ASV mikroshēmu ražotājs Intel Corp. trešdien paziņoja par ieceri atdalīt kiberdrošības biznesu neatkarīgā uzņēmumā ar nosaukumu McAfee.

Par šādu ieceri paziņots piecus gadus pēc tam, kad Intel iegādājās McAfee, kas tajā laikā bija viena no vadošajām antivīrusu programmatūras kompānijām.

Intel norāda, ka šī atdalīšana tiks īstenota kopīgi ar investīciju grupu TPG, kurai piederēs 51% McAfee akciju, bet Intel īpašumā nonāks 49% akciju.

Neatkarīgā uzņēmuma vērtība varētu veidot 4,2 miljardus dolāru.

Par jaunās kompānijas vadītāju kļūs Kriss Jangs, kurš šobrīd vada kiberdrošības struktūrvienību.

Intel par McAfee pārņemšanu paziņoja 2010.gadā, taču darījums, kura summa veidoja 7,68 miljardus dolāru, tika pabeigts 2011.gadā.

Drošības eksperti ir atklājuši lielāko kiberuzbrukumu sēriju pasaules vēsturē. Hakeri bijuši iefiltrējušies vairāk nekā 72 pasaules organizāciju, ieskaitot ANO, dažādu valstu valdību un kompāniju iekšējos tīklos, kur vairākus gadus ievākuši sensitīvu informāciju, atklājusi drošības tehnoloģiju kompānija McAfee.

McAfee norāda, ka ir pārliecināta, ka aiz uzbrukumiem stāv kāda «valsts», tomēr atteikusies to nosaukt. Taču esot pierādījumi, ka šos uzbrukumus varētu būt veikusi Ķīna, vēsta Reuters.

Kampaņas laikā, kas ilgusi piecus gadus, hakeri iefiltrējušies ASV, Taivānas, Indijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Kanādas valdību, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas un daudzu pasaules kompāniju datortīklos.

2008. gadā hakeri bija ielauzušies ANO Sekretariāta datoros Ženēvā, kur divu gadu laikā esot netraucēti ievākuši dažādus datus, norāda McAfee.

«Pat mēs bijām pārsteigti par milzīgo upuru dažādību un uzbrucēju pārdrošību,» uzsver McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs. «Kas notiks ar visiem nozagtajiem datiem joprojām paliek neatbildēts jautājums. Tomēr, pat ja neliela daļa no tiem tiks izmantota, lai gūtu pārsvaru pār konkurentiem, tas nozīmē milzīgu ekonomisko apdraudējumu,» piebilda D. Alperovičs.

Ķīnā bāzēti hakeri ielauzušies piecu daudznacionālu naftas un gāzes kompāniju datorsistēmās, lai nozagtu slepenu, ar to darbību saistītu informāciju, atsaucoties uz datoru drošības firmas McAfee Inc sniegto informāciju, ziņo Reuters.

Firmas ziņojumā gan nav atklāts, tieši kuras kompānijas cietušas no hakeru darbībām. Pastāv aizdomas, ka hakeri uzlauzuši vēl vismaz septiņu kompāniju datorsistēmas.

«Tie nebija sarežģīti uzbrukumi... tomēr tie bija ļoti veiksmīgi, sasniedzot mērķus,» stāstījis McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs.

Hakeri datoros ielauzušies vienā no diviem veidiem - vai nu caur tīmekļa vietnēm, vai ar inficētām vēstulēm, kas nosūtītas kompāniju vadītājiem.

Pieeja datortīkliem hakeriem bijusi vismaz divus gadus, iespējams, pat četrus gadus. Viņu mērķis bijuši, piemēram, finanšu dokumenti, kas saistīti ar naftas un gāzes lauku izpēti un cenu līgumi.

Popgrupas Black Eyed Peas dalībnieks Viljams Adamss, kurš sabiedrībā vairāk zināms ar vārdu will.i.am., ticis pie augsta amata tehnoloģiju kompānijā Intel, proti, turpmāk, viņš būs Intel radošais direktors, ziņo Belfast Telegraph.

