Jaunākais izdevums

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

picturegallery.75276d3d-22eb-4054-b521-94540a46c672

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Galvenokārt jau jārunā par mūsu pašu radītajiem iemesliem. Lielākā kļūda ir mūsu lielais optimisms. Deviņdesmito gadu sākumā mēs ļoti veiksmīgi iegājām pasaules ballītē, kas tikko bija sākusies un ilga gandrīz 20 gadus. Domājām, ka tas viss allaž arī turpināsies. Ar šo pārmērīgo optimismu slimoja gan baņķieri, gan uzņēmēji, gan vienkāršie iedzīvotāji. Šim ugunskuram veiksmīgi pagalītes klāt pielika arī valdība, stāstot, cik labi mēs dzīvosim. Tagad es ļoti piekrītu tiem cilvēkiem, kuri atbalsta daudz lielāku valsts lomu ekonomikas attīstības virzīšanā. Šobrīd visi runā, ka ir vajadzīga lielāka regulatora ietekme.

Vairs nav aktuāls sauklis, ka tirgus visu noliks savās vietās?

Tirgus neredzamā roka visu saliek savās vietās, bet tā ir ļoti štruntīga vieta – ar to mums ir jārēķinās ne tikai šīs krīzes kontekstā, bet Latvijai kā valstij kopumā.

Ir skaidrs, ka Latvijā bija pārāk daudz naudas, bet tā varēja tikt izmantota daudz veiksmīgāk. Apmēram pirms sešiem gadiem man bija saruna ar kādas citas privātas bankas vadītāju, kurš man toreiz teica – Ingrīda, labi, ka mums tā valdība vispār ir, jo vismaz ir, ko parādīt kredītreitingu aģentūru pārstāvjiem un mierīgi darboties tālāk. Visi kopā mēs šo liberālo valdības politiku tajā laikā arī izbaudījām. Diemžēl pamazām nāca atskārsme, ka nemaz tik labi tas nav, un kaut kādā veidā mūs uzraudzīt valdībai tomēr vajadzētu – dažādi monetārās, fiskālās, nodokļu politikas instrumenti netika pietiekami labi izmantoti. Ir vēl viena lieta – valdībai, politiķiem beidzot būtu jāsaņemas un jāpasaka, kādas ir tās prioritārās nozares, ko mēs savā valstī gribam atbalstīt, kuras mēģināsim kaut kādā veidā stimulēt. Vai nu ar īpašu nodokļu politiku, vai saistībā ar izglītības, zinātnes attīstību, vai kā citādi. Biju pārsteigta, 2007. gadā dzirdot kāda Somijas Ekonomikas institūta pārstāvja stāstīto, ka šīs valsts valdība jau sešdesmito gadu sākumā ļoti mērķtiecīgi sākusi veicināt zinātnes attīstību, kā arī izglītības kvalitātes nostiprināšanos, stimulējot biznesa sadarbību ar universitātēm, ar zinātniekiem. Somi braukāja apkārt pa pasauli, skatoties, kas šajā jomā ir darīts Japānā, ASV un citur, lai varētu pārņemt labāko. Rezultātā deviņdesmito gadu vidū radās Nokia brīnums, bet tagad Somijā ir konkurētspējīgākā ekonomika pasaulē. Šīs lietas valstī ir jāregulē. Pretējā gadījumā mēs, protams, atradīsim savu vietu ES, bet tā nebūs tā vieta, kuru mēs ar savām ambīcijām gribētu ieņemt.

Ir, piemēram, interesanti, ka mēs paši esam padarījuši nekustamā īpašuma biznesu par zonu, kas ir brīva no nodokļiem. Man pašai ir draugi, kas ir pārdevuši zemes gabalu, nopelnījuši ap vienu miljonu dolāru un pilnīgi legāli nav samaksājuši nevienu santīmu nodokļu veidā. Ja mēs speram šādu soli, paralēli tam no vidusskolas eksāmenu programmas izslēdzot matemātiku, tā ir noteikta ziņa, ko mēs sniedzam sabiedrībai, ārvalstīm par sevi, par to, kas šajā valstī tiek vērtēts. Mēs pasludinām, ka Rīga būs finanšu centrs, bet daudzu gadu garumā nevaram iedarbināt eksporta garantiju aģentūru – arī tas ir rādītājs.

Protams, šodienas krīzi ir padziļinājis arī tas, kas notiek citās valstīs. Piemēram, vēl nesen nevarēja iedomāties situāciju, ka banka bankai negribēs aizdot naudu. Visa pasaule cerēja uz Ķīnas, Indijas un Krievijas tirgiem, bet arī tur tagad ir pietiekami daudz savu problēmu. Turklāt situāciju pasliktina pilnīga neziņa par to, kas notiks tālāk. Nevar saprast, vai mēs jau esam bedres dibenā, vai arī kritīsim vēl tālāk, investēt vai neinvestēt, dot vai nedot kredītus? Tas paralizē uzņēmējus, cilvēkus, bankas.

Kas, jūsuprāt, būs ieguvēji šobrīd notiekošo ekonomisko procesu rezultātā?

Tie, kas savlaicīgi ir domājuši par izmaksu samazināšanu, kas ir domājuši par jauniem tirgiem, kā arī tie, kam ir dziļākas kabatas. Gribu cerēt, ka beigās mēs visi būsim ieguvēji, jo varbūt kaut ko iemācīsimies.

