Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

2009. gada sākumā Latvijas grāmatniecība saņēma trīs sitienus reizē. Praktiski visi Latvijā jūt pirktspējas kritumu, taču PVN grāmatām tika īpaši strauji pacelts.

Ar Jauno gadu PVN grāmatām paaugstināja no 5 uz 21 %. Salīdzinot ar citām precēm grāmatas jau ar gada pirmo dienu kļuva ievērojami dārgākas un kritums pieprasījumā, ko parasti piedzīvo gada sākumā, šogad ir neredzēts liels. Gaidāms, ka pircēji ar laiku pieradīs pie jaunajām cenu attiecībām, pie fakta, ka grāmatas salīdzinot ar citām precēm kļuvušas dārgākas. Situācijai normalizējoties, būs mērens kritiens pieprasījumā un apgādi atbilstoši izdos mazāk nosaukumus mazākos metienos. Izdevēju aptauja rāda, ka plāni jau ir izrevidēti atbilstoši.

Citur Eiropā atbalsta grāmatu izdošanu, Latvijā — neKā ārzemniekam, man bija pārsteigums - kamēr gandrīz visas citas Eiropas valstis piemēro nodokļu atvieglojumus grāmatām, tieši Latvija izvēlās šādā veidā neatbalstīt savu valodu. Arī Dānija ir izņēmums – tur grāmatām nav PVN atvieglojuma, taču dāņu valoda nekādā ziņā nav vājā pozīcijā. Kaut arī latviešu valoda ir izdzīvojusi par spīti daudz kam, politiķiem vajadzētu vēlreiz pārdomāt augsto PVN grāmatām un tā ietekmi uz valodu. Ar pašreizējo politiku grāmatas latviešu valodā būs pieejamas vēl mazāk un konkurence ar plašās izvēles lētām grāmatām angļu un krievu valodā būs nežēlīgāka, latviešu valodas pozīcija vājināsies. Pagājušajā gadā izskanēja priekšlikums paaugstināt nodokli arī azartspēlēm, bet politiķi to noraidīja ar pamatojumu, ka nozare varbūt to nepanesīs. Diemžēl atbilstoši neraizējās par grāmatām.

Kultūras ministrija plāno Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnas iegādāties par 335 tūkstošiem latu, vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija par ministrijas izsludināto konkursu.

Latviešu grāmatniecības muzejs atradīsies jaunās bibliotēkas ēkas pirmā stāva publiskajā zonā. Publiskā zona Gaismas pilī kopumā aizņems 23% no kopējas platības, un tajā atradīsies arī interneta un jaunāko laikrakstu kafejnīca, bibliotēkas suvenīru un grāmatu veikals, ēdnīca.

Konkursā par vitrīnu piegādi grāmatniecības muzejam uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus līdz nākamā gada 7. februārim.

Jau vēstīts, ka bibliotēkas būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Šodien Norvēģijas naftas industrijas uzņēmums Staoil paziņojis, ka kompānijas jaunatklātā naftas lauka rezerves Ziemeļjūra ir divas reizes lielākas nekā pirms tam ticis uzskatīts, ziņo Reuters.

Jaunākie kompānijas veiktie testa urbumi Aldousa naftas laukā (Aldous Major South field), kas tika atklāts šovasar, liecina, ka tajā ir 900 līdz 1,5 miljardi barelu iegūstamas naftas, kas ir divas reizes vairāk nekā tika lēsts pirms tam, informē Statoil.

Jāpiebilst, ka vēl pirms mēneša Zviedru kompānija Lundin Petroleum četrkāršoja savas tuvumā esošā jaunatklātā naftas lauka Avaaldsnes iegūstamā «melnā zelta» aplēses. Tiek lēsts, ka šajā laukā var iegūt 800 milj. līdz 1,8 miljardiem barelu naftas.

Ja apvieno abas tuvumā esošās naftas atradnes, tad no tām kopumā varēs iegūt 1,7 līdz 3,3 miljardus barelu naftas, kas šogad līdz šim ir apjomīgākais naftas lauku atradums, ziņo Norvēģijas varas iestādes.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Zinātnes pamatā ir zinātkāre, saka Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūta vadošais pētnieks, profesors Agris Gailītis.

Šogad viņš atzīmēs 50 darba gadus Fizikas institūtā. Agra Gailīša domas un sirds jau pusgadsimtu pieder teorētiskajai fizikai, bet starptautisku atzinību viņš guvis ar laboratorijā veiktu eksperimentu - ar izkausēta nātrija plūsmu radot magnētisko lauku. Dabā šāda parādība norit pati no sevis plašos apmēros, gan Zemes kodolā, gan zvaigžņu dzīlēs. Magnētiskais lauks ir ticis izmantots jau pirms tūkstošiem gadu, lai atrastu ceļu gan jūrā, gan tuksnesī. Visa cilvēces vēsture ir pagājusi magnētiskajā laukā, stāsta profesors. «Vai bez magnētiskā lauka klātbūtnes uz Zemes rastos tādas pašas dzīvības formas, to neviens nevar pateikt. Bet ir taču jānoskaidro, kā šis magnētiskais lauks ir cēlies.» Lai gan teorētiskie aprēķini pastāvēja jau labu laiku iepriekš, hipotēze par Zemes un citu kosmisko objektu magnētiskā lauka izcelšanās mehānismu pirmo reizi pasaules vēsturē eksperimentāli tika pamatota 1999. gadā Salaspilī, Latvijā. Pētījumi šī eksperimenta ietvaros joprojām turpinās.

Lai novērstu grūtības praksē nodrošināt strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku iedarbību, plānots, ka attiecīgās darba aizsardzības prasības stāsies spēkā no 2012.gada 30.aprīļa, nevis ar šī gada 30.aprīli, kā bija noteikts līdz šim, informēja Labklājības ministrija.

Šāds pagarinājums saistīts ar to, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteiktās ekspozīciju robežvērtības veselības nozarē strādājošiem ierobežo iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās rezonanses attēlu veidošanas tehniku. Minētā tehnika ir neaizstājama vairāku slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskām procedūrām. Līdz ar to, lai iegūtu laiku nepieciešamās informācijas ieguvei un analīzei, kā arī jaunu priekšlikumu izstrādei, EK ir ierosinājusi pagarināt direktīvas pārņemšanas termiņu līdz 2012.gada 30.aprīlim. 2008.gada 7.aprīļa sēdē Eiropas Parlaments ir atbalstījis iepriekšminēto EK priekšlikumu.

Lai novērstu grūtības praksē nodrošināt strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku iedarbību, attiecīgās darba aizsardzības prasības stāsies spēkā no 2012.gada 1.aprīļa, nevis ar nākamā gada 1.janvāri, kā bija noteikts līdz šim, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Šāds pagarinājums saistīts ar to, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteiktās ekspozīciju robežvērtības veselības nozarē strādājošiem ierobežo iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās rezonanses attēlu veidošanas tehniku. Minētā tehnika ir neaizstājama vairāku slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskām procedūrām. Līdz ar to, lai iegūtu laiku nepieciešamās informācijas ieguvei un analīzei, kā arī jaunu priekšlikumu izstrādei, EK līdz 2012.gada 30.aprīlim atlikusi direktīvas pārņemšanas termiņu.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos grozījumos noteikumos Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, kas šodien, 29.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

21. jūlijā Staļģenē, Jelgavas rajonā tiksies zemnieki no visiem Latvijas novadiem, lai piedalītos ikgadējas, jau sestajās Kesko Agro Latvija organizētajās LAUKU DIENĀS. Tradicionāli, šis ir gada lielākais un vērienīgākais pasākums, ko kompānija Kesko Agro organizē lauksaimniekiem, ik gadus kopā pulcējot simtiem interesentu. Piektajās Lauku dienās pērn Staļģenē piedalījās vairāk nekā 800 lauksaimnieku no visiem Latvijas novadiem. Šogad mūsu zemniekiem piepulcējies vairāki desmiti lauksaimnieku arī no Somijas, tiek gaidīti viesi no Igaunijas un Lietuvas. Šajās lauku dienās, kā tas jau ir ierasts, lauksaimniekiem būs iespēja saņemt informāciju par 2005. gada graudu un rapša iepirkšanas noteikumiem, saņemt speciālistu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Pasākuma nozīmīgākā daļa notiks uz lauka, kur varēs aplūkot sējumu demonstrējumus, saņemot kvalificētu speciālistu komentārus, pašiem pārliecinoties, kā audzis rapsis un graudaugi, kas šajā sezonā ir darīts veiksmīgi, kas dod labāku ražas rezultātu, salīdzināt ar savējiem sējumiem. Pasākums tiks svinīgi atklāts ar vērienīgu tehnikas parādi, un turpināsies turpat uz lauka, kur notiks lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi, jo, kā saka, labāk vienreiz pašam redzēt, nekā desmitreiz dzirdēt par vienas vai otras tehnikas priekšrocībām un darba efektivitāti. Tehnikas demonstrējumu laikā, kā katru sezonu, lauksaimniekus gaida arī jaunumi. „Lauku dienas vienmēr ir bijis kā starta šāviens jaunajai ražas sezonai. Šogad tas ir starts arī otrajai piecgadei un sestajam ražas gadam Kesko Agro darbībā Latvijā. 2005.gada ražas starts tiks dots ar 230 000 tonnu noslēgto graudu un rapšu līgumu portfeli kabatā. Brīdī pirms kulšanas kopā aicinām lauksaimniekus gan nopietnām profesionālām sarunām, gan piedāvājot iespēju atvilkt elpu, izlocīt kājas pirms novākšanas sezonas,” stāsta Kesko Agro Lauksaimniecības un graudu nodaļas vadītājs Olavs Legzdiņš. „Katru gadu savās lauku dienās cenšamies ieviest kaut ko jaunu. Jaunumi neizpaliks arī šogad: būs jaunu tehnikas vienību pirmie demonstrējumi lauksaimniekiem, būs jaunumi mūsu pasākuma norisē. Pēc tehnikas demonstrējumiem un lauku apskates visus dalībniekus aicināsim diskutēt un apmainīties viedokļiem, dalīties pieredzē – atraktīvus seminārus organizēsim trijās teltīs uz lauka – vienā mēģināsim veidot Latvijas ražas prognozi un graudu bilanci, kas ir cieši saistīta ar iepirkuma cenu veidošanos, otrajā pārrunāsim par minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, trešajā – apspriedīsim jaunumus lauksaimniecības tehnikas jomā, ” stāsta Olavs Legzdiņš.

Latvijas Radošo savienību padome pieprasa Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam izrādīt politisko gribu, reāli saucot pie atbildības tos, kas Latvijas valsti noveduši bankrota priekšā.

Ir jāpanāk lūzums valdības apziņā – no totālas taupības uz inovatīvām stratēģijām. Suverēnā vara pieder tautai. Mēs nedrīkstam izniekot vēsturisko iespēju veidot un nosargāt pašiem savu valsti, radošo savienību plēnuma 500 dalībnieku vārdā uzsver padomes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš.

Padome šodien pieņēmusi plēnumu Vērtības. Kultūra. Nākotne REZOLŪCIJU, kurā cita starpā norādīti sadarbības modeļi un izvirzītas arī vairākas prasības. Piemēram, lai izvairītos no Latvijas grāmatniecības iznīcināšanas, steidzamības kārtā līdz 1. augustam grāmatniecības nozarē nepieciešams atjaunot samazināto PVN likmi. Rezolūcijā padome uzsver, ka ir pienācis laiks atklāti un skaļi runāt par apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai.

Latvijas grāmatizdevējiem piedalīšanās pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē bijusi samērā veiksmīga, bet mūsu valsts tēls šai respektablajā pasākumā piedzīvoja pamatīgu izgāšanos, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aculiecinieki esot secinājuši – labi vien ir, ka Latvijas vārds uz nepamanāmā nacionālā stenda bija vēl nepamanāmāks. Skats bijis nožēlojams. Ne velti kolēģi no citām valstīm vilkuši latviešus uz zoba vai izteikuši līdzjūtību. Izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka Latvijas nacionālo stendu nosaukusi par darvas pilienu medus mucā. Lietuvieši apcēlušies, ka tas ir bēdīgākais starp visu valstu stendiem, un uz Frankfurti no 9. līdz 13. oktobrim bija devušās patiešām visas pasaules valstis, kas raksta, iespiež un tulko grāmatas, norāda laikraksts.

Frankfurtes mese ir pasaulē nozīmīgākais grāmatnieku salidojums. Tāpēc arī Latvija tajā piedalās jau gadiem ilgi, un ne bez panākumiem. Taču šoreiz par sasniegumiem valsts tēla un mūsu grāmatniecības popularizēšanā organizatori klusē. Neviena preses relīze, neviens paziņojums, neviena fotogrāfija. Tas tādēļ, ka arī Latvijas Literatūras centrs lieliski saprot – notikusi pilnīga izgāšanās, skaidro Neatkarīgā. Kultūras ministrijai savukārt esot ērti distancēties no notikušā, jo Latvijas pārstāvēšana deleģēta sabiedriskai organizācijai – Latvijas Literatūras centram. Tas izdarīts, jau sākoties ekonomikas krīzei. Valdība tolaik centās tikt vaļā no visiem iespējamiem izdevumiem, arī grāmatniecībā – pienākumu deleģēja, bet naudu ne, un šogad Frankfurtē bija aplūkojamas sekas.

Jaunu praksi – vīnogu lauku noklāt ar ģeotekstilu – izvēlējies vīndaris no Bauskas novada Gatis Kužums. Kādu rezultātu iecere dos, vērot varēs pēc trim gadiem, kad šogad dēstītajiem stādiem būs pirmā raža, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Vīnogu lauka noklāšana ar ģeotekstilu tiek bieži izmantota Norvēģijā. Ģeotekstils ir austs materiāls no polipropilēna un poliestera šķiedrām, kas nodrošina augstu mehānisko izturību, kā arī noturību pret dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Materiāls nav pakļauts pūšanai, sēnīšu un pelējuma iedarbībai, tam cauri neaug saknes.

Gatis Kužums sazinās ar vīnogu audzētāju no Norvēģijas, abi apmainās ar fotogrāfijām, un baušķenieks ievērojis - kolēģa lauki noklāti ar melno ģeotekstilu. Tā nolēmis metodi izmantot jaunizveidotajā vīnogu laukā Mežotnes pagastā.

«Nedaudz nogulējām, kamēr visu izdarījām un sagatavojām, bija pienācis augusts. Jaunās vīnogas iestādījām augustā, kaut arī vajadzēja jūnijā,» Bauskas Dzīvei stāstījis G. Kužums. Ģeotekstilu klājuši, lai laukā neaugtu nezāles. Vīnogu stādi tiek atbalstīti ar sānos slēgtām, bet augšpusē vaļējām «caurulītēm». Tās palīdz jaunajiem stādiem labāk ieaugties, kā arī atvieglo cīņu ar nezālēm - tās vieglāk nomiglot, jo stāds ar miglotāju netiek skarts.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Uz nektārauga facēlijas violeto ziedu dūmakā slīgstošo lauku Launkalnes pagastā, šosejas Smiltene - Gulbene malā, bites lido pat pāri tuvējā meža koku galotnēm. Tikpat bieži tuvumā «spieto» garāmbraucēji, nespējot valdīt sajūsmu un vēloties iemūžināt sevi fotogrāfijā uz skaistā fona, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No šosejas puses 10 metri no lauka ir norakstāmi, smaida lauka saimnieks, Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības Kadiķīši īpašnieks Ainārs Melderis. Par cilvēku vēlmi fotografēties, iebrienot laukā, viņš neļaunojas.

Ainārs pirmo gadu facēliju pavasarī iesējis nevis bišu barošanai, bet citam nolūkam – kā zaļmēslojumu papuvē atstātai zemei. Šis gandrīz 15 hektārus lielais lauks šosejas malā ir paredzēts nektārauga sēklu iekulšanai. No tās nākamgad kādā no Kadiķīšu 250 hektārus lielajiem tīrumiem tiks iesēta facēlija, un ziedēšanas pilnbriedā to iears zemē kā zaļmēslojumu augsnes uzlabošanai. To, ka laukā zied facēlijas, ne visi zinājuši bez priekšā teikšanas, stāsta Ainārs. «Labākais joks, ko dzirdēju, bija tjūnētais rapsis. Cits paziņa man atkal saka – «zini, viss jau labi, tev te skaisti zied, bet mani kaitina, ka tās mašīnas pa priekšu brauc un pie tava lauka pēkšņi uzdod pa bremzēm»,» smaida Ainārs. Nākamvasar šajā laukā gan atkal augs labība.

Ceturtajam lielākajam ES vienoto platības maksājumu saņēmējam Dānijas kapitāla SIA Artis JP Liepājas rajona Gramzdas pagastā sīpolu raža nonovākta mirkst uz lauka, raksta laikraksts Kursas Laiks 12. novembrī. Vietējie iedzīvotāji dāņiem piederošos sīpolus vācot ne vien pašu vajadzībām, bet arī pārdošanai tirgū, vēstī laikraksts.

Otro gadu Gramzdas pagastā lauksaimniecības uzņēmums Artis JP audzē sīpolus un kartupeļus, arī pērn cilvēki tos zaguši, laikrakstam atzinis SIA Artis JP pārstāvis Guntars Zemītis. "Sāk ap Jāņiem un zog līdz vēlam rudenim. Zog ne tikai pašu patēriņam, bet arī tirgum," stāsta G. Zemītis. Bieži viesi Artis JP dārzeņu laukos esot kaimiņi lietuvieši.

"Jā, mēs, vietējie, tur visi esam bijuši. Atļauju jau neviens nav prasījis un arī saņēmis nav, bet kāpēc nepaņemt, ja sīpoli sapūst uz lauka. Praktiskais latvietis uz to nespēj nolūkoties. Dāņiem tie vienkārši nav vajadzīgi, bet mums noder, un lopi labi ēd. Nu jau otro gadu tiekam pie sīpoliem. Pērn vismaz kaut ko novāca. Kas palika pāri, to apara. Vienu gadu bija arī sarkanās bietes. Tās gan vāca, bet simtprocentīgi novākt viņi nevar. Mums izdevīgi. Mēs, vietējie, smejamies, ka varētu ķiplokus arī izaudzēt un atstāt uz lauka," stāstījusi kāda gramzdeniece.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Statoil jaunatklātajā naftas laukā Barenca jūrā – Havis - varēs iegūt aptuveni tikpat miljonu barelu naftas, cik līdz šim lielākākajās naftas atradnēs Barenca jūrā - Skrugardas naftas laukā, vēsta Bloomberg.

Jaunatklātajā naftas laukā varētu būt aptuveni 200 līdz 300 miljoni barelu iegūstamas naftas, pavēstīja Norvēģijas lielākā enerģijas kompānija. Apvienojot jaunatklātās «melnā zelta» atradnes ar jau esošo Skrugardas naftas lauku, kopumā no tiem varēs iegūt ap 600 miljoniem barelu naftas.

Paredzams, ka Norvēģijā šogad naftas un dabasgāzes kompānijas investēs ap 31 miljardu ASV dolāru. «Barenca reģionam tas nozīmē ļoti daudz,» šīs prognozes komentēja RS Platou Markets analītiķis Karls Kristians Bahke (Carl Christian Bachke), piebilstot, ka «šajā reģionā parādīsies ievērojama aktivitāte».

Savdabīgu veidu, kā atrisināt kartupeļu novākšanu no sava privātlauka, izdomājusi Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja. Viņas pakļautībā strādājošie īpašumu vērtētāji, izsolītāji, juristi un finansisti darba nedēļas vidū rakuši kartupeļus priekšnieces īpašumā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Atrast Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas Rasmas Freimanes īpašumu Saldus rajona Šķēdes pagastā nav bijis sarežģīti. «Vietējie to sauc par visgreznāko māju apkārtnē. Pagalma vidū stāv nolikti spēkrati, arī Freimanes auto, bet pašas saimnieces nav. Toties viņas 30 hektāru lielajā kartupeļu laukā ceturtdienas vidū tupeņus rok ap cilvēkiem 20. Lauks ir liels. Tur strādā gan nolīgti vietējie laucinieki, gan nostāk no citiem, galvas nepacēluši, darbojas Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbinieki,» redzēto raksturoja raidījuma veidotāji.

Pašvaldības darbinieki - pamanījuši televīzijas kameru - katrs domājuši savu stāstu, kāpēc darbadienas vidū atrodas priekšnieces kartupeļu laukā - viens bildis, ka palīdz krustmātei, cits, ka strādā par vēdera tiesu.

Lai gan Aizputes novada iedzīvotāji fotogrāfijās fiksējuši, kā cūkkopības kompleksa Nygaard International darbinieki izved mēslus uz lauka lielā koncentrācijā un tuvu upei, piesārņojot arī vietējās nozīmes ceļus, kontrolējošie dienesti pārkāpumus nesaskata.

Aizvadītajā nedēļā pēc iedzīvotāju lūguma Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori apmeklējuši Nygaard International, lai pārbaudītu, vai netiek pārkāpti mēslu izvešanas normatīvi. «Iedzīvotāji satraucās, ka tiek piesārņota upe, taču upē piesārņojumu nekonstatējām,» db.lv informēja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Savukārt kontrolēt mēslu koncentrāciju izkliedes vietā neesot LRVP kompetencē, to kontrolē Augu aizsardzības dienests. Bet mēslu izvešanas grafiks, tehnoloģija un mēslu uzglabāšanas kontrole esot Lauku atbalsta dienesta kompetencē. LRVP inspektori pēc vizītes raksta apsekošanas aktu, kuru tālāk nosūtīs Augu aizsardzības dienestam, jo mitrums uz lauka tiešām vizuāli bijis, atzina I. Stoņikova. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori Db.lv apgalvoja, ka viņiem jākontrolē tikai īpaši jūtīgās teritorijas, un tādas ir tikai Zemgalē nevis Kurzemē.