Black Eyed Peas līdera pienākumi kompānijā būs veidot mūziku Intel vajadzībām, kā arī rast jaunus veidus komunikācijai ar esošajiem un potenciālajiem Intel klientiem.

«Gandrīz viss, ko es daru, saistās ar mikroprocesoriem un datoriem, un, kad es ieraugu Intel mikroprocesoru, es iedomājos visus tos dižos prātus, kas to radījuši, lai palīdzētu realizēt manu kreativitāti. Sadarboties ar zinātniekiem, pētniekiem un programmētājiem kompānijā Intel ar mērķi izstrādāt un kopīgi attīstīt jaunus komunikācijas, radīšanas, informēšanas veidus, būs fantastiski,» komentējot savu jauno amatu norāda V. Adamss.

Mikročipu ražotājs Intel, paziņojis par trešā ceturkšņa peļņas pieaugumu 17% apmērā, pēc šīm ziņām arī Intel akciju vērtība palielinājusies par 4%, raksta BBC.

Intel peļņa trešajā gada ceturksnī veidoja 3,47 miljardus ASV dolāru, salīdzinājumam – attiecīgajā periodā pērn tika nopelnīti 2,96 miljardu ASV dolāru.

Intel peļņa ir pārspējusi iepriekšējās aplēses un atspēkojusi bažas par planšetdatoru pieaugošajiem pārdošanas apjomiem, kas pamatīgi iedragājuši personālo datoru un klēpjdatoru pieprasījumu, un to ietekmi uz Intel peļņu. Tādas ierīces kā Apple iPad un Google izstrādātās operētājsistēmas Android viedtālruņi «nospiež» pieprasījumu pēc klēpjdatoriem kā ASV, tā Eiropā.

Intel norāda, ka kopumā lēnāko izaugsmi «vecajos» tirgos palīdzējis izlīdzināt pieprasījums no Ķīnas un citām attīstības valstīm. «Attīstības valstu tirgi ir labi – uzņēmējdarbība ir stipra, un «veco» tirgu pircējs ir nedaudz vājāks,» pavēstījis Intel pārstāvis Steisijs Smits (Stacy Smith).

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(182).jpg

Ražotni, kas ir piecu ar pus futbola laukumu lielumā, kopīgi atklāja Intel prezidents Pauls Otelīnī (Paul Otellini) un Vjetnamas premjerministra vietnieks Hoangs Trangs Hajs (Hoang Trung Hai).

Intel prezidents norāda, ka ražošanas aktivitātes rūpnīcā sākušās jau šā gada vidū, taču tagad, kad rūpnīca ir pilnībā pabeigta, tā sāks strādāt ar pilnu jaudu nodrošinot darbu vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Pavisam Intel pasaulē ir septiņas rūpnīcas, kurās tiek ražoti mikroprocesori, kuri tālāk tiek piegādāti mobilo telefonu, datoru un citu ierīču ražotājiem, kas ir Intel klienti.

Par šo projektu Vjetnamā Intel paziņoja jau pirms četriem gadiem, toreiz norādot, ka investīcijas Vjetnamā būšot lielākās, kādas līdz šim veikusi kāda ASV kompānija.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

Nākošo divdesmit gadu laikā tīmeklim pieslēgto ierīču skaits sasniegs 50 miljardus, vēsta kāds Ericsson pētījums. Lielāko daļu no tām veidos tādas ierīces, kā kases aparāti, lidostu reģistrācijas kioski, medicīnas aprīkojums, karšu lasītāji utt. Tīmeklim pieslēgtas ierīces būs atrodamas automašīnās, mājās, rūpnīcās, ūdensapgādes un elektroenerģijas sistēmās.

Tas nozīmē, ka nākotnes hakeru uzbrukumi var tikt vērsti pret ierīcēm, kas nepieciešamas cilvēku ikdienas dzīves nodrošināšanai, liecina tehnoloģiju kompānijas McAfee pētījums Caution: Malware Ahead.

Autoražotāji nepārtraukti palielina augsto tehnoloģiju funkciju klāstu transportlīdzekļos, kas atvieglo vadītāju dzīvi, bet, pēc McAfee ekspertu domām, drošības jautājumi tiek ignorēti.

Mikročipi tiek ievietoti gandrīz visās automobiļu vietās – drošības spilvenu, bremžu, elektropiedziņas, pretaizdzīšanas, komunikācijas, kondicionieru un dzinēja temperatūras kontroles sistēmās, kas viegli pakļautas hakeru uzbrukumiem.

Amerikāņu mikroshēmu ražotāja Intel paziņotās aplēses par nākamā gada pārdošanas apjomiem otrdien likušas ievērojami samazināt akciju cenas datoru mikroshēmām Āzijas tirgos, vēsta BBC.

Intel, pasaules lielākais mikroprocesoru ražotājs, pavēstījis par cieto disku trūkumu. Plūdi Taizemē, kas nogalināja 600 cilvēku, apstādinājuši ražošanu. Līdz ar to kompānija šā gada ceturtajā ceturksnī paredz aptuveni 13,7 miljardus ASV dolāru ieņēmumus iepretim aptuveni 14,7 miljardu ieņēmumiem, ko Intel paredzēja iepriekš.

Pēc Intel paziņojuma Dienvidkorejas Samsung Electronics akciju vērtība samazinājās par 1,29%, bet Hynix Semiconductor akciju cena bija par 2,02% zemāka.

Ņemot vērā Intel kompānijas lielumu un nozīmību, bieži vien tās nākotnes aplēšu paziņojumi satricina visu nozari.

Tehnoloģiju kompānija Intel ir laidusi klajā Oak Trail procesoru, kas ir speciāli veidots lietošanai planšetdatoros, vēsta BBC.

Jaunais procesors patērē mazāk elektroenerģijas nekā citi Atom saimes modeļi.

Neskatoties uz to, ka Intel ir pasaulē lielākais procesoru ražotājs, kompānija ir lielākoties izstumta no augošā planšetdatoru tirgus. Līdz šim planšetdatoru ierīces galvenokārt lietoja kompāniju Apple un Arm Holdings ražotos procesorus, tomēr Intel cer, ka šī situācija jau tuvākajā laikā mainīsies.

Jaunais Intel procesors atbalstīs vairākas planšetdatoru operētājsistēmas, tādējādi tas būs universālāks nekā pašreiz izplatītie procesori. Intel Oak Trail atbalstīs Windows 7, Android, MeeGo un Google topošo Honeycomb. Pašlaik Arm procesori neatbalsta ar Windows 7, tāpēc Intel cer iekarot šo tirgus nišu. Tomēr kompānija Microsoft ir paziņojusi, ka savā nākošajā operētājsistēmā (kura tiek saukta par Windows 8) tā iekļaus Arm procesoru atbalstu.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Igaunijas mobilo maksājumu sistēmu izstrādātājam Fortumo izdevies piesaistīt Intel Capital un Greycroft Partners investīcijas, teikts kompānijas oficiālajā blogā.

Fortumo sniedz iespējas lietojumprogrammu un spēļu ražotājiem iekasēt naudu no savu produktu lietotājiem, izmantojot mobilo sakaru norēķinus vairāk nekā 70 valstīs. Fortumo ir biroji Igaunijā, Sanfrancisko un Pekinā.

Līdz šim Fortumo lielākais īpašnieks bija Igaunijas mobilo risinājumu kompānija Mobi Solutions, un pēc Intel Capital un Greycroft Partners investīcijām, Mobi Solutions saglabās savu pozīciju kā viens no uzņēmuma dalībniekiem.

Vienlaikus ar paziņojumu par jaunu investoru piesaisti Fortumo pavēstījis par jaunu līgumu slēgšanu ar divām pasaulē atzītām telekomunikāciju grupām – Vodafone Group un China Mobile. Līdz šim Fortumo klientu sarakstā ietilpa tādas kompānijas kā Angry Birds izstrādātājs Rovio, Badoo, spēļu izstrādātājs Zeptolab, Gameloft un Votsu.

ASV datortehnoloģiju kompānija Intel paziņojusi par mākslīgā intelekta iesācējuzņēmuma iegādi laikā, kad "Intel" cenšas paplašināt savu nozīmi datu centros un tā dēvētajā lietu internetā.

Intel neatklāja, cik samaksās par Nervana Systems iegādi, bet ASV plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka cena pārsniedz 350 miljonus ASV dolāru (316 miljonus eiro).

Pārņemot šo uzņēmumu, Intel formāli apņemas virzīt mākslīgā intelekta attīstību, emuāra ierakstā norādīja Nervana līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Navīns Rao.

Mēs tagad varam atteikties no vecās paradigmas un pāriet uz jaunu datošanas režīmu, viņš uzsvēra.

Pirms diviem gadiem Dienvidkalifornijā izveidotais uzņēmums "Nervana" specializējas iekārtu un programmatūras apvienošanā, lai palīdzētu tehnikai domāt līdzīgi kā to dara cilvēka smadzenes, liecina kompāniju sniegtā informācija.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Lai arī pasaulē vērtīgāko zīmolu pirmais trijnieks joprojām palicis nemainīgs, tam strauji pietuvojas interneta gigants Google, kura zīmola vērtība gada laikā palielinājusies par 36% līdz 43,56 miljardiem ASV dolāru.

Kompānijas Google zīmols vērtīgāko topā gada laikā ir pakāpies par trīs vietām, nonākot 4. vietā.

Pasaulē vērtīgākais zīmols joprojām ir Coca-Cola, kura vērtība, lai gan nedaudz, tomēr palielinājusies arī pēdējā gada laikā – par 2% līdz 70,45 miljardiem ASV dolāru. Otro un trešo vietu saglabājušas kompānijas IBM un Microsoft. Šo abu kompāniju zīmola vērtība palielinājusies par 7% līdz attiecīgi 64,73 miljardiem ASV dolāru (IBM) un 60,90 miljardiem ASV dolāru (Microsoft).

Ievērojami samazinājusies pasaulē lielākā mobilo telefonu ražotāja Nokia zīmola vērtība – par 15% līdz 29,50 miljardiem ASV dolāru. Arī savu pērn 5. vietu pasaulē vērtīgāko zīmolu topā Nokia iemainījusi pret 8. vietu.

Divi tehnoloģiju giganti - IBM un Intel - paziņojuši par būtisku tīrās peļņas kritumu, vēsta BBC.

Intel informē, ka otrā ceturkšņa peļņa bijusi 2 miljardu ASV dolāru apmērā, kas iezīmē samazinājumu par 29%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt IBM peļņa tajā pašā periodā samazinājusies par 17% līdz 3,23 miljardiem ASV dolāru.

Sarukuši arī abu kompāniju ieņēmumi - IBM par 3%, bet Intel par 5%.

Intel rezultātus negatīvi ietekmējusi patērētāju un uzņēmumu atteikšanās no tradicionālajiem datoriem, bet IBM ieguvusi mazāk no aparatūras, bet vairāk no programmatūras.

ASV mikroprocesoru ražotājs Intel otrajā ceturksnī strādājis ar rekordlielu peļņu. AFP arī norāda, ka tā ir lielākā ceturkšņa peļņa kompānijas vēsturē.

Kompānija paziņoja, ka otrajā ceturksnī tā ir strādājusi ar 2,9 miljardus ASV dolāru lielu peļņu, kas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, kad kompānija strādāja ar 398 miljoniem ASV dolāru lieliem zaudējumiem.

Otrā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, palielinājušies par 34% līdz 10,8 miljardiem ASV dolāru. Iepriekš Intel vadītājs Pols Otellini (Paul Otellini) sacīja, ka viņš ir optimistisks attiecībā uz nākotnes perspektīvām un prognozēja, ka otrajā ceturksnī ieņēmumi varētu būt ap 10,2 miljardiem ASV dolāru.

Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa arī bija viena no lielākajām vēsturē. Tīrā peļņa trīs mēnešos (līdz 27.martam) bija 2,44 miljardi ASV dolāru, kas ir rekordpeļņa pirmajam ceturksnim. Salīdzinājumam - tajā pašā laika posmā pirms gada Intel peļņa bija 629 miljoni ASV dolāru.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Datoru ražotājs Hewlett Packard (HP) pievienojies cīņā par datu uzglabāšanas kompāniju 3PAR, piedāvājot to pārpirkt par 1,6 miljardiem ASV dolāru. Šī summa pārspēj iepriekš piedāvātos 1,2 miljardus dolārus no HP konkurenta Dell, ziņo BBC.

Meklējot jaunus peļņas avotus ārpus pamatnodarbošanās, pēc 3PAR datu uzglabāšanas biznesa tīko ne vien HP un Dell, bet arī vēl viens no pasaules lielajiem datorražotājiem - IBM.

Saasinoties konkurencei, pēdējā laikā pasaules informāciju tehnoloģiju nozarē notikušas vairākas konsolidācijas, ieskaitot pagājušajā nedēļā notikušo darījumu, kurā mikroprocesoru ražotājs Intel par 7,7 miljardiem ASV dolāru iegādājās antivīrusu programmatūras izstrādātāju McAfee.

HP, Dell un IBM cīnoties par kontroli pār 3PAR, datu uzglabāšanas kompānijas akcijas cena biržā palielinājusies par teju 45%.

Taivānas ražotājs ASUS izveidojis biznesa klēpjdatoru sēriju ExpertBook, kas īsā laikā guvusi popularitāti koorporatīvo klientu vidū.

Biznesa klientiem ražotājs piedāvā gan plašu produktu klāstu jebkura uzņēmuma vajadzībām un iespējas veikt speciālas konfigurācijas pasūtījumus, gan premium garantijas programmas un augstas kvalitātes servisu. Artūrs Kadincovs, SIA Numbero APP vadītājs norāda, ka premium garantijas serviss un pieejamā cena bijuši vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izvēlējies iegādāties tieši ExpertBook sērijas klēpjdatorus.

Trīs gadu garantija

Dators mūsu biznesā ir ļoti nozīmīgs instruments, tāpēc mēs ar kolēģiem rūpīgi izvērtējām un ilgi analizējām tirgu, līdz nonācām pie lēmuma par konkrētā modeļa iegādi, atzīmē A.Kadincovs. “Šobrīd esam nopirkuši trīs ASUS ExpertBook B7 Flip klēpjdatorus, kas kopumā mums izmaksāja 3600 eiro. Jāsaka, ka līdzīgas konfigurācijas datori pie citiem ražotājiem maksāja krietni dārgāk, tāpēc, ņemot vērā šo faktu un manu iepriekšējo veiksmīgo pieredzi ar citiem ASUS modeļiem, izvēle bija diezgan pašsaprotama. Svarīgs aspekts bija arī premium garantija - ASUS bija vienīgais ražotājs, kas arī juridiskajām personām piedāvāja trīs gadu garantiju jau pamata cenā.. Citi ražotāji fiziskām personām, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parasti paredz divu gadu garantiju, bet juridiskajām personām - vien gada garantiju. Tas ir ļoti īss periods, jo iepriekš vairākkārt bijām saskārušies ar situācijām, kad, pāris mēnešus pēc garantijas beigām, dators salūzt un mums tas ir jāremontē par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka trīs gadus varam dzīvot bez liekām galvassāpēm, jo ražotājs ir par mums parūpējies - ja pat datoram kaut kas notiks, tas tiks saremontēts,” atzīmē A.Kadincovs.