Inženiera Gata Gaiļa un viņa tēva, ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa izveidoto televīzijas satura straumēšanas mākoņpakalpojumu jaunuzņēmumu SIA Veset iegādājies Japānas lielākā televīzijas operatora Nippon meitasuzņēmums PLAY.

Kopīgiem spēkiem iecerēts Latvijā radīto mākoņpakalpojumu izplatīt daudz plašāk nekā līdz šim. Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta.

"Mēs jau vairākus gadus strādājām kopā, tāpēc zinājām, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv laba sinerģija, tostarp kopīga misija nodrošināt digitālo transformāciju mediju un izklaides nozarē. Uzņēmuma iegāde palīdzēs attīstīt piedāvājumu un mērogot uzņēmumu, īpaši palielinot mūsu klātbūtni Āzijā," saka SIA Veset līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Gailis.

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu 

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV...

Ar jauno īpašnieku Veset dibinātāji iepazinās 2019. gadā, kad Latvijas uzņēmums Japānas partnerim nodrošināja pirmo četru kanālu satura pārraides mākoņpakalpojumu. Šogad PLAY nolēma iegādāties Veset. "Pēdējos gados, strādājot ar Veset, mūs ir pārliecinājusi ne tikai radītās tehnoloģijas kvalitāte, bet arī visa komanda, kurai ir tādas pašas vērtības kā mums. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās būs ieguvums ne tikai abiem uzņēmumiem, bet arī mūsu klientiem un viņu skatītājiem," norāda PLAY vadītājs Kazumichi Kuroda.

G. Gailis norāda, ka šis ir labs darījums, jo Veset iegūst papildu finansiālās iespējas strādāt ar lielākiem klientiem. "Ar mūsu tehnoloģiju PLAY saredz labu iespēju iziet no Japānas tirgus un piedāvāt savus pakalpojumus globāli. Tāpat PLAY ir lielākais "Amazon" mākoņpakalpojuma AWS (Amazon Web Services) klients Japānā, kas ļaus arī mums iegūt labākas cenas par pakalpojumiem un piekļūt AWS pārdošanas tīklam visā pasaulē," saka G. Gailis.

200 televīzijas kanāli visā pasaulēIdeja par satura pārraides mākoņpakalpojumu radās 2011. gadā. Tolaik uzņēmējam un bijušam premjerministram Mārim Gailim viņa draugs Jānis Vaišļa ierosināja atgriezties televīzijas biznesā – viņš jau astoņdesmito gadu beigās darbojās televīzijā. M. Gailis par šo ieceri izstāstīja savam dēlam Gatim Gailim un viņi nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, piesaistot arī Jāni Krampānu. "Tolaik Baltijas valstīs bija 20 televīzijas kanāli, tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka jāpiedāvā tāds risinājums, kas būs noderīgs plašākā mērogā, ne tikai mūsu reģionā. Kā IT inženieris biju strādājis ar mākoņtehnoloģijām, tāpēc nolēmām izstrādāt risinājumu mākonī," stāsta G. Gailis.

Piedāvāt mākoņpakalpojumus šajā nozarē ir sarežģīti. Televīzija ir konservatīva un lēna nozare, vienlaikus tajā ir augstas pieejamības prasības. Piemēram, ja grāmatvedības sistēma nedarbosies vienu minūti, iespējams, neviens to pat nepamanīs, bet, ja televīzijas kanāls nebūs pieejams piecas sekundes, piegādātājs saņems sodu.

Veset ieguva pirmos klientus pašu spēkiem, tomēr kļuva skaidrs, ka izaugsmei būs vajadzīgi papildus resursi. Tāpēc 2014. gadā uzņēmums piesaistīja 700 tūkstošu eiro investīcijas un izveidoja mātesuzņēmumu "Veset International" Londonā. "Londonā ir Eiropas televīzijas centrs – tur atrodas BBC un visi citi lielākie televīzijas kanāli. Lai būtu viņiem interesanti, mums vajadzēja būt Londonā," saka G. Gailis.

Šobrīd Veset ir klienti 20 valstīs – vairāk nekā 200 televīzijas kanāli izmanto Latvijā radīto satura pārraides programmatūru. 70% klientu ir Eiropā, pārējie ir ASV, Japānā, Meksikā, Brazīlijā u.c. "Šis bizness ir tīrs eksports. Mūsu tehnoloģiju izmanto arī kāda informāciju tehnoloģiju kompānija, kuras tirgus vērtība ir vairāki triljoni dolāru, bet kuras nosaukumu izpaust nedrīkstam," saka G. Gailis.

Veset strādā 16 darbinieki, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā. Plānots palielināt programmētāju skaitu.

Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija, ierēdņu liktās barjeras, savu viedokli pauž ekspremjers uzņēmējs Māris Gailis.

Prasības celtniecības un rekonstrukcijas projektiem, pēc Gaiļa domām, ir «nenormāli pārspīlētas». Bijušas cerības, ka krīze «atskurbinās» valsts pārvaldes administrāciju un tā sāks ierobežot «savu pārspīlēto vēlmi prasīt nezin ko». Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, projektu apstiprināšanai iesniedzamo dokumentu skaits un izvirzītās prasības ir palielinājušās vairākkārt, apgalvo Gailis, pēc kura teiktā, nepieciešams gads, kamēr tiek apstiprināts projekts.

Korupcija, pēc Gaiļa teiktā, nav lielākā problēma. Kukuļus var nedot, bet ir izveidojusies «korupcijas mentalitāte» - uzņēmējiem liekas, ka ierēdņiem ir jādod kukulis, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu attīstību. Ja abas puses to akceptē, tad kukuļošana arī notiek. Lielajos valsts pasūtījumos gan, pēc Gaiļa domām, korupcijas risks pastāv. «Paldies Dievam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī kaut ko noķer,» piebilst Gailis.

Ja Valdis Zatlers domās par savu nākamo amatu tad valstī izpaliks nopietnas reformas, uzskata bijušais premjers, uzņēmējs Māris Gailis.

«Ja Zatlera partija plāno institucionālas, strukturālas pārmaiņas, tad pilnīgi pietiek ar 51 balsi parlamentā,» sarunā ar laikrakstu Latvijas Avīze pavēstīja M. Gailis.

«Muļķīgi runāt, ka 53 vai 56 balsis ir nestabils, trausls vairākums. Tas ir un paliek reāls pārsvars. Taču, ja Zatleram galvenais ir panākt Satversmes grozījumus un īstenot visai caurspīdīgo mērķi – kļūt par pirmo tautas vēlēto prezidentu –, tad vajag kvalificēto pārsvaru, trīs lielākās partijas kopā,» stāsta M. Gailis, laikrakstam norādot, ka, ja V. Zatlers «domās tikai par savu nākamo amatu, tad, izpaliks citas daudz vairāk nepieciešamas reformas».

Nolēmis mest pie malas aktīvu darbību nekustamo īpašumu jomā, kas uzņēmējam un ekspremjeram Mārim Gailim krīzes gados radījuši 10-15 miljonu latu zaudējumus, viņš tuvākā nākotnē attīstīs Ēberģes hidroelektrostaciju (HES), nodarbosies ar televīzijas (TV) signāla apstrādes programmnodrošinājuma izplatīšanu un rudenī jauniešiem piedāvās jaunu TV kanālu Chaula TV.

Gailis stāstīja, ka savulaik Rīgas Politehniskajā institūtā studējis elektroenerģētikas fakultātē, tomēr institūtu beidza kā inženieris-mehāniķis, tāpēc iespēja pievērsties atjaunojamās enerģijas nozarei šķitusi gana interesanta un perspektīva. Savukārt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un TV saistītie projekti uzņēmējam šķiet vēl perspektīvāki. «Ir interesanti apgūt jaunas lietas,» norādīja Gailis.

Uzņēmējs norādīja, ka viņam daļēji piederošā kompānija MG enerģija nodarbojos ar Ēberģes HES attīstīšanu. «Šajā HES nav pārāk liels ūdens kritums - aptuveni 2,5 metri, tomēr upe ir ūdeņiem bagāta. Vairākus mēnešus gadā upe pārplūst, bet ūdens netiek izmantots. Ieguvām valsts atbalstu HES rekonstrukcijai, kas sāksies šovasar, kā rezultātā palielināsim HES jaudu. Šajā projektā izmantosim čehu ražoto arhimeda skrūvi, kas ir gandrīz divreiz lētāka par turbīnu un ir vienkāršāk ekspluatējama. Būsim Baltijā pirmie, kas izmantos šādu skrūvi HES. Projekts izmaksās 240 000 latu, un visa saražotā enerģija tiks pārdota AS Latvenergo. HES uzstādītās jaudas ir nelielas - mazāk par 300 kilovatiem,» sacīja Gailis.

Ekonomiskā krīze vairāk ir cilvēku galvās – kā tie jūtas un kā vērtē situāciju, uzskata ekspremjers Māris Gailis.

Runājot raidījumā Dienas Rīts, M. Gailis norādīja, ka viņš situāciju nevērtējot bezcerīgi. Tomēr liela problēma ir saistāma ar to, ka uzņēmēji lieku laiku un naudu tērē birokrātijas pārvarēšanai. Tāpat viņš atzina, ka uzņēmēji praktiski neiziet ārpus Latvijas.

Vērtējot Valda Dombrovska valdību, viņš akcentēja, ka premjers veiksmīgi novadījis Latviju krīzes apstākļos. «Acīmredzami tas, ko vērtēja kā viņa trūkumus, izrādījušies kā plusi,» sacīja M. Gailis.

Viņaprāt V. Dombrovskis ir apdomīgs, kluss, lēns, pamatīgs un uz savām kājām stāvošs. Krīzes pārvarēšanā liels nopelns esot arī pacietīgajai latviešu tautai, uzsvēra ekspremjers.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 19.novembrim atlika AS Latvijas Kuģniecība (LK) prasības izskatīšanu pret bijušajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem par 9 882 333 latu (14 061 293 eiro) zaudējumu atlīdzināšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar iespējamu mierizlīgumu.

Tagad lietu skata tiesnesis Juris Freimanis. Iepriekš tiesnese Gunta Freimane nolēma apturēt tiesvedību lietā, tomēr atbildētāji šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas to atcēla.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien atcēla lēmumu par tiesvedības apturēšanu AS Latvijas Kuģniecība (LK) prasībā pret bijušajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem par 9,88 miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu.

Kā norāda AT preses sekretāre Baiba Kataja, šis ir jautājums nodots jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Apgabaltiesa maijā apturēja tiesvedību lietā.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics iepriekš norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību. «Mēs pastāvam uz to, ka lietas izskatīšana ir jāturpina un jānoved līdz spriedumam saprātīgā termiņā, un izsakām pārliecību, ka tāds pats būs arī tiesas viedoklis un lēmums,» uzsver Gaiļa un citu LK bijušo padomes un valdes locekļu pārstāvis zvērināts advokāts Guntars Precinieks.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

«Jā, bija tāda ideja. Man piezvanīja no LZS daži paziņas un izteica tādu priekšlikumu, izstāstīja dažādus variantus, kādi varētu būt. Es noklausījos un teicu, ka padomāšu, parunāšu ar cilvēkiem, kas zina sabiedrisko domu, kas to pēta. Iespēja šķita interesanta, tādēļ, ka pašlaik tā sauktajā latviešu jeb labējo partiju pusē nav izteiktu līderu, nav praktisku vadītāju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, jautāts par runām, ka būšot Rīgas mēra amata kandidāts no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), stāstījis bijušais premjers, tagad uzņēmējs Māris Gailis.

«Varētu teikt Sarmīte Ēlerte, taču man šķiet, ka ir daudz cilvēku, kas atsevišķu viņas īpašību dēļ par viņu nebalsos, kaut gan gribētu balsot par labējām partijām. Ja parādītos latviešu pusē pazīstama persona ar praktisku pieredzi, tad varētu apvienot latviešu balsis. Jo daudziem izvēles trūkuma dēļ būs jābalso vai nu par Nilu Ušakovu, vai viņi vispār neies balsot. Es esmu priecīgs, ka man šī grūtā izvēle nav jāveic, jo esmu deklarējies Talsu rajonā un jau zinu, par ko balsošu. Bet Rīgā man arī būtu problēma,» skaidrojis M. Gailis.

«Par savu iespējamo kandidēšanu aprunājos ar ģimeni, pats pārdomāju un nolēmu, ka man to nevajag. Lai gan teorētiski es domāju, ka ar mani saraksta priekšgalā ZZS Rīgā varētu tikt pāri 5%. Tā es uzdrīkstos teikt. Es vēl nebiju paguvis atteikt, kā ziņa par manu iespējamo kandidēšanu noplūda presei un Panorāma to paķēra pastāstīt. Par to dabūju arī savu veco draugu komentārus internetā, kas ir tādi pamatskolas līmeņa cilvēki, kas raksta glupības. Nav sakarīgu kritizētāju interneta vidē,» norādījis ekspremjers.

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Afganistānai piešķirtā donorvalstu nauda un būvniecības jaudu iztrūkums ir ēsma Latvijas biznesam, ja vien var pārvarēt bailes, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Afganistāna ir lielo iespēju zeme, ja vien var pārvarēt bailes par savu drošību, jo tieši tāpēc faktiski nav konkurences, kaut arī ir milzīgas iespējas,» tā pēc vizītes Afganistānā sarunā ar DB atzīst ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis.

Viņš vizītē pārstāvējis sakaru iekārtu ražošanas a/s SAF Tehnika un IP televīzijas kompāniju Veset, tomēr uzskata, ka vislielākās iespējas šobrīd paveras būvniekiem civilo, infrastruktūras un arī militāro objektu būvē, jo Afganistānas atjaunošanai pēc vairāk nekā 30 gadu karadarbības ir vajadzīgas celtniecības jaudas. «Atsevišķs stāsts ir par militārām būvēm, kur konkrētos termiņos paredzēts ar nocietinātām būvēm noklāt visu valsts teritoriju,» norāda M. Gailis.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV «mākoņa» pakalpojumu. Šis pakalpojums ļauj lietotājam izveidot savu TV kanālu, ko var translēt SD vai HD kvalitātē jebkurā TV apraides tīklā – virszemes televīzijā, kabeļtelevīzijā, jebkurā satelīta tīklā visā pasaulē, kā arī internetā.

Kā pakalpojumu potenciālos klientus SIA Veset valdes priekšsēdētājs Gatis Gailis atzīmē jaunus TV kanālus, mediju arhīvu īpašniekus, universitātes un skolas, lielveikala tīklus un esošos TV kanālus.

Ar TV «mākoņa» pakalpojumu SIA Veset cer piesaistīt klientus ārzemēs. Šāds risinājuma modeli, pēc SIA Veset novērojumiem, iepriekš pasaulē vēl nav ieviests.

Klientiem, lai palaistu TV kanālu, nav nepieciešamas investīcijas un ilgtermiņa saistības. Pakalpojuma infrastruktūra ir izvietota DEAC datu centrā Rīgā. Infrastruktūra tiek dublēta. «Mākonī» tiek koncentrēti skaitļošanas resursi, ko klienti var izmantot pēc vajadzības.

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Ar miljonu «mazgāšanas» iespējamo rekordistu Arti Hartmani saistītais SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors jau 2006.gadā bijis KNAB redzeslokā. Tomēr izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta «uz bremzēm». Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas slepeno lietu arhīvā, vēsta portāls pietiek.com.

Aptuveni 140 miljonu latu «atmazgāšanā» aizdomās turētais Liepājas uzņēmējs Artis Hartmanis jau ilgstoši bijis saistīts ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošo darbinieku Aigaru Boru. Vēl vairāk, kā liecinot drošu avotu Pietiek sniegtā informācija, 2006.gada otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas, iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta «uz bremzēm» un apklusināta, informē medijs.

«Notiek pārstrukturēšanās un faktiski uzņēmuma glābšana. Tā ir labprātīga izsole - veiksmīga īpašuma pārdošana par iespējami labāku cenu,» tā žurnālam Lietišķā diena uz jautājumu: «Šonedēļ radio ziņās atskanēja, ka izsolē tiek pārdoti a/s Māris Gailis piederošie nekustamie īpašumi. Kas notiek? Kādi tam ir iemesli?» atbildējis viens no neatkarīgās Latvijas kolorītākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem ekspremjers Māris Gailis (attēlā).

«Turklāt runa ir par garantētu pārdošanu. Šajā gadījumā Swedbank speciāli radīts fonds ieķīlātos īpašumus nopērk. Tādējādi es ietirgoto naudu nomainu pret savām kredītsaistībām. Zinot, kādas ir kreditoru prasības šādos gadījumos, var pat teikt, ka savus īpašumus esmu pārdevis par fantastiskām cenām, nevienam nepaliekot parādā. Tas ir risinājums, kas tika atrasts, gandrīz gadu tirgojoties ar Swedbank, kas mani ir kreditējusi aptuveni pēdējos astoņus gadus. Manuprāt, man izdevās attīstīties visai strauji, taču, pienākot krīzei un tirgum apstājoties, bet bankai pārtraucot kreditēt iesāktās būves, radās problēmas. Man nebija tādu rezervju, ko es pats būtu varējis ieguldīt. Nebija nekādu iespēju samaksāt bankai ne tikai procentus, bet arī pamatsummu. Banka varēja pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, ar ko viss arī būtu beidzies. Ir taču zināms, kādi triki mēdz gadīties - lietas velkas gadiem ilgi, administratori nereti vienkārši «uzsilda rokas», bet kreditoram paliek sīkumi. Tādā gadījumā es būtu bankrotējis, banka zaudējusi naudu, un nevienam nebūtu nekāda labuma. Par laimi, izdevās vienoties ar Swedbank, ka kaut ko zaudējam mēs abi. Proti, banka zaudē daļu man izsniegtās naudas, nemaz jau nerunājot par procentiem un soda naudas uzrēķiniem, bet es - daļu no saviem aktīviem, ko biju ieguldījis attiecīgajos objektos. Tagad šis process jau iet uz galu,» viņš skaidrojis izdevumam.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Otrdien ar profesionālu alpīnistu palīdzību no Rīgas Doma torņa smailes nocelts gailis un lode, lai turpmākā mēneša laikā restauratori veiktu virsmu attīrīšanu, bojāto vietu speciālo apstrādi un zeltījuma atjaunošanu, informē būvniecības uzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa.

Gaiļa zeltījuma atjaunošanas procesu finansē būvniecības uzņēmums Arčers, kas Rīgas Domā turpina torņa nostiprināšanas un restaurācijas projekta īstenošanu.

Speciālisti, apsekojot apzeltītā gaiļa stāvokli, konstatējuši fragmentārus lapiņu zeltījuma zudumus, putnu nagu skrāpējumus, atmosfēras un putnu radītus netīrumu slāņus, sodrēju satecējumus. Sekstes un spārnu augšējai daļai konstatēta viegla erozija, sānu daļas zeltījums laika gaitā kļuvis matēts.

Gaiļa virsma tiks attīrīta no netīrumiem, bojātās daļas atjaunotas un virsma pilnībā pārzeltīta ar lapiņu zeltu. Gaiļa restaurācijas process varētu ilgt apmēram mēnesi. Pēc tam tas līdz ar lodi atgriezīsies Doma torņa smailē.

Uzņēmēju Gunāra Ķirsona, Ievas Plaudes un Māra Gaiļa lielākā kļūda bijusi tā, ka viņi orientējušies uz stabilu ekonomisko izaugsmi.

M.Gailis skaidro, ka ar viņu tā bijis precīzi, bet tas gan izrietot arī no viņa rakstura, jo esot avantūristisks tips. «Man gribas iet uz priekšu, un mani neinteresē nauda. Mani interesē kustība. Arī Gunārs iekrita ne jau ar savu ēdināšanas biznesu, bet ar nekustamā īpašuma lietām. Līdzīgi arī Ievai bija liels nekustamā īpašuma segments. Likās, viss iet tik strauji, tu pārāk daudz liec iekšā un tavs personīgais, neaizskaramais kapitāls neatbilst attīstības ātrumam. Viss. Tad ir kaut kāds klupiens, un sveiki!,» uzsver M.Gailis.

Uzņēmējs skaidro, ka visvieglāk ir paskatīties atpakaļ. Ja to izdara, tad nozarē, kurā viņi visi trīs darbojušies, redzam nopietnas valsts nodokļu politikas kļūdas. «Kāpēc bizness īpašumu jomā būtībā bija padarīts negodīgs? Tāpēc, ka viena daļa uzņēmēju, kuri darbojās kā privātpersonas, oficiāli netika aplikti ar nodokļiem vispār. Nevis tie izvairījās, bet netika aplikti. Šodien tāds uzņēmējs nopirka par 100 Ls, rīt kā privātpersona pārdeva par 10 tūkst. Ls un nodokļos nemaksāja ne santīma.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Gandrīz visas Latvijā strādājošās auto virsbūvju remonta darbnīcas, kas veic transportlīdzekļu kosmētisko remontu vai atjauno tos pēc avārijas, ik gadu ēnu ekonomikā iepludina trīs miljonus latu, apgalvo Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas (LAVRA) valdes priekšsēdētājs Gints Gailis.

Gailis stāstīja, ka apdrošinātāji auto īpašniekam pēc ceļu satiksmes negadījuma piedāvā remontēt automašīnu aptuveni 70-80 transportlīdzekļu virsbūvju servisos. Tas liecinot, ka šīs firmas ir vismaz minimāli pārbaudītas, kā arī ir pierādīts, ka tās veic auto virsbūvju remontu. Savukārt, pēc LAVRA aprēķiniem, ar auto virsbūvju remontu Latvijā nodarbojas no 250 līdz 400 neatkarīgu uzņēmumu, kas gandrīz 100% darbojas ēnu ekonomikā. Tāpat asociācijas aplēses liecina, ka nozare ēnu ekonomikā ik gadu iepludina aptuveni trīs miljonus latu.

LAVRA vadītājs stāstīja, ka pirms aptuveni 15 gadiem, kad stājās spēkā obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana, savairojās arī auto virsbūvju remontētāji, kuriem esot labi veicies pirmskrīzes laikā, jo valstī bijis daudz auto, kā arī noticis daudz avāriju. Tomēr krīzes laikā samazinājās avāriju skaits, kā arī ievērojami saruka cilvēku ieņēmumi. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā auto īpašnieki izvēlējās auto remontēt lētāk, kas pārsvarā gadījumu notika servisos, kas nemaksā visus nodokļus.

Lai arī uzņēmuma Nordeka vadība ir solījusi streika laikā nodrošināt visus reisus, arodbiedrība LABA tomēr pieļauj, ka virkne reisu varētu arī nenotikt.

Kā aģentūrai LETA noradīja arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis, iespējams, ka varētu tikt kavēti reisi Rīga-Alūksne, Rīga-Viļaka, Rīga-Liepāja un Alūksne-Balvi maršrutos.

Kā uzsvēra Gailis, Streika likums nosaka, ka streikojošos šoferus ar citiem darbiniekiem nevar aizvietot, līdz ar to, ja tas tomēr tiks darīts, tiks pārkāpts likums.

Viņš aicināšot Darba inspekciju sekot līdzi šim procesam. Gailis norādīja, ka patlaban gatavi streikot esot 22 darbinieki. "Nordekā" kopumā strādā aptuveni 150 darbinieki.

Rīgas starptautiskajā autoostā aģentūrai LETA norādīja, ka Nordekas vadība nav informējusi, ka reisi nenotiks, līdz ar to plānots, ka autobusu sarakstos izmaiņu nebūs.