Latvijai kaimiņos kartē varētu rasties savdabīgs baltais plankums. Tas notiks, ja spēkā paliks Lietuvas Valsts datu aizsardzības inspekcijas lēmums neļaut amerikāņu interneta gigantam Google valstī veikt kartēšanu, kas jau notikusi daudzviet pasaulē, ieskaitot Latviju un Igauniju.

Visā pasaulē populāra ir Google Maps virtuālā karte, kurai bez papildinošajiem satelīta uzņēmumiem (kuros nevarēja redzēt, piemēram, kas atrodas zem koku lapotnes) pēdējā laikā pievienojas arī iespēja aizvien vairākos reģionos redzēt izvēlēto kartēto apkārtni panorāmas skatā jeb tā sauktais Street View.

Tas ir itin noderīgi tūristiem, jo tā var redzēt apkārtējo vidi ap viesnīcu, kurā plāno rezervēt numuru, un gūt itin ticamu priekšstatu par to, kurp grasies doties. Tomēr greizsirdīgā lietuviešu datu inspekcija bažījas, ka Street View varētu pārkāpt nofotografēto personu un to īpašumu privātumu. Šis arguments gan izklausās dīvaini, jo no iepriekšējiem gadījumiem Google jau izkristalizējusies prakse, ka jebkādi panorāmas skatā redzamie privātie dati – kā garāmgājēju sejas vai automašīnu numuri – tiek aizmigloti.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Pēdējie aprēķini liecina, ka tādu tūristu pieplūdumu uz Jaunā gada svinībām Rīga pēdējos gadus nav piedzīvojusi. Rekordliels skaits esot ieradies no Krievijas, raksta telegraf.lv

«Decembra beigās un janvāra sākumā lielās viesnīcas bija praktiski pārpildītas,» norāda Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Naglis. Viņš ir pārliecināts, ka krieviem pie mums ir paticis.

Oficiālās aplēses par svētku periodu un tūristu skaitu būs zināmas nedaudz vēlāk, tomēr secinājumus varot izdarīt jau tagad. «Pat skeptiķi ir ievērojuši, ka Rīga bija pilna ar tūristiem un to skaits bija lielāks nekā 2009.gadā. Domāju, ka mūsu reklāmas kampaņa nostrādāja. To ievērojušas ne tikai viesnīcas un lidosta. Uz Latvijas ceļiem varēja redzēt arī daudz automašīnas ar Krievijas numuru zīmēm. Rīga pasaules tūrisma kartē top par vietu, kur var sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu,» atzīmē Rīgas tūrisma un attīstības biroja direktors Gastons Neimanis.

Ventspilī sācies ikgadējais pašvaldības organizētais konkurss, kurā noteiks labāko izmitināšanas uzņēmumu Ventspilī.

Konkursā vērtē visus izmitināšanas uzņēmumus, kas savu saimniecisko darbību veic Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un kas ir reģistrēti Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra datu bāzē. Šobrīd Ventspilī naktsmājas piedāvā 88 izmitināšanas vietas, kurās var izmitināt 1935 cilvēkus. No tām 6 ir viesnīcas ar 526 vietām, 15 - viesu mājas ar 298 vietām, 12 - brīvdienu mājas ar 103 vietām, 17 - naktsmītnes privātmājā ar 193 vietām, 5 – hosteļi ar 510 vietām, 1 kempings ar 172 vietām un 32 dzīvokļi ar 133 vietām.

Konkursa dalībnieku vērtēšana notiks piecās grupās: viesnīcas, viesu nami, brīvdienu mājas, naktsmītnes privātmājās un hosteļi (jauniešu mītnes). Naktsmītņu izvērtēšanu veiks neatkarīgu ekspertu komisija. Eksperti izmitināšanas uzņēmumus apmeklēs klātienē, kā arī veiks pārbaudes sazināšanos pa oficiālo telefonu un e-pastu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) izdevusi jaunu tūrisma karti «Rīga un tās apkārtne» angļu, vācu un krievu valodās. Materiāla, kura tirāža ir 45 tūkstoši eksemplāru, galvenais mērķis ir iepazīstināt galvaspilsētas apmeklētājus ar Rīgas interesantākajām vietām un mudināt tūristus doties ceļojumos arī ārpus Rīgas.

«Viens no punktiem izstrādātajā stratēģijā līdz 2015. gadam ir «īso ceļojumu» tūristus padarīt par «pagarinātā īsā ceļojuma» izmantotājiem, lai no esošā Latvijas pamata piedāvājuma ārvalstu tūristi apmeklētu ne tikai galveno galamērķi Rīgu, bet izbrauktu arī īsos vienas vai vairāku dienu ceļojumos uz citām pilsētām vai reģioniem,» stāsta TAVA mārketinga speciāliste Linda Penka.

Jaunajā kartē iekļauta informācija par 15 tūrisma objektiem Rīgā, kā arī 28 interesantākajām apskates vietām 70 kilometru rādiusā ap Rīgu. Aprakstos iekļauta informācija par pašiem objektiem, to adreses, mājaslapas un tālruņu numuri. Visiem objektiem norādītas arī GPS koordinātas.

Cilvēkiem patīk ceļot, bet, ja ceļojuma laikā ir iespējams ietaupīt, tas kļūst divkārt patīkamāks! Vairums ceļotāju, plānojot savu nākošo atpūtas braucienu, cenšas ietaupīt plānošanas posmā – iegādājoties lētākās biļetes, meklējot viesnīcu piedāvājumus, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par iespēju ietaupīt ceļojuma laikā.

Ceļojums var būtiski ietekmēt tavu budžetu, tādēļ šajā rakstā atradīsi dažus padomus, kuri palīdzēs tev ietaupīt naudu, nezaudējot komfortu ceļojuma laikā.

Pirmkārt, tu vari ietaupīt uz transporta izdevumiem. Daudzās pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Florence, Madridē, Parīzē, Romā, Venēcijā, Vīnē un Vīsbādenē, ir ērti pārvietoties ar kājām, tādējādi ne tikai apskatot pilsētu, bet arī ietaupot uz transporta izdevumiem. Tomēr, ja plāno pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izpēti informāciju par biļešu veidiem. Bieži vien ir iespējams iegādāties dienas biļeti vai nedēļas biļeti, kura izmaksās lētāk, nekā atsevišķu biļešu iegāde. Arī grupu biļetes 2-5 cilvēkiem ir izdevīgākas nekā individuālās.

Lai samazinātu patērētāju un īpaši ārvalstu tūristu apkrāpšanu, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, tūrisma nozares uzņēmēji rosina daudz rūpīgāk noteikt prasības, kas obligāti ir jānorāda izklaides vietu dzērienu kartē.

Tūrisma nozares uzņēmēji atgādina, ka tas nepieciešams, jo pēdējā gada laikā arvien biežāk tiek saņemtas sūdzības par tūristu apkrāpšanas gadījumiem Rīgas bāros un klubos.

Valsts policijas informācija liecina, ka par Somijas pilsoņu apkrāpšanu vien ir ierosināti 15 kriminālprocesi un vairākumā gadījumu pret ārvalstu tūristiem izdarīti materiāla rakstura pārkāpumi, piemēram, izrakstīti nepamatoti lieli rēķini par ēdināšanas pakalpojumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Balstoties uz uzņēmēju sniegtajiem priekšlikumiem, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 18.februārī, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus kārtībā, kādā norādāmas alkoholisko dzērienu cenas izklaides vietās.

Latvijas Arhitektu savienība ir uzsākusi darbu pie mobilās aplikācijas Rīgas Arhitektūras ceļvedis izstrādes, kas sniegs interaktīvu, saistošu un interesantu informāciju par Rīgas ēku arhitektūru, teikts paziņojumā presei.

Pasaules Arhitektūras dienā, 5. oktobrī, plašākai sabiedrībai tiks atklāta ceļveža pirmā versija ar informāciju par Vecrīgas ēkām. Vecrīga izvēlēta, ņemot vērā tās vēsturisko vērtību, tūristu intereses centru un UNESCO Kultūras mantojuma statusu. Aplikācijas ietvaros varēs izlasīt nozīmīgu Vecrīgas ēku vizītkartes, kuras veidojis vairāku grāmatu par Latvijas arhitektūru autors, arhitektūras doktors un RTU profesors Jānis Krastiņš.

Aplikācijas pamatā ir interaktīva pilsētas karte ar GPS piesaisti, kas kalpos kā alternatīva tradicionālajiem tūristu ceļvežiem. «Rīga ir neparasti bagāta ar personībām un notikumiem, kuru stāsti atspoguļojas mūsu ēkās, tāpēc ir būtiski šos stāstus padarīt pieejamus ikvienam. Viedtālrunis mūsdienās aizvieto karti vai grāmatu, un tā ir iespēja aizsniegt ne tikai tūristus, bet arī pašus rīdziniekus, aicinot viņus iepazīt savu pilsētu,» iniciatīvas nepieciešamību skaidro LAS prezidente Gunta Grikmane.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Jau redzamas automašīnu stāvlaukuma aprises pie Papes bākas, uzcelta zivju kūpinātava, uzslietas nojumes informatīvajiem plakātiem. Līdz maija beigām paredzēts stāvlaukumu nodot ekspluatācijā, reģionālajam medijam Kursas Laiks apstiprinājis Rucavas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Guntis Rolis.

«Dažādi mums ir gājis ar šo projektu. Jau patērētais laiks tā sagatavošanai liecina, ka nav bijis vienkārši, tādēļ jo vairāk priecājos, ka beidzot stāvlaukums būs gatavs un tieši pirms tūrisma sezonas sākuma,» paudis G. Rolis.

G. Rolis, jautāts, vai nebīstas no vandaļiem tik nomaļā vietā, norādījis, ka tikai kartē vieta izskatās nomaļa. Tūrisma sezonas laikā ik dienas te iebraucot desmitiem automašīnu.

«Šeit būs videonovērošana. Otrkārt, ja neko nedarīsim, tad jau nekā nebūs. Esmu optimists – tas ir galvenais progresa priekšnoteikums. Ja šeit brauks vairāk tūristu, arī fišerejā, kas jau uzcelta zemniekiem, būs iespējams uzsākt tirdzniecību. Vidusskolēni varēs tirgot kaut vai saldējumu un dzērienus, pavērsies iespēja nopelnīt, kaut vai sezonas laikā,» cer G. Rolis, raksta Kursas Laiks.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Ar pozitīvu lēmumu Latvijai noslēgusies lieta, kurā kāds mazpazīstams somu uzņēmums vērsās pret iespēju Krišjāņa Barona ielas iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Barona ielas nosaukumu. Šī prasība atzīta par nepamatotu un Barona vārds esot nosargāts. Diemžēl jau ir par vēlu īstenot visas tās ieceres, kas saistījās ar Krišjāņa Barona ielu, iekļaujoties šāgada pasākumos Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, informēja Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Lai veicinātu atpazīstamību, popularizētu tūristu un iedzīvotāju vidū Barona ielu, vēl 2011.gadā LTA nāca klajā ar jaunu projektu - izveidot Krišjāņa Barona ielu Rīgā par tirdzniecības un izklaides ielu gan tūristiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā būtu garākā iepirkšanās iela Baltijā. Projekta izpildīšanai tika nodibināta Barona biedrība. Tika izdota Rīgas karte, kurā atsevišķi tika izcelta Krišjāņa Barona iela, un izveidota preču zīme BARONA STREET RIGA. Projektu bija paredzēts attīstīt līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pavisam negaidīt pret Barona ielas nosaukuma izmantošanu sāka protestēt mazpazīstams Somijas uzņēmums - darbā iekārtošanas birojs. Barona Group Oy apstrīdēja Krišjāņa Barona uzvārda izmantošanu, pamatojot nosaukuma līdzību ar savu preču zīmi. Barona Group Oy 2012.gada decembrī iesniedza Latvijas Republikas Patentu valdē savus iebildumus, mēģinot aizliegt latviešiem izmantot Krišjāņa Barona uzvārdu. Pēc gandrīz divu gadu tiesāšanās, prasību atzina par nepamatotu, bet ieceres īstenošana pagaidām atlikta.

Tuvojas vasara, un uz Aizputi brauks tūristi. Nav daudz jādomā, lai kartē atrastu pilsētu un cauri tai tekošo Tebru, Dzirnavu dīķi, kā arī iecerētu pikniku vai pastaigu upes krastā. Vietām iecere varētu beigties ar sajūtu, ka atrodies atkritumu kaudzē pie smakojošas kanalizācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kuldīgas un Liepājas ielai piegulošais Tebras krasts veido ieloku, un tūristu tā vien vilina nupat par pašvaldības līdzekļiem uzceltie tiltiņi pāri upei.

Starp Kuldīgas ielas 9. un 11. nama sētām augstā Tebras krastā redzama pilsētas notekūdeņu caurule. Tagad vēl vēss, bet smaka jau jūtama. Abpus caurules mutei izmētāti gruži, plastmasas pudeles, sulu pakas, plastikāta maisiņi un citi atkritumi.

Ejot virzienā uz Dzirnavu dīķi, ceļu aizšķērso Liepājas ielas 6. nams - bez logiem un durvīm. Nams ir pārvērsts par milzīgu atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji pamanījušies atstāt visu mājās nevajadzīgo. Tur ir vecu žurnālu kaudzes, klubkrēsli, izkārnījumi un visas citas iespējamās haosa pazīmes.

Gatavojoties tūrisma sezonas karstākajam laikam, Ministru kabinets otrdien precizēja kārtību, kādā bāros un naktsklubos no 1. maija norādāmas cenas patēriņam uz vietas piedāvātajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Lai mazinātu iespējas apkrāpt ārvalstu tūristus, dzērienu kartē norādītajai cenai turpmāk jābūt labi saskatāmai, tādēļ burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 3 milimetriem. Tāpat cenu par alkoholiskā dzēriena piedāvāto tilpumu jānorāda viena veida mērvienībās – vai nu mililitros vai centilitros.

Īpašs regulējums noteikts dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru cena par piedāvāto tilpumu pārsniedz 50 latus. To cenas jānorāda atsevišķā informatīvā materiālā, kuru jānovieto patērētājiem redzamā un pieejamā vietā. Dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem arī noteikts piedāvātā tilpuma ierobežojums, ja to tirgo izlietu, nevis pudelē. Tas nedrīkst pārsniegt 50 mililitrus dzērieniem, kuros alkohola saturs ir 25 grādi un vairāk, un 200 mililitrus dzērieniem, kuros alkohola saturs ir mazāks par 25 grādiem.

Te postpadomju republika ar matrjošku tirgotājiem, te valsts Eiropas ziemeļos ar potenciāli ieliktu kāju konferenču biznesa durvīs

Iepriekšējos gados Rīga un Latvija bija uz starptautiskās skatuves bija gan ar kultūras galvaspilsētas projektu, gan pildot ES prezidējošās valsts pienākumus. Lai gan šis gads ir klusāks pasākumu ziņā, kopumā tūrisma nozarei tas, visticamāk, tomēr būs licis atkal augt. Cita aina paveras pašu Latvijas iedzīvotāju ceļošanas aktivitātē, kur vērojams kritums.

Latvijas tūrisma nozare nevar mainīt tādus nepārvaramus šķēršļus kā ekonomisko problēmu skartajiem Krievijas iedzīvotājiem (agrākajam tūrisma industrijas lielākajam balstam) likt atsākt ceļot vai izmainīt Latvijas ģeogrāfisko formu un izdzēst no kartes Rīgas jūras līci, jo vairāku stundu «līkums» atbaida kruīza kuģus.

Pirms vairākiem gadiem meklēju kartē kādu attālu punktu, kur varētu kādreiz aizceļot, un ieraudzīju Nepālu.

