Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Lielai daļai ziedu veikaliem pirms Līgosvētkiem gaidāms pārdošanas kāpums pat par 20 līdz 40%.

Jau šobrīd esot sākusies pastiprināta Jāņu zāļu un Jāņu vainagu iegāde - to gan pārsvarā dara uzņēmumi, kas tādējādi pirms svētkiem vēlas sagādāt pārsteigumu saviem darbiniekiem. Liela daļa veikalu un pārdevēju norāda, ka iedzīvotāji gan vainagus un Jāņu zāles vēl nepērk - tas tikšot darīts pēdējā brīdī.

Izlaidumu efekts

Tiesa, precīzi ziedu veikali nemāk teikt, cik Līgosvētki palīdz biznesam un par cik vidēji aug pārdošanas apjomi, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, kas nozīmē lielu apjomu kāpumu. «Pārdošanas apjomi šobrīd auguši par aptuveni 40%, salīdzinot ar parastām dienām. Tiesa, tīri uz Līgo rēķina pieaugums varētu būt kādi 20%, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, tāpēc cilvēki pērk daudz ziedus,» norāda ziedu interneta veikala att.lv viena no īpašniecēm Agnese Krauze Johansone. Naudas izteiksmē ieguvumus ziedu veikali neatklāj vai arī nemāk teikt.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Septītajā Pasaules Garšas salonā (Salone del Gusto) un konferencē Terra Madre, kas no 23. līdz 27. oktobrim notika Turīnā, Itālijā, varēja nobaudīt arī Jāņu sieru. Divi siera rituļi no Latvijas turp aizceļoja, pateicoties siera darītājai Initai Mednei no Skaistkalnes pagasta Bauskas rajonā.

Pasaules Garšas salonu reizi divos gados organizē bezpeļņas ekogastronomiskā kustība Slow Food, kas radās kā protests ātrās ēdināšanas uzņēmumu izplatībai un vietējo ēšanas tradīciju izzušanai. Vienlaikus notiek arī konference Terra Madre, kurā pulcējas tradicionālo produktu ražotāji, pavāri un izglītības darbinieki, kuri atbalsta Slow Food filosofiju. Šogad Terra Madre piedalījās delegāti no 153 valstīm, tai skaitā Latvijas. Savukārt Garšas salons piesaistīja 180 tūkstošus apmeklētāju.

Jāņu sieram liels pieprasījums – novērojuši tā ražotāji.

Lai arī iedzīvotāju pirktspēja sarukusi, piena pārstrādes uzņēmumi secina – pieprasījums pēc tradicionālā Jāņu siera ir liels. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Dundaga vadītājs Guntis Pirvits atzīst, ka šogad uzņēmums Jāņu sieru saražos līdzīgi kā pērn – aptuveni 3 tonnas. Saimnieks arī novērojis, ka krīze būtiski nav ietekmējusi pircējus, jo uzņēmuma saražoto produkciju pērk tāpat kā iepriekš.

To, ka pieprasījums pēc siera uz svētkiem ir liels un uzņēmums nespēj saražot vajadzīgos apjomus, DB pastāstīja arī Degoles pienotavas meistare Gita Francberga. Iemesli – darbaspēka trūkums un nelielie ražošanas apjomi. Degole plāno saražot ap 2 tonnām siera, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, bet gribētāju nopirkt to esot daudz vairāk, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Evita Januškeviča, kas pildīs uzņēmuma finanšu vadītājas (Chief Financial Officer) pienākumus.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – finanšu vadītājs (Chief Financial Officer), kura atbildībā ir plānošanas, analīzes un finanšu resursu departaments, grāmatvedības un IT departamenti. Latvijā finanšu vadītājas pienākumi uzticēti Evitai Januškevičai.

Maxima Latvija augstākās vadības komanda šobrīd ir pilnībā nokomplektēta un to pārstāv četri cilvēki – Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija vadītājs, Viktors Troicins, Maxima Latvija komercdirektors, Kristīne Āboltiņa, Maxima Latvija operacionālā vadītāja, un Evita Januškeviča, Maxima Latvija finanšu vadītāja.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Tāpat kā visā Latvijā arī Pedvālē Jāņu naktī tiek dedzināti ugunskuri. Pedvālē tie ir īpaši, jo tiek veidoti kā mākslas darbi. Šogad tie ir iecerēti kā ugunsskulptūras, informēja Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja direktors Ojārs Arvīds Feldbergs.

Jaunie mākslinieki no ASV Bufalo mākslas koledžas, kas pašlaik strādā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā sava pasniedzēja mākslinieka Kena Peina vadībā, veido ugunsskulptūras ar nosaukumiem Gulošie akmeņi un Velna elpa. Pasākumā piedalīsies arī radošā mākslinieku grupa Akciju sabiedrība ar ugunsskulptūru 22:22. Paredzēts, ka Pedvālē iedegsies vēl vairāki īpaši ugunskuri un ugunsskulptūras.

