Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Šogad svētku tēriņi ir vidēji par trešdaļu lielāki nekā pērn, liecina tirgotāju novērojumi. Patēriņa pieaugums var nest līdzi inflācijas kāpumu. Salīdzinot ar 2005.gadu, no 20 % līdz 31 % palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt vairāk par 50 Ls, liecina TNS Latvia veiktais pētījums. No tiem 18 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 Ls, bet vēl 13 % - vairāk par 100 Ls.

Var audzēt inflāciju

"Protams, svētku laika iepirkšanās var veicināt inflāciju, jo tās pamatā jau ir tas, ka sākam pirkt vairāk, bet pretī nav adekvāts piedāvājums," skaidro Banku augstskolas asociētā profesore Margarita Dunska. Mūsu veikali diemžēl mēdz spekulēt, ceļot cenas ja redz, ka pircēji arī par dārgākām cenām no pirkumiem neatteiksies, viņa norāda.

No otras puses, svētku laikā daudzi veikali piedāvājot atlaides, kas varētu mazināt iepirkšanās un patēriņa drudža ietekmi uz inflācijas rādītājiem, norāda Banku augstskolas asociētā profesore.

Statistikas dati apliecina, ka arī pēdējo gadu decembros inflācija nav atkāpusies, 2005. gadā šis rādītājs bija 7 %, bet vēl gadu iepriekš - 7.3 %, bet runājot par šī gada nogali - inflācijas kāpums sākās jau novembrī un eksperti norādīja, ka inflācijas pieaugumu gada beigās veicins ne tikai iepirkšanās bums, bet arī augošās siltuma un citu pakalpojumu izmaksas.

Lai gan statistika rāda, ka Amerikas Savienotās Valstis izkļuvušas no recesijas, šīs valsts kompānijas vai nu jau otro gadu pēc kārtas atceļ svētku svinības, vai domā, kā svētkus nosvinēt pēc iespējas lētāk, vēsta Reuters.

«Šī nav vide, kurā ikviens, ieskaitot Volstrītu, vēlas lielas Ziemassvētku svinības,» sacījis bijušais ASV investīciju bankas Merrill Lynch vadītājs Džons Teins (John Thain). «Es domāju, ka jūs redzēsiet daudz konservatīvāku toni visās kompānijās,» viņš piebildis.

Reuters informē, ka daudzām kompānijām vieglākais lēmums bijis vienkārši atcelt svētku ballīšu plānus, dažām jau otro gadu pēc kārtas.

American Express finanšu direktors Daniels Henrijs (Daniel Henry) un FBR Capital Markets analītiķis Pols Millers (Paul Miller) atklājuši, ka viņu kompānijas nerīkoja svinības 2008.gadā un to nedarīs arī šogad.

Aizvadītās Ventspils dzimšanas dienas svinības bijušas īpaši kupli apmeklētas – svētkos piedalījušies vismaz 65 000 cilvēku, kas ir līdz šim lielākais Pilsētas svētku dalībnieku skaits.Livonijas ordeņa pili, kur piektdienas pēcpusdienā atklāja izstādi „Stikla pērlīšu spēles”, bet sestdien risinājās zāļu veceņu saiets „Zālīš aptieķī”, svētku dienās apmeklējuši 4014 cilvēku. Pērn pils apmeklētāju skaits bijis par 774 cilvēkiem mazāks. Henrija Persela opera „Didons un Eneja” pulcēja 260 cilvēkus, bet bardu koncerts Pārventas labiekārtotajā centrā – ap 300 tautas mūzikas cienītāju. Savukārt „Seno amatu dienas” svētdien Piejūras brīvdabas muzejā pulcināja 3571 apmeklētāju. Aktīvi svētku līdzdalībnieki, par spīti lietum, bijuši arī mazie ventspilnieki un pilsētas viesi – Bērnu pilsētiņas 5 gadu jubilejas svinībās ieradušies un diskotēku bērnu pilsētiņā „Fantāzija” apmeklējuši ap 2000 svinību dalībnieku.Svētku gājienā piedalījās tuvu pie 1000 dalībnieku, kas ir divtik vairāk, nekā pērn, bet krāšņo parādi vēroja virāk nekā 10 000 interesentu. Svētku ieskaņas vakarā, piektdien, visus pulcināja Muzikālā kuldīgas iela, kur uzstājās 6 Ventspils rok grupas un viesi no Rīgas – "Super Human". Muzikantu priekšnesumos noklausījās ap 3000 interesentu. Piektdienas vakarā a capella 830 mūzikas cienītāji pulcējās uz „Cosmos” koncertu „Jūras vārtos”, bet grupas „Ottawan”, F.R. David koncertu un svētku nakts balli Reņķa dārzā sestdienas vakarā apmeklējuši ap 6000 cilvēku. Teju vai katrs no 65 000 līksmotāju pabijuši Ventmalā, kur risinājās ziedu palkāju festivāls, svētku tirdziņš, ventspilnieki un Pilsētas svētku viesi sacentās dziesmu duelī un karaokes mākslā. Labākie duelanti – Ventspils pilsētas domes un „Neatkarīgā Ventspils dziedātāj`” komandas – sacentās finālā, kur sīvā cīņā uzvaru guva neatkarīgie. Rekordliels tirgotāju skaits piektdien pulcējās Pilsētas svētku tirgū Vecpilsētas tirguslaukumā – 138 tirgotāju un amatnieku no visām Latvijas malām un arī Lietuvas (Pilsētas svētku tirgus dalībnieku skaitā nav iekļauti tie tirgotāji, kuri pastāvīgi tirgo pašvaldības SIA „Ventspils tirgus” teritorijā un paviljonos). Salīdzinājumam Jūras svētku tirgū maksimālais tirgotāju skaits 9. jūlijā bija – 83. Svētku pirmās dienas vakarā pašvaldības SIA „Ventspils tirgus” mazajā tirguslaukumā rīkoja Tirgus balli, kurā spēlēja šlāgermuzikas ansamblis „KrustoJums”. Deju starplaikos uzstājās līnijdejotāji no Kuldīgas, Liepājas un Ventspils, iesaistot dejoās arī klātesošos. Varēja vizināties ar zirga pajūgu. Bija organizēta nakts tirdzniecība ar amatnieku izstrādājumiem, ogām un augļiem. Līksmotāji varēja iestiprināties un atspirdzināties piecos sabiedriskās ēdināšanas punktos. Svētku tirgus apmeklētāju skaits lēšams ap 500 cilvēku.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.

Kultūras ministre Helēna Demakova šodien, 17.martā, tikusies ar Dziesmu svētku biroja vadītāju Romānu Vanagu, lai pārrunātu sagatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Būšot iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem.

Ņemot vērā cilvēku milzīgo interesi par Dziesmu un deju svētku koncertu biļetēm, kultūras ministre uzdevusi Dziesmu svētku biroja vadītājam nodrošināt papildu biļešu pārdošanu uz svētku koncertiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

H. Demakova uzskata, ka ir jāsamazina ielūgumu skaits uz koncertiem, jāizvērtē iespējas tehniski nodrošināt papildu sēdvietas, šim nolūkam veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un tehniskajā organizācijā.

Dziesmu svētku biroja vadītājs R. Vanags informējis ministri, ka, veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un izvietojot papildu vietas, būs iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem. Pēc šā brīža aplēsēm maijā tirdzniecībā varētu laist 4000 biļešu uz svētku atklāšanas un 4000 biļešu uz svētku noslēguma koncertu. Tāpat Dziesmu svētku biroja vadītājs informējis, ka šobrīd tiek plānota papildu tribīņu izvietošana Daugavas stadionā, tādejādi iegūstot vēl 1000 skatītāju vietas katrā deju lieluzveduma koncertā.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Lai aizsargātu IX Latvijas Skolu jauniešu dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu veselību un novērstu svētku apmeklētāju masveida saslimšanu ar pārtikas izraisītām slimībām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, kuri svētku laikā nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, stingri ievērot normatīvo aktu prasības un PVD rekomendācijas, savukārt jauniešu vecākus dienests aicina lieku reizi atgādināt savām atvasēm par personīgās higiēnas ievērošanu. „Lielu masu pasākumu dalībnieku ēdināšana parasti ir saistīta ar iespējami nelabvēlīgas epidemioloģiskās situācijas veidošanos. To galvenokārt ietekmē higiēnas prasību neievērošana gan no ēdināšanas uzņēmumu, gan arī no pašu patērētāju puses, tādēļ svarīgi, lai uzņēmumi un patērētāji būtu informēti, kas jādara, lai izvairītos no pārtikas izraisītām saslimšanām.”, saka PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina, „Šogad svētkos piedalās 35 000 jauniešu, kas ir vislielākais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekš organizētajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Bērni un pusaudži ir sevišķi uzņēmīgi pret zarnu infekcijas slimībām, tādēļ dienesta pārtikas inspektori strādās paaugstinātas uzmanības darba režīmā”. PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori piedalās visos Rīgas Domes organizētajos informatīvajos pasākumos, kuros pasākuma organizatori svētku dalībnieku ēdinātājus informē par prasībām, kas jāievēro svētku laikā. Lai svētku dalībnieku ēdināšanas process un realizētie ēdieni būtu droši un neizraisītu ar pārtiku saistītu slimību uzliesmojumus, PVD inspektori uzņēmumiem rekomendē ievērot vairākas prasības, kas attiecas gan uz pārtikas transportēšanu, gan gatavošanu un uzglabāšanu, gan realizāciju. Pilnu šo rekomendāciju sarakstu iespējams aplūkot PVD mājas lapā internetā www.pvd.gov.lv. Ēdināšanas uzņēmumiem ir jānodrošina arī dziesmu svētku dalībniekiem pats elementārākais - iespēja pirms ēšanas nomazgāt un noslaucīt rokas. Savukārt PVD aicina jauniešus šo iespēju noteikti arī izmantot, lai izvairītos no iespējamām nepatīkamām sekām. Savukārt bērnu kolektīvu vadītājus un vecākus PVD aicina parūpēties par pašu mazāko pasākuma dalībnieku personīgās higiēnas ievērošanu un atgādināt par roku mazgāšanu. PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori ir pārbaudījuši arī skolas, kurās tiks ēdināti svētku dalībnieki un atzinuši, ka tās atbilst higiēnas prasībām, taču ne tikai tas, vai skolas ēdnīca ir darba kārtībā, izslēdz jebkuru saindēšanās risku. „Gribu uzsvērt, ka visā ēdināšanas procesā kopumā, ieskaitot produktu piegādi un ēdienu gatavošanu, ir jāievēro higiēnas prasības un īpaša uzmanība jāpievērš produktu un ēdienu uzglabāšanas temperatūrai. Personīgā higiēna jāievēro gan ēdnīcas personālam, gan svētku dalībniekiem, tad arī kopīgiem spēkiem izvairīsimies no saindēšanās ar pārtiku”, saka Ina Šubina, piebilstot, ka 100 % garantēt nav iespējams neko un risks, īpaši masu pasākumos, pastāv vienmēr, turklāt skaidrs, ka inspektori nevarēs katru ēdināšanas reizi stāvēt blakus katram ēdinātājam un skolēnam, kontrolējot, kā notiek ēdināšanas process, tādēļ atgādina, ka par pagatavoto ēdienu primāri atbildīgs ir pats pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums un tam jāuzņemas pilna atbildība par patērētāju veselību”. Svētku laikā katru dienu PVD inspektori turpinās pārbaudīt gan ēdināšanas uzņēmumus, kas rūpēsies par svētku dalībnieku ēdināšanu, gan citus pārtikas izplatīšanas uzņēmumus, kas svētku norises vietās izplatīs pārtikas produktus. Lai dienests operatīvi saņemtu informāciju par visām sūdzībām, kas saistās ar ēdienu drošumu un nekaitīgumu, kā arī iespējamiem higiēnas noteikumu pārkāpumiem svētku laikā, ikviens svētku dalībnieks var zvanīt uz PVD Rīgas pilsētas pārvaldi pa tālruni 7039702.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.

Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Lai arī bezdarba līmenis Jēkabpilī ir visnotaļ augsts, mežizstrādes flagmaņi kāpina ražošanas apjomus, pilsētas teritorijā plānota divu lieljaudas kokapstrādes ražotņu būvniecība, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bezdarba līmenis Jēkabpilī šobrīd ir 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, salīdzinot ar 2007. gadu, kad tas bija tikai 3,8%, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Šobrīd lielāks bezdarba līmenis ir tikai Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. Bez meža nozares, kas ir vadošā, Jēkabpilī visattīstītākās nozares ir būvniecība un ceļu būve. Pēdējā laikā Jēkabpilī ir izveidojušies daudzi mazi ģimenes uzņēmumi. Lielo uzņēmumu vadītāji uzņēmējdarbības vidi Jēkabpilī vērtē pozitīvi, uzsverot pilsētas ģeogrāfisko stāvokli, labu transporta infrastruktūru, pieejamas ražošanas platības un pašvaldības atbalstu.

No 6. līdz 8. augustam Ventspils pilsēta savā 714. dzimšanas dienā visus – gan ventspilniekus, gan viesus – priecēs ar trīs dienu svētku programmu. Svētku pirmajā jeb ieskaņas un atklāšanas dienā, 6. augustā, plkst. 19:00 Rātslaukumā notiks Ventspils Pilsētas Svētku atklāšanas ceremonija, kuras laikā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pasniegs Ventspils pilsētas domes Lielo balvu un balvas. Svētku atklāšanas pasākumā ikvienam būs iespējams baudīt kamerorķestra “Optimisti” un vokālās grupas “Putnu balle” sniegumu. Pēc svētku atklāšanas ceremonijas kultūras namā “Jūras vārti” plkst. 22:00 norisināsies Vakartērpu vakars Cabaret gaisotnē, kurā piedalīsies konferansjē Mr. Shtainbergs, un saimnieks Kaca kungs, zvaigzne Bellinda, Orchestra d’Ecstasy, portjē – Lumjērs un Glumjērs, dejotāji un aktieri asistenti. Vakara turpinājumā muzicēs grupa “Sweetwaterz” un Linda Leen. Otrajā Pilsētas svētku dienā – galveno notikumu dienā – 7. augustā – galvenie svētku pasākumi norisināsies Ostas ielas promenādē, taču svētku pasākumi norisināsies arī pārējā Ventspils teritorijā – Rātslaukumā, Tirgus laukumā, Livonijas ordeņa pilī un citur. Dienu ievadīs Ekumēniskais dievkalpojums plkst. 10:00 Ventspils evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Svētku parāde plkst. 11:00, kurā orķestrim skanot pa Lielo prospektu soļos pilsētas dienesti - policijas, ugunsdzēsēju, komunālo dienestu, ātrās palīdzības, u.c. darbinieki parādes formās. Pēc tam sāksies aktivitātes Ventas promenādē, Rātslaukumā un Livonijas ordeņa pilī. Pilsētas svētku ietvaros neiztrūkstoši norisināsies par jauku tradīciju kļuvušais Starptautiskais ziedu paklāju festivāls. Šī gada festivāla devīze ir „Vasaras vīzijas” un tajā piedalīsies ap 170 dalībnieku no Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un, protams, no visas Latvijas. Paklājus šogad veidos apaļā formā, paklāja rādiuss būs 1.38 metri. Floristu komandas paklājus sāks veidot jau piektdien, 6. augustā, no plkst.11:00, bet gatavo paklāju vērtēšana, kurā ikviens ventspilnieks un pilsētas viesis varēs izteikt savu viedokli par skaistāko ziedu paklāju, norisināsies sestdien, 7. augustā, no plkst.10:00 līdz 14:00. Pēc žūrijas un skatītāju cītīgas vērtēšanas ziedu paklāju festivāls noslēgsies ar rezultātu paziņošanu un apbalvošanu plkst. 16:15 Ostas ielas promenādē uz centrālās skatuves. No plkst. 12:00 līdz pat 21:00 Ventmalā norisināsies Grila svētki, kuros bez mielošanās ar dažādiem gardumiem dziedošie ventspilnieki un Ventspils viesi varēs piedalīties latviešu karaokes konkursā, kuru vadīs leģendārais Aivars Freimanis jeb Frīdis. Grila svētkus ar konkursiem un atrakcijām nodrošinās skatuves saimnieki Valters Krauze un Baiba Sipeniece. Pēc otrā pusfināla karaokes konkursā, lai atpūtinātu balsis un ausis pirms fināla, uzstāsies kapela “Labākie gadi”, kas iepriecinās ar tautā zināmām un mīļām dziesmām, bet karaokes fināls sāksies plkst. 19:30. Tāpat no 12:00 līdz 15:00 Rātslaukumā norisināsies Grāmatu svētki, kuros piedalīsies grāmatu izdevniecības un apgādi “Zvaigzne ABC”, “AGB”, “Jumava”, “Eve”, “Antēra”, “Madris”, “Kontinents”, “Jāņa sēta” kā arī grāmatnīcas “Globuss”, “Gaisma”, “Januss”, “J. Rozes grāmatnīca” un kuros varēs aprunāties ar grāmatizdevējiem. Plkst. 13:00 notiks Ventspils bibliotēkas izdotās grāmatas Alant Vils “Lakstgals ievziede” (Lakstīgalas ievziedos): Dziesms un dziesmiņs ventiņ valde (Dziesmas un dziesmiņas ventiņu valodā) atvēršanas svētki, bet no plkst. 14:00 līdz 15:00 bērnu žūrijas projekta simbols Zaļais cilvēciņš rīkos gudrības, veiksmes un asprātības pārbaudi bērniem. Būs arī dažādi konkursi un viktorīnas bērniem ar balvām, tāpat būs iespēja nobalsot par interesantāko Ventspils suvenīru. Tie, kuri vēlas izbaudīt 19. gadsimta atmosfēru, no plkst. 12:00 būs gaidīti Livonijas ordeņa pilī pasākumā “Guberņa pie pils”, kurā varēs satikties ar Ventspils bagātniekiem jeb „miera laika miljonāriem”, goda pilsoņiem, Ventspils un aizjūras tirgotājiem, amatu meistariem, sīkpilsoņiem, zemniekiem un arī cietumniekiem, kuri tika saukti pie atbildības par piedalīšanos K

Šogad 4., 5. un 6. augustā notiks Ventspils pilsētas svētki, informē Ventspils dome. Svētku programma paredz: 3. – 6. augustā Pilsētas svētku tirgus 4. – 6. augustā 6. Baltijas Ziedu paklāju festivāls “Krāsainās pasakas” Ostas ielas promenādē – Ventmalā uz bruģakmens seguma 4. augusts 19:00 – 20:30 Pilsētas svētku atklāšana un Pilsētas domes Lielās balvas un balvu pasniegšanas ceremonija Rātslaukumā Pasākumu vada I. Skrastiņš Koncertē grupa “Melo M” un Nacionālās operas soliste Sonora Vaice. 21.00 – 02.00 Muzikālā Kuldīgas iela Kuldīgas ielā uz skatuves muzicē jaunās un ne tik jaunās Ventspils rokgrupas – Tumsas Uguns, Hot Rad, R.A.G.E., Rock Teens, g.f.y., Suicide Shift, All Dies Here, Six Cardinal Points u.c. Īpašie viesi – grupa “Torba na Kruche” (St. Pēterburga, Krievija) 21.00 – 23.00 Iespēja vizināties ar zirga pajūgu Ostas ielas promenādē 5. augusts – svētku aktīvākā, galveno notikumu diena 8.00 – 16.00 Plaša tirdzniecība tirgus laukumā 13.00 Muzicēs Hansabankas jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”. Ar viņiem kopā uzstāsies deju grupu “Alegro”. Lielajā laukumā Latvijas Transatlantiskā organizācijas (LATO) sadarbībā ar NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes sagatavošanas biroju organizēts projekts – Latvijas sabiedrības apziņas veidošanas programmas par Latvijas drošības un NATO jautājumiem aktivitāšu cikls „Pilsētu svētku projekts Latvijā, 2006”. Kā galveno balvu Ventspils iedzīvotāji saņems lidojumu gaisa balonā virs dzimtās pilsētas. 10:00 Pludmales futbola turnīrs tautas sporta pasākuma “Nāc un sporto” ietvaros 10.00 – 10.50 Ekumēniskais dievkalpojums Evaņģēliski luteriskajā baznīcā 10:00 “Ventspils TUSS 2006” Skeitparkā Latvijas atklātais čempionāts skeitbordā. 11:00 – 11:40 Svētku gājiens Gājiena maršruts – Lielais prospekts no Ganību līdz Brīvības ielu krustojumam. 12:00 – 14:00 Informācijas svētki Digitālajā centrā un Akmeņu ielā. 12:00 – 15:00 Konkurss par atraktīvāko Ventspils suvenīru Rātslaukumā Skatītāji izstādē varēs apskatīt jau gatavus Ventspils suvenīrus un nobalsot par sev tīkamāko mākslas darbu vai izstrādājumu. 13:00 – 13:30 Burvju un maģiskā programma bērniem „Burvju cepure”. Harija Potera dubultnieku konkurss, maģiskie brīnumi un pārvērtības 13:30 – 14:00 Ventspils Augstskolas studentu – tulkotāju programma “Valoda svētku svārkos”. 14:00 – 14:30 Emmas Kārkls grāmatas „Tā viš i” atvēršana 14:30 – 15:00 Ventspils jauno grāmatu autoru sveikšana 15:00 Balonu ar vēlējumiem savai pilsētai Ventspilij palaišana 12:00 – 16:00 “Saldā dzīve” Livonijas ordeņa pilī. Pils cietuma ekspozīcijas „Kroņa maize” atklāšana. 12:00 – 13:00 Muzicē Jeļena Novikova, Vjačeslavs Zagoruļko, Kristīne Afštoļ, Šamils Almakajevs, Tatjana un Juris Saksaganski, studijas “Ventspils lukss” audzēkņi. 13:00 – 14:00 Folk–šansona duets “Koridor” (Rīga) 14:00 – 15:00 Uzstājas džeza grupa “New Breed” no Klaipēdas 15:00 – 16:00 Poprok mūzikas grupa “Benson Brothers” no Rīgas 12:00 – 23:30 Svētku pasākumi Ostas ielas promenādē 13:00 – 14:00 “Baltijas spēkavīru kauss Ventspilī” Norises vieta –Ostas ielas promenādē laukumā pie Krasta apsardzes ēkas 22:00 – 04:00 Ventspils pilsētas svētku nakts balle Reņķa dārzā Svētku ballē īpašie viesi – 80. un 90. gados pasaulē populārais vācu mūziķis Fancy ar grupu. 16:00 Bardu koncerts Pārventas centrā pie strūklakas “Kāpu priede” 18:00 Koncerts Livonijas ordeņa pilī Kamerkora “Ventspils” un “Collegium Musicum Rīga” Kurzemes hercogistes kapelmeistara Johana Ādama Hillera dziesmu spēle “Medības”. Ieeja: Ls 3,00; skolēniem, pensionāriem Ls 2,00.