Apskatīju pieejamo informāciju par šo zemi internetā un secināju, ka tā ir ļoti skaista valsts. Tā ceļojums uz šo zemi kļuva par sapni, kuru vēlējos piepildīt. Pirms diviem gadiem ar draudzeni bijām jau nopirkuši aviobiļetes uz Nepālu, lidojums bija paredzēts caur Deli Indijā. Diemžēl toreiz līdz Nepālai tā arī netikām, jo tieši divas nedēļas pirms mūsu brauciena tur bija notikusi spēcīga zemestrīce. Nolēmām, ka tas nebūs īstais laiks, lai brauktu uz Nepālu atpūtas braucienā, kamēr vietējie iedzīvotāji cenšas atgūties no dabas katastrofas posta. Toreiz aizbraucām līdz Indijai un tur arī palikām, bet sapni par Nepālu neatmetām, un turp devāmies pagājušā gadā, lai baudītu dabas skaistumu 24 dienu garumā. Tas bija gana ilgs laiks, jo Āzijā ir jārēķinās, ka dzīve tur rit lēni, nav jēgas sevi iedzīt stresā, līdz ar to labāk ieplānot vairāk laika konkrētās zemes apskatei.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Rīgā aizvērti seši bordeļi, no kuriem trīs daudzus gadus bija tūristu labi apmeklēti un reklāmas bukletos ārzemniekiem zināmi kā masāžas saloni.

Atsākoties intīmpakalpojumu tīkotāju vasaras tūrēm, Valsts policija uzsākusi aktīvu darbību, lai Rīga zaudētu lētās Eiropas seksa galvaspilsētas statusu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēc policijas aktivitātēm, daudzi bordeļi mainījuši piedāvājumu un erotisko masāžu vietā piedāvā eksotisko.

Aizvērto bordeļu vidū ir masāžas saloni - Ladyland, Ecstacy, Eden un arī Adriana, par kuru policija saņēma apkārtējo iedzīvotāju sūdzības. Kopumā aizturēti deviņi cilvēki, un policija pieļauj, ka visus šos salonus vadījuši vieni un tie paši cilvēki.

Masāžas salona īpašniekiem policija arestējusi īpašumus 192 tūkstošu latu apmērā. Līdz šim viņi veiksmīgi bija izmantojuši likuma nepilnības un visus uzliktos administratīvos sodus pārsūdzēja tiesā.

Lietuvas Valsts datu aizsardzības inspekcija atļāvusi ASV tehnoloģiju gigantam Google veikt valsts fotografēšanu pakalpojumam Street View. Lietuvas fotografēšanu paredzēts uzsākt piektdien, 8. jūnijā, vēsta AFP.

Kaimiņvalsts fotografēšana tiks uzsākta galvaspilsētā Viļņā. Google norāda, ka fotografēšana un iegūto datu apstrāde aizņems vairākus mēnešus.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka lietuviešu datu inspekcija bažījās par iespējamiem nofotografēto personu un to īpašumu privātuma pārkāpumu. Lietuvas datu aizsardzības inspekcija iepriekš rosināja Google atvērt valstī pārstāvniecību, lai garantētu, ka kompānija atbild par savām darbībām. Vēlāk Viļņa atzina, ka ASV kompānijai atvērt pārstāvniecību Lietuvā būtu problemātiski.

Ar kaimiņvalsts birokrātu lēmumu nebija mierā ne Lietuvas politiķi, ne uzņēmēji. Tūrkompānijas Lithuania Tours vadītājs Ķestutis Ambrazaitis iepriekš uzsvēra, ka valsts iztrūkums Street View «apšaubīs Lietuvas uzticamību» iespējamo tūristu acīs. Sakot, ka Lietuvai līdz ar šo draud Ziemeļkorejas tēls, inspekciju nākt pie prāta aicināja arī transporta ministrs Eligijs Masjulis. «Mūsu iestāžu liegums šķiet dīvains un pārlieku stingrs. Mēs nedrīkstam būt starp tūļām, kas ignorē informācijas tehnoloģiju progresu,» sacīja ministrs.

Liepāju šīs nedēļas sākumā apmeklēja prāmju kompānijas «Tallink» produktu pārvaldības un galamērķa vadītājs Jani Mekele, lai izpētītu, vai nākotnē pilsēta varētu kļūt par vienu no īso kruīzu pieturvietām.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters, tad «Tallink» pārstāvis vizītes laikā tika iepazīstināts ar Liepājas piedāvājumu, lai varētu izvērtēt, vai pilsēta ir atbilstoša līdz pat 2500 tūristu uzņemšanai.

«Tallink» pārstāvis Kurzemes pilsētu apmeklējis ar mērķi uzzināt, vai Liepāja nākotnē varētu iekļauties īso jeb divu nakšu kruīzu kartē, piemēram, prāmis vakarā atietu no Helsinkiem, nākamajā rītā piestātu Liepājā, kur pasažieri pavadītu visu dienu, pēc tam kuģis atkal dotos atpakaļ.

G.Ginters norāda, ka par šādas idejas īstenošanu vēl pāragri spriest, taču Liepājas pilsēta no «Tallink» pārstāvja puses gaida vizītes kopsavilkumu un iespaidus, lai varētu saprast, ko pilsētā vēl nepieciešams uzlabot, lai šāda sadarbība varētu īstenoties.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.

Bijušais baņķieris, savulaik AS Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš izveidojis Latvijas jaunuzņēmumu FIQSY, kas piedāvā elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojumu.

350 skrejriteņi būs pieejami Rīgas centrā uzņēmumu darbinieku, tūristu un ikviena cilvēka lietošanai, informē M. Avotiņš.

Sākotnējā posmā darbības zona būs Rīgas centrs, Jaunās Teikas rajons un tuvējā Pārdaugava. Precīzu atļauto braukšanas zonu norādīs aplikācija.

«Mēs redzam, ka FIQSY var palīdzēt darīt dzīvi brīvāku un ērtāku dažādām auditorijām - gan uzņēmumu darbiniekiem, kuriem viss jāpaspēj, gan tūristiem, kuri grib redzēt vairāk Rīgas, gan ikvienam cilvēkam, kuram patīk pārvietošanās brīvība un iespēja darīt lietas gudrāk,» saka M.Avotiņš. Svarīgi, ka skrejritenis nav jāiegādājas, bet var lietot tik daudz un tur, kur tiešām nepieciešams, maksājot tikai par braukšanas laiku. Tā ir pasaulē augošā koplietošanas jeb sharing economy tendence, kad nevajag būt īpašniekam lietām, ko izmanto, papildina M.Avotiņš.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma nozarē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalījusies tūrisma izstādē The New York Times Travel Show, kurā iepazīstināja amerikāņus ar Latvijas tūrisma piedāvājumu.

Starptautiskajā tūrisma izstādē TAVA pēc Lietuvas valsts tūrisma departamenta uzaicinājuma piedalījās kopā ar citu Baltijas valstu pārstāvjiem. Lietuvas puse aicināja izstādē piedalīties kolēģus no Igaunijas un Latvijas, ņemot vērā, ka ASV tūristu ceļojuma galamērķis parasti ir visa Baltija.

«Sarīkojuma apmeklētājus un viņu informētību par Baltiju var iedalīt vairākās kategorijās. Daudzi jutās kā atklājēji, jo atzinās, ka ir ieraudzījuši trīs jaunas valstis pasaules kartē, par kuru eksistenci viņi iepriekš neko nav zinājuši. Daļa apmeklētāju atnāca uz stendu, lai izteiktu komplimentus Baltijas valstīm, kuras jau bija apceļojuši, un dalītos iespaidos par to, kas šeit paticis. Daļa apmeklētāju bija tādi, kuri ir iegādājušies ceļojumu uz Baltiju, visbiežāk - kruīzu, un stendā vaicāja pēc kartēm un sīkākās informācijas par valstīm, uz kurām brauks. Bija arī tādi ceļotāji, kuri apgalvoja, ka Baltijas valstis ir viņu nākamo ceļojumu saraksta augšgalā,» iespaidos dalās TAVA vecākā eksperte Inese Šīrava.

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.