«Esam rūpīgi analizējuši karteļa riskus, un mums ir pamats ticēt, ka nav tas kartelis Latvijā tik visaptverošs, ka tas būtu visur, visās nozarēs. Ir šaubu robežas,» norāda Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa intervijā Dienai uzsver, ka piecu gadu laikā veiktas 50 nozaru uzraudzības, principā aptverot visas svarīgākās nozares.

Atklājies, ka arī būvniecībā uz valsts pasūtījumiem ir karteļi. Ceļu būvē esot ierosinātas lietas. «Pārējos gadījumos, ejot pārbaudēs uz lieliem uzņēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka tur cilvēki ir pietiekami slīpēti un ar mūsu parastajām metodēm netiekam klāt (..). Klīst runas. Arī ceļu būvē likām cerības uz vienu, ka atnāks un informēs par to, jo cilvēki bija sasparojušies. Taču jāsaka tā, ka neviens no šiem uzņēmumiem nav vēlējies pašattīrīties – nākt un informēt. Inspekcijas nedeva rezultātus, jo tās izmantotās metodes karteļa nodibināšanā, iespējams, ir citas. Vajadzētu kādus nelielus likuma grozījumus. Mums nav tiesības noklausīties un izsekot,» norāda I.Jaunzeme.

Viņa piebilst, ka ne jau noklausīties, bet dabūt telefonu izdrukas. Uzņēmēji kļuvuši daudz slīpētāki, zina par KP izmeklēšanas metodēm.

Tomēr KP vadītāja atzīmē, ka, iestājoties krīzei, samazinājies valsts pasūtījumu skaits, arī apetīte pēc karteļošanas esot samazinājusies. «Nevar uztaisīt shēmu, jo nav uz kā, nav tik daudz tās naudas. Tagad vairāk sūdzas par dempingu. Tāpēc brīnāmies, jo domājam, ka kāds konkurences cīņā izmantos to – nāks un noziņos konkurentu, zinot, ka tas uz gadu tiks diskvalificēts no konkursiem. Neviens līdz šai dienai nav nācis,» piebilst I.Jaunzeme.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra