Eksperti

Kam jābūt uzņēmumu padomes dienaskārtībā šogad?

Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Te svarīgi būtu pielietot “scenāriju pieeju”, proti, modelēt, kā attīstītos uzņēmuma darbība pie dažādiem ģeopolitiskiem pavērsieniem – vai esam tam gatavi?

2. Pārdomāt kapitāla pielietojumu ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Šajā punktā jāņem vērā, ka uzņēmumu attīstība neizbēgami ir saistāma ar pasauli, kas virzīsies uz klimatam neitrālu rīcību un politiku. Padomēm būtu jājautā, vai uzņēmumam ir atbilstošas ilgtspējas ambīcijas un vai tā investīcijas atbalsta šo ilgtspējas kursu. Te jāuzsver, ka laiks iet – pēc pieciem gadiem par šo domāt var būt par vēlu.

Šeit svarīgs jautājums ir interešu salāgošana starp dažādām uzņēmumam svarīgām auditorijām – piemēram, vai akcionāri atbalsta valdi kapitāla ieguldījumu jautājumos? Vai to saprot un atbalsta darbinieki?

3. Ieviest ilgtspējas transformāciju un ziņošanas prakses par vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) jautājumiem. Šajā punktā būtu jājautā, vai mūsu uzņēmumam ir pietiekama izpratne par ESG stratēģiju, mērījumiem un ziņošanu? Jāņem vērā, ka dažādi ESG rīcības reitingi kļūs arvien izplatītāki un arvien vairāk uzņēmumiem būs ziņošanas pienākums par paveikto ESG jomā.

Te kritisks uzdevums ir ne tikai vienkārši iemācīties ziņot par ESG stratēģiju, bet atrast veidu, kā radīt jaunu biznesa vērtību, īstenojot savu ESG rīcības plānu.

4. Ieviest inovāciju un tehnoloģiju transformāciju. Mūsu pētījumi rāda, ka uzņēmumi visā pasaulē salīdzinājumā ar 2020. gadu par aptuveni 65% ir palielinājuši investīcijas digitālās transformācijas virzienā. Padomēm būtu jājautā, kur esam mēs digitālās transformācijas jomā, jo konkurenti visdrīzāk nesnauž.

Te kritisks ir jautājums, vai mēs ieguldām pareizajās tehnoloģijās pareizajā laikā? Tāpat jāņem vērā, ka digitālā transformācija nes līdzi ne tikai iespējas, bet arī riskus – vai mēs tiekam galā ar datu drošību un citiem IT apdraudējumiem?

5. Veidot uz nākotni orientētu darba devēja tēlu. Tā vien šķiet, ka talantīgu darbinieku pietrūkst visiem un kļūst īpaši svarīgi veidot kultūru un vidi, kas atbilst jaunas paaudzes darbinieku vērtībām. Mūsu pētījumi rāda, ka gandrīz puse (43%) darbinieku pasaulē domā par darba maiņu tuvākā gada laikā. Ne visi, protams, patiesi meklēs jaunu karjeru, taču jāatceras, ka cilvēku piesaiste konkrētai darba vietai kļūst trauslāka. Padomei būtu jājautā – vai mēs izdarām visu, lai cilvēki gribētu strādāt mūsu uzņēmumā? Vai mēs spējam piesaistīt jauniešus?

Šeit kritisks jautājums ir par kompetencēm – vai mēs saprotam, kādas kompetences ir vajadzīgas šobrīd un kādas būs nepieciešamas rīt? Kā to ietekmēs mākslīgais intelekts un automatizācija?

Kopumā jāatzīmē, ka padomju un valžu dienaskārtība, protams, atrodas pastāvīgā evolūcijā un katram uzņēmumam būs savādāks prioritāšu svars. Taču visiem svarīga ir spēja bezkaislīgi novērtēt uzņēmuma pozīciju tirgū un tam parasti ir vajadzīga distance no ikdienas notikumiem, pieredze un pastāvīga savu zināšanu pilnveide, tostarp pašu padomes locekļu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY ir ieviesis savu mākslīgā intelekta jeb AI daudzfunkcionālu platformu, kas ietver arī ģeneratīvo valodas modeli EYQ un dažādus datu risinājums, kas palīdzēs EY darbiniekiem un klientiem arvien plašāk savā darbībā ieviest mākslīgā intelekta iespējas.

EY mākslīgā intelekta modeļa izveidē ir investēti 1.4 miljardi ASV dolāru un tas tika veidots pusotru gadu. EY mākslīgā intelekta risinājumu iespējas uzņēmuma partneriem un darbiniekiem būs pieejamas visā pasaulē, proti, arī Latvijā un Baltijā.

“Mākslīgais intelekts ir viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiju attīstības pavērsieniem, kas kardināli mainīs uzņēmumu un institūciju darbu un faktiski visas sabiedrības dzīvi. Tādēļ ir kritiski svarīgi laicīgi saprast mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas un likt tās lietā, lai radītu vērtību mūsu ekonomikai un cilvēkiem. EY mākslīgā intelekta risinājumi fokusēsies uz diviem virzieniem – mūsu profesionāļu komandu kompetenču celšanu un mūsu klientu darbības uzlabošanu un piemērošanu jaunajām iespējām,” saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru