Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā apstiprināja ar ES ministriem panākto vienošanos par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, informē EP pārstāvniecība Latvijā.

Reformas mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda izmešu kredītpunktu pārpalikumu ETS sistēmā, lai paaugstinātu cenu par piesārņošanas tiesībām. Jaunā ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēma darbu sāks 2019. gadā.

Jaunie noteikumi izveido ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēmu, kas, kvotu pārpalikumam sasniedzot noteiktu slieksni, automātiski izņem no tirgus noteiktu daļu ETS kvotu un pārvieto tās rezervē. Ja tirgū rastos kvotu iztrūkums, tās varētu atgriezties apritē. Pašlaik ETS kopš 2009.gada veidojies siltumnīcefekta gāzu izmešu kvotu pārpalikums, kura apjomu lēš uz vairāk nekā diviem miljardiem kvotu punktu.

Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdošās koalīcijas vienošanās attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu no 2014.gada kalpos par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurskatāms un manipulējams.

«Šī vienošanās ir ne tikai pretrunā principiem, ko deklarē pati koalīcija, bet arī rada haosu un papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma nozarei, papildus izdevumus valsts pārvaldei, kā arī kalpo par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurspīdīgs un manipulējams,» norāda Saeimas SC frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Viņš norāda, ka šāds risinājums nesaskan ar liberālisma principiem par minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, ko tik uzstājīgi aizstāv pati valdošā koalīcija katru reizi, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu rīcību.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Elektrības ražošanai no Latvijas zaļā zelta ambiciozi plāni, bet realizācija apšaubāma, pirmdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šodien valdības komiteja sāk vētīt ilgi gaidīto Atjaunojamo energoresursu likumu.

Par teju vai galveno atjaunojamo energoresursu, ar kuru Latvijai līdz 2020. gadam jāsasniedz 40% zaļās enerģijas īpatsvara mērķis, noteikta biomasa. Skatoties uz Ekonomikas ministrijas izsniegto kvotu daudzumu biomasas elektrostacijām - 2010. gada 1. janvāri to bija 30- varētu domāt, ka Latvija atbilstoši ilustrācijā izmantotajai kartei, ir teju vai nosēta ar biomasas stacijām vai tiks nosēta, vēlākais, pēc gada.

Tomēr realitātē ir uzbūvētas tikai dažas stacijas, un eksperti lielas izmaiņas šajā jomā neparedz.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas.

Baltika Group ķepurojas ārā no zaudējumiem

Kā jau daudziem uzņēmumiem, arī Baltika Group krīzē ir nācies pārskatīt finanses, izmaksas, biznesa modeli. Piemēram, pirms krīzes kompānijai bija četras šūšanas fabrikas Igaunijā, tagad ir palikušas divas. Grupā kopumā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku, šobrīd - ap 1400, arī algas ir samazinātas.

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Reāli vai fiktīvi parādi, «pareizie» tiesu lēmumi un pacietība ir viss, kas nepieciešams, lai pārņemtu vērtīgu īpašumu Rīgas centrā.

Šādu darbību rezultātā SIA Pilsētprojekts mazākuma kapitāldaļu īpašniekiem piederošās uzņēmuma daļas zaudējušas jebkārdu vērtību, turklāt uzņēmumam uzsākta maksātnespējas procedūra. Savukārt kādreiz uzņēmumam piederošas vērtīga nama daļas nonākušas ofšora rokās, un tiesu praksē neierasts tiesneses lēmums ļauj ārzonas firmai brīvu vaļu, neņemot vērā kontrolpaketes īpašnieku protestus.

Atsāk tirdzniecības objektu attīstīšanu

Neraugoties uz krīzi, jo tā galu galā reiz beigsies, Homburg grupa ķērusies klāt pirmajam nekustamā īpašuma projektam Latvijā - Rīgā, Zolitūdē top daudzfunkcionāls projekts, kurā kopumā plānots investēt 14 milj. eiro. «Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi Latvijā, ticam ilgtermiņa attīstības perspektīvām Baltijā,» teic Homburg grupas vadītājs Baltijas valstīs un Homburg management akcionārs Džeimss Gerijs Torpejs (James Gerry Torpey). Īpaši viņš izceļ Rīgu, kuras iespējas tālu nav izsmeltas.

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta.

Šādu lēmumu pieņēma Eiropas Parlaments. Pašmāju zemnieki aktīvi gatavojas šim posmam, modernizējot ražošanu, taču joprojām piena nozarē produktivitāte nav sasniegusi ES līmeni.

Pēc kvotu atcelšanas ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Sagaidāms, ka pēc kvotu atcelšanas konkurence nozarē pastiprināsies, jo tirgū bez ierobežojumiem varēs iesaistīties tuvējo kaimiņvalstu efektīvie ražotāji.

SIA Kalnāji saimnieks Vladislavs Butāns saredz, ka piena iepirkuma cenas var sarukt, tādējādi izturēs tie zemnieki, kas to varēs «pavilkt». Labāka situācija varētu būt tiem ražotājiem, kam nav lielu kredītsaistību, bet pārējiem neklāsies viegli. Tāpat nedaudz vieglāk varētu būt piena lopkopējiem, kam pamatbizness saistīts vēl ar citām palīgnozarēm. To pierādījis pagājušais gads, kad graudu nozarē bija prāvi ieņēmumi, savukārt piena lopkopībā cenas bija zemas. Arī SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko pauda, ka piena lopkopībā pērn nācies strādāt ar zaudējumiem, ko daļēji kompensēja augkopībā sasniegtie rezultāti.

Vismaz daļa no Swedbank pārņemtās mēbeļu ražotājas Sāgas uzņēmumu grupas šogad varētu piedzīvot atdzimšanu.

Bijušais Sāgas grupas mēbeļu ražotājas SIA Tuko T ilggadējais mārketinga direktors Romāns Kumerovs uzskata, ka ražotne Tukumā savu darbu var atsākt nekavējoties, jo cilvēki, kuri strādāja, joprojām esot apzināmi.

airBaltic gatava aprakt kara cirvjus pret lidostu Rīga un ministriju

To pēc airBaltic padomes sēdes DB teica satiksmes ministrs Uldis Augulis un apstiprināja arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks. Gan ministrs, gan airBaltic vadītājs uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Visu trīs Baltijas valstu pasta kompānijas, iespējams, varētu iegādāties pasaules lielākais loģistikas uzņēmums Deutsche Post DHL, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Beidzot pievērš uzmanību biznesam, ne tikai tūristu priekam

Cēsīs liela daļa pašvaldības investīciju tiek tūrismam, pametot novārtā citas nozares, tiesa, situācija mainoties.

Zvejniecība

Lems kvotu likteni

Briselē šodien tiks pieņemts galīgais lēmums par nākamā gada zvejas kvotām - ja tiks apstiprināts Eiropas Komisijas rosinātais, Latvijas zvejniekiem nākamgad jārēķinās ar mazākiem lomiem.

Darbs

Jaunas iespējas

Latvijā novērots viens no augstākajiem uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājiem - pērn topošo uzņēmēju un jauno uzņēmumu īpašnieku skaits sasniedza vairāk nekā 150 tūkstošus.

Ir pienācis laiks sagraut stikla griestus uz visiem laikiem. Sievietes spēju pilnīgāka izmatošana nav tikai vienlīdzības jautājums. Tas ir uzņēmējdarbības jautājums. Un sievietes ir cieši saistītas ar uzņēmējdarbību. Diemžēl fakti atklāj citādu ainu: tikai katrs desmitais valdes loceklis Eiropas Savienībā ir sieviete un tikai 3 % vadītāju ir sievietes. Progress Eiropā ir ļoti lēns: pēdējos septiņus gadus sieviešu īpatsvars valdēs Eiropas Savienībā katru gadu ir palielinājies par pusprocentpunktu. Saglabājot šādu tempu, būs nepieciešami vēl 50 gadi, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs!

Vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Jau 1957. gadā princips vienādi atalgot par vienādu vai līdzvērtīgu darbu kļuva par Romas Līguma daļu. Dažas Eiropas valstis pašlaik ir priekšgalā jautājumā par sieviešu līdzdalību valdēs: Norvēģija bija pirmā 2003. gadā ar 40 % kvotu ieviešanu attiecībā uz sievietēm valdēs, tai sekoja Spānija 2007. gadā un Īslande, kura ieviesa dzimumu kvotas pērn. Francija, kas ir vienlīdzības dzimtene, šī gada janvārī pieņēma tiesību aktus, kas paredz, ka līdz 2017. gadam 40 % valdes locekļu lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos būs sievietes. Otrpus Reinai Vācijā politiķi diskutē par pārmaiņu nepieciešamību. Arī Austrija apsver iespējamos pasākumus.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties