Lielajiem ražotājiem tiek liegts ES struktūrfondu atbalsts jaunu eksporta noieta tirgu apguvē, arī valstij šim mērķim naudas nav; Krievijas embargo un rubļa vērtības kritumā cietušie aicina rast risinājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam lielie uzņēmumi vairs nevar pretendēt uz atbalstu ārvalstu izstāžu un tirdzniecības misiju pasākumos, tādu iespēju liedz ES regula. Uzņēmēji atzīst, ka tādējādi jaunu noieta tirgu apguve kļūs lēnāka un Krievijas rubļa vājuma sekas pārvarēt izdosies garākā termiņā, nekā to varētu izdarīt, ja būtu tāds pats atbalsts līdzdalībai ārvalstu izstādēs un tirdzniecības misijās, bet tas ietekmēs ne tikai nodarbinātību, bet arī nodokļu maksājumus. Kopumā pieejamais finansējums šim mērķim ir 36,27 milj. eiro un atbalsta apmērs – 80% individuālajiem pasākumiem un 100% – līdzdalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) nacionālajos stendos. Šī programma darbosies līdz 2023. gada 31. decembrim.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam «sastrēgumam» Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēs izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.

Tādejādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms «sastrēgums», kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.

Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Situācija ar 2011. gada valsts budžetā plānoto Eiropas Savienības (ES) fondu līdz šī gada 31. augustam jau tagad ļauj prognozēt, ka šogad neapgūti paliks vismaz 40 milj. Ls.

Turklāt jāņem vērā, ka šī gada budžetā ES fondu īstenošanai tika ieplānots krietni vien mazāks finansējums, nekā vēl pērnā gada augustā pieprasīja nozaru ministrijas. Proti, 2010. gada augustā ministrijas pauda gatavību šogad apgūt ap 903 milj. Ls Es fondu līdzekļu, bet 2011. gada budžetā tika ieplānoti vien nepilni 649 milj. Ls.

Tagad pastāv nopietnas bažas, ka arī šī summa šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls.

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Lai arī patlaban nav pārāk daudz tautsaimniecībai iedvesmojošu ziņu, tomēr ir pamats cerēt, ka nākamais gads attīstībai būs labāks par aizejošo

Pēdējā laika notikumi nodokļu jomā ir uzskatāms apliecinājums tam, ka valsts pārvalde Latvijā ir zem katras kritikas. Šajā ziņā vismaz šoreiz nevietā būtu vainot dažādu ministriju darbiniekus, bet gan tos, kas dod gala verdiktu attiecībā uz jaunu likumu ieviešanu vai labojumu izdarīšanu jau esošajos. Ja paraugāmies uz šo aspektu valsts ekonomikas attīstības kontekstā, tad pirmajā brīdī varētu šķist, ka mūsu valsts nākotne būtu «norakstāma».

Tomēr, ja skatāmies uz jautājumu no otras puses, tad šobrīd ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka pēdējo riņķa danci ap mikrouzņēmumu nodokli varētu salīdzināt ar krīzes laika bedres dziļākā punkta sasniegšanu, pēc kura vajadzētu atsākties izaugsmei. Tā vajadzētu notikt arī ekonomikas likumdošanas jomā. Šajā ziņā būtu naivi cerēt, ka valsts pārvaldes elite būtu sapratusi savas kļūdas un būtu gatava mainīties. Nē, izmaiņas notiks tīri pragmatisku apsvērumu dēļ.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lauma International AS paziņojusi par nosaukuma maiņu uz European Lingerie Group AS, lai pilnībā atspoguļotu grupas biznesa attīstību, ambiciozo globālās izaugsmes stratēģiju un darbības mērogu, informē kompānijas pārstāvji.

«Lauma International tika dibināta kā LSEZ Lauma Fabrics, vadošā tekstilmateriālu, mežģīņu un lenšu ražotāja apakšveļas industrijā, mātes uzņēmums. Līdz ar Felina International AG iegādi šī gada jūnijā, grupa ir paplašinājusi darbību apakšveļas izstrādē, ražošanā un tirdzniecībā, veidojot jaunu, vertikāli integrētu struktūru. Uzņēmumu grupa ir ieņēmusi stabilas un organiskas izaugsmes ceļu un kļuvusi par spēcīgu spēlētāju sieviešu apakšveļas nozarē Eiropā. Mātesuzņēmuma nosaukuma maiņa ir stratēģisks solis, lai pilnībā atspoguļotu Grupas izaugsmes stratēģiju jaunu tirgu apguvē un produktu portfeļa paplašināšanā,» skaidro European Lingerie Group AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Pēters Partma.

Konkurences padome lēmusi par labu «Amber Beverage Group» nodomam paplašināties Igaunijā, uzņēmumu grupā iekļaujot vienu no lielākajiem alkohola ražotājiem kaimiņvalstī – «Remedia».

Abu uzņēmumu pārstāvji spēku apvienošanu komentē pozitīvi, saskatot iespējas attīstīt spēcīgu uzņēmējdarbības stratēģiju un ieņemt spēcīgākas pozīcijas Igaunijas tirgū.

«Pārmaiņu procesa laikā gan Amber Distribution Estonia, gan Remedia turpinās savu līdzšinējo darbību kā ierasts. Pēc abpusējās vienošanās noslēgšanas par »Remedia« pievienošanos »Amber Beverage Group« spēcīgajai komandai, abi uzņēmumi turpinās kopīgi attīstīt uzņēmējdarbības stratēģiju, lai ieņemtu spēcīgākas pozīcijas Igaunijas tirgū,» stāsta «Amber Distribution Latvia» vadītājs Pāvels Fiļipovs.«Ar lielu entuziasmu raugāmies uz iespēju strādāt kopā ar igauņu kolēģiem, pārņemot pozitīvo pieredzi un zināšanas Igaunijas stiprā alkohola tirgus apguvē un attīstībā,» noslēdz Pāvels Fiļipovs.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguvē ir pozitīvs, otrdien žurnālistiem Briselē apliecināja Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītājs Marks Botmans.

«Esmu diezgan apmierināts,» viņš teica.

M. Botmans atzina, ka ES fondu apguvē Latvijai ir bijušas problēmas un bija laiks, kad maksājumi tika apturēti, taču vēlāk viss tika sakārtots. «Viss atkal ir efektīvi,» sacīja M. Botmans.

Runājot par vienu no vērienīgākajiem projektiem Latvijā, ko plānots īstenots ar Kohēzijas līdzfinansējumu – a/s Pasažieru vilciens jauno vilcienu iepirkumu, kur paredzēts iegādāties 41 jaunu vilcienu, M. Botmans pauda pārliecību, ka projekts tiks pabeigts. «Projektu vajadzētu pabeigt, esmu diezgan pārliecināts par to,» norādīja M. Botmans. Jānorāda, ka EK iepriekš iebilda pret vilcienu iepirkuma līguma turpmāko virzību, jo tā redakcija tikusi mainīta. Ja Latvijas puse piekristu līguma attiecīgajai redakcijai, pastāvēja bažas, ka valstij varētu nākties pašai finansēt Kohēzijas fonda finansējuma daļu – 100 miljonus latu.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Nākamajā mācību gadā datorikas programmu pakāpeniski ieviesīs arvien vairāk skolu; pilotprojekta rezultātus vērtē pozitīvi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā mācību gadā 157 no 796 Latvijas vispārizglītojošām skolām tika aprobēti pieci datorikas apguves mācību programmu pilotprojekti. DB jau rakstīja, ka tas ir pirmais solis jaunā kompetencēs balstītā izglītības standarta ieviešanai, ko plānots izstrādāt līdz 2018. gadam. Paredzēts, ka 2018./2019. mācību gadā datorika varētu kļūt par obligātu mācību priekšmetu jau no sākumskolas vecuma.

Datorikas programmas apguvē tika iesaistīti vairāk nekā 9 tūkst. skolēnu no 1. līdz 9. klasei. Aktīvāk skolas jauno priekšmetu ieviesušas mazākajās klasēs. 1.–3. klašu grupā jaunais priekšmets apgūts 99 iestādēs. Papildus četriem pamata līmeņa mācību programmu paraugiem tika izveidota arī īpaša, padziļināta programma skolēniem, kuri vēlas apgūt programmēšanu un algoritmus. Šī programma aprobēta 18 skolās. Pirmie pilotprojekta rezultāti un skolotāju aptauja liecina, ka datorikas apguve ne vien stiprinājusi skolēnu digitālās prasmes, bet arī uzlabojusi viņu loģisko un algoritmisko domāšanu, kas palīdz citos priekšmetos, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi Finanšu ministrijai vēstuli, kurā pausta kritika par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Par vēstules saturu informētas arī valsts augstākās amatpersonas, un par šo jautājumu runāts arī pagājušās nedēļas Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Innas Šteinbukas tikšanās reizēs ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

EK vēstulē paustie pārmetumi pārrunāti arī šodien Rīgas pilī, Valsts prezidentam tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem.

Ne komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZPR), ne viņa vietnieks Jānis Dūklavs nesniedza aģentūrai LETA plašu informāciju par minētās vēstules saturu. «EK nav apmierināta ar mūsu panākumiem [ES fondu apguvē]. Noteiktās jomās šie apgūšanas rādītāji ir ļoti zemi - pat desmitā daļa no optimālā,» sacīja Dombrovskis, neatklājot tieši kurās jomās fondu apguves rādītāji ir tik zemi. «Vēstule nav ļoti laba. EK pauž zināmas rūpes un raizes, ka neveicas tik labi, kā mēs plānojam un gribam,» piebilda Dūklavs.

Latvijas poligrāfijas uzņēmums „Preses nams Baltic” SIA ir piesaistījis nozarē nozīmīgākās investīcijas, kas turpmāk ļaus uzņēmumam kļūt par ražošanas apjomu līderi Latvijā un attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku.

„Šobrīd Latvijas tirgū esošās jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu pēc žurnālu rotācijas drukas. Rūpīgi izpētot vietējo tirgu, kā arī ņemot vērā veiksmīgo pieredzi eksporta tirgu apguvē, nolēmām būt pirmie, kuri izmanto šo iespēju, lai turpinātu uzņēmuma darbības apjomu kāpumu,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs.

Lai īstenotu vērienīgo projektu, „Preses nams Baltic” ir noslēdzis līgumu par aizdevuma saņemšanu no „Norvik Bankas” par 4 miljoniem eiro projekta pirmās kārtas realizācijai, iegādājoties Japānā ražoto „Komori LR 438S” iespiedmašīnu. „Esam gandarīti par bankas izrādīto uzticību, ko uztveram gan kā novērtējumu mūsu līdzšinējam darbam, gan arī spējai uzņēmumu mērķtiecīgi attīstīt arī nākotnē,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Atskatoties nesenajā uzņēmuma darbības vēsturē, ir acīm redzami, ka uzņēmuma biznesa veiksmes pamatā ir tieši mērķtiecīga darbība eksporta tirgos. 2010.gada janvārī saimniecisko darbību sākušā uzņēmuma 89% apgrozījuma veido eksports uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Franciju, Igauniju, kā arī Krieviju. Šobrīd uzņēmums mēnesī spēj saražot 1,5 miljonus cietā sējuma grāmatu, kā arī 500 000 mīkstā sējuma grāmatu, strādājot tikai ar tādiem pasūtījumiem, kuru tirāža nav mazāka par 1000 vienībām. Pagājušo, 2011.gadu, uzņēmums ir beidzis ar gandrīz 9 miljonu latu apgrozījumu. Vadoties pēc šāgada pirmajiem mēnešiem, apgrozījuma pieaugums 2012.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu tiek plānots 15% apmērā.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Importa dati vedina domāt par patērētāju aktivitātes pieaugumu un ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos

Ārējās tirdzniecības datu kontekstā uzmanība biežāk tiek pievērsta valsts eksportam, tomēr arī importa dati var samērā daudz pateikt par to, kāds ir valsts ekonomikas stāvoklis. Ja aplūkojam jaunāko informāciju, tad par mūsu valsts ekonomiku ir pamats zināmam optimismam. Lai arī pērn kopumā Latvijas imports ir samazinājies par 1,7%, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo mēnesi importa vērtība bija palielinājusies par 11,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī izaugsme galvenokārt ir apliecinājums tam, ka iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi tērēt vairāk un ka to rocība šādus tēriņus atļauj, jo kreditēšana patlaban ir tik vien kā knapi atguvusies no iepriekšējās finanšu krīzes.

Svarīgi ir laikus sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai nekavētos jaunā ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguve IKT jomas projektu realizēšanai , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienība (ES) par prioritāti šim gadam ir izvirzījusi interneta pieejamību, digitālo pakalpojumu attīstību, kā arī paplašinātas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem veikt darījumus digitālā vidē. «Ar ES struktūrfondu plānošanu Latvijā nodarbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), šobrīd veidojot nākotnes pakalpojumu koncepcijas. Šajā posmā svarīgi laikus sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai nekavētos līdzekļu apguve,» DB uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Šis ir laiks, kad īpaša uzmanību ir jāpievērš Latvijas e-vides sakārtošanai. «Jau iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā tika sāktas vairākas iniciatīvas, pie kuru realizācijas ir jāturpina strādāt, pārvēršot tos jēgpilnos un ērtos pakalpojumos Latvijas iedzīvotājiem,» turpina J. Gulbis. Tai pašā laikā ir svarīgi sekot līdzi ES pieņemtajiem standartiem un direktīvām, lai, paplašinot savus digitālos pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, risinājumi būtu efektīvi un savietojami. «Plānojot atsevišķi pakalpojumu pilnveidošanas vai uzlabošanas darbus, par prioritāti jāizvirza tie, kuri pieprasīti no lietotāju puses. Savukārt, lai ievērojami uzlabotu valsts iestāžu darbu, jāatrod veiksmīga sinerģija starp valsts un privātām institūcijām, daļu funkciju nododot realizēt uzņēmējiem,» viņš norāda.

Šā gada pirmajā pusgadā apgūti 28,6% no ministriju budžetos paredzētā finansējuma ES fondu projektiem 2012. gadā. Galvenie kavēšanās iemesli ir saistīti ar problēmām iepirkumu jomā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) apkopoto informāciju par valsts budžeta izpildi līdz šā gada 30. jūnijam ministrijas pārziņā esošo ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros lielākās neizpildes bijušas Satiksmes ministrijai (SM), Ekonomikas ministrijai (EM), Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM). Ministrijās DB apliecina, ka draudu kāda projekta realizācijai pašlaik nav, EM pat plāno, ka līdz perioda beigām būs apgūts viss uzņēmējdarbībai un citām ministrijas kompetences jomā esošajām programmām plānotais finansējums.