Citas ziņas

Kampars kļuvis par ilglaicīgāko ekonomikas ministru

Madara Fridrihsone, 15.09.2011

Jaunākais izdevums

Pašreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) nule kā kļuvis par ilglaicīgāko ekonomikas ministru atjaunotās Latvijas vēsturē, liecina ceturtdien veiktais Ekonomikas ministrijas ieraksts mikroblogošanas vietnē twitter.

Jāatgādina gan, ka šogad A. Kampars, kurš ekonomikas ministra amatu ieņem kopš 2009. gada marta, kad tika apstiprināta pirmā Valda Dombrovska valdība, Saeimas ārkārtas vēlēšanās gan nekandidē.

Vienotība lēmums neiekļaut A. Kamparu kandidātu sarakstā tiek skaidrots ar ministra popularitātes sarukumu, ko izraisīja gan šogad gaismā nākušās neskaidrības par A. Kampara ienākumu avotiem, gan paziņojumi sakarā nacionālo aviokompāniju airBaltic, gan elektroenerģijas tarifu kāpums.

A. Kampars politikā ienāca līdz ar Einaru Repši un viņa dibināto Jauno laiku 2002. gadā. Viņš ir viens no retajiem politiķiem, kam izdevies tikt atkārtoti apstiprinātam ekonomikas ministra amatā – savulaik tas izdevās arī Jurim Lujānam no Latvijas Pirmās partijas, kas ekonomikas ministra amatu ieņēma gan Einara Repšes, gan Induļa Emša (ZZS) valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampars pievērsīsies uzņēmējdarbībai; paliks Vienotībā

Nozare.lv, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kampars: mainīju ekonomikas struktūru no patēriņa uz ražošanu un eksportu

, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Kampars kļuvis par ķīniešu biedrības vadītāju

Līva Melbārzde, 06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam ekonomikas ministram, patlaban Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam (V) nav izdevies pārdot savu uzņēmumu SIA Ronis un nāksies atdot investoram ieguldītos 35 000 latu, liecina Kampara valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus.

Deklarācijās sadaļā, kurā jānorāda parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Kampars minējis parādu 35 000 latu apmērā.

Kampars norādījis, ka parāds «ir pret fizisku personu, kas, izmantojot kapitāldaļu pārdevuma līgumā noteiktās tiesības, ir atteicies no SIA Ronis kapitāla daļu pirkšanas. Saskaņā ar kapitāldaļu pārdevuma līguma noteikumiem viņam ir atgriežama iemaksāta drošības nauda 35 000 latu apmērā.»

Pagājušā gada oktobrī Kampars norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kampars rīt gatavojas atklāt kārtis par LNG termināli

Līva Melbārzde, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi no Latvenergo saņemto pētījumu, rīt ekonomikas ministrs gatavojas paziņot termināļa būvniecības vietu un citus ar šo projektu saistītos aspektus.

Par to Db.lv informēja ekonomikas ministra Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa. Par laiku un formu, kādā Kampars šo informāciju varētu paziņot, pašlaik vēl precīzas informācijas nav.

DB jau rakstīja, ka iepriekš Artis Kampars sacījis, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim vispiemērotākā vieta varētu būt Rīga, un sūdzējās par politisko spiedienu no Aivara Lemberga puses, kas šo termināli iecerējis būvēt Ventspilī. Tomēr arī Rīga kā LNG būvniecības vieta nav vērtējama viennozīmīgi, jo te šo projektu Rīgas ostā iecerējis īstenot Itera Latvija šefs Juris Savickis. Kampars iepriekš norādījis, ka šo termināli nedrīkstētu atdot ar Gazprom saistītām kompānijām, lai nodrošinātu to, ka tas kalpo tiešām dabasgāzes piegāžu diversifikācijai. Savukārt intervijā Sestdienai A. Kampars stāsta par spiedienu LNG projekta sakarā arī no Jura Saviska puses, minot, ka «Savicka ietekme ir nepārvērtējama, šobrīd tā neapšaubāmi ir lielāka par Aināra Šlesera ietekmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kampars: glābu airBaltic valsts daļu pārņemšanu

Līva Melbārzde, 07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pusotra gada laikā bija absolūti skaidrs, ka tie cilvēki, kuriem slēpti piederēja airBaltic, bija izdomājuši, kā no valsts pārņemt visas lidsabiedrības akcijas un pēc tam tās pārdot,»

DB stāstīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka airBaltic bija redzamas visas tās shēmas, kas valstī, privatizējot dažādus uzņēmumus, bija realizētas pirms tam: «Modelis atstrādāts, nāk ofšora kompānija, notiek pārformēšana, bet parāds tiek kapitalizēts un valsts paliek mazākumā». Tikmēr airBaltic radītā negatīvā slava, kas krietni pārsniegusi Latvijas robežas, liks kompānijai no tās ciest vēl vismaz pāris gadus, to intervijā Vācijas- Baltijas tirdzniecības kamerai atzinis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

