Citas ziņas

Kogana pēctecis vēl nav zināms

Lelde Petrāne, 17.05.2011

Jaunākais izdevums

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bičevska pēcteci meklēs ministrijā

Elīna Pankovska, 11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski šodien, 11.martā, tiks ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja amatā, reālākais viņa pēctecis varētu būt kāds no viņa pašreizējiem vietniekiem ministrijā. Tas secināms no Dienas uzrunāto politiķu atbildēm.

«Atbilde ir īsa – vispirms pārliecināmies, sagaidām lēmumu un apstiprinājumu, ka M.Bičevskis aiziet no šī amata. Taču tā noteikti nebūs politiska kandidatūra,» norāda FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība), kurai piekrīt arī finanšu ministrs Andris Vilks.

Uzstādījumam, ka valsts sekretārs nedrīkst būt politiķis, pēc ministra preses sekretāra Alekša Jarocka teiktā, nav nekāda sakara ar M. Bičevska kādreizējo darbību Tautas partijā. No tās ierēdnis esot norobežojies sen.

Pagaidām neesot spriests par procedūru, kādā tiks izvēlēts piemērotākais M.Bičevska pēctecis. Tomēr, pēc finanšu ministra teiktā esot trīs ceļi – meklēt kandidātu FM iekšienē, visā valsts pārvaldē vai ārējā konkursā. I.Viņķele atbalsta kandidāta meklēšanu starp augstas raudzes ierēdņiem valsts pārvaldē un tieši FM iekšienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos amats pagaidām būs vakants, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Amats būs vakants līdz turpmākam KNAB priekšnieka rīkojumam, norādīja birojā.

Citus komentārus KNAB nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādā veidā tiks meklēts bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas pēctecis.

Jau ziņots, ka pēc karjeras valsts pārvaldē Jurča nolēmusi doties izdienas pensijā un pēdējā viņas darba diena bija 27.aprīlis.

1963.gadā dzimusī Jurča birojā strādāja faktiski kopš KNAB izveidošanas. KNAB izveidoja 2002.gadā, bet birojā viņa sāka strādāt 2003.gadā, kad ieņēma KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciālistes un nodaļas vadītājas amatu. No 1996. līdz 2003.gadam Jurča strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur viņas pēdējais amats bija Korupcijas novēršanas kontroles daļas Deklarāciju un iesniegumu nodaļas vadītājas amats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieļauj, ka Krūmane aizbrauks no Latvijas

Lelde Petrāne, 30.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECB, visticamāk, vadīs itālis

Jānis Šķupelis, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas centrālās bankas vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) šobrīd ir vienīgais ticamais Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Žana Kloda Trišē pēctecis, šodien paziņojis Eirogrupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Jāpiebilst, ka tas vairāk vai mazāk jau bija zināms nākamnedēļ, kad tam, ka par ECB nākamo prezidentu būtu jākļūst Itālijas centrālās bankas vadītājam Mario Dragi, atbalstu pauda Vācija. Pirms tam Itālijas pārstāvim kā nākamajam ECB šefam atbalstu pauda arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

DB jau rakstīja, ka interesantākais ir tas, kā Eiropas galvenā baņķiera nomaiņa varētu ietekmēt reģiona monetāro politiku. Divu vienādu cilvēku nav, un nostāja attiecībā pret to, kam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības (šajā gadījumā inflācijai vai ekonomikas izaugsmei), parasti pat centrālo banku valdes locekļu vidū bieži vien ir samērā atšķirīga. Līdz šim pašreizējais ECB prezidents samērā stingri vienmēr pieturējies pie bankas galvenā mandāta - cenu stabilitātes nodrošināšanas. Augstā amatpersona vienmēr inflācijas draudus stādījusi augstāk (kas ir būtiska atšķirība no FRS). Savu nostāju ECB prezidents apliecināja jau aprīlī, kad, neskatoties uz milzīgajām problēmām (pat recesiju) eirozonas perifērijā, tika celta eiro bāzes likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Čavesam sākušās smagas pēcoperācijas komplikācijas

Jānis Rancāns, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam ir «smags elpceļu iekaisums», kas traucē elpošanu un apgrūtina viņa atveseļošanos pēc vēža operācijas Kubā, pavēstījusi Venecuēlas valdība.

Dienvidamerikas valsts līderis jau vairāk nekā trīs nedēļas nav parādījies sabiedrībā un Venecuēlas valdība norāda, ka viņš jau pēc ceturtās pārciestās vēža operācijas atrodas sarežģītā stāvoklī. Līdz šim Venecuēlas valdība nav atklājusi, ar kādu vēža veidu sirgst Ugo Čavess. Zināms tikai, ka slimība skārusi Venecuēlas līdera iegurņa zonu.

«Infekcija izraisījusi elpošanas nepietiekamību, kura jāārstē ar speciālām metodēm,» teikts Venecuēlas izplatītajā paziņojumā. Venecuēla plašāk U. Čavesa veselības stāvokli nav komentējusi. Savukārt Venecuēlas viceprezidents Nikolass Maduro iepriekš norādīja, ka U. Čavess ir pie pilnas apziņas un ir pārliecināts par saviem spēkiem slimības, lai tādējādi izgaiņātu pieaugošās bažas, ka valsts ilggadīgais līderis atrodas tuvu nāvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā krieviski. Vācijā dzīvo jau vismaz divdesmit gadu. Atsaukdamies aicinājumam repatriēties, astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā turp pārcēlies no bijušās Padomju Savienības kā Pievolgas vāciešu pēctecis vai ebrejs – tāds ir vidējā Latvijas pārtikas preču pircēja portrets Vācijā, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu, Rīgas šprotes un citus Latvijas ražojumus viņš iegādājas tā dēvētajos Austrumu preču jeb krievu veikalos. Ja jāizvēlas starp Krievijas un Baltijas ražojumiem, viņš bieži dod priekšroku pēdējiem, jo jau kopš gadu desmitiem ielāgojis, ka «Baltijā viss ir mazliet labāk nekā Krievijā», skaidro laikraksts.

«Krievu veikali» ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju «krievu veikaliem», ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, secinājis izdevums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Latvieši izveidoBuzzTale - «Pinterest un Facebook krustojumu» biznesam

Anda Asere, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BuzzTale ir radījis vizuālās komunikācijas platformu uzņēmumiem – kombināciju starp Pinterest un Facebook, ko lietot kompāniju iekšienē.

«Šis rīks ir domāts, lai palīdzētu uzņēmumam piesaistīt darbinieku uzmanību, motivēt viņus, nostiprināt uzņēmuma iekšējo kultūru – lietas, ko ir grūtāk izmērīt, bet kas ir svarīgas jebkurai kompānijai,» stāsta Andris K. Bērziņš, SIA BuzzTale vadītājs.

BuzzTale ir projekta GotLatte pēctecis. Pirms pāris gadiem Andris palīdzēju investīciju uzņēmumam HackFwd meklēt ieguldījumu iespējas Latvijā. Tagadējais BuzzTale tehnoloģiju vadītājs Antons Dmitrijevs ar dažiem draugiem bija pieteicis kādu ideju, kam Andra skatījumā bija labs prototips.

«HackFwd viņiem atteica, bet es sekoju līdzi tam, ko Antons dara. Viņš iesaistījās inkubatorā Eegloo un attīstīja GotLatte projektu – lietotni, kas palīdzētu veidot vizuālus stāstus. Likās interesanti, bet es personīgi neticu, ka patērētājam ir pacietība salikt vairāk nekā vienu bildi, izveidot stāstu un uztaisīt kaut ko interesantu, vismaz lielākajai daļai tā nav,» stāsta Andris. Viņam saistošāki šķiet risinājumi biznesam. «Kad notika Startup Sauna Warmup, kur es biju žūrijā, Antons prezentēja GotLatte ideju. Man patika, kas bija attīstīts, sāku ar viņiem runāt un teicu, ka domāju, ka bizness ir interesantāks virziens. Vienojāmies, ka es ienākšu komandā, pārņemšu vadību,» saka Andris. Šis viņam šobrīd ir pilna laika darbs, bet vēl ir arī pienākumi TechHub Riga, viņš palīdz investīciju fondam Creandum meklēt ieguldījumus Baltijā, kā arī ir iesaistīts vairākos uzņēmumos kā padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāda būs dzīve pēc Rimšēviča?

Dr.oec, Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, Komercdarbības katedras vadītāja, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas Latvijas trešo lielāko banku apsūdzējušas par naudas atmazgāšanu un korupciju, turklāt tas viss tiek skatīts kontekstā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu.

Liela mediju uzmanība, arī no ārvalstīm, un liels vietējās sabiedrības sašutums, ka varētu atkārtoties visiem labi zināmais Parex Bankas stāsts, taču ka panikai nav pamata - «ABLV Bank» nav otrais Parex, baumas par bankas maksātnespēju nav apstiprinājušās, un līdz šim pieņemtie mēri ir tikai situācijas stabilizēšanai. Tas, ka Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā, nenozīmē, ka šie līdzekļi nāks no nodokļu maksātāju kabatām.

Banku neglābs par nodokļu maksātāju naudu

Pirmkārt, mums visiem ir jāsaprot, ka «ABLV Bank» krietni atšķiras no Parex bankas un Latvijas Krājbankas – abu pārējo banku gadījumos uzreiz bija šaubas par to likviditāti, šoreiz lielākais satraukums ir par bankas prestižu. «ABLV Bank» nav masveida banka, tā ir ļoti prestiža, attiecīgi bankas tēls arī ir sāpīgākais punkts. Bankas klienti lielākoties ir nerezidenti, tajā tikpat kā nav mūsu noguldītāju naudas, turklāt valdības vadītājs jau ir norādījis, ka valsts neieguldīs naudu «ABLV Bank» bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ernsts Lībs atstādināts no Mercedes-Benz ASV vadītāja amata

Gunta Kursiša, 18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ernsts Lībs (Ernst Lieb) pametis Mercedes-Benz ASV vadītāja amatu, un patlaban kompānija nav paziņojusi, kas būs viņa pēctecis, vēsta autonews.com.

E. Lībs vadīja Mercedes-Benz ASV kopš 2006. gada. Medijs vēsta, ka E. Lībs nepameta Mercedes-Benz ASV vadītāja amatu pēc paša vēlēšanās, tomēr Mercedes-Benz šo informāciju vēl nav oficiāli apstiprinājis.

Tāpat vēl nav ziņu, vai E. Lībs turpinās darboties uzņēmumā vai arī to pametīs.

Mercedes-Benz ASV (MBUSA) tika dibināts 1965. gadā, bet pirms tam Mercedes-Benz automobiļus ASV tirgoja kompānija Mercedes-Benz Sales, Studebaker-Packard Corporation meitasuzņēmums.

Patlaban MBUSA ir 348 dīleru uzņēmumi, vairāk nekā 1500 darbinieki, kā arī vairāk nekā 21 tūkstotis darbinieku dīleru uzņēmumos, liecina inormācija Mercedes-Benz oficiālajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiķiem, tāpat kā Rietumvalstu kolēģiem, ir jārūpējas, lai tirdzniecībā ar austrumu kaimiņvalsti Latvijas komersanti nepaliek zaudētājos ne šobrīd, ne pēc sankciju beigām

Nemaz tik seni nav tie laiki, kad toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs sauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par savu draugu. Patlaban agresija Ukrainā turpina retināt kaimiņvalsts vadītāja draugu pulku ārvalstīs. Tomēr gan senāka, gan ne tik sena vēsture māca, ka situācija un apstākļi mēdz mainīties, naidīgām valstīm kļūstot par sabiedrotajām un valstu vadītājiem savstarpējos apvainojumus nomainot ar draudzīgāku valodu. Tas, ka Krievija šobrīd pamatoti pelnījusi pārmetumus, jo nenovērš asinsizliešanu Ukrainā, nebūt nenozīmē, ka pēc kāda laika tā negribēs pilnībā atjaunot gan pārtikas, gan ražošanai nepieciešamo Rietumvalstu preču un tehnoloģiju importu un savu sankcionēto uzņēmumu produkcijas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Eiropā gaidāms taupības ēras noriets?

Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā.

Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu. Taupība ekonomistu aprindās tiek vērtēta dažādi, jo tai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc šai politikai bija savi atbalstītāji un kritiķi (it īpaši - ietekmīgi ASV ekonomisti). Šoibles aiziešana varētu mazliet vājināt Francijas prezidenta Emanuela Makrona dedzīgo vēlmi pēc stiprākas un vēl vairāk integrētas Eiropas. Šoibles darba efektivitāti var vērtēt tandēmā ar Angelu Merkeli, jo Šoible vienmēr ir bijis ļoti galējs savos uzskatos. Piemēram, Šoible, par spīti atsevišķu Eirozonas politiķu spiedienam palīdzēt Grieķijai (atlaižot parādus), pat pieļāva iespēju, ka tā uz laiku pamestu eirozonu. Šāda stingrība uzskatos ļāva Merkelei vienmēr panākt labākus kompromisus. Šoible ieņem nozīmīgu lomu arī brexit stratēģijas sagatavošanā, par kuras iznākumu Vācijas politiķi jau ir izteikušies, ka ES noteikti no tā iegūs, piemēram, uzņēmumu pārcelšana no Lielbritānijas uz Eiropas kontinentālo daļu. Protams, paliek atklāts jautājums, vai arī Latvijai no tā būs kāds labums un vai Latvija būs spējīga piesaistīt jaunas investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Desmit ES valstis pārdevušas bruņojumu Krievijai, neskatoties uz 2014.gada embargo

LETA/POLSKIE RADIO, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Korupcija un uzņēmuma saimnieciskā darbība nav viens un tas pats

Dienas Bizness, 31.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija vai nebija tiesības aviokompānijas airBaltic vadībai 2011. gada septembrī atcelt gana daudzus lidojumus – šāds jautājums pēdējos divus gadus ir nodarbinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju prātus.

Acīmredzot atbilde ir negatīva, ņemot vērā, ka izmeklēšanas ietvaros savāktie materiāli ir nosūtīti prokuratūrai.

Jāatgādina, ka runa ir par periodu, kad airBaltic vēl vadīja Bertolts Fliks, kurš tā vai citādi bija saistīts ar uzņēmuma privāto akcionāru – kompāniju Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), turklāt valdība centās panākt aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, kas BAS, kā izskatās, nebija pa kabatai. Tiekot uzskatīts, ka, atceļot reisus, ir bijusi vēlme ietekmēt valdības lēmumus saistībā ar pamatkapitāla jautājumu, un tādējādi uzņēmumam radīti lieli materiālie zaudējumi. Jāatzīst, ka Flika darbību airBaltic būtu vērts izpētīt, kā mēdz teikt, no A līdz Z. Turklāt ne tikai konkrēti Flika darbību, bet arī visas tās personas, kas attiecīgajā laika posmā ir darbojušās airBaltic padomē. Vienkārši, cik noprotams, Fliks nevarēja realizēt nevienu kaut cik nozīmīgu pasākumu bez padomes atbalsta, kurā noteicošā loma, starp citu, bija Latvijas valsts pārstāvjiem. Šajā kontekstā var minēt gan airBaltic pilotu «pārcelšanu» uz Kiprā reģistrētu kompāniju, gan uzņēmuma zīmola nodošanu BAS rokās, gan daudz ko citu. Iespējams, tiešām būtu vērts papētīt arī to, cik ekonomiski pamatoti bija atcelt daļu no visnotaļ daudzajiem airBaltic reisiem, taču... Pirmkārt, reisu skaitu ir samazinājis arī Flika pēctecis Martins Gauss – cilvēks, ar kuru valdība nupat pagarināja līgumu kā ar aviokompānijas vadītāju un kurš ir panācis, ka airBaltic pēc ilgāka pārtraukuma atkal pelna. Tātad nav izslēgts, ka, ja arī Fliks reisus atcēla vienīgi, savu untumu vadīts, par ekonomiski nepamatotu soli to varbūt arī nevar nodēvēt. Otrkārt, nav skaidrības, kāpēc ekonomiskā pamatojuma meklēšanai tiek izmantoti KNAB resursi?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

TOP500 Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks

Jānis Goldbergs, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas ekspremjeram liek maksāt 4,9 miljonus eiro par 2014.gada referendumu

LETA--AFP, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais amerikāņu investors Vorens Bafets (Warren Buffett), dažkārt saukts par Omahas orākulu, paziņojis, ka viņam prātā ir pēctecis, kurš aizstās viņu investīcu grupas Berkshire Hathaway vadītāja amatā, taču šī cilvēka vārdu tā arī nav atklājis, ziņo BBC.

Tādējādi mazinātas akcionāru bažas par kompānijas nākotni, kad 81 gadu vecais V. Bafets no amata aizies.

Vienlaikus V. Bafets norādījis, ka viņš patlaban gan neplāno atkāpties no amata un gatavojas dzīvot vēl ilgi.

Savā ikgadējā vēstulē Berkshire akcionāriem viņš piebildis, ka kompānijai ir arī divi rezerves kandidāti.

Berkshire 2011. gadā strādājusi ar tīro peļņu 10,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Ciešot no vājās ASV ekonomikas, gada peļņa sarukusi no 13 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā. Kompānijas darbību negatīvi ietekmējusi arī zemestrīce un cunami Japānā, kas rezultējies ar 1,7 miljardu ASV dolāru zaudējumiem apdrošināšanas biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa šodien apelācijas kārtībā sāka skatīt tā saucamo Rīgas domes kukuļošanas lietu, kurā. Sākoties lietas izskatīšanai, apelācijas sūdzības iesniedza Raimonds Janita, Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Ināra Vilkaste – Vaškeviča. Savukārt prokuratūra iesniegusi divus apelācijas protestus.

Pēc prokuratūras domām R.Janitam piemērots pārāk bargs sods. Jāatgādina, ka tiesa viņam piesprieda trīs, taču prokuratūra prasīja piespriest tikai vienu gadu cietumā. Savukārt Vilkastei piemērots nepamatoti maigs sods, proti, prokuratūra prasīja cietumsodu, bet tiesa piemēroja naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Advokārti tiesas sēdē pieteica vairākus lūgumus, tai skaitā aicināt uz tiesu liecināt lietā figurējošo Raimondu Štālbergu. Tika iesniegti arī dokumenti par R. Janitas un V. Štrama veselības stāvokli. R.Janitam pagājušā nedēļā sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kad viņam kļuva slikti ar sirdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru