Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Būt uzņēmējam, nevis papīru kārtotājam

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Tallina un Klaipēda soli priekšā mūsu ostām

Pērn, kad Tallinas ostā apgrozījums palielinājās par 16% un Klaipēdā par 12%, Rīgas osta spēja kravu apgrozījumu kāpināt vien par 2,5%, bet Ventspils ostā kravu apgrozījums samazinājās par teju 7%. «Tā nav traģēdija,» saka kāda Satiksmes ministrijas amatpersona. Eksperti piekrīt – tā patiesi nav traģēdija, tomēr Latvijas lielāko ostu darbības rezultāts uz kaimiņu fona izskatās visai bēdīgs.

Viegli audzināms mājdzīvnieciņš

Pats par sevi saprotams, ka miljoniem vērts bizness ir dārgakmeņu tirdzniecība. Taču ir kāds cilvēks, kas pusgada laikā pamanījies nopelnīt miljonus ar visparastāko oli. Šķiet, ka kopš Gerija Dāla laikiem nevienam tā arī nav izdevies radīt tik neiedomājami bezjēdzīgu produktu ar tik niecīgām ražošanas izmaksām un kam būtu tik labs noiets.

Guļvieta kokā, pazemē vai uz vientuļas salas

Pavadīt nakti zem ūdens, alā, ledū vai pat suņa vēderā – tās ir tikai dažas iespējas, ko piedāvā pasaules izdomas bagātākie viesnīcnieki. Arī Latvijā ir naktsmītnes, ko grūti nodēvēt par tradicionālām, piemēram, Karostas cietums. Tomēr mums vēl ir daudz iespēju, kur attīstīties, turklāt tūristi šādas vietas varen iecienījuši un gatavi maksāt par to lielu naudu.

Uzņēmumus arvien aktīvāk dibina jaunieši

Ekonomiskās krīzes, bezdarba vai idejas dēļ savus uzņēmumus dibina ne tikai gados ļoti jauni, bet arī salīdzinoši cienījamā vecumā. Pēdējā desmitgadē uzņēmumus dibina arvien vairāk jaunu cilvēku – 2000. gadā uzņēmumu dibinātāji vecumā līdz 30 gadiem bija 28%, bet šobrīd dibināšanas brīdī šādā vecumā ir 38,3%, liecina SIA Lursoft veiktais pētījums.

Dancis ap naudu un īpašumiem

«Mūsu valsts amatpersonām ar Valsts prezidentu priekšgalā ir skaidri jāpasaka – draugi mīļie, mēs visu jau sen esam taisnīgi atrisinājuši un jums nekas vairs nepienākas, tāpēc nenāciet vairs un mūs netraucējiet.» Kāds ir iemesls tam, ka 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas pietiekami augstā līmenī šai valstij tiek prasīts kompensēt savulaik ebrejiem atņemtos īpašumus? Un vai Latvija vispār kādam ir parādā, un vai mums kādam ir jāmaksā?

Sēklu tirgus pavasaris

Lai gan aiz loga vēl kupenas, pavasaris ar joni jau iet vaļā tiem, kas tirgo sēklas un jaunstādus. Vadošie sēklu un jaunstādu tirgotāji situāciju raksturo kā stagnāciju. Taču šajā gadījumā stagnācija – tas ir labi gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo pērn sēklu pieprasījums auga pat divas reizes.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra