«Pēc iepazīšanās ar Tautas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai esmu secinājis divas lietas - priekšlikumi ir deklaratīvi un bez skaidras valsts ekonomiskās attīstības vīzijas. Ir acīmredzams, ka to mērķis ir priekšvēlēšanu gaisotnē mēģināt sabiedrībai radīt mānīgu priekšstatu par ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, nevis panākt reālu progresu tautsaimniecības izaugsmē,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
«Ir acīmredzams, ka TP vēlas ielekt jau braucošā vilcienā. To apliecina fakts, ka 20 no 33 dokumentā minētajiem ierosinājumiem valdība jau šobrīd īsteno.
Mikrouzņēmumu koncepcijas sadaļa fiziskām personām ir ieviesta no šā gada 15. janvāra, pārējo daļu plānots apstiprināt līdz šā gada 1.aprīlim. Eksperti un sabiedrība jau šobrīd diskutē par nodokļu politikas pamatnostādnēm vidējam termiņam. Reformu vadības grupa turpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē.
Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieviešanas temps pēdējā gada laikā ir strauji kāpināts. Šajā ziņā esam priekšā saviem Baltijas kaimiņiem. Konceptuālu lēmumu par uzņēmumu ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem valdība pieņēmusi jau pērn septembrī. Šie ir tikai daži piemēri, bet tie nepārprotami norāda uz TP priekšlikumu sagatavotāju nekompetenci un nesekošanu līdzi valdības darbam,» skaidro ekonomikas ministrs.
Viņš norāda, ka «7 priekšlikumi ir vērtējami vairāk kā nodevas uzsāktajai priekšvēlēšanu cīņai. Par ministru personiskās atbildības palielināšanu tiek diskutēts jau gadiem, bet jāņem vērā, ka pret šo ideju būtiski iebildumi ir konstitucionālo tiesību ekspertiem. Savukārt 0% PVN likmes ieviešana recepšu medikamentiem atstātu jūtamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, tāpēc nav iespējams to realizēt, nenorādot, kur ņemt iztrūkstošos līdzekļus.
Atlikušie priekšlikumi ir diskutējami un atbalstāmi pēc būtības, lai gan arī šeit nav revolucionāri jaunu ideju. Elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespēja neapšaubāmi ir būtiska, vienīgi nav saprotams, kāpēc par šo jomu atbildīgā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kuru, starp citu, vada TP priekšsēdētāja vietnieks, kavējas ar tās ieviešanu? Valsts iestāžu pārstāvniecība pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam - viens no reģionālās reformas galvenajiem mērķiem. Atbildīgā par realizāciju valdībā – atkal RAPLM. Pašvaldību motivēšana uzņēmējdarbībai ir svarīga, tomēr iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes pārdale šim mērķim vienmēr saņēmusi asus iebildumus gan no koalīcijas partneru, gan no pašvaldību puses.»
«Visvairāk izbrīna un reizē arī sarūgtina, ka TP priekšlikumos tūlītējai rīcībai praktiski vispār netiek runāts par Latvijas produktu eksportspējas un konkurētspējas palielināšanu, kas, pēc manām domām, ir pats būtiskākais nosacījums ilgtspējīgas ekonomikas radīšanā. Nopietnas bažas vieš vēlme turpināt līdzšinējo praksi, ekonomikas attīstību balstot tikai uz nenopelnītas naudas apgrozījuma pieaugumu iekšējā tirgū, tādējādi radot priekšnosacījumus kārtējam burbulim ekonomikā.
Ļoti pretrunīga ir vēlme jau 2014. gada budžetu veidot ar pārpalikumu. Ko šāda priekšlikuma īstenošana nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem? Būtisku pensiju, sociālo pabalstu, skolotāju un policistu algu mazināšanu, veselības aprūpes un drošības izdevumu apcirpšanu. Šāda populistiska, nepamatota ekvilibristika ar skaitļiem, termiņiem un skaļiem lozungiem ir ļoti bezatbildīga rīcība no TP puses. Valdība šobrīd izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu plāno ļoti atbildīgi. Tāpat nav saprotams, kāpēc eiro ieviešana 2014. gadā TP vadītājam nešķiet svarīga, ņemot vērā pēdējā gada laikā pieredzēto nestabilitāti finanšu tirgos saistībā ar spekulācijām par lata stabilitāti. Rezumējot vērtējumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, ir jāsecina, ka jau atkārtoti ir apstiprinājies, ka TP joprojām neko jaunu nav gatava piedāvāt,» norāda A. Kampars.
Sekojiet ziņām