Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

Decembra sākumā uz Eiropas politiskās skatuves gaidāms nozīmīgs notikums – Itālijā notiks konstitucionālais referendums, kam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts un visa reģiona politisko stabilitāti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms šī notikuma daudzi tirgus dalībnieki izvēlas pārdot eiro – tā cena šīs nedēļas sākumā bija atslīdējusi līdz 1,06 ASV dolāru atzīmei. Piemēram, ASV investīciju banka Citigroup pēdējo dienu laikā savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi mainījusi par 180 grādiem – šobrīd šī finanšu iestāde paredz, ka kopējās valūtas cena tuvāko sešu līdz 12 mēnešu laikā būs atslīdējusi līdz 98 ASV dolāra centiem. Jānorāda, ka ASV dolāram par labu nāk ne tikai tirgus dalībnieku bažas par eirozonas politisko fonu. Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās uzjundījusi runas par straujāku dolāru procentlikmju kāpumu. Savukārt Eiropā ir maz signālu tam, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu atļauties šādu rīcību. Turklāt pašlaik tiek lēsts, ka jau pieminētais referendums Itālijā varētu novest pat vēl pie papildu ECB stimulēšanas, jo šādā veidā iestādei būs jāmēģina tikt galā ar tirgus dalībnieku uztraukumu pēc notikušā balsojuma (minētais Itālijas referendums notiks 4. decembrī, bet ECB sanāksme – četras dienas pēc tā).

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Pēc vairāk nekā pusotra gada izskatīšanas Saeima 2. lasījumā atbalstījusi pašvaldību referendumu likumprojektu, ļaujot lemt par teritorijas plānojumu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, galīgais lēmums būs jāpieņem jaunajai Saeimai, jo priekšlikumus likumprojekta 3. lasījumam var iesniegt līdz šā gada 31. oktobrim. Jānorāda, ka konceptuāli Saeima pēc bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas sagatavoto likumprojektu atbalstīja jau 2013. gada februārī. Sākotnēji bija plānots, ka tas stāsies spēkā pērn 1. jūlijā, normas par elektronisko nobalsošanu – 2015. gada 1. janvārī, taču abi termiņi paliks nerealizēti.

Proti, likuma spēkā stāšanās termiņš no likumprojekta izņemts, bet norma par elektronisko balsošanu izslēgta. Tagad paredzēts, ka vienlaikus klātienē un elektroniski tiks vākti paraksti pašvaldības referenduma ierosināšanai, savukārt balsošana notiks tikai klātienē, pašvaldības vēlēšanu iecirkņos. Jāatgādina, ka likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

Grieķijai nepieciešami vēl vismaz 50 miljardi eiro, tostarp vēl 36 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem, lai stabilizētu tās finanses, pat saglabājot pašreizējos kreditoru plānus, ceturtdien pavēstīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Jaunā ziņojumā par Grieķijas finansiālo situāciju SVF arī samazinājis valsts šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozi no 2,5% līdz 0%. Šajos aprēķinos nav iekļauta šīs nedēļas banku slēgšana un kapitāla kontroles pasākumi.

SVF ziņojumā norādīts, ka premjerministra Alekša Cipra valdīšanas laikā valsts finansiālās vajadzības būtiski pieaugušas, bet pašreizējie Grieķijas un ES kreditoru priekšlikumi šīs vajadzības nesedz.

"Grieķijai nākotnē ir nepieciešams daudz lielāks finansējums, nekā mēs domājām pagājušajā gadā," žurnālistiem pavēstīja SVF amatpersona.

Jaunā analīze liecina, ka "būs nepieciešama vēl visaptverošāka parāda operācija, lai nodrošinātu, ka parāds ir līdzsvarots," norādīja SVF amatpersona.

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu neapturēt 18.februārī plānoto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, pēc tiesas rīcības sēdes paziņoja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Viņš piebilda, ka Satversmes tiesa neesot saskatījusi tik būtiskus juridiskus argumentus, kas ļautu tai apturēt referendumu.

Tomēr Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai 30 Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts iecerētais referendums par krievu valodas statusu.

Jāatgādina, ka deputāti savā pieteikumā Satversmes tiesai bija apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.

DB jau rakstīja, ka Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Krimā patlaban notiek informācijas karš, bet Ukraina jau ir zaudējusi pat iespējas tajā piedalīties, televīzijas "Piektā kanāla" ēterā sacīja Ukrainas Augstākās radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Valērija Lutkovska.

«Tiek pārkāptas tiesības uz informācijas brīvību, tiesības uz brīvu savu uzskatu paušanu. Turklāt mums ir jāsaprot, ka Krimā līdzās visām militārajām aktivitātēm, kas tur notiek, notiek arī briesmīgs informācijas karš, kuru Ukraina vēl nesen zaudēja, bet tagad Ukrainu no tā vienkārši ir aizvākta,» viņa sacīja.

Krimas iedzīvotājiem šobrīd nav objektīvas informācijas par centrālās varas darbībām, norādīja Lutkovska. Šāda informācija būtu «apvienojošs faktors un visu Krimas iedzīvotāju tiesību ievērošanas garantija».

Informāciju iespējams izplatīt tikai ar Melnās jūras Teleradio uzņēmuma un Krimas tatāru raidorganizācijas ATR starpniecību, sacīja Lutkovska.

Tas ir vājas kvalitātes dokumenta projekts ar «vairāk nekā dīvainu» jautājumu loku, par ko būtu rīkojams referendums, secina Ventspils mērs Aivars Lembergs.

DB jau rakstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts paredz iespēju rīkot pašvaldību referendumus par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot par valsts nozīmes infrastruktūras objektiem; pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju; publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus; domes atlaišanu. Iebildumus pret likumprojektu izteica gan pašvaldību, gan investoru pārstāvji.

Lielākā daļa no rietumu valstīm ir izvēlējušās konsultatīvo referendumu veidu, norāda Lembergs. Viņaprāt, Latvijā tādi nav nepieciešami, «jo esošais tiesiskais regulējums, kā arī pašvaldības politiskā griba un brīva iniciatīva jau šobrīd pieļauj visdažādākos konsultēšanās veidus un iespējas ar iedzīvotājiem».

«Šobrīd visvairāk svinamo dienu [salīdzinot Eiropas valstis] ir Gruzijai – 18, mēs ar savām 12 svētku dienām esam pa vidu. Katra jauna brīvdiena izmaksā 10 – 15 miljonus latu, taču jāņem vērā, ka brīvdienās cilvēki vairāk iepērkas,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Mans piedāvājums ir pārskatīt visas brīvdienas, apzināties šo svētku nozīmi, aprēķināt izmaksas un tad izlemt. Ir arī pētījumi, kas rāda, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs strādājam garākas darba stundas. Iespējams, ka Latvijā vajag vairāk brīvdienu un atpūtas, lai mēs būtu ražīgāki,» runājot par ideju ieviest jaunas brīvdienas, sacījusi ministre.

Paužot viedokli par nesen notikušo referendumu, kurā bija jābalso, vai krievu valoda būs otra oficiālā valsts valoda Latvijā, Jaunzeme-Grende teikusi: «Referendums ir licis aizdomāties, kāda ir valsts, kurā mēs gribētu dzīvot, un kādā virzienā jāiet, lai to sasniegtu. Manā uztverē tā ir nacionāla valsts, ka cilvēki mīl un jūtas tai piederīgi. Šobrīd tā diemžēl nav...»

Rietumvalstis gatavojas iesniegt ANO Drošības padomē rezolūciju par Krimā gaidāmo referendumu, lai gan nav šaubu, ka Krievija izmantos savas veto tiesības tās bloķēšanai, trešdien pavēstīja diplomāti.

Kā ziņots, Krimā, kuru faktiski okupējis Krievijas karaspēks, svētdien paredzēts referendums par pievienošanos Krievijai.

Gan Ukraina, kuras sastāvā ietilpst Krimas pussala, gan rietumvalstis nosoda Maskavas aneksijas ieceres un norāda, ka šāda plebiscīta rīkošana, bez jebkādas Kijevas līdzdalības un okupācijas karaspēka klātbūtnē ir nelikumīga un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Rietumvalstu gatavotajā rezolūcijas projektā ietverts aicinājums ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un atkārtoti uzsvērts, ka Krimas referendums ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju.

Diplomāti norāda, ka rezolūcijas teksts sastādīts tādējādi, lai radītu plaisu starp Krieviju un Ķīnu, kas parasti ANO Drošības padomē pieslejas Maskavai.

Kremlis cer, ka Ukrainā notikušā referenduma rezultāti tiks īstenoti civilizētā veidā, pavēstījuši Vladimira Putina pārstāvji.

Jau ziņots, ka aizvadītajā svētdienā Doņeckas un Luhanskas reģionos notika separātistu rīkots referendums, ko par leģitīmu nav atzinusi nedz Kijeva, nedz rietumvalstis. Separātisti apgalvo, ka referendumā par Doņeckas un Luhanskas reģionu atdalīšanos no Ukrainas esot nobalsojuši 89% iedzīvotāju.

Krievija rūpīgi esot sekojusi referenduma norisei Doņeckas un Luhanskas reģionā un ar cieņu attiecas pret iedzīvotāju referendumā pausto viedokli, pauda V. Putina preses dienests.

Tāpat Kremlis paudis nosodījumu «spēka, ieskaitot ieroču, pielietošanai pie civiliedzīvotājiem, tādējādi laupot cilvēku dzīvības».

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers pauda, ka «referendumu» Ukrainā nevar ņemt par nopietnu un ka tas nav bijis likumīgs. Pirmdien, 12. maijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri tiekas Briselē, lai spriestu par šo jautājumu.