Jaunākais izdevums

Sliktās ražas un valsts noteikto nodokļu dēļ meža ogu un sēņu iepirkšanas apjomi Latvijā šogad ir gandrīz desmit reizes zemāki. Savukārt uz Igauniju un Lietuvu izvesto Latvijas meža velšu apjomi ir pieauguši, jo kaimiņvalstīs iepirkšanas noteikumi ir daudz izdevīgāki, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmuma SIA Sparlats valdes loceklis Linards Lūsis norāda, ka uzņēmums spiests apsvērt domu par pārstrukturēšanu, jo ar meža ogu un sēņu iepirkšanu šogad pagalam neveicoties. Ievērojamus zaudējumus radījis jau tas vien, ka mellenēm, kas veidoja ievērojamu daļu iepirkto meža ogu, šogad maza raža. Arī ābolus nebūšot ekonomiski izdevīgi iepirkt, jo tos piegādās Polija, kur šogad laba ābolu raža.

Turklāt SIA Sparlats, izpildot Finanšu policijas prasību, bijusi spiesta pārtraukt sadarbību ar juridiskām personām, kuras iepriekš piegādāja meža veltes no Latvijas novadiem. Minētā prasība tiek pamatota ar faktu, ka ar ogu un sēņu pārpirkšanu nodarbojas daudz fiktīvu uzņēmum, kurus neesot iespējams izkontrolēt.

Sparlats meža velšu iepirkšanā pašlaik sadarbojas vienīgi ar fiziskajām personām, no kurām liela daļa Latvijas mežos savāktās ogas un sēnes izved uz Igauniju un Lietuvu, jo tur pārdot preci esot daudz izdevīgāki. Latvijā realizējot meža ogas un sēnes tiek piemērots ienākumu nodoklis 25% apmērā, kamēr abās kaimiņvalstīs šāda prakse netiek piekopta. Kaimiņvalstīs līdzekļi, kas iegūti minētajā ceļā, netiek aplikti ar nodokli, jo netiek uzskatīti par ienākumiem.

L. Lūsis norāda, ka uzņēmums nosūtījis Finanšu ministrijai vēstuli, skaidrojot šo situāciju kā absurdu, taču pretī saņēmis atrakstīšanos, neapliecinot izpratni. Esošajā situācijā uzņēmums, kas iepērk meža ogas un sēnes Latvijā, legāli nespēj konkurēt ar analogiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā, uzskata L. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID aicina ogotājus un sēņotājus samaksāt nodokli

Gunta Kursiša, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas ogu kompānija ogu pēcapstrādes ceha būvniecībā investē 851 tūkstoti eiro

Žanete Hāka, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigo ogu un sulu ražotājs un izplatītājs Latvijā Baltijas ogu kompānija investējis 851,3 tūkstošus eiro ogu pēcapstrādes ceha būvniecībā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ogu pēcapstrādes ceha būvniecība tika uzticēta inovatīvās būvniecības kompānijai SIA Piche. Objekts nodots eksplutācijā šā gada jūnijā.

«Pateicoties operatīvi realizētajam projektam šobrīd darbojamies ar pilnu jaudu un ar savu produkciju apgādājam turpat vai visu Baltiju. Mēs spējām dubultot ogu pēcapstrādes apjomus un maksimāli samazināt laiku, ko oga pavada ceļā no stāda līdz patērētājam. Par 10% ir uzlabojusies ogu kvalitāte, jo tagad ir pieejamas vairāk telpas, kurās ir iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru. Būtiski esam centušies uzlabot darbinieku apstākļus, » skaidro Baltijas ogu kompānijas valdes locekle Māra Rudzāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saldētos dārzeņus ieved, bet pašmāju ražotāji plāta rokas

, 16.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldētie dārzeņi varētu būt produkti, kuru ražošanas jomā Latvijas ražotāji varētu izvērsties, taču tie pārsvarā tiek ievesti no ārzemēm, vietējos ražotājus atstājot ar garu degunu.

Saldēto dārzeņu maisījumi – sēnes, zirnīši, burkāni, kāposti un ogas ir produkti, kuru ražošanā Latvija varētu darboties, taču visa produkcija, kas nonāk veikalu plauktos tiek ievesta no Polijas, Beļģijas, Brazīlijas, Holandes, Lielbritānijas, Ķīnas un Vjetnamas. Latvijā ir pieci uzņēmumi, kas saldēto produkciju gatavo no mūsu valstī augušiem dārzeņiem vai ogām, raksta Latvijas Avīze.

Saldēto dārzeņu lietošana gan nav populāra, taču šai tendencei Latvijā vērojams pieaugums, uzskata pārtikas eksperti. Pie mums šos produktus lieto trīs līdz četras reizes mazāk. Vispieprasītākie ir saldēti dārzeņi, ogas, gaļa, zivis un frī kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par melleņu naudu iegādājas datorus un auto

Lelde Petrāne, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no otrdienas līdz piektdienai melleņu uzpirkšanas cena Gulbenē nokritusi no 1,50 līdz 1,20 latiem kilogramā. Vakar vairākos ogu uzpirkšanas punktos darbs noritējis ar pārtraukumiem, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Vairāki uzpircēji jau esot pārtraukuši darbu. Iemesls - pirmkārt, sīva konkurence, jo pilsētā darbojas vairāk nekā desmit vietu, kurās uzpērk mellenes, otrkārt, ogu pārstrādātāji nespēj ņemt pretim tādu kvantumu melleņu, kaut arī no tām Latvijā un ārpus tās ražo ne tikai ievārījumu un zāles, bet arī krāsvielu un tinti.

Dzirkstele novērojusi, ka vakar dienas vidū ogotāji aktīvi migrējuši no viena uzpirkšanas punkta uz otru, salīdzinot cenu, kas dienas laikā nokrita no 1,30 uz 1,20 latiem par melleņu kilogramu. Viena uzpircēja atraidīti, ogotāji meklējuši citu.

Uzpircējas Ināras Dergačas ogu pieņemšanas punkts ir atvērts katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Viņa Dzirkstelei stāstījusi, ka ar šāda veida uzņēmējdarbību nodarbojas pirmo gadu un klientiem cītīgi skaidro, ka, pieņemot ogas, ir jāraksta akts. Savukārt cita uzpircēja Marina Piļka stāstījusi, ka jau piekto gadu strādā ogu uzpirkšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pure Food šogad plāno dubultot ogu iepirkumu no zemniekiem

, 06.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums Pure Food šogad paredzējis dubultot vietējo svaigo ogu iepirkuma daudzumu.

Kā informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis, 2008.g. uzņēmums no vietējiem piegādātājiem iegādājās nepilnas 300t svaigo ogu, jeb 14% no nepieciešamā gada patēriņa. Pirmie līgumi ar zemniekiem par ogu piegādēm jau noslēgti uzreiz pēc tikšanās ar zemniekiem 2. aprīlī. «Pure Food vienmēr ir centies savu iespēju robežās atbalstīt vietējos Latvijas piegādātājus. Un 2009.g. ir jaunu iespēju gads, kurā uzņēmums ir gatavs iepirkt visas svaigās ogas no Latvijas zemniekiem, kuri varēs izpildīt Eiropas tirgū noteiktās kvalitātes un cenas prasības,» tikšanās laikā ar Latvijas

zemniekiem solīja Pure Food valdes priekšsēdētājs. Pagājušā gadā Latvijā veiktie svaigo ogu iepirkumi veicināja uzņēmuma konkurētspēju eksporta tirgos. Galvenā Pure Food pamatnodarbošanas ir augļu un ogu piedevu ražošana piena pārstrādes un konditorijas uzņēmumiem. Būtisku saražotās produkcijas pašizmaksas daļu veido augļu un ogu izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pure Food, noslēdzot 2010. gada svaigo ogu iepirkšanu no vietējiem Latvijas piegādātājiem, iegādājies kopumā vairāk nekā 600 tonnas dažādu svaigo meža un dārza ogu, informē uzņēmums.

«Lai gan 600t tas ir liels skaitlis, joprojām mēs saskaramies ar vietējo ogu trūkumu un esam spiesti meklēt ogu piegādātājus ārpus Latvijas robežām,» atzīmēja Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis.

2010. gadā uzņēmums bija paredzējis iegādāties vairāk nekā 1 000 tonnas vietējo Latvijas ogu, bet vietējais ogu piedāvājums bijis zemāks par plānoto. Daļēji zemajā ogu piedāvājumā var vainot nelabvēlīgos laika apstākļus, daļēji joprojām vietējo Latvijas ogu audzētāju zemo gatavību audzēt ogas industriālo uzņēmumu vajadzībām.

«Ja Latvijas avenes vēlējāmies iepirkt vismaz 100 tonnas, mums izdevās nopirkt tikai nepilnas 10 tonnas. Atlikušo daudzumu mēs esam spiesti pirkt Serbijā un Polijā,» skaidro A. Balodis. «Pat tādu savulaik Latvijā populāru ogu kā aronijas mums ir izdevies iepirkt tikai 9 tonnas, lai gan bijām gatavi mūsu klientu vajadzībām iepirkt vairākas reizes lielāku daudzumu. Bez tam šogad Lietuvā upenes ir augušas daudzas reizes labāk nekā Latvijā. Tāpēc nevaram visur un tikai vainot laika apstākļus,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sēņot var arī virtuvē

Anda Asere, 03.01.2014

«No 2000. gada runāju ar austersēņu audzētājiem par to, kur un kā viņi tās audzē. Process ir traki sarežģīts. Sēņotavā viss ir vienkāršāk - katru dienu apsmidzini un pēc desmit dienām liec uz pannas,» saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Nevar ieviest meža ogu licences

Sandra Dieziņa, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža ogu uzpircēju licencēšanu tiešā veidā nevar ieviest.

Šāds viedoklis izskanējis atbildīgo ministriju pārstāvju un ogu nozares komersantu sanāksmes laikā, un kā arguments tiek minēti Eiropas Savienības (ES) Pakalpojumu direktīvā iekļautie nosacījumi.

Sanāksmes laikā tika meklētas iespējas, kā esošo situāciju risināt. Lai arī Finanšu ministrija šobrīd neredz iespēju ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgriezto maksāšanas kārtību meža ogu iegādēm, ministrijai uzdots izskatīt iespēju šādu kārtību ieviest gadījumā, ja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) iesniedz detalizētus un pamatotus pierādījumus, kas pierāda, ka meža ogu uzpirkšanā notiek krāpnieciskas darbības, kuru rezultātā notiek izvairīšanās no PVN maksāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir ogu gads, tāpēc SIA Very Berry ir karsta sezona tiešā un pārnestā nozīmē, lai novāktu aveņu un melleņu bagāto ražu. Avenes šonedēļ jau būs nolasītas, taču melleņu vēl ir daudz, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Ogu raža ir laba, no 5 hektāriem aveņu šonedēļ pabeigsim ievākt apmēram 3 tonnas ogu. Vienīgā problēma ir tā, ka grūti atrast tik daudz cilvēku, lai šo ražu novāktu. Domājam, ko darīt un kā komunicēt ar apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu krūmmelleņu un dārza melleņu lasīšanā. Paredzams, ka no 12 hektāriem melleņu ievāks apmēram 20 tonnas ogu. Katru dienu uz veikaliem tiek nosūtīti apmēram 400 kilogrami svaigu melleņu. Lieli svaigo ogu apjomi tiek sūtīti Rimi veikalu tīklam, Stockmann un citiem tirgotājiem,» stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Ilze Sauškina.

Very Berry labprāt iepirktu ogas no vietējiem iedzīvotājiem, taču trūkst audzētāju ieinteresētības un piedāvājuma. «Lielveikaliem tirgojām upenes, kuras iepirkām no apkārtējiem, jo paši tās neaudzējam. Taču cilvēki ir neaktīvi. Viņi nevēlas lasīt ogas pārdošanai. Tāpēc rodas problēmas nodrošināt šo ogu lielu apjomu veikaliem, kas ir vajadzīgs katru dienu. Lai izpildītu pasūtījumus, braucām pat paši lasīt ogas,» skaidro I.Sauškina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pieprasījums pēc meža ogām pieaug ļoti strauji

Sandra Dieziņa, 20.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādes uzņēmumi šogad paredz iepirkt vairāk vietējo ogu un tas noplašinās konkurenci, liecina uzņēmēju teiktais.

Kopumā iepirkuma apjomi būšot atkarīgi no pieejamo ogu daudzuma un cenas. Katru gadu ogu cena esot atšķirīga un tāpēc nevar vēl runāt par cenām, bet tās varētu būt līdzīgas - kā iepriekš, spriež uzņēmēji.

Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis stāsta, ka uzņēmums nopirks tik daudz ogu, cik ir pieejamas un nepieciešamas uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai. Mazāk ogu palikšot pārpircējiem, kuri tās nopērk un Latvijas valstij ar minimālu pievienoto vērtību aizved uz Lietuvu, Igauniju vai Krieviju. «Tas ir viens no jautājumiem, kas mūsu valstī nav sakārtots un varētu prasīt risinājumu tuvākajos gados. Noteikti ir jāizveido sistēma, kura atbalsta ogu iepirkšanu un pārstrādi, nevis vienkāršu un ātru peļņu starpniekiem, kuri bieži arī Latvijas valstij nesamaksā nekādus nodokļus,» uzsver A. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ogu iepirkšanā vieš lielāku kārtību, krasi sarūk patentmaksātāju skaits

Sandra Dieziņa, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī beidzot sakārtota meža ogu iepirkšana, daži komersanti prasa ogu uzpircēju licencēšanu. Šogad, pateicoties atbildīgo institūciju darbam vēl pirms ogu sezonas izdarītas izmaiņas likumdošanā, kas palīdzēja uzlabot situāciju meža ogu iepirkšanā Latvijā, stāsta a/s Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis. Iepriekš bijis absurdi, ka ceļa malā pārdotas ogas, ko realizēja skolnieki, noteikti vajadzējis aplikt ar nodokļiem no pirmā pārdotā lata. Šobrīd noteikts saprātīgs minimums, kas mudinot cilvēkus iet mežā un nekautrēties ogas pārdot. Ogu iepircējiem ir noteiktas formalitātes, kas jāievēro, bet tas nav sarežģīti un ir viegli izdarāms, tā Pure Food vadītājs. Jāatgādina, ka 2000 Ls ir tā meža ogu lasītāju ienākumu robeža, līdz kurai netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Iepriekš arī ticis spriests, ka būtu labi samazināt šobrīd esošo patenta maksu no 30Ls mēnesī par ogu vākšanu uz 5Ls mēnesī, kas noteikti veicinātu ogu vācēju «legalizēšanos» un veicinātu lielākus nodokļu ieņēmums, taču izmaiņu šajā jomā pagaidām nav. Saskaņā ar VID datiem šogad uz 3. augustu reģistrēti trīs patentmaksas maksātāji, kuriem ir uzrādīts darbības veids - persona, kas vāc mežu un pļavu veltes. Pērn to bijis ap 200 un kraso samazinājumu, pēc VID uzskata, sekmēja izmaiņu veikšana likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patlaban peļņas nolūkos vismaz vienu hektāru lielās platībās smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecībās. Katru gadu stādījumu platības palielinās aptuveni par 20 hektāriem, un vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas no hektāra, taču tirgū nonāk tikai daļa, jo pēdējos gados ir attīstījušies smiltsērkšķu produktu mājražotāji, kas paši savus saražotos veselīgos kārumus arī realizē,» skaidro Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis.

Pagājušais gads bija nepieredzēti lielas ražas gads – novāktas apmēram 300 tonnas ogu. To noteica ražojošo dzinumu pieaugums aizpagājušā gada mitrajā un siltajā vasarā, kā arī labvēlīgie ziedēšanas apstākļi pagājušā gada pavasarī.

Pērn lielās ražas dēļ ogu vākšanas laikā attīrītu ogu cena bija samērā zema – zem viena lata par kilogramu. Vēlāk tirgū palika tikai sasaldētās ogas, un to cena nostabilizējās ap ierastajiem 1,20 Ls. Līdz šim visas izaudzētās un kvalitatīvi saglabātās ogas ir sekmīgi pārdotas. Smiltsērkšķu tirgus pie mums vēl ir ļoti mazs, tāpēc audzētāji un pircēji ir zināmi un prognozējami. Pareizi audzētiem smiltsērkšķiem nav arī izteiktu neražas gadu, līdz ar to cena līdz šim bijusi stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielākā daļa Latvijas mežos salasīto sēņu un ogu nonāk ārvalstīs

Dienas Bizness, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas mežos lasītās ogas un sēnes tiek atzītas par tipiskiem vietējiem pārtikas produktiem un varētu domāt, ka tās lielos daudzumos iegādājas gan pircēji mūsu valsts tirdzniecības vietās, gan Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi, patiesībā meža ogu un sēņu eksportam ir vērā ņemami apjomi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pērn no Latvijas uz citām valstīm eksportēja 89,7 tonnas gaileņu, 205,6 tonnas brūkleņu, 764,7 tonnas melleņu un 371 kilogramu dzērveņu, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. CSP dati arī liecina, ka kopumā pērn ārvalstu tirgos nonākušas ogas un sēnes 2,553 miljonu eiro vērtībā un lielākā daļa no tām aizceļojušas uz Latvijas tuvākajām kaimiņvalstīm. Salīdzinājumam jāpiebilst, dati par Latvijas kopējo eksportu liecina, ka, piemēram, šogad jūlijā mūsu valsts eksportēja preces 848,4 miljonu eiro apmērā, vēsta CSP.