Pieminējāt banku kreditēšanas politiku. Vienu brīdi bija radies iespaids, ka bankas ir gatavas dot kredītu teju katram, kam nav slinkums to paņemt. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Daļēji tam noteikti var piekrist. Jārēķinās ar to, ka Latvijā bankas ir privātbizness, un katra no tām domā par savu attīstību. To, cik gudri banku vadītāji balansē starp riska vadību un vēlmi nopelnīt, domāju, mēs redzēsim apmēram pēc trīs gadiem. Latvijā ir vairāk kā 20 bankas, un vismaz desmit no tām ir ar pretenzijām uz vietējo tirgu. Ja ir vēlme būt veiksmīgai universāli strādājošai bankai mazā tirgū, ir svarīgi biznesa apjomi – par to arī domāja bankas. Tādu situāciju, kad pie mums atnāca klients, mēs atteicām kredītu, un viņš to mierīgi saņēma citā bankā, bija papilnam. Bankas konkurējot skatījās katra uz savu lauciņu, tā vietā, lai atbildīgi mēģinātu pateikt: būtu forši, ja Swedbank izaugtu par 5%, tādu pašu izaugsmi vajadzētu dot DnB Bank, Nordea utt. Tā tas nestrādā!

Protams, bija banku darbā pārmērīgs optimisms. Bet, no otras puses, biju pārsteigta, kad 2008. gadā Hansabanka paziņoja, ka tā saviem klientiem izsniegusi tikai 47 000 hipotekāro kredītu. Bankai, kam ir trešdaļa tirgus, tas nemaz nav daudz. Latvijā šobrīd ir tikai ap 150 000 mājsaimniecību, kurām ir hipotekārie kredīti. Tas arī bija galvenais optimisma iemesls – ja tikai 10 % klientu ir hipotekārais kredīts, tad izaugsmes potenciāls ir. Taču bija pavisam skaidrs, ka problēmas būs nekustamā īpašuma attīstītājiem, arī tiem, kuri nelegāli nodarbojās ar šo uzņēmējdarbības veidu. Bankas centās šādus cilvēkus izskaitļot, dodot viņiem atšķirīgus nosacījumus, bet… Negribu piekrist arī salīdzinājumam ar ASV bankām. Tur šis bizness sadalījās vēl smalkāk – tur kredīta pārdevējs nebūt nebija tā turētājs.

Organizācijas, kas ar naudas atgūšanu sevi neapgrūtināja?

Zināmā mērā tika būvēta tāda kā piramīda. Turklāt jaunās klientu grupas bija pašas nabadzīgākās – tie bija cilvēki, kam agrāk nekādi nebija izdevies dabūt aizņēmumus. Šai nišai nebija sliktas kredītvēstures jeb, pareizāk sakot, tai tādas vispār nebija. Rezultātā reitingaģentūras deva ļoti labus reitingus, citu valstu bankas un ne tikai bankas uzpirka šos aktīvus, pamatojoties uz labiem reitingiem, un tā tas slikto aktīvu vilnis aizgāja.

Šobrīd pietiekami lielā tempā vairojas tās saimniecības, kas savulaik paņemtos hipotekāros kredītus atdot nevar, un šajā kontekstā ir vērojama diskusija par to, kurš pie tā visa ir vainīgs, kam šī problēma būtu jārisina – pašiem kredītņēmējiem, bankām vai valstij. Ir pat bijis apgalvojums, ka par visu jāsamaksā divām ļaunajām zviedru bankām. Kāds ir jūsu skatījums?

Uzticamāka šajā sakarā tomēr ir tā informācija, zem kuras cilvēki parakstās, nevis tā, kas ir dažādos anonīmos komentāros internetā. Divas ļaunās zviedru bankas šajā kontekstā esmu redzējusi pieminam vismazāk.

Toties valdības līmenī...

Es saprotu, ka starp politiķiem ir arī tādi, kuri ir bijuši dažas labas bankas padomē un kuriem tīri cilvēcīgi tagad ir jāatrod kaut kādi attaisnojumi. Domāju, ka Latvijai gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā ir ļoti kaitīgi mēģināt atrast kārtējās sazvērestības teorijas pret mūsu milzīgi iekārojamo Latvijas ekonomiku un valsti. Ir kaitīgi tagad runāt par to, ka zviedru bankas ir kaut ko mēģinājušas graut šajā valstī. Zviedru bankas ne tikai pasaules, bet arī Eiropas mērogā ir mazas bankas. Tām visu laiku draud tā saucamie naidīgās pārņemšanas mēģinājumi. Lai mēģinātu no tā izvairīties, tās cenšas augt, kļūt lielākas. Tās meklē tirgus, kur var augt, un kas tām ir «pa kumosam». Baltijas tirgus, it īpaši 1998. gadā pēc Krievijas krīzes, bija salīdzinoši norijams kumoss, kas solīja izaugsmes, attīstības iespēju. Tas ir bizness, nevis kaut kāda sazvērestība pret Latvijas politiķiem vai valsti kopumā. Kāpēc attiecīgās runas ir kaitīgas? Redz, kamēr mēs šo visu runājam, vērpjam dažādas teorijas, mēs nemeklējam vainu paši sevī, nerisinām savas problēmas – to, kā attīstīt Latvijas ekonomiku. Jā, valdība var atbalstīt kredītņēmējus – veicinot ekonomikas attīstību, lai apmēram 150 000 mājsaimniecību, kas ir ņēmušas hipotekāros kredītus, dotu pārliecību, ka viņiem būs darbs un alga.

Domāju, ka notikušais ir gan banku, gan pašu kredītņēmēju atbildība, un ir svarīgi, lai bankām pietiek spēka tuvākos divus trīs gadus atlikt maksājumus, nepasliktināt aizņēmēju stāvokli, nedzīt viņus bezcerībā. Ir jānogaida – tikai tā situācija var risināties. Turklāt esmu dzirdējusi, ka apmēram 85% no tiem, kas nespēj atdot kredītus, faktiski ir nodarbojušies ar nelikumīgu uzņēmējdarbību, mēģinot spekulēt. Pieļauju, ka šādos gadījumos bankas ir daudz asākas. Ticiet man, tieši šī kategorija pašreiz ir tie skaļākie bļāvēji.

Tātad nebļauj tie, kas savulaik kredītus ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei?

No viņiem tos bļāvienus neesmu dzirdējusi – var jau būt, ka neesmu guvusi informāciju pareizajās vietās. Ir jau daudz cilvēku, kas šobrīd nav pazaudējuši darbu un kuriem viss ir kārtībā, bet viņiem ir ļoti bail par nākotni. Ja tiešām darbs ir zaudēts un naudas nav, ir jāiet uz banku un jārunā. Cik esmu dzirdējusi, zviedru bankas šajā ziņā ir atsaucīgas, atšķirībā no vienas otras vietējās izcelsmes kompānijas.

Starp citu, kāds ir jūsu skatījums uz to politiku, kādu piekopj Aizkraukles banka?

Aizkraukles banka savulaik visu savu biznesu bija balstījusi uz nerezidentu apkalpošanu, bet kaut kādā brīdī izdomāja, ka grib kā vienu no atbalsta punktiem paņemt arī vietējo tirgu. Salīdzinoši pozitīvā situācijā tirgu paņemt ir ļoti grūti – to var izdarīt, tikai būtiski piekāpjoties klientam. Bankas gadījumā tas nozīmē atkāpties no kaut kādām savām prasībām pret klientu kā kredītņēmēju. Aizkraukles banka, būdama vietējais uzņēmums, pilnīgi objektīvi nevarēja konkurēt ar cenu. Taču tā varēja konkurēt ar apjomu pret nodrošinājumu un varbūt arī citām mazākām prasībām kredītņēmējiem. Atvainojos, ja es kaut kādā mērā kļūdos par Aizkraukles banku, bet man šķiet, ka viņu kredītportfelis ir nedaudz riskantāks. Es saprotu, ka šobrīd viņi mēģina saglābt situāciju.

Kā baņķiere esmu pārdzīvojusi divas krīzes deviņdesmitajos gados, un varu pateikt, ka 90. gadu sākumā, vidū ar savām prasībām mēs nogalinājām klientus, uzliekot ļoti lielus procentus – klients samaksāja mums naudu, bet viņam nepietika spēka darīt kaut ko vairāk. Ja šobrīd banka nemēģina sadarboties ar klientu un rast kaut kādu kopīgi pieņemamu risinājumu, dažreiz arī bankai ejot uz zaudējumiem, tā var zaudēt krietni vien vairāk. Bet Aizkraukles bankas cilvēki paši ir gudri – lai viņi paši kārto savas lietas.

Runājot par kādu citu šeit eksistējošu banku – vai, jūsuprāt, valstij vajadzēja glābt Parex banku?

Neesmu redzējusi nekādus audita materiālus par šo banku, bet kopumā mana reakcija tomēr ir tāda, ka to vajadzēja glābt. Protams, Parex ir savas specifiskās problēmas, bet lielākais ļaunuma cēlonis tomēr bija nespēja pagarināt sindicētos aizdevumus, kas normālā tirgus situācijā būtu pilnīgi parasta lieta. Problēma ir apstāklī, ka bankām, kas ir aizdevušas, tagad pašām ir krīze. Ļoti liels pārsteigums gan bija tas, ka nākamajā dienā pēc lēmuma par bankas pārņemšanu netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai no tās – tas tika izdarīts tikai divas vai trīs nedēļas vēlāk. Visticamāk, pa šo laiku plūda prom lielas summas, un visbēdīgākais ir, ja to izņēma tieši nerezidenti. Šī nauda aizplūda un, visticamāk, uz neatgriešanos, bet mūsu pašu nauda gluži kā ķīlniekiem palika tur iekšā.

Bet cik pareizi vai nepareizi, jūsuprāt, notika Parex bankas glābšanas process?

Izņemot iepriekš minēto par līdzekļu izņemšanas ierobežojumiem, man, no malas skatoties, jāteic, tas notika labi. Atšķirībā, piemēram, no Hansabankas vadības, Parex vadītāji vienmēr ir bijuši Latvijas ietekmīgāko cilvēku sarakstā. To zinot, varēja rēķināties, ka valdība vienkārši varēja ielikt depozītus šajā bankā, taču tas nenotika. Ir patiesībā Latvijā bijuši gadījumi, kad tūlīt pēc vēlēšanu norises viens no pirmajiem valdības rīkojumiem bija pārskaitīt valsts iestāžu kontus uz Parex banku. Katrai bankai ir forši iegūt jaunus klientu budžeta iestāžu izskatā. Tādējādi tas, ka valdība divos soļos atņēma Parex banku tās īpašniekiem, atklāti sakot, bija pat pārsteigums – acīmredzot tās korporatīvās saites nemaz nav tik ciešas un ietekme nemaz nav tik liela. Ja valsts nauda, kā to mums stāsta FKTK un valdības pārstāvji, tiešām ir noguldīta depozītos, nodrošināta ar kvalitatīviem aktīviem, tad tas ir labi izdarīts. Nu, ja tie aktīvi nav kvalitatīvi… To visu mēs redzēsim vēlāk.