DB jau rakstīja, ka bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara pērnā gada vasaras sākumā izteiktie publiskie paziņojumi par airBaltic iespējami tuvo maksātnespēju radīja lielu ažiotāžu, kas, pateicoties airBaltic akcionāru strīdam, turpinājās vēl vairākus mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Politiskie centieni noskaidrot, kurš valstī ir pats stiprākais

Dienas Bizness, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavošanās kārtējām Saeimas vēlēšanām šoreiz sākās agri – vairāk nekā gadu pirms gaidāmās došanās pie urnām. Par to liecināja gan dažādi paziņojumi un ultimāti, gan demisiju veikšanas un to pieprasīšana. Īsi sakot, jau zināmu laiku valsts politiskā dzīve vairāk līdzinās balagānam.

Tomēr, domājams, neviens tā īsti negaidīja, ka šajās partiju spēlēs iesaistīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Visus gadus kopš Latvijas valsts atjaunošanas prezidenta loma politiskajos procesos ir bijusi visai pasīva – priekšvēlēšanu periodā būt iespējami neitrālākam, pozēt fotogrāfiem, metot urnā vēlēšanu biļetenu, un skaļi nosaukt to prejera amata kandidātu, par kuru jau iepriekš vienojušies partiju līderi. Izņēmums gan ir bijis Valdis Zatlers, kurš, jūtot, ka vairs viņu prezidenta amatā neievēlēs, rosināja Saeimas atlaišanu, lai pats turpinātu karjeru kā parlamenta deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 25. oktobra rītā

Dienas Bizness, 25.10.2013

Simulators ar fantoma galvu Rīgas Stradiņa universitātē, kur atklāta viena no modernākajām stomatoloģijas preklīnikām Baltijā un Ziemeļeiropā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Ar Eiro izstādes atklāšanu tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Informatīvajā kampaņā galvenā uzmanība tiks pievērsta naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien skatīs nacionālās lidsabiedrības airBaltic prasību pret maksātnespējīgo SIA AB Jet (iepriekš KD Jet), lai tiktu atzītas aviokompānijas kreditora prasījuma tiesības aptuveni divu miljonu latu apmērā, kas izriet no abu starpā noslēgtajiem rezervju daļu pirkšanas līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas premjers kļūs par visilgāk amatā esošo ES valdības vadītāju

Dienas Bizness, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips drīzumā varētu kļūt par amatā ilgāk esošo valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo drīzumā amatu zaudēs līdzšinējais rekordists Luksemburgas premjers un bijušais Eiropgrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Luksemburgas premjers šajā amatā atradies jau 18 gadus. Tomēr pēc Luksemburgā notikušajām vēlēšanām oktobra sākumā, jaunās valdības veidošana uzticēta Liberālās partijas līderim Ksavjē Betelam (Xavier Bettel).

Ž. Klods Junkers izcēlies ne tikai ar savas politiskās karjeras ilgmūžību, bet arī bijis dedzīgs Eiropas vienotās valūtas aizstāvis un spējis nogludināt diplomātiskās nesaskaņas starp Vāciju un Franciju.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips savu amatu ieņem jau kopš 2005. gada 13. aprīļa. Sākotnēji, līdz 2007. gadam viņš vadīja Reformu Parijas, Centra Partijas un Tautas Savienības izveidoto koalīciju, pēc tam, līdz 2009. gadam – Reformu Partijas, apvienības Pro Patria un Res Publica (PRU) un Sociāldemokrātu valdību, bet kopš 2009. gada Igaunijas valdošo koalīciju veido Reformu Partija un PRU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksministrs Artis Kampars iesaistījies auto akumulatoru ražošanas biznesā.

Kā liecina Lursoft dati, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara vadītais SIA Elgenius kļuvis par 30 % īpašnieku nule kā dibinātajai SIA Westa Nordic, pārējie 30 % pieder Britu Virdžīnu salās reģistrētajai Gektor Produkctions Ltd, bet atlikušie 40 % - Kiprā reģistrētajai Kedvento Trading Ltd. Westa Nordic parakstītais pamatkapitāls ir 35 tūkstoši Ls, bet apmaksātais – uz pusi mazāks. Westa Nordic padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Artis Kampars, bet padomes locekļi būs Ukrainas pilsoņi Vasyl Pidlubnyi un Andriy Shmatko.

Sarunā ar DB eksministrs atklāj, ka Westa Nordic ir meitasuzņēmums lielai Ukrainas kompānijai un tas izveidots, lai attīstītu akumulatoru ražošanu Tukumā. Sākotnēji akumulatori šeit tiks komplektēti, bet vēlāk jau izveidota ražošana. Ražotnes izveidei piesaistītas Ukrainas investīcijas. Pirmajā kārtā paredzamās investīcijas ir ap 300 – 500 tūkstoši eiro. Šobrīd jau ir apstiprināts uzņēmuma biznesa modelis un tiek pētītas tehnoloģijas. A. Kampars paredz, ka ražotne Tukumā darbu varētu uzsākt līdz šā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas ministrs apmeklēs Japānu

Jānis Rancāns, 08.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kamparas laikaposmā no 11. līdz 17. jūlijam uzturēsies darba vizītē Japānā, informē Ekonomikas Ministrija.

Vizītes laikā A. Kamparam un Latvijas uzņēmēju delegācijai plānotas tikšanās ar augsta līmeņa Japānas amatpersonām, to vidū valdības un parlamenta pārstāvjiem, kā arī dažādu biznesa nozaru pārstāvjiem. A. Kampars apmekēs arī uzņēmumus Toshiba, Panasonic, Hitachi, Mitshubishi u.c.

Vizītes iniciators ir Japānas valdība, kas īsteno īpašu programmu ārējo ekonomisko attiecību veicināšanai. Programmas ietvaros uzaicinājumu apmeklēt Japānu saņēmuši 40 augsta līmeņa politiskie un biznesa līderi no dažādām pasaules valstīm, to vidū Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministru vizītē pavadīs Latvijas uzņēmēju delegācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts prezidents mudina Saeimu pilnveidot valdības darbu

LETA, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kampars: Inčukalns nebūs Gazprom privilēģija

Līva Melbārzde, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij un uzņēmuma Latvijas Gāze tiesības tās izmantošanai ir terminētas, tādēļ nav pamata bažām par jebkādām privilēģijām Latvijas gāzes tirgū Krievijas koncernam Gazprom un ar to saistītiem uzņēmumiem.»

Tā, komentējot medijos publicēto Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Partsa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. J. Parts vēstulē A. Kamparam apšaubījis galveno nosacījumu, kuru izvirza ES - jaunajam LNG terminālim jāuzlabo gāzes piegāžu drošība visām Baltijas valstīm, raksta igauņu mediji. «No Igaunijas viedokļa, Rīgā veidots LNG terminālis nepalielinās Igaunijas gāzes piegāžu drošību: mēs arvien būsim atkarīgi no pazemes gāzes krātuvēm, tāpat kā līdz šim,» norādījis Igaunijas ekonomikas ministrs.

«Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un Latvenergo uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,» uzsver A.Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārējiem baltiešiem piedāvās enerģētikas sadarbības paketi, piedāvājot atbalstu Visaginas AES realizācijā, ja LNG terminālis būs Rīgā, šodien raksta Dienas bizness.

«Jau tuvākajā laikā mēs aicināsim visus Baltijas enerģētikas ministrus pie viena galda un centīsimies ar viņiem vienoties. Mēs esam sagatavojuši savu piedāvājumu, kurā paredzam, ka baltieši solidāri sadarbosies enerģētikas projektu realizācijā- Lietuvā līdz 2020. gadam nododot ekspluatācijā Visaginas AES, Latvijā attīstot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Igaunijā attīstot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un vienojoties par kopīgu regulējumu attiecībā uz trešajām valstīm,» tā ekonomikas ministrs Artis Kampars. DB jau rakstīja, ka pašlaik katra Baltijas valsts vēlas LNG termināli būvēt pie sevis: lietuvieši Klaipēdā, igauņi Paldiskos un latvieši pēc Latvenergo pētījuma pabeigšanas ir oficiāli paziņojuši, ka labākā vieta šim terminālim ir Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Liepājas enerģija daļu uzņēmuma peļņas novirzīs mazturīgo atbalstam

LETA, 21.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Ne Itera, ne Gazprom nekad nav izrādījis interesi par LNG termināļa būvniecību

Nozare.lv, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kampars: pagājis laiks, kad uz nodokļu nemaksātājiem varēja raudzīties ar izpratni

BNS, 04.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad uz nodokļu nemaksātājiem varēja raudzīties ar izpratni, ir pagājis, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš atzina, ka krīzes laikā Latvijā uzņēmējiem bija divas izvēles – vai nu bankrotēt, nespējot īstermiņā pildīt saistības, vai arī optimizēt izmaksas, tostarp attiecībā uz nodokļiem. Kampars pauda viedokli, ka pareizāk ir ļaut krīzes laikā uzņēmējam ievilkt elpu, piemēram, atliekot nodokļu samaksu uz gadu vai diviem, jo, turpinot strādāt, uzņēmējs ir daudz vērtīgāks, nekā bankrotējot.

«Atsevišķās situācijās šāda pieeja ir izprotama un pamatota, bet pašlaik, izejot no krīzes, situācija mainās un laiks, kad ar izpratni raudzīties uz nodokļu nemaksātājiem, ir pagājis,»norādīja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru