«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

«Rūpes par savu ģimenes drošību, bailes iesēsties cietumā cilvēku ļoti nomāc. No koka nav izdrāzts ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Kas tā par dzīvi, ja visu laiku tev jādreb,» intervijā izdevumam Klubs sacījis politiķis Jānis Jurkāns.

«Nezinu, kad jūs to Lembergu pēdējoreiz redzējāt, bet man liekas, ka viņš kļūst mazāks, fiziski mazāks. Sarūk. No kā? No bailēm.

Visi tie cilvēki dārgi maksā par savu personisko brīvību. Tērē lielu, privatizācijas procesā nozagtu naudu, apmaksā politiskās partijas. Nesaku, ka viņi ir iedzīti pagrīdē. Laiks rādīs, cik mūsu tiesībsargājošās iestādes būs profesionālas,» stāstījis Jurkāns.

Runājot par sevi, politiķis sacījis: «Droši vien jākaunas par balsojumiem, kuri bija jāatstrādā. Tā ir viena riebīga lieta. Kamēr partijas finansēs oligarhi, vienmēr ir jāatstrādā. Ja ventspilnieki vai kargini prasa sertifikātu termiņa pagarināšanu... It kā saimnieciska lieta, bet jūties slikti. Jo vienmēr ir sajūta, ka jāizvēlas starp kaut ko sliktu un ļoti sliktu. Katru ceturtdienu pēc sēdēm gribējās iet uz pirti.»

Ulmanis veltīgi domā, ka, barojot Šķēli un Šleseru ar šokolādi, no viņiem varēs izslaukt kakao. Tā ironizē bijušais politiķis Jānis Jurkāns intervijā laikrakstam Telegraf.

Viņš norāda, ka pienāk vecums, kad cilvēks vairs nejūt laukumu. Tas esot līdzīgi kā pavecam vīrietim, kuram šķiet, ka ikviena «bāba» vēl ir pa zobam. J. Jurkāns esot norādījis Ulmanim, ka ne Šķēle, ne Šlesers nelabosies, lai kā uz to cer Ulmanis. Bijušais prezidents neesot viņam iebildis.

Viņaprāt, no partijām tikai Saskaņas centrs esot saglabājis savu elektorātu un nav pieļāvis nopietnas kļūdas. Tiesa, arī TB/LNNK sekojot savu vēlētāju noskaņojumam, tāpat skaidra nostāja ir PCTVL, uzskata J. Jurkāns (attēlā).

Jautāts par iespējamo premjera kandidātu, J. Jurkāns norāda, ka tam jābūt ekonomistam nevis politiķim. Arī viņš negatavojoties atgriezties politikā, turklāt drīzumā ne Ārlietu ministrija, ne Aizsardzības ministrija nebūšot vajadzīgas. Vienīgais glābiņš esot Eiropas Savienotās valstis. Katrā ziņā Latvija esot apliecinājusi, ka nespēj būt patstāvīga valsts

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Latvijas pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums, izteicies bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Viņš uzskata, ka nekādu kritēriju pildīšana nespēs atbildēt uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas Savienības politisko vidi, tās nākotni, ja grieķi izlems izstāties no Eiropas Savienības (ES). Nav skaidrības arī par eiro dzīvotspēju Jurkāns norāda Neatkarīgās Rīta Avīzes veidotā diskusijā.

Jurkāns norāda, ka Latvija neatbilda nevienam kritērijam, jau stājoties ES un NATO, tāpēc viņš esot pārliecināts, ka «pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums». Proti, vai Eiropa būs integrēta, vai būs ES valstis ar vienotu ārpolitiku, drošības politiku, vienotu valūtu jebšu Eiropa sabruks, jo «šis process jau ir iesācies».

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

«Šodien daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu vadošos amatos tiek iecelti cilvēki, par kuru profesionālismu un cilvēcisko godaprātu man ir lielas šaubas. Es nevēlos, lai mans vārds tiktu saistīts ar šiem marodieriem, kas pašlaik nesodīti laupa ventspilnieku cīniņu laukos.»

Tā savā paziņojumā norādījis Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika (BATL) līdzšinējais prezidents Jānis Jurkāns, kas šo amatu pildīja no 2006. gada.

«Uzskatu par panākumu, ka biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika darbības laikā dialogs starp valdību, valdības struktūrām un tranzīta nozari sasniedza daudz augstākas savstarpējās sapratnes līmeni. Caurskatāmāki kļuva tranzīta tirgus dalībnieku uzstādījumi un ceļi šo uzstādījumu īstenošanā, tāpēc Latvijas tranzīta biznesa vide vērtās pievilcīga ārvalstu kravu nosūtītājiem un investoriem,» tā J. Jurkāns.

Viņš norāda, ka pēdējā laikā situācija nozarē radikāli mainījusies. Kontrole pār ostas tranzīta uzņēmumiem esot nonākusi šaubīgu personu rokās, un viņš nevēlas, lai viņa vārdu saistītu ar šiem cilvēkiem, jo to darbošanās mērķi J. Jurkānam esot nesaprotami un sveši. «Runa ir par advokātu, kuru Aivars Lembergs kādreiz nosauca par «Šveices Ostapu Benderu». Tieši viņš, piesaistot sev lojālus cilvēkus un izmantojot dažādas, strīdīgi vērtējamas spraugas mūsu likumdošanā, kā arī plašu ofšorkompāniju tīklu, piesavinājies tiesības runāt to Ventspils tranzīta uzņēmumu akcionāru un patiesā labuma guvēju vārdā, kas ir biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika biedri. Būtībā šis cilvēks nostāda sevi par daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieku, lai gan, cik man zināms, tādu tiesību viņam nav,» skaidro J. Jurkāns.

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Bijušais politiķis Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka oligarhu nauda ir tieši ietekmējusi šos vēlēšanu rezultātus, un sponsoru «oficiālajai» naudai neesot nekāda sakara ar rezultātu.

Latvijas televīzijas raidījumā Izvēlies Nākotni, runājot par partiju reklāmu tēriņiem, J. Jurkāns norāda uz «kreiso finansējumu» šajās vēlēšanās. «Skatoties, kāda nauda ir izgrūsta šim procesam, ir redzams, kādas ir oligarhu bailes un vēlme iekļūt Saeimā, lai nodrošinātos. Tas liek man domāt, ka tā vajadzība būt «tur» ir tik liela, ka nauda netika žēlota.»

Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.

«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.

Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Laikraksta Telegraf izdevēja Telegraf, kā arī tā mātesuzņēmuma News Media Group vadībā veiktas izmaiņas, pavēstīja uzņēmumu pārstāvis Vladimirs Novodvorskis.

Viņš informēja, ka no Telegraf valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Juris Perunovs, un viņa vietā iecelts Novodvorskis, kas ir bijušais televīzijas žurnālists un Ventspils uzņēmuma Ventbunkers preses sekretārs. Uzņēmuma valdē turpina darboties Ernests Martiņuks.

Izmaiņas veiktas arī Telegraf mātesuzņēmuma - News Media Group - valdē, no kuras atbrīvoti valdes locekļi - Perunovs un Olga Proskurova-Timofejeva. Savukārt kompānijas valdē iecelts Novodvorskis. News Media Group valdi savukārt turpinās vadīt Martiņuks.

News Media Group padomē turpinās darboties padomes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Jerošenko un padomes loceklis Lato Lapsa, pavēstīja Novodvorskis.

Metāla konstrukciju ražotāja SIA “Belmast” apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā palielinājies par 39,41%, sasniedzot 11,64 miljonus eiro, liecina “Lursoft” dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 979,26 tūkstoši eiro. No saražotās produkcijas aptuveni 47% SIA “Belmast” realizēja vietējā tirgū, bet 53% - citu Eiropas Savienības valstu tirgos. Turpmākajos gados uzņēmums iecerējis paplašināt tirgus iespējas ASV.

Pēdējos gados SIA “Belmast” aktīvi attīsta civilo un industriālo metālkonstrukciju ražošanu, un pagājušajā pārskata gadā uzņēmumā sāka darbu arī metālkonstrukciju montāžas brigāde.

Kā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, 98% no visiem 2019.gadā realizētajiem projektiem bija celtniecības konstrukcijas, bet pārējie 2% - metālkonstrukcijas infrastruktūras uzlabošanai.

2019.gadā uzņēmums nodarbināja 165 darbiniekus.

Esošo tiesisko regulējumu vēl precizēs līdz martam, taču iespējamā atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tajā varētu būt visai barga.

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tajā persona tiks saukta pie administratīvās vai pat kriminālatbildības, paredz jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Taču, iepazīstoties ar šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir jākonstatē, ka atbildība par nulles deklarācijas neiesniegšanu šobrīd nav paredzēta un var tikai minēt, kāda būs par iespējamajiem likuma pārkāpumiem paredzētā atbildība, norāda zvērinātu advokātu biroja «O.Cers un J.Jurkāns» zvērināta advokāte Inita I. Apšeniece.

Industriālo parku attīstītājs NP Properties un SIA Belmast noslēdzis līgumu par aptuveni 2,1 tūkst. m2 ražošanas telpu paplašināšanu industriālajā parkā Daugavpilī.

Kopumā pēc paplašināšanas uzņēmuma ražotnes platība industriālajā parkā ir vairāk nekā 3 tūkst. m2. Belmast ir metālapstrādes uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem eksportējošiem uzņēmumiem Latgalē. Industriālajā parkā tiek ražotas metālkonstrukcijas mobilo telefonu operatoriem NVS un Baltijas valstīs, piemēram, Tele2 Latvijā un Lietuvā, Omnitel (Lietuvā), Velcom, LIFE un MTC (Baltkrievijā).

Kopumā uzņēmums mēnesī apstrādā līdz pat 600 tonnām metāla, taču līdz ar ražotnes paplašināšanu mēnesī paredzēts apstrādāt aptuveni 720 tonnas metāla.

SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans-Jurgans norāda: «Mūsu rūpnīcā veicam pilnu ražošanas ciklu, un praktiski visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz Austrumu tirgu, galvenokārt uz Krieviju un Baltkrieviju. Prognozējam, ka līdz ar ražotnes paplašināšanu ražošanas apjomus palielināsim par 20%.»

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.

Viens no pēdējā laika skaļāk izskanējušajiem notikumiem biznesa vidē ir un paliek veikalu tīkla Iki un Cento īpašnieka SIA Palink maksātnespējas lieta. Neapšaubāmi, izbrīna pats fakts kā uzņēmums ar ievērojamu veikalu tīklu, starptautisku aizmuguri un miljonu apgrozījumu vispār ir pieļāvis savas maksātnespējas atzīšanu tiesā.

Nekur arī nav dzirdēts, ka Palink nepildītu savas saistības pret preču piegādātājiem. Nav brīnums, ka visas šīs jezgas ietvaros atkal tiek pacelts jautājums par it kā trūkumiem maksātnespējas likumā – esot brāķis utt. Vai tiešām tas tā ir?

2010. gadā spēkā stājās jauna likuma redakcija, kas paredzēja, ka administratoram nav jādod savs atzinums par uzņēmuma maksātspēju, nedz arī tiesai jāvērtē uzņēmuma finanšu stāvoklis. 2011. gada sākumā VA Maksātnespējas administrācija (MA) šīs izmaiņas pasniedza kā novitāti, kas ļauj ātrāk virzīt maksātnespējas procesu un vienlaicīgi atbrīvoties no subjektīviem vērtējumiem. Dokumentā «Izmaiņas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā pēdējos gados (2008 – 2011)» uzsver sekojošo: «Ar jauno Maksātnespējas likumu, konstatējot, ir vai nav juridiskās personas maksātnespēja, ir notikusi atteikšanās no bilances testa un ir ieviests likviditātes jeb maksāšanas tests. .... Likviditātes tests ... koncentrējas uz parādnieka reālo spēju «šeit un tagad» kārtot saistības, kurām ir iestājies termiņš. Par maksātnespējīgu tiek atzīts tāds parādnieks, kurš ir pārtraucis kārtot saistības, par kuru eksistenci nav strīda..

Žurnālists Lato Lapsa 30. novembrī nosūtījis Uzņēmumu reģistram informāciju, ka no 1. decembra atstāj krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf izdevēja – AS News Media Group - padomes locekļa posteni. Taču šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas skar laikrakstu - no 30.novembra Telegraf galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis, liecina informācija portālā pietiek.com.

Par to, ka Lapsa pamet Telegraf, pats žurnālists informē medijiem izsūtītā paziņojumā. «Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību,» norāda Lapsa. «Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa atstāšanu,» viņš paskaidro.

Portāls pietiek.com vēsta, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par duraku.

Ventspils ostas terminālu, kuri strādā ar beramajām un ģenerālajām kravām, kravu pārkraušanas apjoms pēc 2010. gada rezultātiem sastādīja 10,171 milj. tonnu.

Par to liecina informācija, kuru ir apkopojusi Baltijas Asociācija Transports un Loģistika (BATL). Tas ir rekordliels kravu apgrozījums Ventspils ostas beramo kravu terminālos pēdējās desmitgades laikā.

«Pasaules ekonomikas atdzīvošanās pagājušajā gadā ietekmēja arī visa Baltijas reģiona tranzīta nozari. Nekļuva par izņēmumu arī Ventspils ostas beramo kravu apstrādes kompānijas. 2010. gadā caur AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Baltic Coal Terminal, AS Kālija parks, AS Ventspils Grain Terminal un SIA Noord Natie Ventspils Terminal veiksmīgi notika tradicionālo Latvijas ostu kravu: akmeņogļu, minerālmēslojumu, kā arī Latvijas ostām jaunu produkcijas veidu – cauruļu un dzelzs rūdas apstrāde. Īpaši gribas atzīmēt augsto kompāniju menedžmenta darba profesionalitāti. Visi šie faktori kopumā 2010. gadā noveda pie terminālu darbības rekordrādītājiem.

Ventspils mēra Aivara Lemberga meita Līga Lemberga izveidojusi jaunu uzņēmumu SIA Osmium Holdings.

Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, Osmium Holdings 100 % pieder Līgai Lembergai, kas ir vienīgā valdes locekle šajā uzņēmumā.

Jaunais uzņēmums reģistrēts Rīgā, kādā Tērbatas ielas dzīvoklī, un tā pamatkapitāls ir pusmiljons latu. Lursoft dati rāda, ka Osmium Holdings izveidots SIA LSF Holdings reorganizācijas rezultātā, no kura nodalīts arī Rīgā, Doma laukumā reģistrētais SIA Iridium Holdings ar pamatkapitālu 0,5 miljonu Ls apjomā, kurš arī reģistrēts 15. jūnijā, bet tā vienīgais valdes loceklis ir Aleksejs Ovods.

Oficiālā reģistra dati rāda, ka L. Lemberga kā padomes locekle vēl darbojas a/s VB Holdings, kur viņai pieder 14,29 % daļu un a/s ALA Investments. L. Lembergai noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums ar Jāni Austriņu, kuram pilnībā pieder SIA Piltenes meži un a/s Stella Associates un 8,71 % SIA Baltimar VT. Šie trīs uzņēmumi arī reģistrēti Rīgā, Tērbatas ielas dzīvoklī.