Kā jūsu skatījumā vajadzētu risināt Parex pārdošanas jautājumu? Vai šajā gadījumā valstij ir izredzes atgūt savus līdzekļus?

Pagaidām gan valdība, kā jebkurš akcionārs, riskē tikai ar kapitālā ieguldīto naudas daļu. Taču bankā nauda ir jāgulda. Lai jebkura banka varētu normāli darboties, viens no tās pamatrādītājiem ir pamatkapitāla pietiekamība. Runājot par pārdošanu, negribas izteikt kaut kādus pārdrošus spriedumus no pietiekami attālinātas informācijas, kas man personīgi ir. Uzskatu, ka vismaz šīs bankas vadībā ir ielikts labākais kandidāts, kas varētu ienākt prātā – Nils Melngailis. Viņam ir pieredze uzņēmumu pārdošanā, korporatīvo finanšu jautājumos utt.

Nilu Melngaili šim amatam esot ieteikusi tieši jūs…

Grūti pateikt. Man šobrīd nav nekādu kontaktu ar Latvijas valdības pārstāvjiem. Bija tā, ka dienu pirms Nils tika apstiprināts šajā amatā, es saņēmu telefona zvanu no Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta Teodora Tverijona, kurš man piedāvāja šo amatu, un man tika nosaukti vairāki cilvēki, kuriem arī tas bija piedāvāts un kuri jau bija atteikušies. Es nevēlos vadīt nevienu uzņēmumu, kaut gan pašreizējā situācijā darbs Parex būtu interesanta pieredze. Tādējādi es atteicos. Tajā brīdī es braucu automašīnā no Ozolniekiem uz Rīgu un domāju, kas vēl varētu būt labs kandidāts, jo ir skaidrs, ka kādam tur ir jāiet. Man ienāca prātā Nila kandidatūra, Teodoru Tverijonu vairs nevarēju sazvanīt, jo viņš bija kārtējā sanāksmē, tāpēc aizsūtīju viņam īsziņu ar Nila vārdu.

Sanāk, ka Nils Melngailis ir iecelts Parex bankas valdes priekšsēdētāja amatā teju ar īsziņas palīdzību…

Personības loma parasti ir ļoti liela. Turklāt es pieļauju, ka Teodors Tverijons tiešām bija ieinteresēts atrast labāko kandidātu šim amatam.

Un tomēr – kā, jūsuprāt, vajadzētu notikt Parex bankas pārdošanai?

Atšķirībā no Nila Melngaiļa, es neesmu pārdevusi nevienu banku – esmu tikai piedalījusies dažu banku pirkšanas procesā. Jāpiebilst vien, ka Parex jau ilgu laiku ir bijusi tirgū kā banka, kuru var nopirkt – vienkārši tās īpašnieki nav varējuši vienoties ar potenciālajiem pircējiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, nekādi nav sanācis vienoties par cenu. Arī Hansabanka kaut kad 2006. gadā analizēja iespēju nopirkt Parex.

Kāpēc tad Hansabanka savulaik nenopirka Parex banku?

Es personīgi biju pret, jo uzskatīju, ka šo divu banku korporatīvās kultūras ir tik atšķirīgas, ka, tās abas saliekot kopā, mēs neko labu nedabūsim. Taču bija arī papildu argumenti – domāju, ka Konkurences padome būtu bijusi pret šādu darījumu, jo mēs abi bijām pietiekami lieli spēlētāji. Diez vai ir jēga risināt jautājumu, ja ir redzams, ka beigās tāpat nav gaidāms pozitīvs rezultāts. Mēs šo jautājumu analizējām kā iespējamo mērķi, bet mums nebija nekādu sarunu ar Parex vadību.

Kādu jūs redzat iespēju Latvijai izkulties no pašreizējās ekonomiskās situācijas?

Mēs visi Latvijā gribam dzirdēt gatavas receptes itin visam. Diemžēl nāksies sarūgtināt un stāstīt vispārīgas lietas. Kā februāra sākumā LEAF organizētā konferencē atzina uzņēmējs Ģirts Rungainis, pirmām kārtām mums ir jāredz skaidrs mērķis: ko mums vajag izdarīt īstermiņā, bet ko – ilgtermiņā. Viens no mērķiem varētu būt makroekonomiskās situācijas sakārtošana līdz 2012. gadam, lai tad mēs varētu ieviest eiro, kā arī ar minimāliem zaudējumiem jāizdzīvo 2009. gads. Jāpievērš uzmanība izglītībai un zinātnei, skaidri paziņojot, ka šī joma mums būs viena no prioritātēm. Turklāt šai prioritātei ir jābūt arī tajā brīdī, kad tiek sadalīts valsts finansējums, lai būtu reāli darbi. Tāpat ir jāsakārto uzņēmējdarbības vide, it īpaši sniedzot atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, pēc iespējas samazinot visas iespējamās birokrātiskās procedūras, ļaujot attīstīties, uzaudzēt muskuļus. Jāsakārto eksportveicināšanas jautājumi, jāpiesaista ES finansējums visu iepriekšminēto punktu īstenošanai.

Mums ir jāizveido rīcībspējīga valdība. Es neteikšu nekādu viedokli par partijām vai konkrētiem politiķiem, bet nav labi, ja ir viens valdības vadītājs, kurš uzskata, ka viņš viens pats situāciju kontrolē un var visu atrisināt. Es personīgi neticu viena cilvēka fenomenam, it īpaši šādā sarežģītā situācijā. Domāju, ka katram ministram ir jābūt ļoti motivētam, kompetentam, ar savu uzticības kredītu. Mēs nezinām, kurp šī valsts iet, kādas ir tās prioritātes. Nav skaidrs, vai politiķu mērķis ir izvilkt valsti no krīzes situācijas, vai arī tikai vinnēt nākamajās vēlēšanās. Uzticību var iegūt ar caurspīdīgu darbību un kompetenci. Ir svarīgi, lai amatpersonas nemainītu savu viedokli katru trešo dienu. Šai valdībai kā komandai ir jāmainās. Esošā valdība ir vāja – tās pārstāvji domā tikai katrs par sevi, par izdzīvošanu. Tādā atmosfērā ir grūti strādāt.

Bet cik pareizs, jūsuprāt, bija tas kurss, kuru Ivars Godmanis un viņa valdība uzņēma krīzes atrisināšanai?

Domāju, ka Ivars Godmanis un valdība visu laiku reaģēja uz kaut kādām problēmām – nekas netiek darīts proaktīvi, lai situāciju kaut kādā veidā ievirzītu. Tika mēģināts risināt katru nākamo problēmu, bet šai valdībai kā komandai pietrūka kapacitātes, spējas paskatīties tālāk, kāda būs ietekme vienam vai otram lēmumam.

Jūsu vārds ir ticis minēts saistībā ar iespēju ieņemt dažādus augstus amatus, sākot no vienas vai otras bankas vadītājas un beidzot ar bezpartejiskas valdības vadītājas posteni. Jūs visas šīs iespējas esat noraidījusi. Kāpēc?

Tas parāda, cik maz mums īstenībā ir uzvārdu, domājot par dažādiem amatiem, vakancēm. Kas attiecas uz bezpartejiskā premjera posteni – neviens man neko tādu nav piedāvājis. Vismaz pēdējo divpadsmit mēnešu laikā noteikti ne. Es aizgāju no darba Hansabankā, jo vairs negribēju ieņemt vadošus amatus. Biju no tā visa nogurusi. Lai strādātu jebkurā valstij svarīgā amatā, ir vajadzīga milzīga enerģijas deva, apņēmība, bet es sevī to nejūtu – es tikai kaitētu šai valstij, ja ar savu pašreizējo noskaņojumu pieņemtu šāda veida piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Blūma: Bankas nav vainojamas Latvijas ekonomikas problēmās

, 16.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bankas ir bizness un ir jāsaprot, ka tās vienmēr rīkojas pirmkārt un galvenokārt domājot par savu biznesa attīstību," intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma, piebilstot, ka bankas nav vainojamas tajā, kas notika ar Latvijas ekonomiku, jo tās regulēšana vienmēr ir bijusi valdības uzdevums.

Bijusī Hansabankas vadītāja uzsver, ka šobrīd nav jāmeklē vainīgos krīzē, bet gan ir jāveic steidzami pasākumi ekonomikas atbalstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Blūma: Jāpārņem arī Parex mazākumakcionāru kapitāldaļas

Miks Lūsis, Db, 11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāpārņem vai vismaz jāapsver arī pārējo apmēram 15% Parex bankas akcionāru daļu pārņemšana, uzskata bijusī Hansabankas (tagad Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma.

I. Blūmu pārsteidzis, ka ierobežojumi līdzekļu izņemšanai no bankas netika noteikti uzreiz līdz ar tās pārņemšanu, bet gandrīz mēnesi pēc tam. Ierobežojumu nebija un diemžēl notika tas, kas notika, teica I. Blūma.

Bijusī Hansabankas vadītāja norādīja, ka finanšu situācija pasaulē bijusi vissliktākā tieši tādai bankai kā Parex, taču jaunieceltais vadītājs Nils Melngailis ir šobrīd labākā iespējamā kandidatūra.

Jautāta par investora atrašanu, I. Blūma minēja, ka tirgus pasaulē ir nelabvēlīgs šādiem darījumiem, tomēr brīnumi notiek. Viņasprāt, interese par Parex banku varētu būt Rietumeiropas bankas, kas Latvijā jau darbojas un kas gribētu palielināt savu tirgus daļu šeit. Pēc I. Blūmas vārdiem, iespējams, ka Parex iegāde interesētu arī kādai Krievijas vai Baltkrievijas bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Un nekādu «nedrīkst»!

Andrejs Vaivars, 04.04.2013

Likumdošana Latvijā atpaliek no reālās dzīves. Lasot jaunos likumus, kas skar finanšu jomu, man rodas asociācijas ar omi, kas saka: pieturiet to Zemes griešanos, jo tā pārāk ātri griežas, un es netieku līdzi -I.Kuplā

Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums drīkst darīt pilnīgi visu, un jautājums ir tikai par to, cik ir jāsamaksā nodokļu veidā, uzsver a/s ELKO Grupa galvenā grāmatvede Ingrīda Kuplā.

Skolas laikā Ingrīdai patika matemātika, datortehnika un programmēšana, bija skaidrs, ka savu karjeru ir jāveido tieši šajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju, kurā strādājošie speciālisti šodien ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tolaik vēl nešķita perspektīva nozare, jo pārsvarā asociējās ar darbu garlaicīgajos skaitļošanas centros. Toties laika gaitā bija pieprasījums pēc grāmatvežiem, un tas arī lielā mērā licis izlemt par darbu tieši šajā jomā.

Jāuzskaita kariete karalim

«Man savulaik ir prasīts – kas ir grāmatvedība? Izdzirdot šo jautājumu, man patīk stāstīt pasaku par karali, kuram bija rakstvedis, kas visu pierakstīja. Piemēram, tika rakstīts – karalis šodien nopirka karieti... Šodien tieši to pašu darbu paveic grāmatvedis, tikai skaitļu valodā, un mūsdienu izpratnē minētais pirkums tiktu fiksēts aptuveni šādi – šodien tika nopirkta kariete, par to iztērējot pusmiljonu latu plus PVN, un karaļvalstij ir jauna manta ar noteiktu vērtību. Un nekādu «nedrīkst»! Pilnīgi pietiek ar to, ka naudas izteiksmē tiek attēlots uzņēmumā notiekošais,» saka Ingrīda. Citiem vārdiem sakot, nav pareizi, ja grāmatvedis saka darba devējam, ka kaut ko nedrīkst uzsākt, darīt. Drīkst visu! Katrs uzņēmums, kā uzsver Ingrīda, var veidot savu biznesu pilnībā tā, kā to vēlas. Finanšu speciālista uzdevums ir to visu attēlot naudas izteiksmē, kas gan ir sarežģītāk, nekā uzņēmuma direktoram paziņot, ka kaut ko nedrīkst darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Runāt tā, lai cilvēkiem būtu skaidrs

Andrejs Vaivars, 26.03.2013

Es krīzi tā īsti neesmu izjutusi, var pat teikt, ka nezinu, kas tā krīze tāda ir - I. Jansone

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvedības pakalpojumi draugiem – tā droši vien varētu skanēt daudzu uzņēmumu reklāmas saukļi, taču Ingrīdas Jansones gadījumā ir iznācis pavisam citādi. Viņas dibinātā grāmatvedības uzņēmuma SIA i77 klienti galvenokārt ir pašas draugi un draugu draugi.

Profesijas izvēle sākusies ar ģimeni, bet beigās tas viss apaudzis ar draugiem un draugu draugiem – viņiem visiem vajadzēja grāmatvedi, kurš skaidri pateiks, kas ir kas, tā Ingrīda skaidro, kā ir sanācis tā, ka viņa dzīvē ir pievērsusies tieši dažādu uzņēmumu atskaišu rakstīšanai un bilanču kārtošanai. Proti, bijis vajadzīgs cilvēks, kas pateiktu vienkāršā valodā, nevis spīdētu ar gudriem terminiem, sajaucot galvu tā, ka neko vairs nevar saprast, un nav nekādas skaidrības, uz kuru pusi ir jādodas. Var teikt, ka draugi ir nevis piespieduši, bet gan pamudinājuši uz domu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pat 13. februārim vairākās Latvijas skolās notiek Iespējamās misijas nedēļa, kuras laikā 42 dažādu jomu līderi uz vienu mācību stundu kļūs par skolotājiem, stāstot jauniešiem par savas nozares specefiku.

Šodien Kalnciema pilsētas vidusskolā stundu vada GlaxoSmithKline Latvija vadītājs Dins Šmits, Rīgas 6. vidusskolā — mūziķe Linda Leen, Ķeguma komercnovirziena vidusskolā — rakstniece Laima Muktupāvela, Siguldas 3. pamatskolā — animācijas filmu režisori Ansis Bērziņš un Roze Stiebra, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā — ziņu aģentūras LETA vadītājs Mārtiņš Barkāns u.c.

Savukārt vakar, akcijas atklāšanas dienā, pie jauniešiem devās sociālantropologs Roberts Kīlis, vadot stundu Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Ingrīda Blūma vadīja stundu 12. klases skolēniem K. Videnieka Rīgas 77. vidusskolā, skaidrojot, kādas ir banku pamatfunkcijas un riski. Tāpat skolotāju lomās iejutās basketbolistes Ieva Tāre, uzņēmējs Vitālijs Gavrilovs, spēkavīrs Raimonda Bergmaņa u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: izgatavo tērpus no reiz lietotiem apģērbiem

Anda Asere, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 20 gadus nostrādājot banku sektorā, bijusī Hansabanka valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma beidzot atļāvusies pievērsties savam sapņu darbam – koučingam. Sadarbībā ar psihologu Ati Zakatistovu viņa nodibinājusi uzņēmumu i-bloom, kas piedāvā atbalstu personāla jautājumos.

Banku sektorā I. Blūma strādājusi kopš 1983.gada, kad uzsākusi darbu valsts banku filiālēs Gulbenē. Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņa kļuva par AS Vācijas – Latvijas bankas viceprezidenti. Kopš tā laika viņas karjera banku sektorā gāja tik uz augšu, līdz 1998.gadā viņa kļuva par AS Hansabanka prezidenti.

2007.gadā viņa šo amatu gan atstāja un kļuva par neatkarīgo direktori URSA bankā Jekaterinburgā, bet gadu vēlāk – par SIA Pure Food padomes locekli.

«Kaut gan man ir bijusi veiksme strādāt uzņēmumā, kur notiek nepārtraukta attīstība, tomēr tieši tagad, strādājot kā individuālā konsultante un pasniedzēja, tiešām izbaudu iespēju lasīt, izzināt, mācīties. Sajūta, kad vari salikt kopā savu pieredzi ar kāda cita cilvēka pieredzi, lasot, klausoties zinošu cilvēku lekcijas, dod milzīgu gandarījumu,» par jauno pieredzi saka I. Blūma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grāmatas ar specefektiem

Kristīne Stepiņa, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu ražotāji plāno apgrozījuma pieaugumu, mēģina nosargāt esošos eksporta tirgus – gan gaidot Krievijas rubļa kursa stabilizēšanos, gan radot pievienoto vērtību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgrozījuma apjomu neietekmēs e–grāmatu un to lietotāju skaita palielināšanās, uzskata DB aptaujātie grāmatu ražotāji, uzsverot, ka svarīgas ir investīcijas modernās iekārtās, kas ļaus uzlabot produkcijas kvalitāti un konkurētspēju, palielināt ražošanas ātrumu un samazināt pašizmaksu. Nozares veiksme ir ne tikai jaunu eksporta tirgu iekaršanā un esošo nosargāšanā, bet arī grāmatu mīlēšanā, kas Latvijā ir daudz izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs.

Grāmatu specefekti

SIA Livonia Print apgrozījums 2014. gadā bija 43 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš, stāsta SIA Livonia Print vadītāja Janīna Blūma. Peļņa pērn noteikti būs, bet tās lielumu šobrīd vēl nevarot pateikt. 2014. gadā uzņēmums ir sācis produkcijas eksportu uz Lielbritāniju. «Pirmajā gadā eksporta apjoms uz Angliju nebija pārāk liels, kopējais apgrozījums bija aptuveni 300 tūkstoši eiro, bet pirmajam sadarbības gadam to var vērtēt kā ļoti labu rezultātu,» atzīst J. Blūma. Kopumā 99,7% no saražotajām gāmatām SIA Livonia Print eksportē, galvenie tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Vācija un Somija. «Klientu vidū ir lielākās Skandināvijas izdevniecības, kurām ir svarīgi, lai pasūtījumu izpilde tiktu nodrošināta ne tikai klusajā sezonā, bet arī gada otrajā pusē, kad tirgus ir ļoti aktīvs, un mēs to varam,» saka J. Blūma. Galvenie kritēriji grāmatu ražošanā ir kvalitāte un termiņu ievērošana, taču pēdējos gados ir novērota tendence, ka jebkurai grāmatai ir nepieciešama arī kāda pievienotā vērtība jeb specefekti, tie var būt gan speciāli pēcapstrādes elementi, gan īpaši materiāli, kas no uzņēmuma prasa ieguldījumus to testēšanā, jaunu tehnoloģiju apgūšanā un jaunu drukas veidu ieviešanā. «Ja klients vēlas, ir jāspēj radīt visdažādākie tehniskie risinājumu, piemēram, jāpanāk mitrā asfalta efekts uz grāmatas vāka, īpašs metālisks spīdums, matējums un visdažādākās toņu pārejas, kam ir nepieciešami veseli pieci dažādi ražošanas procesi,» stāsta J. Blūma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.septembri ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdei pievienosies Ingrīda Ķirse, kura pildīs valdes locekles pienākumus un būs atbildīga par veselības, dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa veidu attīstību Baltijas valstīs. Ingrīda Ķirse būs arī ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

ERGO Baltijas apdrošinātāju grupas valdes priekšsēdētājs Kestutis Bagdonavičius norāda: «Mēs esam pateicīgi valdes loceklim Denisam Sazonovam par ieguldīto darbu, uz laiku apvienojot savus un I.Ķirses pienākumus valdē. Turpmāk viņš atbildēs par savu tiešo pārraudzības jomu - finansēm un investīcijām.»

Ingrīda Ķirse ERGO strādā jau kopš 2001.gada, savu karjeru uzsākot ERGO Latvijas sabiedrībās kā juriste un vēlāk kā Personāla nodaļas vadītāja.

2007.gadā viņa tika iecelta par valdes locekli un pildīja šos pienākumus līdz 2010.gadam. No 2010.gada līdz 2011. gada 1.jūlijam Ingrīda Ķirse pildīja ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas attīstības nodaļas vadītājas pienākumus Baltijas valstīs, kā arī bija ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sausnīša un Strautiņa laiks Rīgas piena kombinātā noslēdzies; vadību pārņem Beshmeļņickis

Lelde Petrāne, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grāmatā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Blūma, Gobzems un Štelmahers dibinās krīzes menedžmenta sabiedrību

Jānis Lasmanis, Db, 27.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma, bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems un vairāku uzņēmumu vadītājs Edgars Štelmahers vienojušies par to, ka februārī dibinās jaunu krīzes menedžmenta sabiedrību, raksta laikraksts Dienas bizness.

Krīzes menedžmenta un biznesa konsultāciju kompāniju nolemts dibināt sekojot ekonomiskās krīzes radītajam pieprasījumam. "Ir pieņemts lēmums radīt kompāniju Blūma, Gobzems un Štelmahers. Mēs zinām, ka valstī daudziem uzņēmējiem ir grūti un ne tikai tāpēc, ka pietrūkst finanšu, bet pietrūkst arī labas vadības," saka A. Gobzems. "Ir ļoti daudz uzņēmumi, kuriem ir pietiekami liels apgrozījums, teiksim, pāris miljoni latu, taču pietrūkst apgrozāmo līdzekļu, un uzņēmējam nav skaidrības ko darīt tālāk - slēgt uzņēmumu vai samazināt izmaksas, bet pats uzņēmējs ar saviem resursiem nespēj pietiekami sekmīgi realizēt savas ieceres. Mēs piedāvāsim savu pieredzi, kā to izdarīt," stāstīja A. Gobzems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Gredzenu mīšana jau drīzumā var kļūt dārgāka

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt

Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.

Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas vētras Meksikā laupījušas 41 cilvēka dzīvību un izraisījušas pēdējo desmitgažu spēcīgākos plūdus, liekot evakuēt tūkstošus.

Viesuļvētra Ingrīda no Meksikas līča puses turpina virzīties tālāk cietzemē, bet tropu vētras Manuels atlieku izraisītie plūdi skāruši populāro Akapulko kūrortu valsts Klusā okeāna piekrastē. Lai gan abu vētru spēks ir ievērojami samazinājies, to atnestās lietusgāzes turpinājušas nodarīt plašus postījumus, izraisot zemes nogruvumus kalnos un pārpludinot upes.

Liela daļa bojā gājušo mitinājušies Akapulko apkārtnē, kur pieredzēti vērienīgi zemes nogruvumi, kas aprakuši daudzus mājokļus, atsaucoties uz Meksikas varasiestādēm, vēsta Reuters. Vētras dēļ slēgtas šosejas un atcelti vairāki lidojumi, kas tādējādi ietekmē tūkstošiem tūristu ceļojumu plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Lietuva pieņemtu finansiālo palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja tas būtu nepieciešams, taču labāk gan valsts izvēlētos «savilkt jostu». Tā Austrijas laikrakstam Die Presse norādījusi Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Simonite, raksta Reuters.

Krīze Latvijā, kas patlaban cīnās par to, lai saņemtu tālākos aizdevuma maksājumus no SVF un Eiropas Savienības (ES), parāda to, cik svarīgi ir nodrošināt sabalansētu finanšu sistēmu, skaidro Lietuvas finanšu ministre.

Runājot par lita devalvāciju, Lietuvas finanšu ministre norāda, ka «tas absolūti nav nekāds risinājums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte nodibina Zigfrīda Annas Meierovica vārdā nosauktu biedrību

Lelde Petrāne, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm akcionāra Valērija Maligina nāves sākās cīņa starp viņa mantiniekiem par kontroli pār uzņēmumu. 4. septembrī pilnībā tika nomainīta Olainfarm padome, savukārt šodien viņa meita Nika Saveļjeva vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību sākt kriminālvajāšanu par uzņēmuma reiderismu. Sarunā ar portālu rus.db.lv uzņēmuma mazākumakcionārs Salvis Lapiņš stāsta, kā šī situācija izskatās no uzņēmuma akcionāru puses.

No Olainfarm vai kādas citas akciju sabiedrības akcionāra skatupunkta, vissliktākais, kas var notikt ar uzņēmumu, ir tieši šī ilgstoši neskaidrā situācija, tāda, kāda tā ir patlaban, saka eksperts. «Es nezinu, kam ir taisnība, un kurš ir vainīgs, taču ir acīmredzams, ka abām pusēm Olainfarm reputācija un turpmākais liktenis nav prioritāte. Ir labi, ka uzņēmums aizvien ir ļoti stabils, vērtējot pēc finanšu viedokļa, un sliktā situācijā nostrādā inerce, tādēļ kādu laiku viss darbojas labi. Bet kas notiks tālāk, ja šis karš netiks pārtraukts?» viņš vaicā.

Faktu, ka gada laikā Olainfarm akcija biržā ir zaudējusi 36% savas vērtības, S. Lapiņš komentē atklāti: «Tās ir šausmas! Šis kritums ir sekas nekvalitatīvai rīcībai no akcionāru puses. Būtiskākais, ka šim kritumam nav finansiālu iemeslu – Olainfarm nav sācis strādāt par 36% sliktāk. Viss tas ir sliktas korporatīvās pārvaldības rezultāts, un tas nesākās vakar vai pirms nedēļas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Labākais, uz ko Olainfarm mazākumakcionāri var cerēt - netiks veiktas radikālas izmaiņas valdē un stratēģijā

Db.lv, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas farmācijas uzņēmumu akcijas pēdējā pusgada laikā ir pieaugušas vērtībā, tāpēc šobrīd pēc kritiena Olainfarm akciju salīdzinošais, uz finanšu multiplikatoriem balstītais novērtējuma līmenis ir jau vairāk nekā par 40% zemāks par vidējo nozarē, komentējot pēdējā laika notikumu ap Olainfarm ietekmi uz uzņēmuma akcijas cenu, db.lv saka Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis.

Līdz ar to, var teikt, ka sava daļa ar korporatīvās pārvaldes nenoteiktību saistītā riska ir jau iecenota akcijas cenā, viņš saka. Labākais, uz ko mazākuma akcionāri šobrīd var cerēt, ir, ka netiks veiktas pēkšņas un radikālas izmaiņas uzņēmuma valdē un stratēģijā.

Tāpat, pēc viņa teiktā, mazākuma akcionāriem jācer uz to, ka uzņēmums sāks maksāt paaugstināta līmeņa dividendes, tā vietā, lai atkārtotu tādus risinājumus, kā nesen pieckāršotais padomes atalgojums. Tieši palielināta dividenžu izmaksa būtu godīgs kompromiss starp visiem akcionāriem. Uzņēmumam ir uzkrātas ap 70 miljoni eiro nesadalītas peļņas un tā konservatīvā bilance ar mazu kredītu apjomu ļauj droši samazināt pašu kapitāla īpatsvaru, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru