Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi saistībā ar izskanējušo informāciju, ka zāļu ražotājs, iespējams, uzpircis ārstus, DB pastāstīja biroja pārstāve Ieva Karlsberga.

Viņa skaidroja, ka medijos izskanējusī informācija attiecas arī uz KNAB kompetenci.

DB jau rakstīja, ka Veselības inspekcija arī uzsākusi pārbaudi par zāļu ražotāja, iespējams, uzpirktajiem ārstiem. Nekā personīgi rīcībā nonākuši dokumenti, no kuriem secināms, ka, nozīmējot pacientiem konkrētus medikamentus, ārsti no zāļu firmas pretī ir saņēmuši dāvanas.

Materiāli par iespējamo ārstu komerciālo uzpirkšanu tika nodoti Veselības ministrijai (VM), bet Veselības inspekcija jau sākusi pārbaudi. VM atzina, ka pirmo reizi redz tik klajus pierādījumus ārstu uzpirkšanai.

«Tas ir ļoti nepatīkami, Veselības inspekcijai ir uzdots sākt izmeklēšanu,» apliecināja veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Neviens no raidījuma aptaujātajiem ārstiem uzpirkšanu neatzina.

Raidījums vēstīja, ka ārstu uzpirkšanu atmaskojošie dokumenti attiecas uz zāļu ražotājfirmu KRKA, kuras bāzes uzņēmums atrodas Slovēnijā, bet izplatītāju biroji daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Kompānija ir astotā lielākā zāļu firma Latvijā, kuras apgrozījums pērn bijis 4,87 milj. Ls apmērā.

Ārsti par konkrētu zāļu izrakstīšanu pretim saņēmuši dāvanas, sākot ar produktiem lielveikalos Maxima un Rimi un beidzot ar ceļojumiem un makšķerēšanas piederumiem.

Analizējot dokumentus, secināms, ka minēti 13 medikamenti (Atoris, Elicea, Enap, Ezoleta,Ypsila, Kventiax, Lanzul,Mirzaten, Olimestra, Prenessa, Tenox, Zalasta, Zyllt), par kuru izrakstīšanu ārsti saņēmuši pretim dažādus labumus. Izņemot vienu - Lanzul - visi pārējie 12 medikamenti ir valsts kompensējamo sarakstā. To popularizēšanai tikai trīs mēnešos firma iztērējusi vairāk nekā 16 tūkstošus latu. Tie ir preparāti gan šizofrēnijas, gan sirds un asinsvadu, gan gremošanas orgānu slimniekiem, vēstīja Nekā personīga.

Dokumentos atrodami arī ārstu vārdi un uzvārdi, kurus žurnālisti nolēma pagaidām neatklāt, lai netraucētu izmeklēšanai un arī pārāk nesatrauktu pacientus. It īpaši tādēļ, ka dokumentos redzamie ārsti ir psihiatri. Viņu prakses vietas Latvijā ir plašā teritorijā - Rīgā, Valmierā, Liepājā, Dobelē, Saldū, Ogrē, Kuldīgā, Jūrmalā un Tukumā.

Nekā personīga zāļu biznesa pārzinātāji skaidroja, ka psihiatri tiekot sevišķi dāsni apdāvināti, jo viņu jomas zāles parasti ir dārgākas un pacienti tās spiesti lietot regulāri. Psihiatrs tikai no vienas zāļu firmas mēnesī varot saņemt virs 150 latiem, kamēr ģimenes ārsts ap 50.

Raidījuma rīcībā nonākusi arī kāda e-pasta izdruka. Tā liecina, ka firmas KRKA produktu menedžere Ilma Bredšova informē savus kolēģus, ka centrālās nervu sistēmas un uroloģiskās līnijas pārstāvji vēlas 21 pudeli sarkanvīna, 24 pakas Lavazza kafijas, 8 pudeles viskija un 2 pudeles brendija, kā arī 12 konfekšu kastes. Tomēr parasti ārstiem vienkārši tiekot piešķirtas katram ap 100 Ls vērtas lielveikalu Rimi, Maxima vai Depo dāvanu kartes, vēstīja raidījums.

«Pirmo reizi mēs tik nopietnu pārkāpumu redzam. Tas ir zāļu reklamēšanas noteikumu pārkāpums un viennozīmīgi nav atļautas ne dāvanu kartes par zāļu izrakstīšanu vai izplatīšanu, kā arī ceļojumi,» komentēja Veselības inspekcijas Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Linda Kalniņa.

Kompānija KRKA pagaidām nekādus oficiālus komentārus nesniedza. Taču norādīja, ka raidījuma rīcībā nonākušās izdrukas varot izskaidrot ar negodīgu darbinieku rīcību.

Latvijā farmācijas kompānijas pērn pārdevušas zāles par vairāk nekā 174 milj. Ls. Pēc Nekā personīga avotu stāstītā, ārstu dāvanas kompānijas sedz no mārketinga budžetiem. Zāļu firmā tie vidēji ir 10% no apgrozījuma.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra