Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Lielākie plūdu kompensāciju saņēmēji – Latgales ražotāji – norāda: valsts subsīdijas tikai daļēji ļauj segt plūdu nodarīto skādi

Tomēr daļa zemnieku palikuši bez kompensācijām, jo savus iesniegumus atsauca un mēģināja laukus nokult. Cita daļa zemnieku pieteikumus kompensācijām vispār neiesniedza, jo uzskatīja, ka visi lauki nav zem ūdens. Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto ziņoja – radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.

Lielākais valsts kompensācijas apjoms par plūdos bojāgājušajām platībām izmaksāts augkopības uzņēmumam z/s Kotiņi, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publiskotais kompensāciju saņēmēju saraksts. Viļakas novada z/s Kotiņi izmaksāti 268 tūkstoši eiro. «Tik smagi nekad nav bijis kā šogad. Mūsu saimniecība ir sēklkopības saimniecība un izmaksas ir no 600 līdz 1200 eiro/ha. Kompensācijās saņēmām 15–30% no tā, kas ir zaudēts,» stāsta Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis. Viņa saimniecībā nav izdevies nokult aptuveni 40% no sējplatībām.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Pēc Francijā piedzīvotajiem plūdiem visā valsts teritorijā sākušies tīrīšanas darbi, bet zaudējumi varētu sasniegt divus miljardus eiro.

Kopā plūdos dzīvību zaudēja četri cilvēki, bet 24 guva ievainojumus. Tiek lēsts, ka plūdu rezultātā ciesti zaudējumi 600 miljonu līdz divu miljardu eiro apmērā.

Pirmdien valdības ministri tiksies krīzes sanāksmē, lai noteiktu plūdu īsto apmēru un izlemtu, kā veikt atjaunošanas darbus.

Premjerministrs Manuels Valss tiksies ar Francijas lielākajiem apdrošinātājiem, lai gādātu, ka plūdos cietušie saņem kompensācijas.

Plūdos vissmagāk skartās teritorijas tiks pasludinātas par dabas katastrofu zonām, kas nozīmē, ka tajos esošajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs vieglāk pieprasīt apdrošināšanas kompensācijas.

Eiropas Savienībai, vienojoties par kopējām sankcijām pret Krieviju, ir izšķiroši svarīgi panākt vienošanos par kompensācijām tām dalībvalstīm, kuras visvairāk varētu skart to sekas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.

Pirmdien Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā tiek spriests arī par aktuālo situāciju Ukrainā.

A. Vilks uzsver, ka kompensācijas ir jānodrošina no vispiemērotākā ES finanšu instrumenta, kā piemēram, Eiropas Solidaritātes fonda. Tādēļ A. Vilks aicina ES ārlietu ministrus ļoti rūpīgi un atbildīgi vērtēt šos jautājumus, neatstājot novārtā visu triju Baltijas valstu uzņēmējdarbību bez tik svarīga atbalsta.

Patlaban nozaru ministrijas izvērtē dažādas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas varētu rasties pēc Krievijas un Ukrainas konflikta turpmākas eskalācijas. Plānots, ka par ietekmēm uz kopējo Latvijas tautsaimniecību un plānotajiem pasākumiem, lai tās mazinātu, jau tuvākajā laikā lems valdība.

Lietavu izraisītie plūdi, kas ražas novākšanu daļā Latvijas padarīja neiespējamu, iedragās ne tikai lauksaimniecības ikgadējo statistiku un radīs būtisku nobīdi no aizvadītajos gados teju par normu kļuvušajā graudu kopievākuma rekordu pārsišanā, bet arī liks paraudzīties no cita skatupunkta uz šo no dabas joprojām ļoti atkarīgo nozari. Lietus mitēsies, upes atgriezīsies savās vietās, valsts varbūt pratīsies un pametīs izmisušajiem lauksaimniekiem kādas kompensācijas, dubļi nožūs, nāks citas ražas, zemnieki iemācīsies apdrošināt sējumus, bet – fundamentāla mācība paliks. Dabas pēriens jau nav bez iemesla.

Pasaulē nekontrolējami pieaug cilvēku skaits, un dabai jātiek galā ar populācijas izplešanās sekām: industrializāciju, atkritumiem, Ķīnas rūpniecību, lietusmežu izciršanu un, piemēram, arī ar pesticīdu un minerālmēslu lietošanas pieaugumu Latvijā vai ar to saistīto Baltijas jūras mirušo zonu izplešanos un tostarp Eiropas Komisijas rosināto mencas nozvejas apmēra samazinājumu kā reālām sekas jūras ekosistēmas traumēšanai. Kamēr Latvijā diskutējam par otrā un trešā bērna politiku un mūsu sabiedriskajā telpā defilē pat tāds jēdziens kā «depopulācija», globāli zemiešiem ir gluži citas raizes. Ja 1950. gadā pasauli apdzīvoja aptuveni 2,6 miljardi ļaužu, tad pērn sugasbrāļu skaits sasniedza turpat 7,5 miljardus. Populācijas pieauguma līkne turpina rauties uz augšu arī pašlaik, kamēr es rakstu, bet jūs lasāt šo komentāru. Viss pārējais vides jomā ir tikai pamatproblēmas sekas, turklāt tās visas arī ir cieši saistītas ar lauksaimniecību, tādas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības sarukums, mežu izciršana (angliski – deforestation), augsnes noplicināšanās. Strauji pieaugošās cilvēces vajadzības pasauli ietekmē ļoti brutāli, liekot vārdam «attīstība» arvien biežāk izklausīties pēc «lejupslīde». Cilvēce kopumā atgādina dīkdieni senajā Romā, kurš, atgāzies zvilnī, gaida mutē iekrītam vīģes un ielīstam vīnu. Taču visam ir sava cena. Pašlaik daļu no tās maksā vētras apciemotie amerikāņi. Sava mazā daļiņa no globālā rēķina jāapmaksā arī Latvijai. Tostarp par mazo upīšu taisnošanu, meliorācijas sistēmu ieviešanu, bet pienācīgu neuzturēšanu.