Citas ziņas

Kanāda un Polija uz Latviju, iespējams, nosūtīs bruņumašīnas un tankus

LETA, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Tie jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni mūsu valstī. ASV spēki nereti rotācijas kārtībā nodrošina arī smagās bruņutehnikas klātbūtni. Tāpat ASV uz Latviju iepriekš bija atvedušas arī helikopterus, un, kā AM paspārnē izdotajam žurnālam Tēvijas Sargs atzinis ASV armijas Eiropā komandieris Frederiks Bens Hodžs, kurš nesen viesojās vizītē Latvijā, ASV plānojot arī nākotnē šeit uzglabāt savu munīciju, savukārt Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē arī nākotnē tiks izvietoti ASV helikopteri.

Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegradas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizēta vienība. To nesen Slovākijas bruņoto spēku komandieris Milans Maksims apliecinājis savam Latvijas kolēģim Raimondam Graubem.

Jau ziņots, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri, nesen Ādažu bāzē žurnālistiem pastāstīja Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss. Plānots, ka karavīri sāks ierasties nākamgad pavasarī, ap maiju, un izvietoties plāno līdz agram rudenim.

Pārējās bataljona veidošanā iesaistītās valstis pašas varēs izlemt, cik karavīru sūtīt uz Latviju. Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas uzņēmums gatavo vēl vienu Leopard tanku partiju eksportam uz Ukrainu

LETA/DPA, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmums "Rheinmetall" gatavo vēl vienu "Leopard" tanku partiju eksportam uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem nozarē, vēstīja laikraksts "Handelsblatt".

Šim nolūkam uzņēmums ir iegādājies 50 vecāka tipa "Leopard" tankus no Beļģijas kompānijas "OIP Land Systems", ziņoja laikraksts.

"OIP Land Systems" vadītājs britu laikrakstam "The Guardian" atklāja, ka kompānija pārdevusi gandrīz 50 tankus citai Eiropas valstij, bet neatklāja, kurai tieši. Viņš piebilda, ka var paiet līdz pusgadam, līdz tanki nonāks Ukrainas kaujas laukos.

"Handelsblatt" ziņoja, ka "Rheinmetall" aprīkos tankus kara vajadzībām, norādot, ka Ukrainai galu galā varētu tikt piegādāti 30 no 50 tankiem.

"Leopard 1" ir priekštecis "Leopard 2" tankiem, ko pašlaik izmanto Vācijas armija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļauts smagais bruņojums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Patria militārās rūpniecības tīklā iesaistīto Latvijas uzņēmumu skaits pieaug

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patria Hamēnlinnas (Hämeenlinna) ražotnēs ir sākta SIA SFM Latvia metinātāju apmācība, kas pēcāk atgriezīsies Latvijā un piedalīsies transportlīdzekļu ražošanas procesā SFM Latvia, apmācot citus darbiniekus, kas iesaistīti transportlīdzekļa vietējā ražošanā, un pārraugot to darbu.

Pašlaik tiek plānots, ka SFM Latvia ražos noteiktas daļas bruņutransportieriem, piemēram, šasijas daļas un lūkas.

“Mēs esam izpildījuši mājasdarbus un ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai piedalītos Patria militārās rūpniecības klasterī. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra, tāpēc papildu ieguldījumi nebija nepieciešami. Tomēr, sākoties bruņumašīnu programmas Patria 6X6 aktīvai ražošanas fāzei, mums būs jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai turpinātu citus uzņēmuma jau esošos projektus. Bruņumašīnas ražošanā izmantotajos materiālos un produktu specifikācijās ir ievērojamas atšķirības no citiem projektiem, nepieciešama īpaša sertifikācija. Tāpēc mēs vēlamies no Somijas partneriem apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas mums būs jaunas, jo uzskatām, ka tas pievienos vērtību ražošanas procesam. Mēs redzam ilgtermiņa ieguvumus mūsu uzņēmumam, kad iesaistīsimies šajā kopīgajā 6x6 transportlīdzekļa attīstības projektā,” saka Nauris Jansons, SFM Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz valdības piekāpšanos, Francijas lauksaimnieku organizācijas paziņojušas, ka, sākot ar pirmdienas pēcpusdienu, uz nenoteiktu laiku bloķēs Parīzi.

Jauno zemnieku apvienība "Jeunes Agricultueurs" un reģionālo lauksaimnieku arodbiedrību jumta organizācija FNSEA, kas pārstāv lielāko daļu Francijas zemkopju, pavēstījušas, ka galvaspilsētas blokāde sāksies plkst.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika), apturot satiksmi uz visiem svarīgākajiem ceļiem, kuri ved uz Parīzi.

Cita starpā Lo un Garonnas departamenta zemnieki plāno bloķēt aptuveni 13 kilometrus uz dienvidiem no Parīzes esošo Runžī, kur atrodas milzīgs vairumtirdzniecības tirgus, kas apgādā galvaspilsētu.

