Nolūkā piesaistīt investoru SIA Reho, kas pārvalda skaistumkopšanas salonus Kolonna un četras viesnīcas, uzņēmuma valdē atgriezies Jānis Lasmanis, apstiprināja pats Lasmanis.

Izmaiņas Reho valdē reģistrētas 30.martā, kad Lasmanis nomainīja vienīgo uzņēmuma valdes locekli Ģirtu Vidrusku.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Lasmanis no 2007.gada 12.februāra līdz 2009.gada 20.novembrim bija Reho padomes priekšsēdētājs, bet laikā no 2010.gada 23.augusta līdz 2011.gada 11.janvārim - valdes loceklis.

Lasmanis skaidro, ka Reho lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Aleksandrs Komarovs ir iecerējis pārdot viņam pastarpināti caur SIA Kirk Investments piederošo 88,01% akciju.

«Esam ar Komarova kungu pazīstami sen. Viņam ir radusies vēlme pārdot savas daļas, savukārt man ir interese atrast investoru, lai palīdzētu Komarovam pārdot viņam piederošās kapitāldaļas. Tāpēc kļuvu par uzņēmuma valdes locekli,» klāsta Lasmanis.

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Augstākās tiesas Senāts apmierinājis ģenerālprokurora prasību un atcēlis Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru uzņēmējs Jānis Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai, DB pastāstīja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja. Jāpiemin, ka ar protestu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts šā gada 25. janvārī, sākot no pagājušā gada 28.oktobra.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl pagājušā oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. Pērn 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

DB 2008.gadā rakstīja, ka J.Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču atrast naudīgu nozari viņš esot mācējis vienmēr. Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, tagadne vairs nepiederot «šiverētājiem». Mūsdienās uz priekšu tiekot gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Cenu starpība starp biodegvielu un fosilo degvielu sarukusi gandrīz uz pusi, ziņo Dienas Bizness.

To laikrakstam sacījis Biodegvielu asociāciju prezidents Daumants Znatnajs, norādot, ka pērn biodīzelis bijis ievērojami izdevīgāks par fosilo degvielu, jo bijis par 15 santīmiem lētāks, kamēr tagad cenu starpība ir vairs tikai 5 – 7 santīmi. Viņš uzskata, ka cenu pieaugumam ir dažādi iemesli, tajā skaitā pieaugušais pieprasījums.

Biodīzeļa ražotnes Mežrozīte projektu vadītājs Dainis Laugalis cenu kāpumu skaidro ar izejvielu cenu pieaugumu. Piemēram, šā gada jūnijā rapša sēkla maksājusi 280 eiro/t, bet pašlaik cena ir jau 380 eiro/t. «Neražas ir visā pasaulē, turklāt Latvijas zemniekiem ir saslēgti ilgtermiņa līgumi par rapšu sēklas eksportu,» skaidro D. Laugalis.

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Rīgas Centra rajona tiesa, atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas procesa lietu, atzina viņu tomēr par maksātnespējīgu, DB noskaidroja tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Augstākās tiesas Senāts pagājušā gada novembrī apmierināja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera protestu un atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru J.Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Jāatgādina, ka ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts pagājušā gada 25. janvārī, sākot no 2010.gada 28.oktobra. DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl 2010.gada oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 2010. gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Vēlme nodokļu lietu kriminālprocesos obligātuma principu aizstāt ar lietderīgumu ir uzsēdusies uz pretestības sēkļa, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka pārmaiņas esošajā kriminālprocesu «dalīšanā» saistībā ar nodokļu aprēķinu un nomaksas strīdiem ir nepieciešamas, taču gatavu recepti nevarēja piedāvāt. Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs atzina, ka par kriminālprocesiem un to lietderību nodokļu jautājumos ir jāuzsāk nopietna diskusija.

Noraidoša attieksme pret Latvijā esošā kriminālprocesa obligātuma principa nomaiņu ar citu - lietderīguma principu - ir ne tikai krimināltiesību ekspertiem, bet arī Tieslietu ministrijas speciālistiem. Šādas negatīvas nostājas pamatā - bažas par kritērijiem, pēc kuriem tiktu izlemts, vai šo kriminālprocesu saistībā ar nodokļu nomaksu ierosināt vai ne, par to, kas šādu lēmumu pieņemtu - uzraugošais prokurors vai tomēr izmeklētājs, turklāt to visu vēl Latvijas gadījumā pārklāšot šaubu un aizdomu ēna par ieinteresētību (neieinteresētību) un, iespējams, pat korupciju.

Vēlme nodokļu lietu kriminālprocesos obligātuma principu aizstāt ar lietderīgumu ir uzsēdusies uz pretestības sēkļa. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka pārmaiņas esošajā kriminālprocesu «dalīšanā» saistībā ar nodokļu aprēķinu un nomaksas strīdiem ir nepieciešamas, taču gatavu recepti nevarēja piedāvāt.

Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:

Daļa banku var atļauties samazināt uzkrājumus.

Maksājumu plūsmu no Briseles cer atjaunot šovasar

ES fondu maksājumus no Eiropas Komisijas Latvija jau kādu laiku patiešām nesaņem.

Fosilie un zaļie roku rokā

Latvija no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektrības īpatsvara ziņā pērn jau pārsniegusi plānoto un ir pirmā vietā ES.

Strādā, lai nepaceltu īres maksu

Nākamgad var sadārdzināties īre pašvaldības ēkās, ja netiks rasts risinājums, kā iegūt datus par mājokļu reālo stāvokli.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Mazajiem uzņēmējiem nevar uzlikt par obligātu pienākumu pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Lai arī nav noteikts konkrēts termiņš, kad juridiskajām personām Latvijā būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti, DB aptaujāto ekspertu viedokļi dalās. «Jā, varētu būt izņēmumi - uzņēmumi, uz kuriem šīs izmaiņas neattiektos,» DB pieļāva Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), kas ir atbildīgs par e-paraksta attīstību Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Par to varētu diskutēt,» sacīja J. Bokta. Piemēram, zemnieku saimniecībām vai mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3 tūkst. Ls.

«Kaut ko obligāti uzspiest visiem ir absurdi, jo PSRS laiks ir pagātne,» DB uzsver Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņa un vairāki DB aptaujātie sīkuzņēmēji uzskata, ka šādam priekšlikumam vajadzētu balstīties uz brīvprātīgiem, nevis obligāti noteiktiem principiem. «Tas, kas ir ļoti izdevīgs, derīgs un ērts lielajam biznesam, vēl nenozīmē, ka tas ir izdevīgs, ērts un ekonomiski pamatots mazajam un sīkbiznesam,» DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksprezidents, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes bijušais priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Sīkbizness skaita katru santīmu, nemaz nerunājot par latiem, bet, lai nodrošinātu iespēju pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, ir vajadzīgs ne tikai atbilstošs dators, bet arī interneta pieslēgums. «Taču naudu tam var tērēt, ja vien tā ir vispirms nopelnīta,» ir pārliecināts viņš. Piespiedu obligāta kārtība nevis palielinās, bet gremdēs šo mazo uzņēmumu konkurētspēju, jo peļņas saglabāšanai iepriekšējā līmenī var prasīt pakalpojumu vai produktu cenu pieaugumu, kas esošajos apstākļos nav iespējams, ir pārliecināti vairāki sīkuzņēmēji un S. Greste. «Brīvā tirgus ekonomika nosaka - katrs brīvi izvēlas ko un kā pirkt, vai piesaistīt klientu un kā rēķināt savas izmaksas,» atgādina S. Greste.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Jauno tarifu dēļ Enefit pāris nedēļu laikā Latvijā izdevies par 50% palielināt savu klientu skaitu, vēsta pirmdien vēsta Dienas bizness.

Līdz ar to SIA Enefit portfelī būs ap 180 Latvijas uzņēmumu, 2011. gada Enefit mērķis ir 250 Latvijas klientu.

«Pēc jauno regulētā tirgus tarifu apstiprināšanas kopumā izjutām lielu uzņēmumu un iedzīvotāju interesi par Enefit piedāvātajiem pakalpojumiem. Aktīvākajās dienās Enefit mājaslapas apmeklējums pārsniedza pat 13 tūkstošus unikālo apmeklētāju,» laikrakstam stāstīja Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers (attēlā).

Ēģiptes varasiestādes uzlikušas arestu konteinerkuģim "Ever Given", kas pagājušajā mēnesī bija nobloķējis satiksmi Suecas kanālā, turpinoties finanšu domstarpībām ar kuģa īpašniekiem, pavēstīja kanāla pārvaldes priekšnieks un tieslietu amatpersona.

Kuģis "Ever Given" nevarēs pamest Ēģipti, līdz nebūs panākta vienošanās par kompensācijas apjomu ar kuģa īpašniekiem Japānas uzņēmumu "Shoei Kisen Kaisha Ltd", sacīja Suecas kanāla pārvaldes priekšnieks leitnants Osama Rabie.

"Kuģis tagad oficiāli ir arestēts," viņš sacīja Ēģiptes valsts telekanālam. "Viņi neko negrib maksāt."

Rabie neatklāja, kādu summu kanāla pārvalde vēlas saņemt, savukārt Ēģiptes tieslietu amatpersona norādīja, ka runa ir par 900 miljoniem dolāru (769 miljoniem eiro). Arī valdības laikraksts "Ahram" minējis šādu summu.

Šajā summā iekļautas izmaksas operācijai, lai kuģi noceltu no sēkļa, apturētās kanāla satiksmes izmaksas un tranzīta ieņēmumu zaudējumi, kas radās nedēļas laikā, kad "Ever Given" bija nobloķējis kanālu.