2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Divas trešdaļas no Eiropas nozvejas ir virs ilgtspējīgas zvejniecības normas un apdraud nozari, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Eiropas Savienības Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki runasvīrs Olivers Drevess skaidro, vai ES politika ir par labu zivīm vai zvejniekiem.

Vai zivkopība jau kādu laiku nav kļuvusi aktuāla tēma ne tikai strīdīgo nozvejas kvotu dēļ vien?

Ierasti tā bijusi zvejnieku un pārstrādātāju lieta, bet mūsdienās tā tiešām daudzviet ir kļuvusi par plaši aktualizētu sabiedrisku tēmu.

Bet ne jau tikai pārliekās nozvejas dēļ?

Nē, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki kļuvuši uzmanīgāki pret to, ko ēd, un zivju ēdieni ir nozīmīgi miesas veselībai un prāta darbībai. Ir daudzas televīzijas programmas par zivīm gan no ekoloģijas perspektīvas, gan kulinārijas puses. No šauras nozares intereses zivis ir kļuvušas par svarīgu tēmu.

Zvejnieku saimniecība Staģis1 Buļļu salā kļuvuši par teju pēdējiem mohikāņiem, kas vēl nodarbojas ar zvejniecību.

Z/s Staģis1 saimnieki Ausma un Juris Dančauskis uzsver, ka zvejniecība dod iztiku visai ģimenei – pietiekot gan maizītei, gan sviestam. Tomēr kopumā valstī zvejnieku kļūst arvien mazāk. Par to liecina fakts, ka, gatavojot publikāciju uz tradicionālajiem zvejnieku svētkiem, Dienas Biznesam tikai ar grūtībām izdevās sameklēt kādu jūras zelta smēlēju, kurš būtu gatavs runāt ar presi. Piemēram, Lapmežciemā tika norādīts, ka neviens vairs nezvejojot, bet Rojā un Engurē sarunas atteica.

Buļļu salā ierodamies ap astoņiem no rīta, kad zvejnieki jau dodas mājup ar lomiem. Saule gabalā un Buļļupes piestātnē zvejniekus sagaida ne tikai saimniece Ausma un Dančausku dēls Oskars, kas ir liels palīgs darbos, bet arī apkārtējo māju kaķi. Kā vēlāk skaidro Juris, minkāni jau pazīstot laivas motora troksni un ir kaujas gatavībā sagaidīt kārotos jūras gardumus. Laivā gozējas galvenokārt brangi brekši, tāpat nozvejoti zandarti, butes, raudas un asari, ko krastā izceļ otra ģimenes atvase – dēls Kārlis.

Sjerraleones iedzīvotājiem radies jauns palīgs cīņā ar nelikumīgu zvejniecību, ko pie valsts krastiem izvērš ārvalstu kuģi. Ar Londonas kompānijas Environment Justice Foundation (EJF) palīdzību piekrastes ciemati izveidojuši speciālu novērošanas sistēmu.

Ar EJF atbalstu un piešķirtajām 50 tūkstošiem britu mārciņu 23 Sjerraleones piekrastes ciemi aprīkojuši laivu ar novērošanas, kuģu identifikācijas un videoieraksta sistēmām, kuras izmantojot viņiem izdevies atpazīt desmit ārvalstu kuģus, kas valsts ūdeņos nodarbojušies ar nelikumīgu zvejniecību. Ciematu iedzīvotāji kopumā konstatējuši 252 nelikumīgas zvejniecības gadījumus, raksta laikraksts The Guardian.

Kuģu attēli un atrašanās vietas pēc tam tikušas nodotas Eiropas Savienības (ES), Āfrikas valstu, ostu un citu piekrastes ciematu rīcībā. Deviņiem no desmit zvejas kuģiem bijusi atļauja noķertos lomus vest uz ES valstīm.

Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, informēja VID.

Uz 12.septembri desmit nodokļu maksātājiem pārskatīti uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansu maksājumi, kuri iesniegumā kā pieprasījuma pamatojumu min Krievijas piemēroto preču embargo.

Četri no šiem uzņēmumiem darbojas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu, loģistikas un kravu tranzīta nodrošinājuma pakalpojumu jomā; viens - zivju konservu ražošanā, pārtikas konservu kārbu un vāku ražošanā; viens - jūras zvejniecībā; viens - metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecībā; viens - automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecībā; viens - augļu un dārzeņu vairumtirdzniecībā un vēl viens - mežizstrādē.

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Latvijas mājsaimniecības radījušas 44% no ražošanā un patērēšanas procesā radītajiem atkritumiem, un tas ir otrais lielākais mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms Eiropas Savienības valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

30% no atkritumiem rodas rūpniecības procesa rezultātā, savukārt 26% ir citos sektoros radušies atkritumi. Kopumā 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs mājsaimniecības rada vien 23% no visiem atkritumiem, 26% atkritumu rodas ražošanas procesā, bet 50% - citos sektoros, piemēram, zamkopībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, elektronozarē, ūdens piegādē, būvniecībā, pakalpojumu sniegšanā un citur.

Mazākos atkritumu apjomus radījušas tādas ES valstis kā Malta, Kipra un Čehija, bet lielākos atkritumu apjomus – Igaunija, Somija un Austrija.

Somija, Austrija un Zviedrija ierindojas to ES valstu sarakstā, kurās vislielākie atkritumu apjomi radušies rūpnieciskās darbības rezultātā, attiecīgi 61%, 52% un 48% no kopējā atkritumu apjoma. Vislielākais atkritumu apjoms, kas radies citās nozarēs, piemēram, zemkopībā, enerģētikas nozarē un pakalpojumos, ir Bulgārijā (70%), Grieķijā (68%), Rumānijā (65%) un Lielbritānijā (65%). Bulgārijā un Grieķijā lielākos atkritumu apjomus veido ogļu atkritumi, Rumānijā – atkritumi no zemkopības, bet Lielbritānijā – lūžņi un citi aktritumi.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 25.jūnija tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumā Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana.

Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, pasākuma mērķis ir Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem, zvejas kuģus sadalot (tai skaitā, sagriežot metāllūžņos) vai nododot izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

Atbalsta pretendenti var būt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā un kuru kuģi zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti ZM zvejas kuģu sarakstā.

Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 218,6 tūkstoši latu, ņemot vērā šādu zvejas kuģu skaita un bruto tilpības atlikumu: viens tīklu zvejas kuģis vairāk nekā 24 metri, kopējā kuģu bruto tilpība: 366,76 GT.

Otrdien, 28. jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā Tirdzniecības pasākumi, informē ZM.

Atbalsta mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu un palielināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Noteikumu projekts paredz atbalstu reklāmu kampaņu rīkošanai, dalībai starptautiskās izstādēs, tirgus izpētei, kvalitātes sertifikācijai, zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamības veicināšanai un ekomarķējuma izveidei.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus un iesniedzamos dokumentus. Atbalstu varēs saņemt biedrības, kuras vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrētas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurās vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt atvasinātas publiskas personas – zinātniskās institūcijas un tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2015. gada 10. septembra līdz 2015. gada 9. oktobrim tiks pieņemti projektu iesniegumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanai Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā Tirdzniecības pasākumi. Pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 800 000 eiro.

Programmas Tirdzniecības pasākumi mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt:

- biedrība, kura vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

- atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

SIA “MAGISTR” ir viens no vadošajiem tauvu ražotājiem Austrumeiropā. Ražojamās produkcijas kvalitāte un daudzveidība ir ražošanas procesā īstenoto pētījumu un inovāciju rezultāts. SIA “MAGISTR” produkcija tiek plaši izmantota jūras transporta līdzekļu aprīkojumā: gan mazizmēra buru kuģos un milzu kreiserjahtās, gan mazās laiviņās un lielās motorlaivās, gan velkoņos un naftas tankkuģos. Lai saglabātu līderpozīcijas mainīgajos tirgus apstākļos, uzņēmumā pastāvīgi tiek apgūti un ieviesti ražošanā jauni produkcijas veidi.

Orientējoties uz pasūtītāju, SIA “MAGISTR” cenšas atbilst to prasībām un pastāvīgi paplašina savas iespējas. Sadarbojoties ar partneriem, SIA “MAGISTR” uzņēmuma tehniskā tekstila patērētāju vajadzībām ir gatavs izstrādāt un īstenot vispārgalvīgākos projektus un tehnoloģiski vissarežģītākos risinājumus. Tā, piemēram, 2011. gada septembrī, ražošanas jaudu modernizācijas programmas ietvaros, SIA “MAGISTR”, saņemot SIA “DnB NORD Banka” finansējumu, uzsāka realizēt jaunu projektu – jaunu tehnoloģisko iekārtu iegāde īpaši stipru tauvu ražošanai no augsti molekulāra polietilēna. Pateicoties izejmateriāla šķiedru unikālajām īpašībām (trūkšanas stiprums - augstāks nekā tēraudam, vieglums – materiāls negrimst ūdenī), šie izstrādājumi rod plašu pielietojumu burāšanā, zvejniecībā un kuģniecībā, patreiz kļūstot arī par vispieprasītāko mūsdienu tehnoloģiski augstvērtīga tehniskā tekstila produktu. Jau 2012. gada janvārī uzņēmums plāno ievērojami palielināt ražošanas iekārtu klāstu, papildinot to ar septiņām mūsdienīgām spāņu kompānijas TALLERES RATERA mašīnām. Drīzumā tiek plānots uzsākt arī pašu unikālās augsti molekulāra polietilēna tauvu piesūcināšanas un termofiksācijas līnijas darbu, tādejādi paverot iespēju ievērojami uzlabot gala produkta tehniskos raksturojumus. SIA “MAGISTR” vadība plāno, ka investīcijas šādā inovatīvā projektā ar augstu pievienoto vērtību atmaksāsies rekordīsos termiņos un pozitīvi iespaidos uzņēmuma darba stabilitāti, kā arī uzņēmuma finanšu rādītājus nākamo 5 gadu laikā.

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Mūsu valsts politiķi paši nezina, par ko balso, partijas ir kā futbola klubi, referendumi – fikcijas, bet mūsu ekonomikā patiesībā joprojām vērojams kritums, tā aizejošā gada procesus vērtē Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

«Ja mēs aizrautos ar skaitļiem, droši vien varētu teikt, ka ir 6,6% ekonomikas pieaugums, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā un tamlīdzīgas lietas. Ar skaitļiem visu ko var pierādīt, ar tiem prasmīgi manipulējot. Vai tiešām cilvēki uztver nopietni visus tos pieaugumus? Jā, rēķinot pret iepriekšējo periodu, tiešām sanāk minētie 6%, taču šis pieaugums ir pēc straujākā ekonomikas krituma visā Eiropā. Paskatoties absolūtos skaitļos, ir redzams, ka pašreizējais pieaugums ir pēc 3,3% IKP krituma 2008. gadā un 18% krituma 2009. gadā. Salīdzinot ar 2008. gadu, mums joprojām saglabājas aptuveni 12% IKP kritums, un vai tad ar to vajag lielīties? Vai tad Latvija ir straujāk augošā ekonomika? Tajā pašā periodā, piemēram, Vācijā bija 2% IKP kritums, bet tagad ir 5% pieaugums,» viņš skaidrojis biznesa žurnālam LD.

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs svētdien brīdinājis, ka atlikusi vairs tikai aptuveni nedēļa, lai Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība (ES) varētu noslēgt vienošanos par turpmākajām savstarpējām attiecībām pēc breksita.

Sarunām starp abām pusēm turpinoties Londonā, Rābs norādījis, ka, viņaprāt, saturiskām sarunām atlikusi pēdējā nedēļa.

Sarunas jau tā ievilkušās ilgāk par iepriekš noteikto galīgo termiņu - novembra vidu, kad vajadzēja panākt vienošanos, lai abām pusēm būti pietiekami daudz laika tās ratificēšanai līdz pārejas perioda beigām 31.decembrī.

Neskatoties uz faktisko strupceļu, kuru joprojām nav izdevies pārvarēt, Rābs sarunā ar "Sky News" uzsvēris, ka "vienošanās ir jāpanāk".

Viņš piebildis, ka panākts progress jautājumā par līdztiesīgu konkurenci un standartiem, kas Lielbritānijai jāievēro, lai eksportētu savus ražojumus uz ES.

Lielākais klupšanas akmens joprojām, šķiet, ir zvejniecība, kas no ekonomiskā viedokļa ir salīdzinoši nenozīmīga nozare, taču tai ir liela simboliska nozīme tām ES dalībvalstīm, kas atrodas pie jūras.