Krievijas valdība atteikusies no plāniem izvietot stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā, kas bija iecerēts kā pretspars ASV plānotajam raķešu aizsardzības vairogam Austrumeiropā.

To atzinušas augsti stāvošas Krievijas militārpersonas, norādot, ka iemesls šādai nostājas maiņai ir fakts, ka ASV prezidents vairs nav Džordžs Bušs, ziņo Spiegel.de.

Līdz šim Krievija bija norādījusi, ka Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradā bijusi reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Austrumeiropā, tomēr šķiet, ka līdz ar Baraka Obamas stāšanos amatā, daudz kas mainījies arī Krievijā. Krievija cer, ka jaunais ASV prezidents pārtrauks pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Šā gada 15.februārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke un Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis piedalīsies svinīgajā Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kancelejas atklāšanā Kaļiņingradā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Pasākumu Kaļiņingradā apmeklēs arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards un gandrīz trīsdesmit Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv finansu, ostas, celtniecības, transporta, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, smagās un vieglās rūpniecību, kā arī izglītības un juridisko konsultāciju jomas.

Delegācijai paredzēta tikšanās ar apgabala gubernatoru Georgiju Boosu un ministriem. Uzņēmēji piedalīsies Kaļiņingradas – Latvijas biznesa forumā. Uzņēmēju vizītes mērķis ir veicināt savstarpējos kontaktus, meklēt jaunas sadarbības un preču noieta iespējas.

Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kanceleja Kaļiņingradā sāka izsniegt vīzas 2006. gada 15.decembrī. Kancelejā sniedz arī konsulāro palīdzību Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ar šā gada 15.decembri sāks izsniegt vīzas Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kancelejā Kaļiņingradā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija. Latvija iesniedza lūgumu atvērt kanceleju Kaļiņingradā 2001.gada martā, tomēr Latvijas izvēlētās telpas Krievija apstiprināja tikai pērn.

Kancelejā tiks sniegta arī konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Kancelejas Kaļiņingradā darbības sākšanai ir liela nozīme gan ekonomisko un kultūras sakaru attīstībai ar šo Krievijas reģionu, gan Latvijas pozitīvā tēla stiprināšanā, norāda Ārlietu ministrija.

Līdz šim Krievijas iedzīvotājiem, lai saņemtu Latvijas ieceļošanas vīzas bija jādodas uz Latvijas vēstniecībām Viļņā un Maskavā, konsulārajām pārstāvniecībām Sanktpēterburgā un Pleskavā.

Kanceleja Kaļiņingradā atrodas Engelsa ielā 52, T.: + (7) 401 270 67 55.

Ar šā gada 15.decembri sāk izsniegt vīzas Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Kancelejā Kaļiņingradā. Kancelejā tiks sniegta arī konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Kancelejas Kaļiņingradā darbības sākšanai ir liela nozīme gan ekonomisko un kultūras sakaru attīstībai ar šo Krievijas reģionu, gan Latvijas pozitīvā tēla stiprināšanā.

Latvija iesniedza lūgumu atvērt kanceleju Kaļiņingradā 2001.gada martā, tomēr Latvijas izvēlētās telpas Krievija apstiprināja tikai pērn. Līdz šim Krievijas iedzīvotājiem, lai saņemtu Latvijas ieceļošanas vīzas bija jādodas uz Latvijas vēstniecībām Viļņā un Maskavā, konsulārajām pārstāvniecībām Sanktpēterburgā un Pleskavā.

Kanceleja Kaļiņingradā atrodas Engelsa ielā 52, T.: + (7) 401 270 67 55.

ASV ir maz pilsētu, kuras pēc pasaules finanšu krīzes ir kļuvušas par ekonomiskās katastrofas zonu, raksta The Economic Collapse, kā piemēru minot Detroitu. Taču ir viena pilsēta, kuras problēmas ir vēl nopietnākas, un tā ir Lasvegasa.

Portāls norāda, ka brīdī, kad ASV skāra nekustamā īpašuma krīze, kas vēlāk pārauga finanšu krīzē kā rezultātā bankrotēja viena firma pēc otras, grēka pilsēta Lasvegasa dzīvoja tālāk «asti kuldama». Taču tagad amerikāņi ir atskārtuši, ka azartspēles krīzes laikā ir jāatliek malā un Nevadas štata pilsēta beidzot tā pa īstam saskaras ar pasaules finanšu krīzes sekām.

Kazino, restorānu, viesnīcu un citu izklaides uzņēmumu ieņēmumi un apmeklētāju skaits sāka ievērojami samazināties kā rezultātā to saimnieki sāka atbrīvoties no darbiniekiem. Šobrīd ir uzstādīts jauns bezdarba līmeņa rekords Lasvegasā - 14,2%, taču kā norāda portāls reālais bezdarbu līmenis ir ievērojami lielāks.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

No šī gada 14. februāra līdz 16.februārim pārstāvji no 29 Latvijas finanšu, celtniecības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, vieglās rūpniecības, konsultāciju u.c. nozaru uzņēmumiem viesosies Kaļiņingradā, lai piedalītos Latvijas un Kaļiņingradas uzņēmēju biznesa forumā un tiktos ar apgabala amatpersonām, Db.lv informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Ceturtdien, 15.februārī Kaļiņingradā Latvijas uzņēmēji tiksies ar Kaļiņingradas apgabala gubernatoru un ministriem un piedalīsies biznesa forumā. Pēc pasākuma notiks uzņēmēju divpusējās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Forumā Kaļiņingradas un Latvijas uzņēmējiem būs iespēja iepazīties ar abu valstu piedāvātajām sadarbības iespējām. Darba programma un biznesa kontakti Latvijas uzņēmējiem nodrošināti sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Krievijā, Kaļiņingradas apgabala valdību un Kaļiņingradas tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Vizītes norises laikā tiks atklāts arī Latvijas Republikas konsulāts Kaļiņingradā, kam par godu ceturtdien notiks pieņemšana.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Satraukumu un apmulsumu Lietuvā izraisījušas ziņas par Maskavas plāniem Kaļiņingradā būvēt divus kodolreaktorus. Atgādinām, ka arī Lietuva vēlas panākt sava kodolreaktora būvniecību, ziņo Baltictimes.com.

Kodolenerģijas aģentūras Rosatom vadītājs Sergejs Kirijenko šī gada 16. aprīlī paziņojis par divu kodolreaktoru būvniecību Kaļiņingradā. Abu reaktoru kopējā kapacitāte plānota 2 300 megavati. Saistībā reaktoru būvniecību jau parakstīta vienošanās ar Kaļiņingradas mēru Georgiju Būsu.

Kaļiņingrada projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts 2015. gads. Tā kā šis projekts nav iekļauts Krievijas spēkstaciju projektos, pastāv iespēja, ka šis projekts ir kāda politiska spekulācija.

Lietuva uzskata, ka Kaļiņingradas projekts varētu padarīt mazāku Lietuvā plānotā kodolreaktora peļņu.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Krievijas Aizsardzības ministrija modernizēs divas militārās lidostas Kaļiņingradā, pavēstījis Krievijas Baltijas jūras kara flotes komandieris viceadmirālis Viktors Čirkovs.

«Mēs plānojam pagarināt Čkalovskas lidostas skrejceļu par 3500 metriem, lai varētu uzņemt jebkāda veida lidmašīnas, ieskaitot Boeing un Airbus,» sacīja V. Čirkovs. Skrejceļa rekonstrukcija ilgs aptuveni divus gadus, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija plāno atjaunot pamestu padomju laika hidroplānu lidostu Kuršu kāpās. V. Čirkovs pastāstīja, ka Baltijas flotei līdz 2013. gada martam būs četras amfībijas tipa lidmašīnas, kuras tiks izmantotas izlūkošanai, kā arī meklēšanas un glābšanas uzdevumiem.

Aģentūra norāda, ka pēdējos gados Kaļiņingradas, kas robežojas ar NATO valstīm Poliju un Lietuvu, nozīme pieaugusi. Jau vēstīts, ka Krievija iepriekš paziņoja, ka Kaļiņingradā tiks izvietoti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Cramo Group atsakās no darbības Latvijā un Kaļiņingradā, savu uzņēmumu SIA Cramo un Cramo Kaliningrad OOO akciju kapitālu pārdodot AS Storent Investments.

Šis darījums aptver visus uzņēmumu aktīvus un pasīvus, un tika noslēgts 2017. gada 1. augustā. Cramo līdzšinējie darbinieki – kopskaitā 43, turpinās darbu uzņēmumā.

Pašlaik aprīkojuma nomas segmenta ietvaros Cramo ir septiņi nomas punkti Latvijā un Kaļiņingradā. Tāpat arī Cramo uzņēmējdarbības apjomi moduļu telpu nomas tirgus daļā Latvijā ir nelieli.

Darījums pozitīvi ietekmēs Cramo Group trešā ceturkšņa darbības rezultātus, kuru apjoms ir apmēram 1,8 miljoni eiro. Savukārt gadu iepriekš – 2016. gadā, pārdošanas apgrozījums Latvijā un Kaļiņingradā bija 6,3 miljoni eiro, bet EBITA tas bija -0,8 miljoni eiro.

Cramo ir otrais lielākais nomas pakalpojumu uzņēmums Eiropā, kas specializējas celtniecības iekārtu un tehnikas nomā un ar to saistītajos pakalpojumos, kā arī moduļu telpu nomā. Cramo ir aptuveni 324 nomas punkti 15 valstīs. Cramo grupā ir aptuveni 2 600 darbinieku, un tās konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 712 miljonus EUR. Cramo akcijas ir kotētas Nasdaq Helsinki Ltd. biržā.

Aizliegt azartspēles Latvijā ir iespējams, taču izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne nedomā, ka tas būtu pareizs lēmums.

Viņa intervijā Neatkarīgajai norāda, ka vienmēr būs cilvēki, kas gribēs spēlēt, sajust adrenalīnu, tāpēc meklēs iespējas to darīt, un vienmēr būs cilvēki, kas viņiem piedāvās šīs iespējas.

«Mūsu uzdevums būs gādāt, lai azartspēļu biznesā viss notiek godīgi un caurredzami. Valstij savukārt jābrīdina spēlētāji par iespējamo atkarības iestāšanos: visās spēļu vietās, arī TV Zelta drudzī, jābūt skaidri saskatāmiem uzrakstiem, kas par to atgādina,» uzsver S.Birne.

Ja slēgtu azartspēļu biznesu, ka tas eksistētu nelegālā formā. Tad valsts nevarētu to kontrolēt un iekasēt nodokļus, savukārt cilvēki nevarētu gaidīt palīdzību no valsts.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

«Pagājušajā gadā IKEA izvēlējās Viļņu kā sava pirmā atsevišķā veikala vietu Baltijā. Ko mēs viņiem piedāvājām? Mēs piedāvājām, ka visus vajadzīgos dokumentus un atļaujas viņiem nokārtosim visīsākajā laikā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis Viļņas mērs Artūrs Zoks.

«Ar vismazākajām birokrātiskajām problēmām un speciālu apkalpošanu. Mēs to saucam par biznesa klasi biznesam. Kad atnāk pie mums uz pašvaldību investors, mēs viņam piešķiram atsevišķu personu, konsultantu, kurš kļūst par viņa oficiālo lobistu mūsu sistēmas iekšpusē. Lai viņš varētu atvērt durvis tad, kad tas nepieciešams, nevis pēc procedūras,» skaidrojis pilsētas mērs.

Uz Dienas mudinājumu: «Pārlieciniet mani [kā investoru], kāpēc man labāk iet uz Viļņu, nevis Rīgu?» A. Zoks atbildējis: «Nu varbūt nav tā īsti smuki... bet, lai iet. Investorus mēs varam pārliecināt ļoti ātri. Vienkārši ir jāpaskatās apkārt. Ja mēs paskatāmies 300 kilometru rādiusā ap Viļņu, tad šajā riņķī dzīvo sešpadsmit miljonu iedzīvotāju. Šajā rādiusā ir pat četras galvaspilsētas - Viļņa, Minska, Kaļiņingrada un Rīga. Ja šajā pašā rādiusā apskatāmies ap Rīgu, tas būs uz pusi mazāk - tikai kādi septiņi ar pusi miljoni iedzīvotāju. No Viļņas jūs varat izvēlēties dažādas ostas savām precēm - caur Rīgu, caur Liepāju, caur Klaipēdu. Viļņa šobrīd ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotāju skaits ir stabils un pat pieaugošs. Bet Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās. Pilsēta ir liela pēc platības, dzīves kvalitāte laba. Mums ir salīdzinoši vienkāršas procedūras, un tāpēc mēs spējam investīcijas apkalpot pietiekami ātri.

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē Covid-19 un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju.

Pagājušajā gadā žāvētu augļu un riekstu tirgotāja SIA Alis Co apgrozījums samazinājies par 10,98%, līdz 8,227 miljoniem latu, savukārt peļņa bijusi teju trīs reižu mazāka, sarūkot līdz 79,5 tūkstošiem latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka finanšu rādītāju kritumu ietekmējis apgrozījuma samazinājums par 66% eksporta klientu segmentā.

Salīdzinot SIA Alis Co sasniegtos ekonomiskos rādītājus ar iepriekš nospraustajiem plāniem un Latvijas ekonomisko situāciju, uzņēmuma vadība pērnā gada sasniegto rezultātu novērtējusi kā negatīvu.

Kā pozitīvu faktu kompānijas pārstāvji min to, ka pērn SIA Alis Co izdevies dubultot pārdošanas apjomus tādos lielākajos Latvijas tīklos kā Rimi un SIA Iepirkumu grupa, kā arī uzlabot pārdošanas rādītājus IKI, Elvi un Stockmann veikalos. Uzņēmums arī uzsācis sadarbību ar jaunu vairumtirdzniecības kompāniju Kaļiņingradā, kas turpmāk ļaus SIA Alis Co palielināt tirgus daļu šajā reģionā.

Austrumu kaimiņi veido jaunu enerģētisko loku un stiprina Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību

Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un aktīvi strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku un Kaļiņingradas apgabalā būvē termoelektrostacijas (TEC). Kā ziņo Krievijas mediji, marta sākumā Kaļiņingradā darbu sāka divas stacijas, kurām tuvākajā laikā pievienosies vēl divas, AS Augstsprieguma tīkls (AST) Krievijas rīcībā draudus nesaskata.

Kaimiņi ir informēti par Baltijas valstu ieceri atvienoties no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu, tāpēc jaunu elektrostaciju būvniecība Kaļiņingradā no viņu puses ir loģisks solis, skaidro AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Esošā divu 450 MW bloku elektrostacija ir pārāk neelastīga, lai regulētu Kaļiņingradas apgabala balansu,» pauž V. Boks, uzsverot, ka šobrīd nav nekādu signālu, ka infrastruktūras attīstīšana kaimiņos varētu apdraudēt Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu. Citās domās gan ir Lietuvas elektropārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Daivis Virbicks. Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā viņš norādīja, ka papildu ģenerācija Kaļiņingradas apgabalam tehniski ļaus kļūt pietiekami neatkarīgam, lai atslēgtos no Baltijas valstu tīkla.