Pedvāles Jāņu ugunsskulptūru aizdedzināšana sāksies Līgo vakarā, saulrieta laikā, plkst.22.00

Bet Jāņu rītā, austot saulei, plkst. 4.00 sāksies tradicionālais, nu jau piecpadsmitais rituālais Jāņu rīta vīru skrējiens. Skrējiens simboliski apvieno tā dalībnieku saskarsmi ar četriem pasaules pirmelementiem – gaisu, ūdeni, zemi un uguni. Savukārt sievas tai pašā laikā varēs doties rasas peldē Pedvāles pļavās, lai rituāli mazgātos gada visdziedinošākajā ūdenī, tādejādi vairojot savu veselību, skaistumu un dzīvesprieku.

Šogad Jāņu laikā visa veida šašliku pārdošanas apjomi auguši par 189 %, savukārt cepamdesiņu pārdošana – par 73 %, salīdzinot ar maija trešo nedēļu.

Par to liecina Maxima Latvija sniegtā informācija.

Cilvēki Jāņus svinējuši ar tradicionālajiem cienastiem – sieru, desiņām, šasliku, alu, kvasu apmēram tādos pat apmēros kā pērn. Iespējams, ka citkārt mēs būtu gaidījuši lielākus pirkumus, taču krīzes apstākļos tirgotājiem jāpriecājas kaut vai par to, ka nav sliktāk nekā pērn, tā kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš.

Jāņos audzis arī sieru pārdošanas apgrozījums - par 28.9 %, salīdzinot ar līdzīgu nedēļu maija nogalē. Pēc sieru realizācijas izpētes, uzņēmums secinājis, ka Jāņu siera apgrozījums no visiem sieriem 2008.gadā bija 33.6%, 2009.gadā tas nokritās līdz 27,7%, bet 2010.gadā līdz 25,2% . Tātad kopumā sieru uz Jāņiem pērk jūtami vairāk nekā parasti, taču pircējiem vairs nav tik svarīgi, lai tie būtu specifiskie Jāņu sieri, norāda I. Andiņš. Alus apgrozījums Jāņu nedēļā palielinājies par 169% jeb 2,7 reizes, bet kvasu apgrozījums palielinājies par 39.7%

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Uzņēmumi, kuru vadības groži ir Jāņu rokās, pērn uzrādījuši izcilu apgrozījumu, novērojis Lursoft.

Uzņēmumu, kuru amatpersona ir Jānis, vidējais apgrozījums 2012. gadā bijis 549,514 tūkst. Ls, kas ir divas reizes vairāk nekā valstī kopumā vidēji uz vienu uzņēmumu. Savukārt vidējais apgrozījums kompānijām, kuras vada Līga – 139,019 tūkst. Ls.

Noskaidrots, ka Jāņu vadītajiem uzņēmumiem arī izdevies strādāt ar lielāku peļņu – pērn vidējā peļņa Jāņu vadītajiem uzņēmumiem bijusi 25,463 tūkst. Ls, tomēr Līgu vadīto uzņēmumu vidējais rādītājs bija zaudējumi 12,646 tūkst. Ls apmērā.

Līdzīgi kā ar Jāņu vadītajiem uzņēmumiem, arī Jāņiem piederošie uzņēmumi aizvadītajā gadā uzrādījuši labākus finanšu rādītājus nekā Līgām piederošie.

Lai Līgo svētki šogad būtu īpaši skanīgi un lustīgi, Rimi saviem klientiem ir sagādājis pārsteigumu – Rimi Jāņu dziesmu grāmatu (RI-JĀ-DZIE-GRĀ), ko no 20. jūnija Rimi pircēji visā Latvijā pie kases saņems dāvanā par pirkuma summu virs Ls 20.

Šajos svētkos Rimi klientiem uzdāvinās 70 tūkstošus RI-JĀ-DZIE-GRĀ. Grāmatā apkopoti gan Jāņu, gan citu populāru un tautā iemīļotu dziesmu teksti. „Visus līgotājus vieno kopā sanākšana, Jāņu siera un alus baudīšana, līksmošana un, protams, dziesmas. Tomēr reti kad mēs zinām vairāk par pirmo pantiņu un piedziedājumu. Ja dziedot jūtat, ka „līgo”, „līgo” ir aizdomīgi daudz, atveriet RI-JĀ-DZIE-GRĀ, kurā atradīsiet savu iemīļoto dziesmu vārdus,” informē Rimi Latvia mārketinga vadītāja Zanda Avotiņa.

Dziesmu grāmatu papildina arī vairāki asprātīgi Jāņu ticējumi iz dzīves.

Ticis izdots režisora Jāņa Streiča 1981. gada filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā DVD.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tiek augsti novērtēta arī skatītāju aptaujās un iemantojusi īpašu tautas komēdijas statusu, savukārt vairāki filmas dialogu fragmenti ir folklorizējušies.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir trešā filma, kas iznākusi DVD sērijā Latvijas filma. Līdz šim ir izdota J. Streiča filma Rūdolfa mantojums un Viļa Lapenieka filma Zvejnieka dēls, kas kinoteātros nonākusi 1940. gadā.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir pirmā no Latvijas kino zelta fonda filmām, kas tiek izdota DVD ar digitāli restaurētu attēlu un skaņu.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.