Digitālā ekonomika sniedz nozīmīgu labumu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido dalībvalstu ekonomikas mugurkaulu, kā arī patērētājiem, kuri izmanto un rada pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem.

To pirmdien, 20.aprīlī, Saeimas namā uzrunājot kolēģus no visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, informē Saeimas Preses dienests.

«Tieši mazie uzņēmumi ir vistuvāk patērētājam un rada digitālos produktus, kas virza šo ekonomiku, kā arī veicina nodarbinātību. Tādēļ parlamentāriešu uzdevums ir saskatīt vienotā digitālā tirgus nākotnes priekšrocības un iedvesmot savu valstu biznesu un iedzīvotājus virzībai uz to,» norādīja R. Naudiņš.

Uzrunājot kolēģus, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka ES parlamentāriešiem jāpanāk vienota izpratne par vienotā digitālā tirgus saturu, kā arī aicināja parlamentāriešus dalīties savu valstu pieredzē.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentārieši pirmdien, 20.aprīlī, pulcēsies Saeimas namā, lai diskutētu par aktuālajiem digitālās ekonomikas jautājumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Sanāksmes darba kārtībā būs tādas tēmas kā lielo datu un mākoņdatošanas iespējas, privātums un drošība kibertelpā, kā arī izglītība un nodarbinātība digitālajā ekonomikā. Ekonomikas un digitālo lietu komisiju vadītāju sanāksme būs piektais Saeimas kā ES prezidējošās valsts parlamenta rīkotais pasākums.

«Strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare sniedz vēl nebijušas iespējas veicināt Eiropas Savienības konkurētspēju. Digitālās ekonomikas būtiskākā priekšrocība ir augstas pievienotās vērtības uz zināšanām balstītu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana. Vienlaikus sekmīgai nozares izaugsmei Eiropas Savienībai vienoti un aktīvi jāstrādā pie tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā arī gudri jāizmanto vienotā tirgus sniegtās priekšrocības,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jauno laiku pārstāvošie ministri – ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše un iekšlietu ministre Linda Mūrniece - neiecels savās ministrijās parlamentāros sekretārus, tādējādi iecerēts taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, parlamentārie sekretāri pārstāv ministrus saiknē ar Saeimas komisijām, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus ministra dotos uzdevumus.

Algas parlamentārajiem sekretāriem tiek maksātas no Valsts kancelejas budžeta un tās tiek noteiktas, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo algai piemērojot koeficientu 5.4.

Savus amatus parlamentārie sekretāri zaudē, ja savu amatu zaudē ministrs, kurš iecēlis attiecīgo parlamentāro sekretāru.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Situācijā, kad tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, mikrouzņēmumu nodokļa likme pieaugs par 22%, šī nodokļa maksātāji cer uz parlamentāriešu saprātu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau iepriekš tika izdarītas izmaiņas, kas paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi, lai 2017. gadā tā būtu 15%. Pirmais solis paredzēts 2015. gadā, kad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nolemts palielināt no pašreizējiem 9% līdz 11%. DB rakstīja, ka mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par iepriekšējās Saeimas parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tiem mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk kā deviņi, likme būtu 11%.

Parlamentārieši bez iebildumiem un debatēm apstiprinājuši grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nostiprina jauno deputātu atalgojuma sistēmu – parlamentāriešu darba atlīdzība būs mazāka.

Grozījumi Kārtības rullī nepieciešami, lai saskaņotu to ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Nākamajā gadā deputāti vairs nesaņems piemaksas par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Viņiem vairs netiks izmaksāta arī reprezentāciju nauda, kā arī sakaru un transporta kompensācijas.

Izmaiņas atalgojuma sistēmā paredz, ka vienīgā kompensācija, kas parlamentāriešiem joprojām tiks izmaksāta, būs apvienotā kompensācija par transporta izdevumiem un telpu īri. Saņemamā nauda tiks aprēķināta atkarībā no deputāta dzīvesvietas attāluma līdz Rīgai. Lielākā iespējamā kompensācija būs 471 lats. To varēs saņemt deputāti, kas no Rīgas dzīvo tālāk par 280 kilometriem, savukārt pierīgā dzīvojošie varēs cerēt tikai uz transporta kompensāciju.

Ilgi tika diskutēts par to, ka Saeimas deputāti varētu sev noņemt teju neaizskaramības statusu, taču šo iespēju pagājušajā nedēļā 100 tautas kalpi palaida garām, nobalsojot, ka imunitāte viņiem ir saglabājama līdzšinējā apmērā arī turpmāk.

Protams, šeit gari un plaši var spriest par morāli, ētiku, godaprātu un tamlīdzīgām jaukām, bet zināmai sabiedrības daļai ne īpaši saprotamām lietām, taču būtiski būtu saprast, kāpēc mūsu parlamentārieši izšķīrās tieši par šādu soli. Šķiet, vairāk par diviem iemesliem te nebūs.

Pirmkārt, runa varētu būt par zināmu mazohisma devu, it īpaši, ja runa ir par administratīvajiem pārkāpumiem. Kas notiek, ja, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu tiek aizturēts «mirstīgais» iedzīvotājs? Policijas darbinieks sastāda protokolu, abas iesaistītās puses uz tā parakstās, vainīgā puse samaksā soda naudu, un bieži vien par šo kauna traipu viņa dzīvē neuzzina pat paša ģimene, par plašāku sabiedrību pat nerunājot. Savukārt attiecībā uz Saeimas deputātu procedūra ar tādu pašu iznākumu ir krietni vien sarežģītāka. Proti, attiecīgā lieta tiek sūtīta uz Saeimu, iekļauta kārtējās sēdes darba kārtībā, un parlamentārieši balso par atļaušanu šādu likumpārkāpēju sodīt. Un līdz šim vēl ne reizi šāds balsojums nav bijis negatīvs. Tātad sanāk – mūsu deputātiem patīk, ka par viņu izdarībām uzzina, kaunina un nereti arī izsmej ne tikai pašu kolēģi, bet arī visa sabiedrība, ņemot vērā, ka parasti šādas lietas tiek gana plaši atspoguļotas medijos.

Izrādās, ka visnotaļ biezādainos Latvijas politiķus visvieglāk ir satracināt nevis, piemēram, pasakot, ka nāksies visu nakti sēdēt darbā, lai apstiprinātu ikgadējo valsts budžetu, bet gan tikai izsakot ierosinājumu, ka parlamentāriešiem vajadzētu atskaitīties par to, ko ir darījuši laikā, kad kavējuši Saeimas sēdes.

Un, protams, rēķinoties ar to, ka šādu iemeslu saraksts varētu tikt publiskots plašsaziņas līdzekļos. Šajā gadījumā vēlmi publicēt minēto informāciju ir izteicis portāls Deputatiuzdelnas.lv, taču principā šeit varētu būt runa par jebkuru mediju un ikvienu no Latvijā strādājošajām sabiedriskajām organizācijām.

Deputātu satraukuma izpausmes, apspriežot šo jautājumu, bija viena par otru uzjautrinošākas un absurdākas. Taču kronis visam droši vien ir deputātes, starp citu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) atskārsme, ka vajadzētu apšaubīt, vai organizācijai Delna vispār ir tiesības uzraudzīt deputātu darbu.Tagad iedomāsimies situāciju, kad kādā uzņēmumā brīdī, kad darba devējs pajautātu savam darbiniekam, kur viņš ir klīdis apkārt darba laikā, atskanētu atbilde - un kas tev par daļu? Principā nav divu domu, ka nākamajā brīdī šāds darbinieks krāmētu savas mantas un rakstītu atvadu e-pastu nu jau bijušajiem kolēģiem. Redz, Delna ir tāda pati sabiedriska organizācija kā, piemēram, Glābiet bērnus vai Latvijas Suņu federācija un tajā darbojas tādi paši šīs valsts pilsoņi kā jebkurš cits, kam ir tiesības balsot Saeimas vēlēšanās. Vienkārši sakot, ikviens Latvijas pilsonis ir darba devējs jebkuram deputātam, un tādēļ ir arī tiesīgs zināt, kur un kāpēc parlamentārietis atrodas laikā, kad kavē darbu Saeimā. It īpaši jau ņemot vērā, ka viens otrs tā dēvētais tautas kalps neatkarīgās Latvijas vēsturē jau ir pamanījies būt Saeimas sēdē un Latvijas Nacionālā teātrā izrādē vienlaikus.

"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

Ilma Čepāne, partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas pārstāve, pēc iepazīšanās ar dažādu valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā pieejamām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, secinājusi, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu.

Kā uzsver I. Čepāne, Aigara Kalvīša ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Finansu ministra Ata Slaktera kabatā ieripojuši aptuveni 23 tūkstoši, bijušā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ienākumi bijuši 25 tūkstoši, Mārtiņa Rozes ienākumi - apmēram 30 tūkstošu un Aināra Šlesera deklarācijā minēti tikai 23 764 lati.

I. Čepāne norāda, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidentu.

Kapitāla daļu turētājs valsts uzņēmumā, izņemot valsts sekretāru, tomēr varēs saņemt piemaksas, bet par padomju likvidēšanu vēl nevienojas.

Tāds bija rezultāts gandrīz divu stundu garajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas diskusijai par grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Kā Db jau rakstīja, valdība lēmusi, ka šogad ministriju valsts sekretāri vairs nevarēs pildīt tā saucamo kapitāla daļa turētāja amatu desmitiem valsts uzņēmumu tādējādi ievērojami palielinot savus ikmēneša ienākumus. Taču valsts sekretāri var deleģēt šo pienākumu citiem ministrijas darbiniekiem, piemēram, departamenta vadītājiem, kas tad tomēr varētu saņemt par šī amata pildīšanu papildus piemaksas, tomēr nepārsniedzot maksimālo valsts ierēdņa algu robežu —2 852 latu apmērā.

Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme piekritusi kļūt par Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāri.

Kā liecina labklājības ministres Ilzes Viņķeles ieraksts twitter kontā, KP vadītāja Ieva Jaunzeme piekritusi pieņemt izaicinājumu kļūt par LM valsts sekretāri sākot ar 15.februāri. To Db apstiprināja arī pati Ieva Jaunzeme.

Kā liecina I. Jaunzemes CV, Konkurences padomi viņa vada kopš 2006. gada 15. februāra un atkārtoti šajā amatā viņa apstiprināta pagājušā gada februārī. Jau iepriekš I. Jaunzeme strādājusi Labklājības ministrijā, 1992. gadā darbu sākot kā Sociālās apdrošināšanas departamenta ekonomiste, bet 1998. gadā kļūstot par LM Darba departamenta direktori, šajā amatā paliekot līdz 2000. gada jūnijam.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam

Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

Mēs domājām, domājām un izdomājām, ka vēl nedaudz jāpadomā... Tā var formulēt Saeimas deputātu darbu attiecībā uz tā dēvēto autortiersību nodevas likumu.

Proti, pērn tika nospriests, ka pašreizējais formulējums likumdošanā saistībā ar to, kam, kādos gadījumos un cik daudz jāmaksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai, vienkāršāk sakot, mūzikas klausīšanos ir pārāk neskaidrs, un tāpēc ir vajadzīgi likumdošanas grozījumi. Gada laikā izdarīto šajā jomā pat ar lielu piespiešanos nevar nosaukt par progresu. Tiesa gan, deputāti ir tikuši līdz attiecīgā normatīvā akta trešajam lasījumam, taču daļa no viņiem atzīst, ka pašiem nav ne jausmas, ko viņi tur ir salēmuši. Bet, tā kā veselu gadu it kā ir strādāts, un šajā sakarā atsēdēto laiku parlamentāriešiem pamest kaķim zem astes gluži negribas, likumu nolemts virzīt uz priekšu tādu, kāds tas ir, paredzot, ka tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Neprofesionāli un bezatbildīgi!

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Parlaments galīgajā lasījumā atbalstījis pretrunīgi vērtētās normas, kas ļaus investoriem saņemt uzturēšanās atļaujas, ieguldot līdzekļus uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajā īpašumā.

Likumprojekts izraisīja ilgas deputātu debates Saeimā. Bet pirms sēdes sākuma parlamentāriešus sagaidīja vairāki desmiti protestētāju, kas aicināja neatbalstīt normu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem.

Deputātu iebildumi pret šo priekšlikumu galvenokārt saistīti ar nacionāliem jautājumiem, iespējamu «kolonizāciju». Daļa deputātu atzina, ka norma ir atbalstāma, bet investīciju slieksnis ir pārāk zems.

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem varēs saņemt investori, kas ieguldīs uzņēmumu pamatkapitālā vismaz 25 tūkstošus latu, nodarbinās vismaz piecus darbiniekus, no kuriem vismaz pusei jābūt Latijas pilsoņiem vai patstāvīgajiem iedzīvotājiem, un nodokļos samaksās ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Tas, ka Latvijas politiskā vide ir reāli plašs liekulības tirgus, šķiet, nevienam nav noslēpums jau daudzus gadus, tomēr, redzot, kādi balsojumi pēdējā laikā ir Saeimā, gluži klusēt par to arī nevar.

Klausieties mūsu lišķīgajos vārdos, bet nepievērsiet uzmanību tam, kā spiežam pogas balsojuma laikā – tāds droši vien būtu precīzākais apzīmējums notiekošajam.

Vispirms jau jāmin ierosinājums sākt darbu pie Satversmes grozījumiem, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta nevis tā dēvētās 100 gudrās galvas. Šo priekšlikumu noraidīja! Tas ir interesants fakts, ņemot vērā, ka tikai viens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks – Vienotība – pirms tam bija skaidri norādījis, ka vēlas saglabāt jau esošo prezidenta ievēlēšanas sistēmu. Vēl jo interesantāk tāpēc, ka Reformu partija iepriekš bija paziņojusi, ka šāda ievēlēšanas sistēmas maiņa tai iekļauta partijas programmā, bet vienalga balsoja «pret». Tātad, dārgie vēlētāji, nelasiet arī partiju programmas, jo principā tās raksta pasaku žanra lietpratēji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

«Vairums šā brīža parlamentāriešu, kuru darbam 10. Saeimā sabiedrība ar savu balsojumu referendumā ir ielikusi «neapmierinošu» atzīmi, neredz morālas problēmas piedalīties ārkārtas vēlēšanās,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Piemēram, Ainārs Šlesers norādījis, ka «vēlēšanas ir vienīgais mehānisms, lai politiķi saprastu, vai viņiem ir tautas atbalsts».

«10. Saeimas atlaišana nebūt nav rādītājs tam, ka visi šābrīža parlamentārieši nedrīkst startēt ārkārtas vēlēšanās. Sabiedrība vienmēr būs negatīvi noskaņota pret politiķiem. Tas ir līdzīgi kā zemnieku dumpja laikā, kad tika dedzinātas visu baronu muižas, nešķirojot – labs vai slikts. Es neredzu morālos apsvērumus, kādēļ nekandidēt. Citādi būtu, ka šāda norma tiktu iestrādāta likumdošanā, skaidri pasakot, ka atlaistās Saeimas deputāti nav tiesīgi startēt nākamajās vēlēšanās,» skaidrojis Šlesers.

Bezjēdzīga iecere – tā droši var dēvēt Saeimā virzīto likumprojektu, kas paredz iespēju parlamenta deputātiem zaudēt amatu gadījumā, ja viņi pieļautu dažādus pārkāpumus.

Vispirms jau jāteic, ka Saeimu ievēl Latvijas tauta, reizi četros gados dodoties pie vēlēšanu urnām un balsojot vai nu par sev vēlamākajiem kandidātiem, vai arī par mazāko no piedāvātajām nelaimēm – kā nu kurš. Varam, protams, teikt, ka nav patīkami, ja deputāts darba laikā izskatās alkohola reibumā, ja tā dēvētais tautas kalps atļaujas no Saeimas tribīnes uzbļaut kolēģim: «Aizver muti!» un vēl viss kas cits. Tomēr jāņem vērā, ka katrs no šiem deputātiem ir saņēmis noteikta vēlētāju kopuma atbalstu, un nākamās vēlēšanas parādīs – ir vai cilvēkiem paticis tas, kā konkrētais viņu pārstāvis ir strādājis un arī uzvedies. Nenoliedzami cita lieta ir tad, ja pret kādu no deputātiem likumsargājošajām iestādēm ir izdevies savākt pierādījumus saistībā ar pretlikumīgām darbībām – tad gan šāds cilvēks ir jāizdod kriminālvajāšanai un dažādām ar to saistītām procedūrām. Jāatgādina, ka šāds precedents atjaunotās Latvijas laikā jau ir bijis – savulaik Saeimas deputāts Valdis Krisbergs ne tikai tika izdots vajāšanai, bet arī tika tiesāts un saņēma ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Saeima šodien nolēma atļaut veikt kratīšanu parlamentārieša Sergeja Potapkina (S) dzīvesvietā.

Šo lēmuma projektu atbalstīja 86 deputāti, tostarp arī pats Potapkins. Neviens no deputātiem nebija pret un neviens balsojumā neatturējies. Savukārt divi parlamentārieši - Mārtiņš Bondars (LRA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās.

Potapkins jau iepriekš norādīja, ka neiebilst pret kratīšanu savā dzīvesvietā gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra un Finanšu policijas izmeklētāji uzskata to par nepieciešamu. Potapkins skaidro, ka viņa sieva Gaļina Karmača ir algots darbinieks uzņēmumā, nav tā valdes locekle, savukārt mazās kapitāldaļas viņai piešķirtas uzņēmuma motivācijas programmā. «Ja Finanšu policijai un prokuratūrai ir aizdomas, ka uzņēmums nav rīkojies godprātīgi, tad man nav nekāda pamata traucēt izmeklēšanai,» norāda deputāts.

Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

Prieka diena vakar bija MTG Group pārstāvjiem Latvijā, proti, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu, nosakot, ka tiek atcelts obligātas retranslācijas princips, kas nozīmē - būs iespēja saņemt samaksu no kabeļtelevīziju operatoriem.

Pirmajā brīdī izskatās, protams, skaisti, jo iznāk, ka parlamentārieši ir pieņēmuši lēmumu, kas samazina zaudējumus komersantiem. Papētot šo jautājumu rūpīgāk, kļūst skaidrs, ka situācija nebūt nav tik rožaina, kā varētu šķist. Interesantākais nenoliedzami ir punkts, kas paredz, ka obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju - kanāliem LTV1 un LTV7. Redz, realitāte ir tāda, ka Latvijā darbojas tikai divas lielas televīzijas kompānijas - Latvijas Televīzija, kurā ietilpst pieminētie LTV1 un LTV7, kā arī MTG, kas sevī ietver TV3, TV6, TV3+, TV2 un LNT. Tātad kabeļoperatoriem par TV kanālu translēšanu ar MTG būs jānorēķinās, maksājot naudā, bet LTV varēs pateikt lielu paldies, un viss. Tiesa gan, cilvēciski var izprast MTG vēlmi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem, jo, kamēr operatori maksā ārzemju kanāliem par tiesībām tos raidīt savos tīklos, vietējie kanāli nesaņem neko, lai gan lielākie reitingi un kuplāka klientu piesaiste ir tieši Latvijas TV kanāliem.