«Dabas veltes lielākoties tiek eksportētas uz ārvalstīm, bet ar to galvenokārt nodarbojas tikai lielākie uzņēmumi, kam ir saldētavas un pārstrādes cehi. Protams, pastāv iespēja svaigu produkciju aizvest uz Skandināvijas valstīm un, piemēram, Poliju, jo tam ir nepieciešama niecīga apstrāde vai arī tāda pat vispār nav nepieciešama,» situāciju raksturo uzņēmuma Pharmeko Lettland, kas nodarbojas ar ogu un sēņu iepirkšanu, pārstāve Sigita Krusiete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā sēņu raža ir trūcīga, un uzpircēji sūdzas, ka nespēj nodrošināt kaut minimālu eksporta apjomu. Daudzi sēņotāji cenšas gailenes un bekas pārdot tirgū, jo tā var nopelnīt, raksta laikraksts Diena.

SIA Kurzemes ligzda valdes priekšsēdētājs Ģirts Egle atzīst, ka citus gadus arī viņa uzņēmums daļu iepirkto sēņu pārdevis Lietuvā, daļu Somijā un Zviedrijā, taču šogad neesot ko eksportēt – iepirkšanas apjomi ir niecīgi. «Lietuvā jau kopš 90.gadu sākuma ir izveidotas bāzes, kurās saplūst sēnes gandrīz no visas Austrumeiropas, arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Tur šīs sēnes fasē un sūta uz Rietumeiropu,» stāsta Ģ.Egle. Eiropā šobrīd sēņu cena krīt, jo Baltkrievijā un Polijā to netrūkstot.

Latvijas sēņu uzpircēji vēl nav zaudējuši cerības, ka rudens būs dāsnāks. Patlaban Kurzemes ligzda gailenes iepērk par 1,2 līdz 1,7 Ls kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Meža ogu iepircēji licencēšanu negrib; gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā

Sandra Dieziņa, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās.

Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu DB pauž SIA Artavs Pro valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas - Baltijā un Skandināvijā. «Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,» viņš uzsver, piebilstot, ka Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, bet mēs jau neejam uz to pusi. akcentē nozares spēlētājs. Arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem ES spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas. A. Kaužēns uzskata - ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas preču popularizēšanai rada jaunu koncepciju – Ogu maize

Madara Fridrihsone speciāli Db no Tallinas, 08.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču popularizēšanai radīta jauna koncepcija, tās nosaukums būs Ogu maize – Latvijas meistardarbi, un šī zīmola tirdzniecības vietās ārzemēs tiks tirgota Latvijā ražota pārtika, tekstilizstrādājumi un keramika.

Šodien Latvijas – Igaunijas biznesa foruma ietvaros Tallinā parakstīts līgums, kas paredz pirmā Ogu maizes veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Rocca al Mare, Tallinā.

Jauno veikalu Tallinā plānots atvērt šī gada 7. novembrī. Tā nosaukums būs Parem kui saldejums jeb Labāks nekā saldējums. Šāds nosaukums veikalam izvēlēts, jo vārds „saldējums” ir viens no retajiem vārdiem latviešu valodā, kuru zina gandrīz ikviens Igaunijas iedzīvotājs, skaidro projekta Ogu maize – Latvijas meistardarbi partnere Arita Rakstiņa.

Latvijas preču veikalā Tallinas iedzīvotāji varēs iegādāties, piemēram, Rīgas piena kombināta biezpiena sieriņus un jogurtus Kārums, Lāču maizi, Pure food ražotās sulas un ievārījumus, konfektes Gotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva uzsākusi vasaras ogu iepirkumus.

Kompānija vēsta, ka šonedēļ paredzēts iepirkt 3,34 tonnas zemeņu, kas audzētas Pūres novadā. Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu. Avenes paredzēts iepirkt no Līgatnes novada.

«Ja pērn vasaras ogu iepirkuma lielāko daļu veidoja zemenes, tad šogad iepirkuma proporcija mainās par labu avenēm. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Spilvas ražotnei būtu nepieciešamas 9 tonnas aveņu, kas ir par 134% vairāk nekā iepirkām pērn. Pagājušovasar Spilvā iepirkām 3839,5 kg aveņu. Šis apjoms arī pagājušogad varēja būt lielāks, taču iepriekšējos gados Latvijas piegādātāji nevarēja mūs nodrošināt ar visu nepieciešamo apjomu. Ļoti ceram, ka šogad varēsim iepirkt avenes nepieciešamajā daudzumā,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru