Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas trešajā mačā ar rezultātu 7:3 (1:1, 3:2, 3:0) savā laukumā spraigā un emocionālā spēlē pārspēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rezultāts kļuvis 2-1 Donbass komandas labā. Rīt komandas tiksies atkārtoti.

Divus vārtus Dinamo labā guva Marsels Hosa, bet pa reizei izcēlās Māris Bičevskis, Gints Meija, Guntis Džeriņš, Kristaps Sotnieks un Lauris Dārziņš. Savukārt Donbass rindās pa ripai rīdzinieku vārtos iemeta Maksims Jakuceņa, Jevgēņijs Dadonovs un Lukāšs Kašpars.

Cīņas sākumu veiksmīgāk iesāka Ukrainas klubs, kas mača ceturtajā minūtē izvirzījās vadībā. Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš zaudēja ripu pretinieku zonā, un Donbass spēlētāji izveidoja ātru pretuzbrukumu, kuru ar precīzu metienu starp Rīgas vienības vārtsarga Mīkaela Telkvista kājsargiem noslēdza Jakuceņa. Minūti vēlāk Donbass hokejisti izveidoja vēl divus bīstamus metienus, turklāt viens no tiem trāpīja pa Dinamo vārtu konstrukciju.

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis jaunu pārbaudi par vasarā noslēgto līgumu, ar ko uzņēmums Reklāmas aģentūra Persona (RAP) no Latvijas Televīzijas (LTV) iegādājās tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbolā spēļu translācijās.

Savukārt Valsts kontrole (VK) pievērš pastiprinātu uzmanību LTV, veicot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finanšu pārskata revīziju, raksta Diena.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba stāsta, ka pērn VK pastiprinātu uzmanību pievērsa Latvijas Radio, šogad – LTV. Viņa nenoliedz, ka VK saņemtas LTV darbinieku sūdzības par LTV amatpersonu rīcību, kas «pastiprina nepieciešamību» pievērst lielāku uzmanību LTV, bet tas neesot vienīgais iemesls, kāpēc VK to darīs.

Diena lūdza KNAB izvērtēt, vai LTV amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski, vēršot KNAB uzmanību uz to, ka laikraksta rīcībā esošajā LTV Revīzijas komisijas vadītāja Sergeja Kārīša ziņojumā teikts – līgums ar RAP izveidots pretēji LTV interesēm.

Latvijas Televīzijai (LTV) nepieciešami vairāk nekā 350 000 latu hokeja kluba Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos līdzekļus izdosies savākt un valsts naudu neizmantos.

Laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka sākotnēji Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). «Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās, un sāksim meklēt sponsoru partneri,» sacīja Kots, paužot pārliecību, ka visus līdzekļus izdosies savākt no reklāmām. Viņš cer, ka izdosies pat mazliet nopelnīt.

Kots uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Rīgas Dinamo hokeja komandas panākumi būtiski nepalielina interesi par Dinamo līnijas produktiem, atzīst mazumtirgotāji.

SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere norāda, ka kopumā pieprasījums ir liels, jo Dinamo ir atpazīstams un lielā sabiedrības daļā iecienīts zīmols. Tomēr «īsti nevar vilkt paralēles starp šo produktu pārdošanas rezultātiem un spēlēm; visvairāk pārdošanas apjomus iespaido šo preču akciju periodi, kad tie ir iegādājami par zemāku cenu».

Pēc pārdošanas apjomiem pirktākie produkti Rimi veikalos ir Dinamo čipsi ar krējuma un sīpolu garšu, Ādažu čipsi Dinamo, Aldara ražotais Dinamo alus, Dinamo plombīra saldējums, kā arī Dinamo pelmeņi.

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas piektajā mačā ceturtdien ar 2:1 (1:0, 1:1, 0:0) uzvarēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rīdziniekiem izdevies samazināt deficītu līdz 2-3, bet nākamā abu komandu savstarpējā cīņa tiks aizvadīta sestdien Rīgā.

Latvijas komandas vārtus šajā mačā guva Gints Meija un Lauris Dārziņš, bet Donbass labā izcēlās soms Tuomass Kīskinens.

Rīdzinieku vārtos šajā mačā atkal stājās Jakubs Sedlāčeks.

Mača pirmajās minūtēs uzbrukuma smailē divreiz nonāca Gunārs Skvorcovs, kurš vispirms no pāris metru attāluma pēc plaukstas metiena ripu raidīja tieši virsū Donbass vārtsargam Jānam Laco. Neilgi pēc tam latvietis uzbrukumā devās vēlreiz, taču pretinieki viņam neļāva izdarīt metienu, bet Laco pēc sadursmes ar Skvorcovu pamanījās pazaudēt savu ķiveri.

Drīzumā jānoslēdzas sarunām starp Latvijas nacionālā televīzijas (TV) tīkla dalībniecēm un hokeja kluba Dinamo Rīga vadību, lai vienotos, kura no TV nākamajā sezonā nodrošinās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translāciju.

Raidstacijām laikus jāplāno programma un arī līdzekļi licences maksas segšanai, tomēr pagaidām lēmuma pieņemšana kavējas, raksta Neatkarīgā.

Šogad vēlmi translēt KHL spēles izteikusi Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas neatkarīgā televīzija (LNT) un TV3 Latvia. Pirms gada debates izraisīja fakts, ka spēļu pārraides tiesības ieguva LTV 7. kanāls, kas samaksāja vienu miljonu eiro. Naudu LTV ieguva no reklāmas ieņēmumiem.

«Pašreiz gaidām atbildi no kluba. Sarunas ir par līdzvērtīgām attiecībām un nosacījumiem. Meklējam tāda veida sadarbību, kā tas bija pagājušajā sezonā,» stāsta LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un atklāj, ka LTV reklāmas daļa atrada sponsorus un reklāmdevējus KHL spēļu nodrošināšanai un nešaubās, ka to izdarīs arī nākamajā sezonā.

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Laikā, kad tiek apsvērta iespēja piešķirt papildu finansējumu Latvijas Televīzijai (LTV) priekšvēlēšanu debašu rīkošanai, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu un piedāvāt viņiem mazāk ētera laika.

Ja turpmāk netiks nodrošināta LTV apsardze un Elektronisko mediju likumā tiks iestrādāti Valsts prezidenta rosināti grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem, esot iespēja, ka arī plānotajās LTV priekšvēlēšanu diskusijās politiķu vietā diskutēs tikai eksperti un sabiedrības pārstāvji. Tā šodien raksta Diena.

Jau vēstīts, ka LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu. Savukārt LNT vadītājs Andrejs Ēķis, kurš neslēpj atbalstu apvienībai Par labu Latviju!, paudis gatavību pārņemt «milžu cīņas».

Latvijas Televīzija (LTV) izpelnījusies pārmetumus par necaurredzamību KHL translāciju reklāmas laika pārdošanā.

Iespēja par miljonu eiro jeb vairāk nekā 700 tūkst. Ls iegādāties LTV sponsorēšanas un reklāmas piedāvājumu, kas vēlāk ļautu tirgot reklāmas hokeja klubu (HK) Rīgas Dinamo un Rīga spēļu translācijās, izrādījās nenorijams kumoss pat Latvijas lielākajām reklāmas aģentūrām, taču to paņēmusi firma, kas uz lielo aģentūru fona izskatās salīdzinoši necila, raksta Diena.

Līgums par vērienīgo darījumu jau noslēgts, bet to aizēno bažas par procedūru, kādā izvēlēts reklāmas un sponsorēšanas pakalpojuma ieguvējs.

LTV formāla iemesla dēļ noraidīja divus citus potenciālos pakalpojuma pircējus, bet noslēdza līgumu ar uzņēmumu Reklāmas aģentūra Persona (RAP), kas visu LTV reklāmas un sponsorēšanas piedāvājumu iegādājās par miljonu eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Vai jūs būtu ar mieru «samesties» pa latam, lai turpmāk varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV)? Principā tieši uz šādu jautājumu atbildi acīmredzot vēlējās izdzirdēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, aktualizējot ieceri par abonēšanas maksu sabiedriskajai televīzijai.

Tas ir jautājums, kas dienas gaismā tiek celts ar zināmu regularitāti, un acīmredzot ir nepieciešama tieši pašreizējās situācijas analīze par to, kas tad notiek televīziju tirgū Latvijā.

Pieļaujot, ka no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību tiktu paprasīts pa latam mēnesī, ka apmēram pusmiljons šo summu tiešām samaksātu, pieplusējot valsts dotācijas pašreizējā apmērā, varētu sanākt, ka LTV var atļauties strādāt, pilnībā izejot no reklāmas tirgus. Tā varētu būt arī laba ziņa pārējiem tirgus spēlētājiem, jo ir taču skaidrs - ja viens tirgus dalībnieks saņem abonentmaksu un vēl valsts dotācijas, reklāmas tirgū tas var atļauties pamatīgi dempingot, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr šajā sakarā ir pāris visnotaļ būtisku aspektu, kas faktiski sagrauj visu nupat minēto...

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.