KM: Gaismas pili nevar būvēt uz parāda  4

Racionālākais risinājums šajā situācijā būtu veidot īpašu uzkrājumu Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanai, šim mērķim izmantojot daļu no plānotās Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem. Šī uzkrājuma līdzekļi būtu izmantojami visā būvniecības laikā, pakāpeniski finansējot reāli paveiktos darbus. Tas ļautu izvairīties no neadekvātiem finanšu resursu piesaistes izdevumiem.

Uzkrājuma veidošana būtu saprātīga no inflācijas ierobežošanas viedokļa, jo gadījumā, ja Ministru kabinets piešķirtu būvniecībai nepieciešamos līdzekļus no Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem, nākamgad reāli tiktu izlietota tikai aptuveni ceturtā daļa no tiem, bet atlikusī nauda būtu ''iesaldēta''.

Daļas Lattelekom privatizācijas līdzekļu piešķiršana Nacionālās bibliotēkas celtniecībai būtu arī simboliski nozīmīga – valsts pārstās atbildēt par kādreizējo monopoluzņēmumu sakaru tirgū, taču valsts uzņemsies nākotnes atbildību par sabiedrisku izglītības funkciju – Nacionālās bibliotēkas projektu.

Tāpat ministrija piekrīt Zigurda Magones viedoklim, ka bibliotēkas gadījumā valdībai būtu jāpiemēro pasaulē atzīta iespējamā būvizmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanas kārtība – nosakot, ka tiek izvērtēts faktiskais, nevis ļoti diskutabli prognozētais būvdarbu sadārdzinājums.

Konkursā piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti. Nacionālo būvkompāniju apvienība piedāvā darbus veikt par 139,5 miljoniem latu, bet apvienība PBLC, PB fasādes un SIA ''Moduls Rīga'' piedāvā šos darbus veikt par 189,45 miljoniem latu. Kultūras ministrija aicina visos komentāros un diskusijās par bibliotēkas celtniecību pieturēties pie šīm summām, jo vienīgi tās ir izmantojamas, nopietni un kompetenti apspriežot reālās celtniecības izmaksas.

Konkursa pretendentu piedāvājumi ietver dažādas hipotētiskas kalkulācijas par būvdarbu iespējamo sadārdzinājumu, kas ir acīmredzami sakāpināts, jo būvnieki nevēlas uzņemties risku, kā arī finansējuma (jeb faktiski būvnieka ņemta hipotekārā kredīta) piesaistīšanas izmaksas 20 gadu ilgumā. Visas šīs teorētiskās kalkulācijas kopā veido pilnīgi neadekvātu izmaksu summu, tāpēc tās ir pilnīgi nepieņemamas un kategoriski noraidāmas jau patlaban.

Kultūras ministrija uzskata, ka no konkursa rezultātiem reāla nozīme ir tikai zemākajai piedāvātajai būvizmaksu cenai, proti, 139,5 miljoniem latu, kuri, kā uzsver aģentūras direktors būvinženieris Zigurds Magone, vēl ir jāpakļauj ekspertīzes izvērtējumam. Šī summa ir tuva tām budžeta ilgtermiņa saistībām, kas rezervētas Gaismas pils projektam.