Tikmēr policija gatavojas novērst Parīzes blokādi. Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns svētdienas vakarā pavēstījis, ka kopumā mobilizēti 15 000 kārtības sargu, kuru rīcībā būs arī bruņumašīnas un helikopteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darbu uzsāks "Printful" ražošanas un piegādes centrs Kanādas pilsētā Misisogā, Toronto apkaimē. Gandrīz 3000 m2 platībā tuvāko 3 gadu laikā strādās 50 cilvēku komanda, nodrošinot apdrukas un izšūšanas pakalpojumus.

Ražotnes izveidē sākotnēji tiks investēti 1,8 miljoni eiro. Šī ir pirmā "Printful" ražotne Kanādā un septītā pasaulē. Tā strādās līdztekus ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā.

""Printful" jau ir liela klientu bāze Kanādā, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveide ir loģisks solis, lai stiprinātu pozīcijas šajā tirgū. Mēs redzam potenciālu Kanādā kļūt par vienu no nozares līderiem," stāsta "Printful" izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksāns.

Kanāda ir otrs lielākais "Printful" tirgus aiz ASV, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveidei ir būtiska nozīme, lai vēl labāk apkalpotu klientus, samazinot piegādes laiku. Kanādas centra izveidē "Printful" cieši sadarbojas ar Kanādas Investīciju piesaistes aģentūru (Invest in Canada), biznesa konsultantiem no "Toronto Global" un Latvijas vēstniecību Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Circle K biznesa centrs uzsāk darbību ASV un Kanādā

Db.lv, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijas uzņēmēji var baudīt CETA priekšrocības

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kanāda plāno atdot Vācijai piecas turbīnas, kas nepieciešamas Nord Stream darbībai

LETA--DW, 25.08.2022

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Foto: DPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iesaka Burusports un Cabo Cafe dibinātājs: Uz Kanādu pēc pūdersniega

Sagatavojusi Linda Zalāne, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogales G7 valstu samits būtu bijis mazāk haotisks, ja ASV prezidents Donalds Tramps to nebūtu apmeklējis vispār. Viņš ieradās samitā Šarlevuā, Kanādā, bet aizgāja no tā tviterī – savā iecienītajā komunikācijas kanālā ar pasauli, turklāt izdarīja to ar aizskarošiem apvainojumiem namatēvam – Kanādas premjeram Džastinam Trudo.

Seši plus viens

Paziņojis tviterī, ka ir licis ASV pārstāvjiem neparakstīt Šarlevuā samita gala komunikē, D. Tramps nosauca Dž. Trudo par lēnīgu, maigu un negodīgu. Proti, ka visa samita gaitā Kanādas premjers ir bijis retorikā maigs, bet savā noslēguma preses konferencē paziņojis, ka Kanāda tomēr ieviesīs savus tirdzniecības tarifus kā atbildi ASV noteiktajiem tērauda un alumīnija tarifiem.

Tas gan nav nekas jauns un atbilst Kanādas līdzšinējai nostājai. Iepriekš paziņojot par to Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), Kanāda un arī Eiropas Savienība savus atbildes tarifus ieviesīs no 1. jūlija.

Iepriekš Vācija un Francija lika noprast, ka varētu neparakstīt Šarlevuā samita komunikē, ja neizdosies panākt ASV piekāpšanos svarīgos politikas jautājumos, kas bez tirdzniecības ietver arī globālo klimata politiku un Irānas kodollīgumu, no kura Vašingtona nesen ir izstājusies. Iznākumā tomēr sešas no G7 dalībvalstīm – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Lielbritānija, kā arī ES, kas tehniski nav šā industriālo valstu kluba biedre, bet piedalās tā darbā – atrada kopēju valodu un gala paziņojumu ar apņemšanos stiprināt starptautiskā sadarbībā balstītu tirdzniecību parakstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Kanāda aizliedz Krievijas naftas importu, no kura gūtie ienākumi palīdzējuši atbalstīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas oligarhus, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šodien mēs paziņojam par visa jēlnaftas importa aizliegšanu no Krievijas; šī nozare ir lielā mērā devusi labumu prezidentam Putinam un viņa oligarhiem," preses konferencē sacīja Trudo.

"Lai gan Kanāda pēdējos gados ir importējusi ļoti mazus daudzumus [Krievijas naftas], šis pasākums ir spēcīgs vēstījums," viņš piebilda.

Trudo sacīja, ka Kanāda arī piegādās Ukrainai prettanku ieročus un munīciju papildus trim iepriekšējām bruņojuma piegādēm.

Kanāda ar ceturtām lielākajām naftas iegulām pasaulē ir naftas neto eksportētāja, bet pašmāju patēriņam importē ievērojamus naftas daudzumus no tādām valstīm kā ASV un Saūda Arābijas, un līdz šim - arī no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru