Ar šā gada 15.decembri sāk izsniegt vīzas Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kancelejā Kaļiņingradā. Kancelejā tiks sniegta arī konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Kancelejas Kaļiņingradā darbības sākšanai ir liela nozīme gan ekonomisko un kultūras sakaru attīstībai ar šo Krievijas reģionu, gan Latvijas pozitīvā tēla stiprināšanā.

Latvija iesniedza lūgumu atvērt kanceleju Kaļiņingradā 2001.gada martā, tomēr Latvijas izvēlētās telpas Krievija apstiprināja tikai pērn. Līdz šim Krievijas iedzīvotājiem, lai saņemtu Latvijas ieceļošanas vīzas bija jādodas uz Latvijas vēstniecībām Viļņā un Maskavā, konsulārajām pārstāvniecībām Sanktpēterburgā un Pleskavā.

Kanceleja Kaļiņingradā atrodas Engelsa ielā 52, T.: + (7) 401 270 67 55.

Ar šā gada 15.decembri sāks izsniegt vīzas Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kancelejā Kaļiņingradā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija. Latvija iesniedza lūgumu atvērt kanceleju Kaļiņingradā 2001.gada martā, tomēr Latvijas izvēlētās telpas Krievija apstiprināja tikai pērn.

Kancelejā tiks sniegta arī konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Kancelejas Kaļiņingradā darbības sākšanai ir liela nozīme gan ekonomisko un kultūras sakaru attīstībai ar šo Krievijas reģionu, gan Latvijas pozitīvā tēla stiprināšanā, norāda Ārlietu ministrija.

Līdz šim Krievijas iedzīvotājiem, lai saņemtu Latvijas ieceļošanas vīzas bija jādodas uz Latvijas vēstniecībām Viļņā un Maskavā, konsulārajām pārstāvniecībām Sanktpēterburgā un Pleskavā.

Kanceleja Kaļiņingradā atrodas Engelsa ielā 52, T.: + (7) 401 270 67 55.

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

Krievijas valdība atteikusies no plāniem izvietot stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā, kas bija iecerēts kā pretspars ASV plānotajam raķešu aizsardzības vairogam Austrumeiropā.

To atzinušas augsti stāvošas Krievijas militārpersonas, norādot, ka iemesls šādai nostājas maiņai ir fakts, ka ASV prezidents vairs nav Džordžs Bušs, ziņo Spiegel.de.

Līdz šim Krievija bija norādījusi, ka Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradā bijusi reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Austrumeiropā, tomēr šķiet, ka līdz ar Baraka Obamas stāšanos amatā, daudz kas mainījies arī Krievijā. Krievija cer, ka jaunais ASV prezidents pārtrauks pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija:www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija:www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Šī gada rudenī plānots pabeigt Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā rekonstrukciju, kurā kopumā investēs 5,7 miljonus latu.

Latvijas vēstniecības Krievijā Sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Kovale Db pavēstīja, ka vēstniecības ēkas rekonstrukcija nepieciešama, jo ēka ir novecojusi un nav piemērota vēstniecības funkciju veikšanai, turklāt neatbilst drošības standartiem. Tāpēc vēstniecības ēka tiek paplašināta – izbūvētas jaunas Konsulārās daļas telpas, veikta vēstniecības telpu pārplānošana, jauna žoga izbūve un inženierkomunikāciju atjaunošana.

Ēkas rekonstrukciju pēc a/s Valsts nekustamie īpašumi veic a/s LX Grupa, bet rekonstrukciju projektēja arhitektu birojs SIA Labs stils.

Latvijas vēstniecības ēka Maskavā, Čapligina ielā ir būvēta 1890. gadā un pēdējā rekonstrukcija bijusi 1968. gadā. Vēstniecības konsulārajā nodaļā gadā vidēji pieņem 50 000 lēmumu vīzu jautājumos.

Lielbritānijas vēstniecība viesus apbur ar aizgājušo gadsimtu Rīgas arhitektūru, tradicionālo un mūsdienu birtu interjeru.

Vēstniecības reprezentācijas vajadzībām piemērotā daļa tās apmeklētājiem liek justies gluži kā tipiskā angļu viesistabā. Telpu iekārtojumā uzsvars likts uz ērtumu, nevis ārišķībām. Ēkas dzīvojamā daļa un reprezentācijas telpas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas maz pārmaiņu, vairāk laika veltīts pašas vēstniecības pārveidei - telpas kļūst plašākas un gaišākas. Vēstniecības pārstāvji uzsver, ka tas ir būtiski vēstniecības darbam, jo ietekmē to, kā darbinieki un apmeklētāji telpās jūtas.

Perfekti izmēri

1875.-1876. gadā uzceltā ēka britiem pieder kopš 1919. gada. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstniecība ēku atguva un ieguldīja daudz darba tās atjaunošanā. Lielbritānijas vēstnieki mēbeles savām rezidencēm izvēlas no kataloga, kas kopīgs visām šīs valsts vēstniecībām.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

#Jaunās vēstniecības ēkas būvniecība izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru.

Londonā, Temzas upes krastos, Nine Elms rajonā pabeigta jaunās ASV vēstniecības ēkas būvniecība, kas izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru. Vēstniecības atklāšana paredzēta šā gada februārī, vēsta ārvalstu mediji.

Jauna vēstniecības ēka bija nepieciešama, jo iepriekšējā tika atzīta par mazu, nepietiekami drošu un mūsdienu prasībām neatbisltošu.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps ir atcēlis nākammēnes plānoto vizīti Lielbritānijā, paziņojot, ka neieradīsies uz vēstniecības ēkas atklāšanas ceremoniju, jo viņš neesot šī vairāk nekā miljardu dolāru vērtā objekta fans.

Sociālajā tīklā Twitter ASV prezidents kritizēja eksprezidentu Baraku Obamu, sakot, ka viņš veco vēstniecības ēku «pārdevis par zemesriekstiem» un par miljardu uzcēlis aizstājēju. «Slikts darījums,» Twitter raksta D.Tramps.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

TV3 raidījumam Nekā Personīga kļuvis zināms, ka divās Latvijas vēstniecībās – Gruzijā un Ukrainā - notiek izmeklēšanas procesi saistībā ar korupciju.

Vairāki informācijas avoti Gruzijā žurnālistiem apstiprinājuši, ka Latvijas vēstniecības konsule Tbilisi par Latvijas vīzu noformēšanu esot prasījusi dāvanas – zelta rotaslietas un citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt Ukrainā sūdzas, ka tur mūsu Goda konsule Odesā mēģinājusi izspiest naudu no uzņēmējiem.

Ārlietu ministrija Nekā Personīga apstiprināja, ka pēc saņemtajām sūdzībām par korupciju, ministrijai ir nācies šonedēļ no amata atstādināt Latvijas vēstniecības konsuli Gruzijā Gundegu Smiltiņu un apturēts mandāts Latvijas Goda konsulei Ukrainā Olenai Aleksejenko. Ministrijā saka, ka patlaban vēl turpinās dienesta pārbaudes saistībā ar abām mūsu vēstniecībām – Ukrainā un Gruzijā.

No savas vairāk nekā desmit gadu pieredzes vēstnieka amatā varu teikt, ka uzņēmēji pārsvarā meklē vēstniecības palīdzību divos gadījumos – pirmkārt, ja tikpat kā neko nezina par biznesa iespējām attiecīgajā valstī, otrkārt, ja ir jau «iebraukuši auzās», respektīvi, sastapušies ar problēmām, kuras nevar atrisināt patstāvīgi.

Otrais gadījums ir sarežģītāks un ne vienmēr var palīdzēt pat valsts augstāko amatpersonu iejaukšanās, lai gan ir arī pozitīvi piemēri. Gruzijas gadījumā tāds ir Pixel investīciju projekts Tbilisi 24 miljonu dolāru vērtībā, kad, pateicoties vēstniecības iniciētai ārlietu ministra, ministru prezidenta un Valsts prezidenta iesaistei, izdevās panākt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzībai vērstas aktivitātes ir svarīga ekonomiskās diplomātijas sastāvdaļa, taču manas piezīmes par biznesa iespējām Gruzijā vairāk orientētas uzņēmējiem, kuri tikai apsver iespējas uzsākt biznesu šajā Dienvidkaukāza valstī.

3. jūnijā notiks ASV vēstniecības jaunās ēkas spāru svētki.

Vēstniecības kompleksa celtniecību plānots pabeigt 2010. gada vasarā, kad visus līdzšinējos vēstniecības birojus plānots pārcelt uz kompleksu Rīgā, Remtes ielā 1.

ASV vēstniecība zemes gabalu Remtes ielā iegādājās 2006. gada septembrī, topošās ēkas būvlaukuma atklāšana un celtniecības darbi tika sākti 2008. gada maijā. Līdz šim pilnībā ir pabeigti pirmā posma celtniecības darbi un celtnieki ir gatavi sākt apdares darbus, telekomunikāciju izveidi un iekšdarbus.

Jaunās ASV vēstniecības ēkas celtniecība papildinās Latvijas ekonomiku par aptuveni 20 miljoniem dolāru, kā arī nodrošina apmēram 400 darba vietas būvniecības laikā, — informē vēstniecības preses dienests.

Ārlietu ministrijai piešķirs 35,5 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu plūdu seku likvidēšanas radītos izdevumus, lēmis Ministru kabinets.

Kaut arī Latvijas Republikas vēstniecības ēka Dānijas Karalistē nebija apdrošināta pret plūdu riskiem un nesaņēma apdrošināšanas atlīdzību, valdība piekrita piešķirt nepieciešamos līdzekļus plūdu radīto zaudējumu segšanai. 2011. gada 2. jūlijā pēc spēcīgām lietusgāzēm applūda ēkas pagrabstāvs, kurā atrodas konsulārās nodaļas telpas, norādīja Ārlietu ministrija. Ūdens līmenis sasniedza apmēram 30 cm un tā rezultātā tika bojātas visas pagrabstāva telpas un esošās elektroinstalācijas. Vēstniecības darbinieki pēc šī fakta konstatēšanas uzsāka ūdens izsūknēšanas darbus no applūdušajām telpām. Plūdu rezultātā tika bojātas visas konsulārās daļas telpas – tika demontētas telpu sienu daļas un uzsākti telpu žāvēšanas darbi.

Priekšlikums likvidēt Valsts kanceleju, iespējams tādēļ, ka nepatīk persona, kas vada kanceleju, esot dīvains un vērsts uz valsts graušanu.

Tā savā priekšlasījumā par valsts un valsts pārvaldes reformu norādīja Latvijas juristu biedrības prezidija loceklis Egils Levits.

Viņš arī skaidroja, ka Valsts kanceleja nav nekas cits kā ministru prezidenta «pagarinātās rokas», kas darbojas viņa vārdā un pilda viņa uzdevumus. Līdz ar to labi funkcionējošai valsts pārvaldei esot jābūt hierarhiski organizētai, ja tā ir būvēta horizontāli bez pietiekoši stipra centra, tad politika dažādās jomās attīstās atsevišķi un no tā cieš viss iedzīvotāju kopums. Savukārt ministru prezidents kā persona nevar visu pārvaldīt viens līdz ar to ir vajadzīgi koordinatori, kā funkcijas pilda Valsts kanceleja.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Latvijas produktu noiets Emirātos ir uz pareizajām sliedēm; nākamais izaicinājums ir investīciju piesaiste Latvijai, intervijā DB saka bijušais Latvijas diplomāts un vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) pagaidu pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis, kurš tagad ir kļuvis par Middle East Latvia Holding valdes priekšsēdētāju, lai privātajā sektorā turpinātu to, ko ir panācis kā amatpersona.

Fragments no intervijas:

Pirms trijiem gadiem un pirms došanās uz AAE jūs DB sacījāt, ka Latvijas uzņēmēji ir pārāk atturīgi diplomātijas resursu izmantošanā. (19.12.2013.) Vai starplaikā kaut kas ir mainījies?

Tieši par Emirātiem runājot, es teiktu, ka uzņēmēji ir malači, jo pirmajā gadā, kad tur vēl nebija Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības, mūs gāza riņķī. Tagad, kad ar uzņēmējiem profesionāli strādā LIAA, vēstniecības ekonomisko attiecību slogs ir mazāks. Šai aktivitātei ir praktisks iznākums tirdzniecības izaugsmē.

Tie skaitļi gan mūsu attiecības ataino aptuveni, jo daudz kas ir vēl procesā, kā var spriest gan pēc latviešu līdzdalības izstādēs tai reģionā, gan pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šā mēneša vizītes popularitātes uzņēmēju vidū. Izmantojot izdevību, gribu vēl pēdējā brīdī norādīt, ka iespēja piedalīties šai tirdzniecības misijā aizvien ir atvērta, kaut arī līdz šim līdzdalībai ir atsaukušies vairāki desmiti uzņēmēju.

Sakarā ar Ungārijas Republikas ministra prezidenta Ferenca Gjurčani (Ferenc Gyurcsany) darba vizīti Latvijas Republikā 21. un 22.novembrī, Baltijas Asamblejas 26.sesiju un 13.Baltijas Padomes ietvaros rīkoto konferenci Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika no 22. līdz 24.novembrim, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Drošības policijas iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kuras izsniegtas Latvijas Republikas Drošības policijā):

• 21.novembrī no plkst. 7.30 līdz. plkst. 23.00 Reimersa ielas labajā pusē, posmā no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēkas līdz Kalpaka bulvārim;

• 21.novembrī no plkst. 7.30 līdz. plkst. 22.00 Meistaru ielas labajā pusē, posmā no Zirgu ielas līdz Mazajai Smilšu ielai;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 15.00 Reimersa ielas labajā pusē, posmā no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēkas līdz Kalpaka bulvārim;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 12.30 Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Rīgas Apgabaltiesas ēkas līdz Elizabetes ielai;

• 22.novembrī no plkst. 7.30 līdz plkst. 14.00 Elizabetes ielas labajā pusē, posmā no Kišjāņa Barona ielas līdz ēkai Elizabetes ielā 18;