Izglābtā Parex banka darbinieku algas neatklāj  32

(Foto: SXC)«Iespējams, uztraukumam nebūtu pamata, ja šī banka nebūtu valsts akciju sabiedrība, kur valstij pieder 75% akciju un kur Valsts kase noguldījusi 646 miljonus latu. Šai summai jāpieskaita 169 miljoni starptautisko aizdevēju līdzekļu, kas iztērēti sindicēto kredītu atmaksāšanai, kā arī 200 miljoni valsts līdzekļu, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā. Tātad turpat vai miljards latu nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc ir loģiska Latvijas iedzīvotāju vēlme uzzināt, kā līdzekļus taupa bankas vadošais personāls,» norāda laikraksts.

Taču izrādījies, ka tas nav iespējams, jo gan bankas uzraugi – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un bankas padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis, gan arī Privatizācijas aģentūras ieceltais padomes loceklis Juris Vaskāns, kura vistiešākā atbildība ir pārzināt bankas darbinieku atalgojumu, atteikušies publiskot informāciju par bankas administrācijas naudas maka biezumu, neraugoties uz to, ka valsts ir galvenais akcionārs šajā finanšu iestādē.

Valsts iestāžu vidū neesot vienotas izpratnes, kā būtu jārīkojas, ja iedzīvotāji prasa atklāt šo informāciju. Piemēram, Datu valsts inspekcijas (DVI) priekšniece Signe Plūmiņa uzskata, ka šajā gadījumā svarīgi ir ievērot fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas ļauj izpaust personas datus, ja šī informācija ir sabiedrības interesēs. S. Plūmiņa Latvijas Avīzei norādījusi, ka atalgojums Parex bankā varētu būt šis gadījums. Tieslietu ministrija, kurai uzticēts skaidrot informācijas atklātības likumu (līdz jūlijam to darīja DVI), par šo jautājumu nevēlējās izteikties, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka Parex vadības algas tomēr būtu jāpublisko.

Laikraksts atgādina, ka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savu atalgojumu nav slēpis – stājoties amatā, viņam ar Ministru kabineta akceptu tika noteikta 12 tūkstošus latu liela mēnešalga. Pēc «ugunsgrēka» apdzēšanas atalgojums ir samazināts par 30% un patlaban ir 8400 latu.