Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi pieaicināt Ministru kabinetu kā līdzatbildētāju tiesvedībā, kas uzsākta par Dzintara Jakāna sūdzību atzīt par prettiesisku finanšu ministra Einara Repšes lēmumu par viņa aizrotēšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata.

Tiesa nolēmusi, ka procesa gaitā jāvērtē ne tikai finanšu ministra, bet arī valdības lēmuma tiesiskums par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Otrdien, 8. jūnijā valdības sēdes slēgtajā daļā tiks skatīts atbildes projekts Administratīvajai apgabaltiesai Dz. Jakāna tiesvedībā, liecina Ministru kabineta sēdei iesniegtie dokumenti. Rakstveida paskaidrojumu tiesa Ministru kabinetam pieprasījusi iesniegt līdz 14. jūnijam.

«Līdz ar to Ministru kabineta rīkojums šajā gadījumā atzīstams par būtisku starplēmumu, kura tiesiskums pārbaudāms prasījuma par finanšu ministra 2010. gada 10. februāra rīkojumu «Par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā» atzīšanu par prettiesisku ietvaros,» secina Administratīvā apgabaltiesa. Ņemot vērā, ka tiesā pārbaudāms arī valdības 10. februāra rīkojuma tiesiskums, tiesa uzskata, ka šajā lietā atbildētāja pusē līdzās Finanšu ministrijai pieaicināms arī Ministru kabinets.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Lai arī finanšu ministrs Einars Repše solīja otrdien izlemt par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna disciplinārlietas rezultātiem un viņa turpmāko darbu VID, valdības koalīcija šo jautājumu, visticamāk, izskatīs tikai nākamnedēļ.

To pirmdien pēc koalīcijas padomes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ziņo Delfi.lv. Premjers žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, jautājumu par Dz. Jakāna atrašanos amatā neizskatīs otrdien Ministru Kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka Repše iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumiem par Dz. Jakāna pārkāpumiem un plāno izlemt par piemērotāko sodu. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka divās disciplinārlietas epizodēs ir konstatējams disciplinārpārkāpums. Dz. Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos uzdevumus, jo laicīgi netika izsludināti atklātie konkursi uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem. Turklāt arī pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, jo konkursus izsludināja jau VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova.

Iecirtusies pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) nostāju nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Tautas partija (TP) būs panākusi, ka lietai par atstādinātā VID šefa Dzintara Jakāna karjeru punkts netiks pielikts arī otrdienas valdības sēdē, raksta Diena.

Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Tieslietu ministrija valdībā nāks klajā ar atzinumu, ka vispirms E.Repšem jāizlemj par disciplinārlietu, kas ierosināta pret Dz.Jakānu, un tikai pēc tam valdība var lemt par viņa pārcelšanu citā amatā.

Dzintars Jakāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)TP skatījumā E.Repšem vispirms būtu jārosina viņa atjaunošana VID vadītāja amatā un tikai pēc tam jāpiedāvā rotācija. Turklāt TP uzskata, ka jāsagaida arī prokuratūras atzinums par pārbaudi, kas ierosināta pēc Dz.Jakāna iesnieguma.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) līdz šīs dienas beigām sola informēt, kāds būs viņa lēmums par atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna tālāko atrašanos amatā.

«Mums šobrīd nav nekas sakāms. Kad būs - sniegsim rakstisku atbildi,» E.Repše atbildēja uz jautājumu, vai ir jau izlēmis, vai valdībā virzīt jautājumu ar Dz.Jakāna atbrīvošanu no amatu.

No viņa teiktā izrietēja, ka skaidrība varētu būs šodien pēcpusdienā pēc valdības sēdes.

Pirmdien premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzina, ka E.Repšes rīcība saistībā ar Dz.Jakānu būs zināma šodien, taču valdības sēdē šis jautājums netiks skatīts, jo vispirms par to jālemj koalīcijas padomei.

Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, vedina spriest, ka E.Repšes lēmums būs rosināt Dz.Jakāna atbrīvošanu. Pēc atsevišķu avotu teiktā E.Repše «Jakāna lietā ies līdz galam».

Kaut kādu iemeslu dēļ Tautas partijai Dzintara Jakāna atrašanās Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatā ir svarīga, intervijā Latvijas Radio, komentējot nesaskaņas starp finanšu ministru Einaru Repši un Dz. Jakānu, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Tiesa viņš gan uzticas E. Repšes lēmumam rosināt atbrīvot Dz. Jakānu no amata.

«Pieļauju, ka valdības lēmums varētu sakrist ar finanšu ministra lēmumu. Viņam ir pietiekoši nopietna argumentācija,» saka V. Dombrovskis, piebilstot, ka «nekāda savējo bīdīšana [VID vadītāja amatā] pilnīgi noteikti nenotiks».

Jau ziņots, ka E. Repše nolēmis uz valdību virzīt lēmumu par VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Artis Zaļūksnis ir apstrīdējis Finanšu ministra Einara Repšes (JL) lēmumu piemērot viņam disciplinārsodu.

Administratīvā rajona tiesa A.Zaļūkšņa pieteikumu, kurā lūgts disciplinārsodu atcelt, ir saņēmusi 10.novembrī, tas ir pieņemts un ierosināta lieta. Taču sēdes datums vēl nav noteikts, Db uzzināja tiesā.

Disciplinārsods izpaudās kā A.Zaļūkšņa atbrīvošana no amata.

Db jau ziņoja, ka VID amatpersonas A. Zaļūkšņa rīcībā komisija konstatēja rupjus juridiska rakstura pārkāpumus, jo A. Zaļūksnis ir tieši atbildīgs par prettiesisko rīkojumu sagatavošanu. Komisija arī secināja, ka A. Zaļūksnis kā valsts amatpersona zaudējis cieņu un uzticību, jo nav iespējams paļauties uz viņa turpmākās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Šādas sekas ir vērtējamas kā atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ komisija lēma, ka arī A. Zaļūksnis ir vainīgs un disciplināri sodāms, tomēr nebija vienisprātis par piemērojamā soda veidu. Finanšu ministrs, iepazīstoties ar komisijas atzinumu, lēma, ka atbrīvošana no amata ir atbilstošākais disciplinārsods.

VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu lemts sodīt uz sešiem mēnešiem ieturot 20% no viņa mēnešalgas, savukārt VID Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Arti Zaļūksni tiks atbrīvots no amata.

Papildus ministrs uzdevis uzsākt regresa prasības celšanu, lai nodrošinātu visu materiālo zaudējumu, kas valstij tiks nodarīts VID amatpersonu prettiesisko rīkojumu rezultātā, segšanu no Dz. Jakāna un A. Zaļūkšaņa personīgajiem līdzekļiem. Tas skar atlīdzības izmaksu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētajiem finanšu policistiem Vasilijam Kivļonokam un Jānim Laizānam saistībā ar viņu atjaunošanu amatā un citām viņu iespējamajām prasībām tiesā. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārbaudes rezultātā konstatēja, ka VID vadītāja Dz. Jakāna rīcībā – prettiesisku rīkojumu parakstīšanā – ir saskatāmi klaji nolaidīga attieksme pret saviem pienākumiem pārraudzīt visa dienesta darbību. Tāpat komisija secināja, ka Dz. Jakāna argumentācija par savas rīcības likumību un pamatotību ir klaji maldinoša un neatbilstoša, tādēļ pārbaudes rezultātā lemts, ka Dz. Jakāns ir vainīgs un disciplināri sodāms.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Administratīvā rajona tiesa izbeigusi tiesvedību lietā par bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Dzintara Jakāna sūdzību, kurā viņš bija lūdzis atzīt par prettiesisku rotāciju amatā, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Novikova.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa konstatējusi, ka lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā, jo iestādes iekšējais lēmums.

Administratīvā rajona tiesa arī norāda, ka D.Jakāna pārcelšana ir notikusi objektīvu iemeslu dēļ un ar rīkojumu par pārcelšanu citā amatā pieteicējs nav disciplināri sodīts.

Kā arī rīkojums nav ietekmējis viņa kā amatpersonas statusu, jo D.Jakāns ir pārcelts uz līdzvērtīgu amatu – Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora amatā.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā desmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Atbildīgās iestādes ir sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošie Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Nākamnedēļ epopeja Einars Repše (JL) pret Dzintaru Jakānu vai otrādi, būs par soli tuvāk kādam loģiskam noslēgumam. Proti, nedēļas pirmajā pusē komisijai, kas izmeklē pret atstādināto VID ģenerāldirektoru ierosināto disciplinārlietu, ir jānāk klajā ar saviem secinājumiem, kas varētu kalpot kā pamatojums Dz.Jakāna atlaišanai.

Diezgan ticams, ka Dz.Jakāna dienas VID ģenerāldirektora amatā varētu būt skaitītas, pat neraugoties uz to, ka Tautas partija, jādomā, turpinās protežēt cilvēku, kurš nodokļu administrācijas vadītāja amatu ieguva laikā, kad Tautas partija saimniekoja Finanšu ministrijā. Jau tagad var prognozēt, ka Dz.Jakāns, līdzīgi kā savulaik viņa aizbildnis un vēlākais biznesa partneris, bijušais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, vēl gadiem ilgi centīsies visu instanču tiesās pierādīt, ka atlaists nepamatoti.

Politizētā epopeja ap iespējamu VID pirmās personas nomaiņu diemžēl ir novērsusi uzmanību no jautājuma par to, kā VID reorganizācija ietekmēs šīs iestādes darbu. Nevajadzētu aizmirst, ka no 1.janvāra VID administrēto nodokļu likumu piemērošanu skārušas ļoti vērienīgas izmaiņas. Kapitāla pieauguma nodokļa iekasēšanu no tādiem ar nodokli apliekamiem objektiem kā, piemēram, procentu maksājumi par banku depozītiem vēl nodrošinās bankas. Taču nodokļa iekasēšana no, piemēram, dāvinājumiem, spekulatīviem darījumiem, gleznu pārdošanas un tamlīdzīgiem darījumiem gulsies uz VID pleciem. Lai to nodrošinātu, acīmredzot būtu nepieciešams ievērojami stiprināt VID kapacitāti un analītisko darbu. Ne velti VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova norādījusi, ka 2010.gada pirmie mēneši pārsvarā tiks veltīti nevis nodokļu auditiem, bet gan skaidrojot iedzīvotājiem, kā tad īsti tagad maksājumi nodokļi. Īsi rezumējot — 2010.gada nodokļu likumu izmaiņas bijušas tik apjomīgas un tik straujas, ka VID nav bijis pietiekami daudz laika sagatavoties.