Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Portāls Draugiem.lv piedāvā rādīt reklāmu tikai pēc demogrāfiskajiem rādītājiem atlasītiem lietotājiem, lietojot pay-per-click metodi.

Jaunā sistēma ļaujot demonstrēt reklāmu konkrētai auditorijai, kas atlasīta pēc noteiktiem kritērijiem - dzimums, vecums un dzīvesvieta. Tas nozīmē, kā šo reklāmu iespējams demonstrēt, piemēram, 20 -30 gadus vecām jelgavniecēm vai 18 gadīgiem cēsniekiem.

SIA Draugiem valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts par jaunu pakalpojumu stāsta: «Šis reklāmas veids sevišķi noderīgs ir tiem uzņēmumiem, kas var apkalpot salīdzinoši nelielu klientu skaitu. Piemēram, ja jums ir sieviešu frizētava vai autoserviss pilsētā N un jūs varat apkalpot 10 klientus dienā, ievietojot precīzi mērķētu reklāmu par Ls 5, to atvērs un informāciju izlasīs 100 jūsu potenciālie klienti.»

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Turpinot apgūt jaunus noieta tirgus, viens no lielākajiem graudu pārstrādātajiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks paplašinājis eksportu uz Āfriku un nosūtījis pirmo produkcijas konteineru uz Keniju. Uz šo valsti tiek eksportētas auzu pārslas, informē uzņēmumā.

Kopš pērnā gada uzņēmums mērķtiecīgi paplašina eksportu, apgūstot jaunus produkcijas noieta tirgus. Šajā laikā uzsākts eksports uz Itāliju, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu emirātiem un tagad arī uz Keniju.

«Neskaidrība ar Krievijas tirgu liek mums meklēt alternatīvus eksporta reģionus, un mums tas izdodas. Kenija ir pirmā valsts Āfrikā, uz kuru uzņēmums uzsācis eksportu. Mēs saskatām pietiekami lielu potenciālu mūsu produktiem šajā reģionā, kur kopumā ir ļoti augsts graudaugu un to produktu imports klimatisko apstākļu dēļ, kas nav piemēroti labības audzēšanai,» norāda AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Šā gada 10 mēnešos Iļģuciema kvasa ražotājs SIA Ilgezeem realizējis 5.3 milj. litru iesala dzērienu, to starp arī kvasu, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad strauji pieaudzis eksporta īpatsvars realizētājā apjomā – salīdzinājumā ar 2008.gadu tas palielinājies par aptuveni 50%.

40 % no realizētā veido eksports – galvenokārt uz Vāciju, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Pavisam nesen uzņēmums sācis eksportu arī uz Slovākiju.

Nākamajā gadā SIA Ilgezeem plāno uzsākt produkcijas eksportu uz Čehiju, Somiju, tiek domāts arī par eksportu uz Ungāriju, Bulgāriju, Rumāniju. Tāpat jau šogad ir uzsāktas sarunas par produkcijas eksportu uz Izraēlu, kur visas pārbaudes SIA Ilgezeem rūpnīca ir izturējusi un jau ir saņemts Košera sertifikāts kvasa tirdzniecībai.

R.Volfs ir pārliecināts, ka 2010.gada 10 mēnešos uzņēmums pārdos jau 7 milj. litru iesala dzērienu, no kuriem vismaz 50 % veidos eksports. Jāatzīmē, ka SIA Ilgezeem ir vienīgais uzņēmums, kas Latvijā ražo dabīgi raudzētu kvasu.

Tā kā Ķīnas tirgus Latvijas zivju konservu ražotājiem ir jauns un neapgūts, tikai pēc aptuveni diviem gadiem kļūs skaidrs, vai šis tirgus var būt alternatīva Krievijas tirgum, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Ziņa par atļauju sākt eksportu ir laba, bet jāņem vērā, ka tas mums ir pilnīgi jauns tirgus, šprotes šajā tirgū nav bijušas. Tas, kā Ķīnas tirgū veiksies konservu ražotājiem, kļūs skaidrs pēc aptuveni diviem gadiem, sacīja Šmits.

Viņš norādīja, ka sākotnējās indikācijas par Ķīnas tirgu ir labas, jautājums ir par to, vai Latvijas zivju konservu ražotāji varēs pārdot savu produkciju un vai varēs to pārdot ar peļņu.

Droši vien, ka daļa ķīniešu būs gatavi ēst šprotes, taču tirgus nišas iekarošana atšķiras gadījumā, ja sūtām tur jau ierastu produktu, vai arī piedāvājam kaut ko pilnīgi jaunu, skaidroja Šmits.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Nerūsējošā tērauda dūmvadu ražotājs RGJ vasaras beigās sāka eksportu uz Zviedriju. Pieprasījums pēc šādiem produktiem ir - saka īpašnieks Gundars Leitāns, un uzņēmums plāno paplašināties: piesaistot ES naudu, pirkt cehu, iekārtas un kāpināt ražošanas jaudu.

Uzņēmuma pirmie darbības gadi sakrita ar būvniecības straujo izaugsmi Latvijā. «Pie tāda tempa, kāds bija, attīstīties varēja, bet mēs sapratām, ka tā nebūs mūžīgi. Bija jāmeklē ārējais tirgus - tas bija skaidrs, jau dibinot,» saka Gundars Leitāns, viens no uzņēmuma īpašniekiem un dibinātājiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Iespējams, esmu dažiem no jums pazīstama kā grāmatas «Finanšu fitness» autore. Ļoti priecājos, ka mana grāmata kļuva tik populāra to cilvēku vidū, kuri vēlas uzzināt vairāk par personīgo finanšu plānošanu. Tomēr finanšu fitnesa koncepciju var izmantot, runājot gan par privātiem, gan par valsts mēroga finanšu jautājumiem un stratēģijām. Finanšu labklājība (personīga vai nacionāla) ir kas līdzīgs mūsu fiziskajai sagatavotībai jeb fiziskajam fitnesam. Lai sasniegtu labus rezultātus savā fiziskajā sagatavotībā, tam jāvelta laiks, par savu veselības stāvokli jābūt informētam un jākonsultējas ar ekspertiem, tā uzlabošanas pasākumi jāplāno un jāīsteno. Tādi paši procesi notiek ar naudu, ar cilvēka vai valsts finansēm.

Tagad, pāris blogos, es gribētu piedāvāt jums dažas pārdomas par to, ko nozīmētu finanšu fitness Latvijai. Nepretendēju uz pilnu valsts labklājības koncepciju:) Tieši otrādi, mēģināšu nerunāt par ekonomiskām teorijām, bet par konkrētām lietām, kuras mēs varam iespaidot jau tagad.

Eksports tuvākajā laikā: kā palielināt eksportu jau tūlīt?

Vienkāršojot eksporta būtību, var teikt, ka eksports ir ļoti svarīgs valsts finanšu labklājībai, jo tikai tad, kad mēs varam kaut ko pārdot, mēs varam arī nopelnīt. Ja mēs runājam par to, kā uzlabot situāciju valstī ātri un bez lielām investīcijām (jo naudas nav), tad pirmais jautājums būtu - kā mēs varam pārdot vairāk jau tūlīt? Ja salīdzinām ar personīgo dzīvi, tad, protams, būtu labi atrast daudz labāk apmaksātu darbu (ilgtermiņa stratēģija), bet tas prasīs ilgāku laiku un varbūt pat papildus izglītību vai vienkārši lielāku pieredzi. Tas nav sasniedzams uzreiz, un ja mums ir vajadzīga nauda jau šodien, tad mums jādomā par to, ko var darīt tagad, lai to nopelnītu jau tūlīt (īstermiņa stratēģija).

Latvijas cūku audzētāji šogad paredz būtiski palielināt dzīvu cūku eksportu uz Krieviju. Ražotāji šo tirgu uzskata par perspektīvu, jo tas ļauj saņemt lielākus ienākumus, kā arī stabilizēt situāciju vietējā tirgū.

Šonedēļ SIA Vaiņodes bekons, kas apsaimnieko vienu no lielākajiem cūkkopības kompleksiem Latvijā, sācis bekona eksportu uz Krieviju. «Mēs nekad neesam vēl strādājuši Krievijas tirgū, tāpēc uzskatām to par labu izaicinājumu,» Db atzina SIA Vaiņodes bekons īpašnieks Andris Griģis.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlas atjaunot Latvijas kādreizējās bekona eksporta tradīcijas. Plānots, ka no cūkkopības kompleksa Vaiņodes pagasta Smaidās mēnesī uz Krieviju eksportēs vismaz tūkstoš bekoncūku. Pašreiz kompleksā vienlaikus tiek apkopta 15 000 līdz 16 000 galvu liela cūku saime.

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

Nedēļas nogalē turpināsies Latvijas autorallija čempionāts - 14. un 15. februārī Gulbenē un tās apkārtnē notiks otrais posms rallijs "Sarma 2009".

Dalībnieku valsts čempionāta ieskaitē, kā prognozēts, salīdzinājumā ar pirmo posmu Lietuvā, kļuvis ievērojami vairāk. Savukārt ar pirmo numuru trasē dosies čempioni N4 klasē Aivis Egle/Mārtiņš Jerums ("SEB Tieto Rallija komanda"). Par intrigu rūpēsies Raimonda Kisiela/Gata Panava ("Skandi Auto Rallija komanda") ekipāža, kura startēs ar Mitsubishi Lancer WRC automašīnu. Rallija "Sarma 2009" iznākumu prognozēt ir sarežģīti, jo uz uzvaru absolūtajā vērtējumā pretendē vairākas spēcīgas ekipāžas. Kisiela/Panava starts ar WRC tehniku iekļauj ekipāžu favorītu pulkā, taču viss būs atkarīgs no tā, cik vienība ātri pielāgosies spēcīgajai mašīnai. Uz uzvaru tēmē arī cits A Plus klases duets - lietuvieši Roks Lipeiķis/Renats Vaitkevičs. Taču neapšaubāmi viņiem būs jācīnās ar Latvijas spēcīgākajām N4 klases ekipāžām - Egli/Jerumu un otru "SEB Tieto Rallija komandas" ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu. Egle/Jerums savu ātrumu lieliski demonstrēja jau pirmajā posmā Lietuvā, savukārt Vorobjovs, šķiet, ir atgriezies kaujas gatavībā, par ko liecina viņa uzvara Latvijas rallijsprinta čempionāta pirmajā posmā, tā sauktajā Mazajā Sarmā, kā arī stabils sniegums Antslas rallijā Igaunijā. Tiesa, minētie ralliji aizvadīti ar stūrmani Guntaru Zicānu, bet Gulbenē stūrmaņa krēslā sēdīsies lietuvietis Audrjus Šošs, kuram paredzēta pilna Latvijas čempionāta programma kopā ar Latvijas rallija speciālistu.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Ukrainas iekšlietu ministrs Vitālijs Zharčenko parakstījis pavēli, kas pļauj likumsargiem pielietot kaujas ieročus saskaņā ar Ukrainas normatīvo aktu sistēmu, vēsta RT.com.

«Esmu parakstījis šādas pavēles - likumsargiem izsniegt kaujas ieročus, kas tiks pielietoti, vadoties pēc Ukrainas normatīvo aktu sistēmas,» savā paziņojumā saka V. Zaharčenko, aicinot bruņotos protestētājus nolikt ieročus. «Iekšlietu ministrija pieprasa protestētājus brīvprātīgi nolikt ieročus un turpināt protestus miermīlīgā ceļā,» tā viņš, uzsverot, ka opozīcijas pārstāvjiem jāpārtrauc sadarboties ar radikāļiem.

Kijevas Neatkarības laukumā sadursmēs starp policiju un protestētājiem laika posmā no otrdienas līdz ceturtdienai nogalināts vairāki desmiti cilvēku. Dažādos pasaules medijos šis skaitlis variē. Kijevas Pilsētas valsts administrācija paziņojusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 67 cilvēki, bet Maidana medicīniskais dienests vēsta, ka tikai ceturtdien vien Kijevā nogalināti 70 līdz 100 cilvēki, ziņo laikraksts Ukrainska Pravda.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

SIA Omicron ar optikas ierīču tirdzniecību iecerējis iekarot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu tirgus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Omicron strādā šaurā nišā un fokusējas uz astronomijas preču (teleskopu, tālskatu, binokļu), mikroskopu, kā arī nakts redzamības iekārtu medniekiem, meža kameru, palielināmo stiklu un globusu tirdzniecību internetā. SIA Omicron kāpinājis apgrozījumu no 45 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vienam milj. eiro 2015. gadā. Šo finanšu gadu uzņēmums prognozējis pabeigt ar nelielu apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar pērno gadu. Uzņēmums ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šis būs stabilitātes gads, kad visus apgrozāmos līdzekļus investēsim uzņēmuma attīstībā, nostabilizēsimies eksporta tirgos,» atklāj SIA Omicron īpašnieks Jānis Elsons.

Mani kolēģi, draugi un uzņēmēji bieži man vaicā, vai reklāma vai cita komunikācija sekmē kompānijas konkurētspējas palielināšanu. Domāju, ka šo jautājumu viņi man uzdod ne tāpēc, ka es sniedzu mārketingu atbalstu uzņēmējiem, bet tāpēc, ka pētu Latvijas Universitātes doktorantūrā mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas jautājumus.

Protams, komunikācija var sekmēt konkurētspējas paaugstināšanu, bet ir jāatceras, ka tas ir tikai viens no faktoriem un ja tēmē tikai uz reklāmu un PR, tad gūt panākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti.

Tā kā šis temats izsauc diezgan lielu interesi daudzu uzņēmēju vidū, ar kuriem es komunicēju, tad es domāju, ka šis jautājums var būt interesants tāpat arī cilvēkiem, ar kuriem es neesmu pazīstams. Šodien sava bloga lapaspusēs es padalīšos ar jums ar pamatfaktoriem (no mārketinga viedokļa), kuri sekmē kompānijas konkurētspējas paaugstinājumu. Es izcēlu 7 tādus faktorus. Protams, tie nav vienīgie, bet šo septiņu soļu izpilde ieliek stipru pamatu kompānijas konkurētspējas paaugstinājumam.

Jāatgriežas pie piparotajiem terminiem «strukturālās reformas» un «konsolidācija», bet Latvijas Bankas pravietojumi politiķiem kož mēlē

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdēja laika izteikumi par to, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un dzīvojam gadā ar prognozējami zemāko izaugsmi kopš krīzes, kā arī skarbie vārdi, kas veltīti valsts nespējai sakārtot veselības un izglītības jomu, kādam var arī nepatikt. Var nelikties glīti, ja lietas sauc īstajos vārdos, jo to izskanēšana liek uz notiekošo paraudzīties spilgtā gaismā. Izskatās, ka politiķi un amatpersonas sistēmiski neieklausās Latvijas Bankas atziņās. Nupat nopēlumu izpelnījās Latvijas Bankas secinājumi par to, ka veselības nozarei pietiekamu finansējumu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Tāpat tiek kritizētas I. Rimšēviča ekonomiskās prātulas par izglītības jomu un valsts pārvaldes aparāta aprisēm.

Politiskā apvienība Saskaņas centrs pirmdien sāks konsultācijas ar apvienību PCTVL par parakstu vākšanu, lai izteiktu neuzticību Rīgas mēram Jānim Birkam.

Jau ziņots, ka Saskaņas centrs izteica ultimātu J.Birkam sakarā ar TB/LNNK izplatīto videoklipu, kurā uzdots jautājums, uz ko tēmē Saskaņas centrs (SC). Apvienība to uzskatīja par apvainojumu ne vien SC, bet daudziem rīdziniekiem, tāpēc izvirzīja J.Birkam trīs iespējas - TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata. Taču J.Birks paziņoja, ka nemainīs savu dienas kārtību un uz ultimātu nereaģēs.

SC Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mihails Kameņeckis norādīja, ka ir runājis ar vairāku koalīcijas partiju pārstāvjiem, kas visi esot nosodījuši TB/LNNK videoklipu, taču atzinuši, ka domes vadības maiņa tik īsu brīdi pirms vēlēšanām nav reāla. „Mēs to ļoti labi saprotam, taču līdz pēdējam mēģināsim savākt parakstus par J.Birka atbrīvošanu no amata,” uzsvēra M.Kameņeckis. „Katra diena, kad Birka kungs ir mēra krēslā, ir kauns rīdziniekiem,” uzskata SC pārstāvis. Tālākus paziņojumus viņš sniegšot pēc konsultācijām ar PCTVL.