Racionāli lietojot bankas kapitālu un kredītu portfeli, pašreizējos apstākļos Parex banka var arī pelnīt. Tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda viens no bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijs Kargins.

Otrs lielākais bankas bijušais īpašnieks Viktors Krasovickis intervijā arī atzina, ka ir bijuši „neveikli izteikumi”, kad arī no valdības puses runāja par iespējamo Parex bankrotu. Viņš gan atzina, ka jutis valdības vēlmi palīdzēt.

“Redziet, mūsu lūgums valdībai bija palīdzības lūgums. Mēs nebijām domājuši nedz par akciju atdošanu, nedz nacionalizāciju. Spriedām, ka mums izpalīdzēs, un pēc tam aizņēmumu, uz kājām atkal nostājušies, valstij atdosim. Tā nauda, ko mums piedāvāja, bija kredīts ar gandrīz 25 procentiem gadā,” intervijā avīzei stāstīja V. Kargins.

"Tagad manai meitiņai ir divreiz vairāk tēta, bet trīsreiz mazāk naudas," komentējot pēdējo mēnešu notikumu ietekmi uz privāto dzīvi, sacīja V. Kargins.

"Kādreiz man šķita, ka vajadzētu iet politikā, un es to izmēģināju. Tagad vairs man tādu ilūziju nav – politikā es nepiedalīšos," intervijā Latvijas Avīzei norāda Parex bankas prezidents Valērijs Kargins.

"Es gribu noraidīt visas baumas arī par jebkāda veida finansiālu līdzdalību politiskajām partijām un jaunveidojamām politiskajām organizācijām,” uzsver V. Kargins.

V. Kargins ir pārliecināts, ka politika kā biznesa laiks ir pagājis. “Interesanti, ka pēdējos desmit gados vadošo uzņēmēju sejas par divām trešdaļām mainījušās, bet politikā gan ir daudz nemainīgu seju. Es nekādi nevaru saprast, kā var izveidot jaunu partiju vienīgi no veciem politiķiem?” izbrīnīts ir V.Kargins.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

AS Parex banka īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pēc viņu īpašumā esošo bankas akciju nonākšanas valsts īpašumā vairs tās nevarēs atpirkt, apstiprināja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Diāna Bērziņa. Viņa skaidroja, ka bankas akciju pārņemšanas līguma grozījumos abiem akcionāriem šādas tiesības nav vairs paredzētas.

Kā ziņots, Finansu un kapitāla tirgus komisija noteikusi Parex bankai darbības ierobežojumus.

Turpmāk bankai ir atļauts veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) bankas klientiem fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apjomā kalendārajā mēnesī. Bankai ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti šādi ierobežojumi – 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz 10) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 – 250) kalendārajā mēnesī, Db.lv informēja Parex banka Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Pērn gada nogalē vēl pirms Parex bankas pārņemšanas pie tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa vērsies Valērijs Kargins, kā nosacījumu bankas pārņemšanai izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu, raksta Neatkarīgā.

Šādu informāciju atklājis pats I. Godmanis, kurš toreizējo V. Kargina prasību esot noraidījis.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc, būdams valdības vadītājs, viņš pieļāvis situāciju, ka valsts, aizņemoties, lai glābtu Parex banku, vienlaikus saglabāja tās bijušajiem īpašniekiem iespēju ik mēnesi procentu maksājumos pelnīt aptuveni 200 000 latu, ekspremjers aizbildinājās ar juridiskiem šķēršļiem.

Likuma priekšā V. Kargins un V. Krasovickis esot tādi paši noguldītāji kā citi, kuriem pienākas procentu maksājumi, kas turklāt nepārsniedzot tirgū esošās likmes.

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Bijušais Parex bankas līdzīpašnieks un prezidents Valērijs Kargins, iespējams, gatavojas sūdzēt tiesā Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), tā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Raidījums Panorāma, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo, ka V. Karginam ar FKTK esot privāta rakstura domstarpības, kas saistītas ar viņa dēla Rema Kargina depozītnoguldījumu Parex bankā. Kad valsts pārņēma banku, tās bijušo īpašnieku ģimenes locekļu noguldījumi tika paturēti kā ķīla un noguldījumu īpašnieki saņēma tikai procentus. FKTK atzīst, ka pretenziju vēstule esot saņemta.

Karginu ģimenei kopumā bankā glabājas 63 miljoni latu.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn Parex banka nonāca nopietnās finanšu grūtībās, kā rezultātā banku pārņēma valsts.

Īsi pirms valsts īpašumā tika pārņemta a/s Parex Banka, tās lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no depozītiem Parex Bankā izņēmuši daļu sev piederošās naudas.

To šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), piebilstot, ka šis fakts viņam kļuvis zināms no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegtiem dokumentiem, kuri gan vēl ir konfidenciāli.

Šī informācija toreizējam valdības vadītājam kļuvusi zināma tikai pēc a/s Parex Banka pārņemšanas.

Viņš tomēr apšauba, vai par šo faktu V. Karginu un V. Krasovicki varēs saukt pie kriminālatbildības – a/s Parex Banka pārņemšanas līgums gan paredzot, ka par informācijas slēpšanu abiem kādreizējiem bankas vadītājiem var draudēt kriminālatbildība, taču būtībā viņus pie atbildības varot saukt tikai par nepatiesas informācijas atspoguļošanu bankas bilancē, nevis par depozītu izņemšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas mainīt procentu likmju izmaksu gan Valērija Kargina, gan Viktora Krasovicka noguldījumiem valstij piederošajā Parex bankā, kas esot dažāda veida, liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Pašlaik likmju izmaksas abiem bijušajiem Parex bankas lielākajiem akcionāriem uz īsu brīdi esot apturēta un FKTK jālemj par to, vai atstāt spēkā vai mainīt iepriekš pieņemto lēmumu attiecībā uz likmēm – par likmju samazinājumu vai neizmaksāšanu vispār.

Ja FKTK atstās lēmumu nemainītu, kad V. Kargins, visticamāk tiesāsies. Tas tāpēc, ka V. Kargins un V. Krasovickis šobrīd ir uzskatāmi par parastiem noguldītājiem, kuru intereses tiek aizskartas no FKTK vienpusējā kārtā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn Parex banka nonāca nopietnās finanšu grūtībās, kā rezultātā banku pārņēma valsts.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis un a/s Parex banka līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā Parex banka kļūs par Hipotēku bankas meitas sabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 33.83% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no Parex bankas kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz Parex bankas akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās Parex bankas akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.Latvijas galvenā problēma ir tā, ka nav naudas, cilvēkiem nav, kur ņemt naudu. Bet ASV naudu «met no helikopteriem», nauda pa pasauli pārvietojas pēc savienoto trauku principa, un kādreiz tā atnāks arī līdz Latvijai. Vispirms piepildīsies citi tirgi, tagad nauda jau aizgājusi līdz Zviedrijai, Vācijai, ar naudu piepildīsies šie tirgi, un tikai tad arī mums parādīsies benzīns, kurš kustinās ekonomiku.»

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»

Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi, maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.

Bijušā AS Parex banka līdzīpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēls Rems Kargins un vēl viens bijušais Parex bankas vadošs darbinieks aprīlī ziedojuši kopumā 19 000 latu Sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, kurā apvienojušās vairākas apvienību Saskaņas centrs veidojošās partijas.

Tieši Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija aprīlī parlamentā virzīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri, ekspertu vērtējumā bija izdevīgi Parex bankas bijušajiem īpašniekiem. Pirms nedēļas SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka bijušie akcionāri būtu pauduši savas idejas apvienības deputātiem, bet grozījumi izstrādāti un to autors ir frakcija, nevis kāds ārpus parlamenta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze liecina, ka R. Kargins Saskaņai ziedojis 9000 latu 27. aprīlī. Vēl 10 000 latu Saskaņai 26. aprīlī ziedojis Andris Riekstiņš, kurš iepriekš bija Parex bankas Maksājumu karšu daļas vadītājs, bet kopš februāra iecelts par ātro kredītu izsniegšanas firmas AS MiniCredit padomes locekli. MiniCredit valdē darbojas otrs V. Kargina dēls – Maksims Kargins.

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins būtu goda vīrs, ja atteiktos no augstajiem procentiem par noguldījumiem bankā.

Šādu viedokli viņš paudis raidījumā Viss notiek. Uz TV raidījuma jautājumu, vai V. Zatlers teiktu: «Tas ir goda vīrs, to es saprotu...», ja V. Kargins tagad atteiktos no saviem noguldījuma procentiem Parex bankā, prezidents uzsver: «Viennozīmīgi, teiktu. Tas ir paša Kargina kunga jautājums. Pat, ja viņš teiktu: samazinu savus procentus uz pusi, es teiktu – goda vīrs. Un es domāju, ka daudzi cilvēki to teiktu, jo ir jāsaprot, ka banka jau netika glābta Kargina dēļ, bet to noguldītāju dēļ, kam nauda tur iekšā.»

Prezidents raidījumā runā arī par likumīgiem, bet netaisnīgiem darījumiem un par pozitīvo, kas varētu vienot nāciju atdzimšanai.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.