Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.
Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.
Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...
Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.
Ja nepārietu uz kartēm, cik šobrīd būtu tās summas, kas netiktu ietaupītas?
Bija publicēts pētījums, saskaņā ar kuru skaidras naudas apstrādes izmaksas attīstītās valstīs izmaksā vismaz 1 % no IKP.
Cik klientiem ir kartes? Vai skaits pieaudzis vai stabilizējies?
73 % no Swedbank 900 tūkstošiem klientu ir kartes, bet šajā skaitlī ir arī pasīvie klienti. Savukārt aktīvo klientu skaits, kas regulāri izmanto kartes, ir 600 tūkstoši. Es teiktu, ka skaits ir nostabilizējies. Swedbank klientiem ir optimāls karšu skaits, tas neaug, bet klienti nomaina vienu karti ar citu, piem., debetkarti ar klasisko karti, lai, piem., varētu izmantot norēķiniem internetā.
Tātad augstākais līmenis ir sasniegts?
Par debetkartēm – jā, bet par kredītkartēm – vēl ne. Patlaban dažāda veida kredītkaršu ir mazāk nekā 30 % klientu. Šajos 30 % ietilpst kartes ar kredītu vai atliktā debeta funkciju.
Vai pēc debetkaršu lietotāju līmeņa esam sasnieguši vidējo Eiropas līmeni?
Pilnīgi droši. Tomēr kredītkaršu ziņā mēs atpaliekam. Latvijā uz katriem diviem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir viena karte, bet, piem., Lielbritānijā katram pieaugušajam ir pa kredītkartei. Tādējādi mēs varam augt vēl vismaz divas reizes.
Vai kredītkaršu tirgus pēdējā laikā ir būtiski audzis?
Neteiktu, ka būtiski. Mēs, visas bankas. gan ar statistiku netiekam īsti galā, jo skaitām kaut kā jocīgi. Tomēr karšu skaita pieaugums no gada sākuma debetkartēm bija 12 %, bet kredītkartēm – 9 %.
Vai ir samazinājusies vienkārši naudas izņemšana no ATM?
Jā, no visiem darījumiem šobrīd 58 % no pirkumu skaita ir ar karti, proti, klienti biežāk izmanto karti pirkumiem nekā skaidru naudu. Mēs pirms 2 gadiem sasniedzām kritisko robežu, ka pirkumu skaits pārsniedz skaidras naudas izņemšanu. Tiesa, pēc summām pirkumos ir tikai nedaudz vairāk par 20 %, bet 80 % ir skaidras naudas summas. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka pirkums var būt par 0,5 Ls ar karti, bet no ATM nevar izņemt mazāk par 5 Ls. Swedbank ATM vidējās summas ir 70 Ls, pirkumiem tie ir 15 Ls.
Kāda ir pēdējie dati par naudas iemaksas ATM?
Skaidras naudas iemaksas tirgū kopumā šā gada pirmajā pusē sasniegušas 132 milj. Ls, veiktas miljons iemaksas skaita ziņā. Iemaksātās summas apjoms gan ir gandrīz 10 reizes mazāks nekā naudas izmaksas no ATM. Tomēr pieauguma tempi iemaksas bankomātos ir ļoti ievērojami, jo šis ir jauns pakalpojums.
Straujš pieaugums liecina, ka šādus ATM tirgū vajadzēja?
Jā, viennozīmīgi. Nevar noliegt, ka skaidra nauda Latvijas tirgū joprojām ir populāra, arī Eiropas valstīs. Vienīgi Skandināvijas valstis ziņo, ka viņiem skaidra nauda samazinās.
Skandināvijas valstīs ir naudas iemaksas ATM?
Zviedrijā neesmu redzējusi. Tas, iespējams, tapēc, ka tur skaidras naudas apgrozībā ir stipri mazāk. Tur 60 – 80 % no pirkumiem ir veikti ar karti. Iemaksas ATM ir valstīs, kur ir vairāk skaidras naudas apgrozībā. Iemaksu ATM iekārtām visā pasaulē ir līdzīgi standarti, sarežģītākais visā šajā ir naudas atpazīšana: lai nepieņem viltotu naudu, atpazīst jaunas banknotes. Tāpēc mēs kādu brīdi svārstījāmies un gaidījām, kad Latvijā būs eiro, jo tad šie naudas iemaksas ATM izmaksātu lētāk, jo iekārtas ir izmantojamas daudzās valstīs. Sapratām, ka eiro tik drīz nebūs, bet arī sapratām, ka «uz ielas esošie» lati ir «jāsavāc» jau tagad. Kad ieviesīs eiro, būsim gatavi veikt maiņu, vēlāk būs tāpat nepieciešams atlikušos latus atdot bankai.
Cik šobrīd Swedbank ir iemaksas ATM un vai plānots skaitu palielināt?
Swedbank ir 54 naudas iemaksas ATM, bet līdz gada beigām būs vēl vairāk. Patlaban bankai pieder ap 80 % no naudas iemaksas tirgus pēc iemaksātajām summām. Pēs ATM skaita tirgus daļa ir vēl lielāka. Mums ir 20 milj. Ls iemaksātās summas vidēji katru mēnesi.
Bankām ir stingri nosacījumi attiecībā uz naudas izcelsmi. Vai bankas ziņo attiecīgām iestādēm arī par aizdomīgiem darījumiem, kas veikti caur iemaksas ATM?
Protams. Iemaksāt summas var tikai ar konkrētu karti, kas izdota konkrētam lietotājam, tapēc varam izsekot jebkurai transakcijai. Ja ieraugām, ka tiek pārkāpts kāds noteikts limits, tad paši skatāmies, ziņojam. Tomēr tādu ziņojumu ir maz, jo arī iemaksu vidējā summa ir 160 Ls. Kartes neglābj, ja tiek izmanotas aizdomīgiem darījumiem.
Kad būs eiro, tad ATM naudas iemaksa pieņems arī eiro? Vai varētu būt tā, ka iemaksu ATM skaits samazinās?
Ja samazināsies skaidra nauda apgrozībā, tad, protams, banka neturēs to, ko nevajag, jo šie bankomāti ir gana dārgi. Šādi iemaksas bankomāti izmaksā virs 10 tūkst. eiro.
No visām skaidras naudas iemaksas transakcijām naudas iemaksai ATM izmanto 45 % transakciju un domāju, ka šis īpatsvars varētu palielināties. Savukārt naudas izmaksai ATM izmanto 90 % gadījumu no visām izmaksām. Tomēr saglabāsies arī skaidras naudas iemaksu transakcijas bankā, tostarp valūtu iemaksas filiālē, arī lielās naudas summas, jo šie ATM nav gluži paredzēti, lai viens stāvētu un barotu ATM, saliekot savus miljonus – to dara filiālēs, kad ir arī cita apkalpošana.
Cik karšu produktu vispār šobrīd ir ?
Aptuveni 20 produktu, kas ir daudz. Tajā skaitā ir dažādas klasiskās kartes, «Mana dizaina karte», ko izmanto tuvu 20 tūkstošiem klientu. Arī jauniešiem ir daudz produktu, jauniešu segments ir 160 tūkstoši karšu, šis segments ir nodalīts kā īpašs, tas tiek uzrunāts savādāk.
Kādas ir tendences karšu produktu tirgū? Piedāvājums pieaug?
Es teiktu, ka tendence ir produktu skaitam samazināties un šobrīd tas stabilizējas. Šobrīd bankas skatās, kā piedāvāt, organizēt darbu racionāli, optimizē piedāvājumu, piedāvā to, ko vajag masveida klientiem, lai šie produkti, pakalpojumi atmaksātos. Ja salīdzinām sevi ar «veco» Eiropu, tad tur ir viena, divas kartes un viņi ar to ir laimīgi. Mums ir bijis ļoti daudz karšu produktu, pat 50, tostarp dažādu dizainu, paveidu produkti. Mēs sapratām, ka pamatā klientiem nav svarīgi, vai uz kartes ir basketbola bumba vai hokeja nūja, tāpēc izdomājām, ka vajag visiem saprotamus vienādus produktus. Tie, kas patlaban vēlas spēlēties, var izvēlēties dizaina karti, cik bieži grib.
Visu interviju lasiet šodien, 8.oktobrī, laikrakstā Dienas bizness.
