem ar nākamā gada 1.februāri.

«Akcīzes nodokļa kāpums uz vīniem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja krīt, tikai mazinās jau tā zemos nodokļu ieņēmumus un veicinās legālu alkohola importu caur tax free jeb beznodokļu zonām, radot turpmākus nodokļu zaudējumus valstij,» uzsver nozares pārstāvji.

Divkāršā akcīzes nodokļa celšana alkoholiskajiem dzērieniem kopš gada sākuma ir apliecinājusi, ka plānotie nodokļu ienākumi netiek iekasēti, bet pretēji - samazinās.

Kopš šī gada 1. februāra vīna realizācija ir samazinājusies par aptuveni 30% (2008 gadā realizēti 1.76 miljoni litru vīna, 2009. pirmajā pusgadā - 610 tūkstoši litri), tāpēc pilnīgi skaidrs, ka paredzamais cenu kāpums uz vīniem akcīzes rezultātā nedos iecerētos papildus nodokļu ieņēmumus.

Db viedoklis Pret spekulantiem vērstās aktivitātes var skart daudzus uzņēmējus.

Ministru kabinetā (MK) uzsāktas diskusijas par iespēju veikt papildinājumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Proti, runa ir par iespēju aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darījumus, kad no uzņēmuma pamatkapitāla nekustamais īpašums tiek pārkvalificēts privātajām vajadzībām un pārdots.

Līdzšinējā kārtība iecerēta arī gadījumos, kad šādi uzņēmuma pārdošanas gadījumi notiek divas vai vairāk reizes piecu gadu laikā un uzņēmums ir darbojies vismaz trīs gadus. ·ādi rīkojoties, valdība faktiski ir palielinājusi IIN apliekamo bāzi. No vienas puses, šāds lēmums ir saprotams, jo valdība savā deklarācijā ir uzsvērusi, ka cīnīsies pret nekustamo īpašumu spekulantiem un šāds solis būtu viens no veidiem, kā to darīt.

Grieķijas premjerministrs aicinājis ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vaino valsts parādu nedienu pastiprināšanā, vēsta BBC.

Georgs Papandreu (George Papandreou) norādījis, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacījis G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

Grieķijas premjerministram drīzumā plānota tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama).

Grieķija apsver iespēju sākt tiesvedību pret ASV investīciju bankām, kas varētu būt veicinājušas valsts parādu krīzi, atsaucoties uz Grieķijas premjerministra Georga Papandreu sacīto, vēsta Bloomberg.

Taču premjerministrs pagaidām nav nosaucis konkrētas bankas.

Viņš sacījis, ka lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad būs veikta izmeklēšana par krīzes cēloņiem. «Grieķija skatīsies pagātnē un raudzīsies, kā viss notika,» stāstījis G. Papandreu, piebilstot, ka līdzīgas izmeklēšanas notiek citās valstīs, arī ASV.

Kā vēstīts, jau šā gada marta sākumā Grieķijas premjerministrs aicināja ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vainoja valsts parādu nedienu pastiprināšanā. G. Papandreu norādīja, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacīja G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

14.martā Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī 19 tika atklāta AS Hansabanka jauniešu programmas Open vārdā nosauktā auditorija. Auditorija atjaunota un modernizēta pateicoties AS Hansabanka finansiālam atbalstam, tās atjaunošana ir viens no Latvijas Universitātes un AS Hansabanka sadarbības rezultātiem.

Pasākuma laikā Latvijas Universitātes rektors prof. Ivars Lācis un AS Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš parakstīja sadarbības līgumu starp Latvijas Universitāti un AS Hansabanka par 26 000 ziedojuma piešķiršanu Latvijas Universitātei, kā arī apsprieda nākotnes sadarbības projektus.

Latvijas Universitātes rektors prof. I.Lācis pateicās par saņemto atbalstu. M.Avotiņš iepazīstināja klātesošos ar turpmākās sadarbības trim galvenajiem virzieniem. Ziedojums tiks virzīts akadēmiskās izaugsmes veicināšanai - grāmatu iegādei un stipendiju projektam Open Mind, kas tiks uzsākts sadarbībā ar LU fondu aprīlī. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Karjeras centru tiks atbalstīti karjeras projekti, kuri veicinās studentu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. AS "Hansabanka" turpinās atbalstīt arī izklaides un sporta jomu Latvijas Universitātē -Aristoteļa svētkus, LU basketbola komandu un studentu radio NABA.