Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

ZAB Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

«ZAB Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem. Vienmēr pamatoti izvērtējam, vai varam uzņemties konkrēto darbu. Tieši šādi rīkojāmies arī, iesniedzot cenas piedāvājumu atzinuma sagatavošanai par OIK atcelšanas iespējām. Proti – nesaskatījām interešu konfliktu, kam būtu jebkāda negatīva ietekme atzinuma sagatavošanā.

Norādām, ka medijos izskanējusī informācija par to, ka mūsu birojs sniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, pārstāvot OIK saņēmušu klientu, neatbilst patiesībai,» teikts ZAB izplatītajā paziņojumā.

«Kā to esam norādījuši, arī sniedzot paskaidrojumu Ekonomikas ministrijai, ZAB Ellex Kļaviņš (tolaik LAWIN) 2011.gadā pārstāvēja Ilmāru Poikānu (NEO), pārsūdzot regulatora lēmumu, ar kuru tika veiktas elektroenerģijas tarifu izmaiņas. Jānorāda, ka šī ir publiski pieejama informācija, un sūdzības būtība bija tieši pretēja un virzīta uz to, lai elektrības aprēķina metodoloģija būtu skaidra un patērētājiem saprotama. Šis darbs nekādi tiešā veidā nebija saistīts ar atbalstu OIK sistēmai. Juridiskos pakalpojumus I.Poikānam pārtraucām sniegt 2011.gada beigās,» paskaidro ZAB.

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Zvērinātu advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" kļuvis par Sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā, informē Nasdaq.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj "Ellex Kļaviņš" konsultēt uzņēmumus Latvijā, kuri vēlas uzsākt tirdzniecību Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī pēc tā iekļaušanas First North tirgū.

"Esam patiesi gandarīti par jauniegūto First North Sertificētā konsultanta statusu. Tas ir likumsakarīgs solis gan visa mūsu biroja, gan banku darbības un finanšu prakses ietvaros. Vienmēr tiecamies uz augstākās kvalitātes standartiem un esam gatavi sniegt papildu pievienoto vērtību mūsu klientiem," komentē Ellex Kļaviņš asociētais partneris Valters Diure.

Viena no aktuālākajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas vairo nevienlīdzību un kavē darbaspēka mobilitāti, ir ekonomiskās klases īres dzīvokļu trūkums, īpaši Rīgā.

To varētu risināt, sakārtojot normatīvo bāzi. Uzsvars īpaši jāliek uz ekonomiskās klases īres dzīvokļu pieejamību, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši reģionos, kuri darba meklējumos vēlētos pārcelties uz Rīgu, lielākais šķērslis ir augstās īres maksas.

Ne vairāk par 30%

Franču sociālģeogrāfs Kristofs Guijī saistībā ar dzelteno vestu protestiem Francijā, kas pārsvarā ir nelielo pilsētu jeb «perifērās Francijas» iedzīvotāju kustība, rakstīja, ka mūsdienu lielpilsētas līdzinās viduslaiku cietokšņiem, tikai nocietināto mūru vietā ir augstas mājokļa izmaksas, kas lielpilsētas padara par nepieejamiem cietokšņiem lielai daļai valsts iedzīvotāju. Šie par Franciju teiktie vārdi pilnā mērā var tikt attiecināti arī uz Latviju.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs zvērinātu advokātu birojs «Ellex Klavins», informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministru kabineta sēdē otrdien EM informēja valdību par neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā būtību un jautājumiem, par kuriem tiks lūgts sniegt juridisku vērtējumu.

Ministrija nekavējoties noslēgs līgumu ar «Ellex Klavins», kas tirgus izpētes ietvaros iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu un pauda gatavību minēto izvērtējumu veikt divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Plānotā līguma summa ir 8712 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Izvērtējuma ietvaros EM lūgs viedokli par to, vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju 2017. gada aprīlī. Tāpat tiks vērtēts, vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana, nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību.

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

Baltijas valstīs pagājušajā gadā kopumā samazinājies uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu skaits, tomēr Latvijā noticis ievērojams kāpums

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad pērn – 53.

Vienīgajiem kāpums

Darījumu dinamika Baltijas valstīs 2017. gadā rāda, ka Latvijā M&A darījumu skaits būtiski pieaudzis, bet kopumā Baltijā tas nedaudz samazinājies. Pērn noslēgtie 53 darījumi ir par desmit darījumiem mazāk nekā gadu iepriekš. Darījumu kopējā vērtība pērn sasniegusi 642 milj. eiro pretēji 716 milj. eiro gadu iepriekš. Latvijā, salīdzinot ar 2016. gadu, pērn vērojams darījumu pieaugums. Kopumā notikuši 16 darījumi par kopējo vērtību 239 milj. eiro, līdz ar to ir 58% vērtības pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu, un tas ir lielākais kopējais darījumu skaits Latvijā kopš 2013. gada. Tikmēr Lietuvā bija 14 darījumi, kas atspoguļo klusāko gadu pēc darījumu apjoma kopš 2012. gada. Igaunijā reģistrēti 23 darījumi, bet gadu iepriekš to bija 33.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Baltijas nekustamo īpašumu tirgū ienākusi jauna nekustamo īpašumu kompānija VIG FUND a.s., Vienna Insurance Group (VIG), kas decembra nogalē iegādājusies daļu no Baltic RE Group īpašumiem - trīs biroju ēkas Rīgā.

VIG FUND īpašumā nonākušas trīs ēkas - Kaļķu ielā 12 un 15, kā arī Brīvības bulvārī 21. Pārdevēja intereses darījuma pārrunās pārstāvēja Colliers Baltics investīciju komanda, bet juridisko palīdzību pircējam sniedza Ellex Klavins, pārdevējam - Ecovis Convents.

"Baltijas RE Group īstenotā portfeļa pārveidošana liecina par to, ka vēsturiskas ēkas var veiksmīgi komercializēt, radot vērtību to īpašniekiem un izraisot profesionālu investoru interesi. Priecājamies par jaunā investora - VIG FUND - ienākšanu Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, turklāt ar tik vērienīgu darījumu," komentē Anžela Kolesņikova, Colliers Baltics investīciju departamenta vadītāja.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Amerikas Tirdzniecības palātas ("AmCham") valdē iecelts SIA "Roche Latvija" vadītājs Rauls Vēliņš, informē "AmCham".

Tādējādi darbu organizācijas valdē pārtrauc "Novartis Baltics" Baltijas Korporatīvo attiecību un pacientu piekļuves vadītāja Dita Erna Sīle, kura atstāja savu amatu 26.aprīlī.

Vēliņš uzsāks pildīt "AmCham" valdes locekļa pienākumus nekavējoties un ieņems šo amatu līdz 2024.gada martam.

Līdztekus Vēliņam, "AmCham" valdē darbu tupina biržas "Nasdaq Riga" valdes locekle, Baltijas biržas emitentu pakalpojumu daļas vadītāja Liene Dubava, "AmCham" individuālie biedri Roberts Melbārdis un Pauls Miklaševičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Sarmis Spilbergs, "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs, "AmCham" izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone un "Luminor Bank" vadītāja Latvijā Kerli Varesa.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Iepriekšējais īres likums Latvijā bija spēkā jau kopš 1993. gada un bija novecojis, kavējot jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Pieņemot jauno likumu reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Latvijas īres tirgū gaidāma ievērojama izaugsme, uzskata NĪAA.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Galvenais ieguvums no pieņemtajiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs līdzsvarotas īrnieku un izīrētāju attiecības – jaunā kārtība nodrošinās ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, kas kopumā ļaus Latvijas īres tirgum kļūt aktīvākam un konkurētspējīgam Baltijas valstu vidū.

“Saeimas pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi ir solis pretim būtiskām pārmaiņām Latvijas īres tirgū. Līdz šim tiesāšanās par īrnieka un izīrētāja strīdiem ilga līdz pat pieciem gadiem, savukārt jaunās Civilprocesa likuma normas nodrošinās strīdu risināšanu 6 mēnešu laikā. Tas padarīs īres tirgu pievilcīgāku un mazāk riskantu nekustamā īpašuma attīstītājiem, savukārt īrniekiem dos plašākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus un cenas. Ir sagaidāma gan vēsturisko īres īpašumu atjaunošana, gan jaunu namu būvniecība,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Grozījumi Civilprocesa likumā ir viens no šobrīd īstenotās īres reformas stūrakmeņiem, kas ļaus izīrētāju un īrnieku attiecībām iznākt no pelēkās zonas un risināt strīdus tā, kā tas piedienas tiesiskai valstij – ar tiesas starpniecību, bet saprātīgos termiņos,” piebilst Ivars Pommers, advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un nekustamā īpašuma prakses grupas vadītājs, kas, pārstāvot NĪAA, ir līdzdarbojies jaunā īres regulējuma izstrādē.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

Jau vēstīts, ka attīstītāju ieskatā, iespēja efektīvi pārvaldīt īres mājas un dzīvokļus veicinās līdz pat 100 milj. eiro investīcijas īres namos un dzīvokļos ik gadu.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AS "Baltic RE Group" no "Orkla Eiendom" iegādājies vēsturisko "Rīgas melnā balzama" un AS "Rīgas raugs" rūpnīcu Pulkveža Brieža ielā 27, Rīgā, informēja attīstītāja pārstāvji.

Uzņēmums darījuma summu neatklāj.

Teritorijā, kuras platība ir vairāk nekā 1,5 hektāru, atrodas vairākas ēkas kopumā 17 000 kvadrātmetru platībā, tostarp īpašumā ir piecstāvu rūpnīcas ēka.

"Baltic RE Group" dibinātājs un izpilddirektors Džovanni dalla Dzonka norāda, ka vecā rūpnīca labi iekļaujas jaunajā rajonā ap Skanstes ielu, kur top Rīgas darījumu un biznesa centrs.

Minētā ēka celta 1847.gadā pēc projekta, kura izstrādē iesaistījās tādi arhitekti kā Gustavs Vinklers, Karls Felsko un Vilhelms Bokslafs. Ēkā Alberts Volfšmits izveidoja "Volfšmita degvīna un rauga fabriku", un šajā ēkā tika sākta "Rīgas melnā balzama" ražošana.

Pēckara laikā rūpnīca pilnībā pārgāja uz rauga ražošanu, un darbojās visus padomju varas gadus. 2008.gada vasarā rauga ražošana tika pārtraukta un rūpnīca tika slēgta.