Mazā biznesa skaistums – plānots un ar apdomu vadīts darbs, kurā īpašnieks ir sev saimnieks

Programmētājs Ingus Bukšs kādu laiku strādājis algotu darbu, bet tad, apstākļiem mainoties, meklējis kaut ko savu un izveidojis uzņēmumu ar ironisku nosaukumu Tup un Turies. Viņa kaislība ir Apple Mac datori, un tāpēc arī radīts Macforums.lv. Šobrīd bizness reducējies līdz serveru uzturēšanai un servera vietas nomai jeb hostingam un mājaslapu izveidei.

Noturēt cepures

«Hostings ir samērā vienkāršs bizness, kamēr viss ir kārtībā, bet apmēram reizi gadā jau arī kaut kas brūk, un, kad tas brūk, pilnīgi dzirdu, kā es sirmoju,» noteic Ingus. Ir jāsaprot, ka «tie nav vienkārši 200 klienti; tanī brīdī viņiem nedarbojas e-pasti, un bizness būtībā apstājas. Visi zvana, visiem vajag. Ir jau savs puds sāls apēsts un izstrādāta stratēģija, paredzēti varianti, bet, ja es nespēšu diennakts laikā atrast risinājumu, viņi pacels cepuri un aizies.»

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

«Jebkurš analītiķis zina: ja Vācijā ekonomikā parādās kādas grūtības, tad pēc kāda laika tās skar arī Vācijas bankas. Savukārt Latvijā ekonomika sarūk par 25%, bet mums tiek stāstīts, ka banku situācija ir izcila. Tā ir nepatiesība,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Gatis Kokins.

«Francijā bankas brūk, Austrijā brūk, tikai mums viss ir kārtībā... Manuprāt, stāstīt šo nepatiesību ir bezjēdzīgi - pareizāk ir pateikt, ka bankas ir cietušas lielus zaudējumus un ir jāpalielina kapitāls. Jā, es sapratu uzraugu līdzšinējo nostāju - lieki netracināt publiku.

Skaidrs arī, ka diez vai katru nepatīkamu atklājumu, ko FKTK ieraudzījis kādā bankā, ir jāsteidz publicēt avīzē. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu, jo mēs galu galā redzam, ka, ja mēs negribam it kā celt paniku, bet kaut kādas būtiskas lietas noklusējam, tad tas augonis izaug tiktāl, ka sprāgstot notašķī visu. Ir jāskatās uz manis jau pieminētajām un citām valstīm, kur, jā, tiek atzīta situācijas nopietnība, tomēr problēmas tiek risinātas,» sacījis ekonomists.

«Viedoklis, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir propagandas kods. Tas, ko šobrīd dēvējam par auksto karu, nav aukstais karš, bet attaisnojums bezdarbībai,» tā, jautāta, vai varam teikt, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir velkamas paralēles ar periodu no 1945. līdz 1991. gadam, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paudusi eksperte stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analīzē Rita Eva Našeniece.

«Politiķi mēģina situāciju iztēlot kā mazāk intensīvu, pielīdzinot to ģeopolitiski iesaldētam stāvoklim, kāds bija pasaulē pēc Otrā pasaules kara. Pilnībā piekrītu Krievijas analītiķes Lilijas Ševcovas viedoklim, ka atsauce uz auksto karu šajā gadījumā neder. Vienlaikus ar informatīvo karu Krievijas kaimiņos notiek intensīva ģeopolitiskā ekspansija,» uzsvērusi eksperte.

Uz norādi - Krievija uzskata, ka savāc atpakaļ tikai impērijai piederošo, viņa atbildējusi: «Impērija ir kā sūklis – bijusi tai nelabvēlīga ģeopolitiska situācija, un tas ir bijis saspiests. Patlaban apstākļi ir mainījušies un sūklis atkal sāk izplesties, mēģinot ieņemt savu sākotnējo formu.»

Pasaules akciju cenu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes, bet jēlnaftas cenas pieauga pēc jaunā Saūda Arābijas enerģētikas ministra dota signāla, ka viņš aizstāvēs naftas cenu kāpumu.

Galvenie ASV biržu indeksi maz mainījās pirms šonedēļ gaidāmiem ziņojumiem par patēriņa cenām un mazumtirdzniecības noietu.

Investori ir «nogaidošā» stāvoklī, sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Nesen publicēts ASV ziņojums par jaunizveidoto darbvietu skaitu augustā krietni atpalika no analītiķu prognozēm, savukārt pakalpojumu sektora aktivitāte pieauga straujāk, nekā bija gaidīts.

Londonas biržas indekss krasi saruka, pieaugot britu mārciņas vērtībai pēc oficiāliem datiem, ka Lielbritānijas ekonomika jūlijā pieaugusi par 0,3%, samazinot recesijas iespējamību saistībā ar breksitu šogad.

«Kamēr [britu] parlaments brūk kopā, ekonomika turas diezgan labi,» atzīmēja konsultāciju uzņēmuma «Capital Economics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Pols Deilzs.

Jelgavā ne tikai brūk vecās ielas, bet plaisā arī pēdējos gados par daudziem miljoniem būvētās. Pašvaldība nākamnedēļ sauks neatkarīgus ekspertus, lai veiktu kontrolurbumus, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Dobeles šoseju, ko pirms pāris gadiem būtībā no jauna izbūvēja par teju septiņiem miljoniem latu, patlaban klājot neskaitāmas plaisas, turklāt veidojas arvien jaunas, raksta laikraksts. Tādas nebūšanas atklājoties arī Mātera ielā. Visus šos pēdējo gadu projektus vienojot ne tikai plaisas, bet arī viens darbu veicējs uzņēmums. Būvkompānija gan savu vainu acīmredzamajos brāķos neredzot, bet pasūtītājs - pašvaldība - pieprasījusi ne tikai firmas skaidrojumu, bet arī apņēmusies uz Jelgavu saukt neatkarīgus ekspertus, kam ielu plaisāšanā jāvieš skaidrība.

Satraukumu par jaunām plaisām Dobeles šosejā, kas ekspluatācijā tika nodota 2011. gada 30. janvārī, Zemgales Ziņām pauduši 4. līnijas iedzīvotāji. Netālu no krustojuma šoseju perpendikulāri šķeļot pamatīga plaisa. Līdzīga vērojama arī tuvāk centram netālu no Dambja ielas krustojuma. Savukārt jau kopš pagājušā gada vairākas paralēli izveidojušās plaisas manāmas šosejas viduslīnijā un tai abās pusēs.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

VAS Latvijas valsts ceļi, veicot ceļu bedrīšu remontdarbus, šogad paredzējusi tērēt vismaz tikpat lielu summu, cik pērn - aptuveni septiņus miljonus latu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

Atbildot uz jautājumu, vai līdzekļu apjoms bedrīšu lāpīšanai nav palielināts tāpēc, ka situācija šajā jomā nav pasliktinājusies, I. Pāže norāda, ka situācija ir pasliktinājusies daļēji. «Tie ceļi, kas nav savesti kārtībā, turpina brukt. Veicot bedru lāpīšanu, mēs cenšamies apturēt šo brukšanu, bet skaidrs, ka šis process turpinās,» tā viņš.

Taujāts par to, kuros ceļa posmos paredzēti apjomīgākie darbi, Pāže sacīja: «Neapskaužama situācija šajā jomā ir Via Baltica posmā ap Ainažiem. Tāpat skaidrs, ka daudz darba būs uz Rīga-Ventspils šosejas. Taču arī uz citiem valsts ceļiem problēmu netrūkst, un bedres tiks lāpītas.»

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Vērtību sistēma Latvijā brūk, bet, ja tās nav, valsts arī pazūd, intervijā sacīja bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) prezidents un tagadējais valdes padomnieks Inesis Feiferis.

Viņa skatījumā valsts izzušanas iespējamība ir elementāra. «Latvija kā simbols, protams, paliks, bet jāatceras, ka valsti veido cilvēki. Ja cilvēki netic valstij, tad par tās raizēm viņiem būs nospļauties, jo par viņu problēmām tāpat neviens neinteresējas un vēl ņem un apzog. Kā šādu valsti var atbalstīt? Tas nozīmē, ka valsts nav,» uzskata Feiferis.

Viņš gan atzīst, ka formāli valsts jau būtu un pastāvētu, bet šo valsti cilvēki vairs nemīlētu un necienītu. «Valsts ir tikai tik ilgi, kamēr esam patrioti sistēmai, kas eksistē. Tā kā arvien vairāk spļaujam tai virsū, ir bīstamība, ka valsts nebūs...,» pieļāva baņķieris.

Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Gada sākums atnesis lielu saišķi rīkšu e-veselības sistēmai, taču tā, palaista plika pa nātrēm un vēl nopērta, īsti pat nevar sevi attaisnot, kur nu vēl pierādīt. Vēl knapi dzīvot sākusi, bet, šķiet, jau brūk pa vīlēm.

Cenšamies būt digitālie līderi dažādās jomās, un atsevišķās mums pat izdodas. Tomēr sabiedrība un jo sevišķi atsevišķas tās daļas, kas ieradušas pie savas lietu kārtības (kā dakteru kopiena), ne vienmēr ir gatavas izmaiņas pieņemt. Atsakoties no papīra vides, sakārtojas un caurspīdīgākas kļūst daudzas jomas, turklāt elektroniski apkopoti dati paver plašas analītikas iespējas, ko nepiedāvā papīra kalni. Vecišķajai lapiņu sistēmai vajag paaudžu maiņu, par to nav šaubu, tomēr, kā izskatās, sirmā pagātnē labi iecerētā e-veselības sistēma ir piedzimusi tik utu pilna, ka nebūt nesola atrisināt visas problēmas kā uz burvju mājiena. Gluži pretēji – tā sakacinājusi mediķu sabiedrību un atkal aktualizē jautājumu par šīs sistēmas izveidē ieguldīto nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ļoti lielu naudu.

Latvijā sliktākais ceļa posms ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam, pastāstīja Latvijas autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

«Pats sliktākais ceļa posms neapšaubāmi ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam. Vēl ļoti sliktā stāvoklī ir ceļš pie Spāres pārbrauktuves,» klāstīja Pāže.

Pēc viņa teiktā, pamazām brūk kopā arī Pāvilostas ceļš un autoceļš Liepāja–Palanga.

«Ļoti slikts ir arī ceļa posms no Jelgavas līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Šo ceļu vairs nevar saglābt ar virsmas apstrādes tehnoloģijām un asfalta nomaiņu. Tas diemžēl ir tiktāl sabrucis, ka tas būs pilnībā jānorok un jāpārbūvē,» atzina LVC valdes priekšsēdētājs.

«Slikts ceļa segums ir arī Bauskas šosejas posmam caur Ķekavu. Sliktā stāvoklī ir Valmieras šosejas posms caur Murjāņiem un Raganu. Gadu no gada uz šā ceļa radušās risas ir frēzētas nost, taču pērn tur vairs īsti nebija ko nofrēzēt,» piebilda Pāže.

Dziesmu svētku estrādi neizdosies pārbūvēt tik ilgi, kamēr Rīgas dome un valdība nespēs vienoties par šāda projekta finansēšanu . Tā intervijā DB, sākoties Dziesmu svētku nedēļai, pauž SIA Rīgas meži valdes loceklis Andrejs Kondratjuks. Viņš arī norāda – atbilstoši nupat pieņemtajam Mežaparka lokālplānam, tajā līdz 2020. gadam būtu jāiegulda ap 200 miljoniem latu.

Šobrīd norisinās kārtēji Dziesmu svētki. Kādā stāvoklī Mežaparks tos ir sagaidījis?

Mežaparks kopumā ir labi sagatavots. Viena no redzamākajām lietām ir tā, ka ir noasfaltēts galvenais ceļš uz estrādi, un to finansēja Rīgas dome, iedalot 287 tūkstošus latu. Tiesa gan, 10 tūkstošus latu no šīs naudas izmantojām, aizlāpot ap 1000 kvadrātmetriem bedrīšu.

Mežaparka estrāde ir vizuāli sakārtota – nokrāsojām to, kas bija jānokrāso. Sākotnēji šķita, ka brūk kopā estrādes labā spārna siena, bet izrādījās, ka ir tikai nekvalitatīvi uzlikts apmetums, un tagad tur viss ir sakārtots. Bija vēl dažādi citi sīkumi, kas tika novērsti. Tribīnes un to solus nokrāsojām.

#Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās.

Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās. Arī Latvija nav izņēmums. Nauda nāk, tomēr ne vienmēr rodas pārliecība, ka norīto Eiropas fondu miljardu uzturvērtību Latvijā spējam uzsūkt un pārvērst derīgā enerģijā.

Sabiedrība dažkārt negūst pārliecību, ka fondu nauda tiek izlietota pēc labākās sirdsapziņas un tiek likta lietā pārdomāti, atbilstoši tam, ko no publiskās naudas tērēšanas sagaida Eiropas un tostarp arī Latvijas nodokļu maksātāji. Bieži šo nosacīti viegli nākušo līdzekļu izlietošanu sauc par «fondu naudas apgūšanu». Šim jēdzienam pamazām pielipusi negatīva nokrāsa. Piemērs ir pašvaldību iestādes, ko nomalēs ar Eiropas gādību un konkrētās pašvaldības nodokļu maksātāju līdzdalību iemauc krāsainos putuplasta mētelīšos. Pēc laika izrādās, ka ēka pašvaldības funkciju īstenošanai vairs nav vajadzīga, jo, tavu brīnumu, viens vai cits Eiropas naudas projekts nav bijis pietiekams arguments, lai apstādinātu reģionu tukšošanos.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

«Tas ir bērnudārzs, ka man jātērē laiks, jābraukā pa graustiem un jārāda privātīpašniekiem ar pirkstu, ka viņu īpašums brūk un tajā nakšņo bomži,» darba sanāksmē sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), uzsverot nepieciešamību mainīt likumdošanu, kas stingrāk vērstos pret ļaunprātīgiem sodu nemaksātājiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1084.panta pirmo daļu katram ēkas īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava ēka tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti tuvākā mēneša laikā plāno sagatavot dokumentus par īpašuma Lāčplēša ielā 7 piespiedu sakārtošanu, jo pamestā nama stāvoklis pēdējā gada laikā strauji pasliktinājies, turklāt ēka nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā.

Ameriks uzsvēra, ka ēka ir valsts aizsardzības kultūras piemineklis, tāpēc par tā nojaukšanu nevar būt ne runas.

Gulbenes Baltā pils, kas tautā tiek dēvēta arī par Vidzemes Rundāli, šogad var nepārziemot un aiziet galīgā postā, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbenes Baltā pils pieder uzņēmumam ar tādu pašu nosaukumu – SIA Gulbenes Baltā pils, taču minētajai firmai pirms gada pasludināts maksātnespējas process, vēsta Dzirkstele. Medijam tā arī neizdevās sazināties ar kompānijas administratori, lai noskaidrotu, vai ir kāda cerība pārdot pili kādam, kurš to būtu spējīgs atjaunot. SIA Gulbenes Baltā pils valsts nozīmes arhitektūras pieminekli savulaik iegādājusies no pašvaldības.

Tikmēr gulbenietis Aivars Krūmiņš uzskata, ka iedzīvotāji šajā situācijā nedrīkst palikt vienaldzīgi un rosina sākt parakstu vākšanu, lai iedzīvotāju viedokli paustu «pašvaldībā vai kur citur, lai liktu tomēr īpašniekam rīkoties». A. Krūmiņš ir pārliecināts – Gulbenē nav nekā vērtīgāka par Balto pili, kura, pēc viņa paustā, ir uzskatāma par šī novada identitātes kodu un par bagātas kultūrvēstures liecinieci.

Jūrmalas dome apstiprinājusi detālplānojuma projektu zemesgabalam Bražciems 0701, kas praktiski paver zaļo gaismu Lielupes labā krasta apbūvei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zemesgabals pieguļ Lielupes labajam krastam, robežojas ar autoceļu Rīga-Ventspils un mežu. Mežaudzi veido 70 līdz 170 gadus vecas priedes, bet gar upes krastu aug melnalkšņi, vītoli un kārkli. Padomju laikā izveidots kempinga tipa koka mājiņu ciems, kas brūk kopā. Namiņu īpašnieki savas īpašumtiesības nevar pierādīt, sabiedriskajās apspriedēs nav piedalījušies. Īpašumu šķērso arī vairāki zemes ceļi.

Paredzēts izbūvēt jaunu ielu tīklu, brauktuves ar divām joslām, gājēju trotuāru un ar laiku arī veloceliņu. Centrālā ēka iecerēta kā multifunkcionāla būve ar atklātajiem un slēgtajiem tenisa kortiem, restorānu, veikalu, viesnīcu. Paredzētas arī 2,5 līdz 3,5 stāvu augstas kempinga mājas. Izstrādātajā detālplānojumā minēts, ka apbūve būs maksimāli saudzīga pret kokiem, cenšoties izcirst pēc iespējas mazāk, tomēr ir skaidrs, ka šāda mēroga būvniecībā to nāksies darīt.

Kolektīvo iesniegumus "Par ceļiem bez bedrēm", kas paredz mainīt ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, tālāk skatīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, šodien lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Šodien komisijas sēdes dienaskārtībā bija kolektīvais iesniegums "Par ceļiem bez bedrēm", kas sākotnēji iniciēts portālā "Mana balss" jau 2015.gadā. Iniciatīva paredz degvielas cenai pievienotos nodokļus novirzīt ceļu remontiem.

Tomēr uz komisijas sēdi nebija ieradies ne iniciatīvas pārstāvis Kristaps Žodziņš, ne kompetentie Finanšu ministrijas pārstāvji, kā rezultātā deputāti nevarēja uzklausīt šīs ieceres motivāciju un ietekmi, ja visa degvielas iekasētā nodeva tiktu novirzīta ceļu remontiem.

Tā kā par šo iniciatīvu atbildīga noteikta arī Budžeta komisija, deputāti vienbalsīgi lēma, ka tai arī jāskata šo jautājumu, uzsverot, ka iniciatīva ir vairāk tās kompetencē.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

«Es uzskatu, ka krīze nekur nav aizgājusi. Tā tik vien kā mazliet palēninājusies. 2010. gadā publicēju tekstu, kurā, balstoties dažu pētnieku priekšstatos par krīzes fāzēm, piedāvāju savu versiju par krīzes laika ietvaru. Tad, 2010. gadā, man likās, ka viss notiks daudz ātrāk. Tad es domāju, ka 2013., 2014. gadā būs kolapss. Taču kolapsa pagaidām nav – situāciju izdodas noturēt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists, metodologs un uzņēmējs Igors Zlotņikovs.

«Tomēr – esam piedzīvojuši jau divus krīzes etapus. Pirmais – finanšu krīze. Mēs to vērojām 2007., 2008. gadā. Latvijā – 2009. gadā. Otrais – reālās ekonomikas krīze. Sarūk darba vietu skaits, plok kopējais ekonomiskais draivs… Trešais posms – ekonomiskās sistēmas krīze. Sistēmas, kas tika radīta pēc Otrā pasaules kara. Patlaban mēs piedzīvojam ekonomiskās sistēmas krīzi,» uzskata ekonomists.

Jautāts, kāpēc nebija minētā kolapsa, I. Zlotņikovs sacījis: «Iemesli ir visdažādākie. Arī tāpēc, ka uzmanība tika pievērsta citām, ar ekonomiku nesaistītām jomām. No vienas puses, tieši 2011. gadā sākās arābu pavasaris. No otras - pieredzējām daudzas nopietnas ģeoloģiskas, dabas pārmaiņas. Katastrofa Japānā, patiešām ļoti nopietnas avārijas sekas Meksikas līcī. Tiek spriests par lietām, kas saistītas ar ledāju kušanu. Manā izpratnē šis ģeoloģiski klimatisko izmaiņu fons pamazām kļūst galvenais.