Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Unikāla pieeja vienkāršām lietām ar izaugsmes iespējām nākotnē - piedāvājot savādāka veida pakalpojuma klāstu, kas saistīts ar kosmosu. Dot cilvēkam mūžīgu brīvības sajūtu, jo cilvēkos vienmēr interesi ir izraisījušas mistiskas, prātam neaptveramas lietas, un kosmoss ir tas, kur cilvēki vēlētos pabūt.

Šī unikālā ideja piedāvā aizgājēju pelnus pēc kremācijas nogādāt kosmosā un izkaisīt tos plašajā visumā.

Šis pakalpojums nav analogs tam, ko varētu redzēt un izjust pašam baudot ar acīm esot kosmosā, bet apziņa tam, ka kaut kas no tevis ir aizsūtīts plašajā visumā.

Šo pakalpojuma veidu šobrīd ir iespējams veikt ar mūsdienīgajām tehnoloģijām kosmosa industrijā, ko piedāvā specializējušās kompānijas, kuras nogādā kravas vismaz 100 km augstumā, kas arī ir uzskatāms par kosmosa sākumu.

Šim pakalpojuma veidam tiks piedāvātas divu veidu cenu un pakalpojuma izvēles iespējas:

1) Nogādāt pelnus 30-40 km augstumā – stratosfērā ar hēliju pildītā specializētā lidojošā objektā.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notikusi plaša demonstrācija par godu satelīta nogādāšanai kosmosā. Tikmēr komunistiskās valsts vadītājs Kims Čenuns licis tuvākajā laikā kosmosā nosūtīt jaunus satelītus.

Ziemeļkorejas oficiālā telekanāla uzņemtajos kadros redzami plaši karavīru un civiliedzīvotāju pūļi, kas pulcējušies galvaspilsētā, lai atzīmētu sekmīgo satelīta nogādāšanu kosmosā. Pūlis aplaudēja armijas ģenerāļu teiktajām runām un slavināja valsts vadītāju K. Čenunu.

Satelīta nogādāšana kosmosā ir liels panākums jaunajam Ziemeļkorejas līderim, kurš pie valsts vadīšanas pienākumiem stājās pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī nomira viņa tēvs Kims Čenirs, norāda CNN. K. Čenuns arī licis kosmosā nosūtīt jaunus satelītus, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu valsts zinātni, tehnoloģijas un ekonomiku. Tikmēr ASV brīdinājusi Ziemeļkoreju neveikt turpmākus raķešu startus.

Projekts, kura ietvaros bija paredzēts kosmosā sūtīt ziemas miegā gulošu Latvijas susuri, pašlaik uz priekšu nav pavirzījies, Db.lv stāstīja Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis.

Jau rakstīts, ka DU pirms vairākiem mēnešiem apmeklēja Japānas Kosmosa izpētes centra JAXA (Japan Aerospace Exploration Agency) zinātnieks Dr.ph.Tamotsu Nakano, lai runātu par universitātes sadarbību ar japāņiem, tostarp kosmosā plānots nosūtīt mazo susuri. Šādi dzīvnieki esot atrodami arī Japānā, bet tie esot pārāk lieli kapsulai, tādēļ susura meklējumi atveduši līdz Latvijai. Bija paredzētes, ka mazais susuris, dodoties kosmosā, gulēšot ziemas miegā. Tieši tas arī esot projekta mērķis - pētīt, kā tas notiek kosmosa apstākļos. Plānots, ka dzīvnieks pēc tam atgriezīsies uz zemes.

Vācijas valdība apsver kosmodroma būvniecību, ņemot vērā rūpnieku mudinājumus veikt lielākas investīcijas kosmosa izpētē, paziņoja ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

«Ceļojumi kosmosā interesē daudzus cilvēkus un rada tūkstošiem darbavietu. Mēs esam satelītu tehnoloģijas līderi. Tāpēc es izvērtēšu Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) ierosinājumu par kosmodromu,» ministrs sacīja laikrakstam «Bild».

Vācijas rūpniecības pārstāvji mudinājuši kosmosa inovāciju budžetu vairāk nekā dubultot no pašreizējiem 285 miljoniem eiro gadā, lai tas līdzinātos vairāk nekā 700 miljonu eiro lielajam Francijas budžetam.

Kaut arī Vācijas tautsaimniecība ir ceturtā lielākā pasaulē, kosmosa jomas investīciju ziņā Vācija ieņem astoto vietu, norāda BDI.

«Vācijas kā augsto tehnoloģiju zemes spēks valsts kosmosa investīcijās neatspoguļojas,» pagājušajā nedēļā kosmosa jautājumiem veltītā kongresā Berlīnē sacīja BDI vadītājs Dīters Kempfs.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) top interaktīvo tehnoloģiju centrs, kurā būs arī iespēja izmēģināt roku nesējraķetes palaišanā.

Interaktīvajā demonstrēšanas centrā apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan kosmosa jomu un satelīttehnoloģijas, gan arī VATP Biznesa inkubatora un Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumu preces.

«Veidojot eksponātus, vēlamies interesantā veidā parādīt tehnoloģijas un zinātniskās tēmas, kas šobrīd pasaulē ir aktuālas, piemēram, paplašināto virtuālo realitāti, iekārtu vadīšanu ar smadzeņu impulsiem, 3D un skārienjūtīgās tehnoloģijas. Vienā no centra stendiem apmeklētāji varēs, izmantojot domu spēku jeb Beta viļņus, sacensties, kurš ātrāk palaidīs nesējraķeti kosmosā. Šobrīd izstrādātas Latvijas un Igaunijas nesējraķešu 3D animācijas,» informē VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Rīgā, Zunda krastmalā 16, atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aeronautikas māja, kas būs Aeronautikas institūta zinātniski pētnieciskā un mācību ēka, kurā zinātnieki un studenti attīstīs aeronautikas tehnoloģijas.

Aeronautikas mājā atradīsies vairākas laboratorijas un tehnoloģiskais aprīkojums, tai skaitā iekārta, ar kuras palīdzību būs iespējams daļēji imitēt kosmosa vidi un tādā veidā pārbaudīt satelītu un citu kosmosa izstrādājumu darbību izplatījumā.

Tur atradīsies arī laboratorija materiālu un konstrukciju testēšanai ar nesagraujošās kontroles metodēm, Aeronautikas pētījumu un tehnoloģiju centra aprīkojums, piemēram, turboreaktīvā dzinēja izmēģinājuma stends, bezpilota lidaparātu projektēšanas un izgatavošanas laboratorija un virsskaņas aerodinamiskā caurule.

«Eiropā un pasaulē strauji attīstās kosmosa industrija. Arī RTU zinātnieki pēta un attīsta tehnoloģijas kosmosam un ar to saistītām nozarēm, sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem un Eiropas Kosmosa aģentūru. RTU ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurai ir līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab izveidi. Jaunā ēka nodrošinās iespējas īstenot pētījumus, izstrādāt inovācijas un vairot aeronautikas un kosmosa izglītību Latvijā jaunā kvalitātē,» pauž RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Interneta giganta Google izpilddirektoru Lerija Peidža un Ērika Šmita, kā arī filmu režisora Džeimsa Kamerūna atbalstītā kompānija nodarbosies ar zemu cenu automātisku kosmosa kuģu izveidi, kas pētīs asteroīdus, lai tuvā nākotnē varētu uz tiem sākt derīgo izrakteņu ieguvi.

Par to pavēstījusi kompānija Planetary Resources Inc., ziņo Reuters. Db.lv jau vēstīja, ka amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibināja minēto kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru».

Tuvāko divu gadu laikā kompānija paredzējusi zemeslodes orbītā nogādāt satelītus, kas identificēs asteroīdus, kuros iespējams iegūt derīgos izrakteņus. Planetary Resources Inc. iecerējusi attīstīt tehnoloģijas, kas samazinātu satelītu izmaksas līdz vienai tūkstošajai daļai no pašreizējo misiju cenām. Kompānija plāno arī piedāvāt savus pakalpojumus zinātnieku aģentūrām, NASA un privātiem pētījumu institūtiem.

Jaunas atmiņas mikroshēmas, kas ir caurspīdgas, pietiekoši elastīgas, lai tās varētu salocīt kā papīra lapu, spēj izturēt ļoti augstas temperatūras un darbojas agresīvā vidē, drīzumā varētu tikt izmantotas nākošās paaudzes zibatmiņu, mobilo tālruņu un datoru izgatavošanā, vēsta IT medijs Tom’s Hardware.

Ierīces, kas izmanto šādas mikroshēmas, varētu darboties pat kosmosā, uzskata ASV zinātnieks Džeimss Tours (James Tour), kura vadītā komanda izstrādājusi mikroshēmu prototipus. Izmantojot jaunas tehnoloģijas, mikroshēmās arī iespējams uzglabāt ievērojamu datu daudzumu.

«Jaunajām mikroshēmām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar pašlaik miljonos zibatmiņu, viedtālruņu, datoru un citos produktos izmantotajām,» runājot 43. Amerikas Ķīmijas biedrības sanāksmē sacīja Dž. Tours.

Tā kā mikroshēmas ir caurspīdīgas, tās varētu iebūvēt, piemēram, stiklā. Tādējādi varētu izstrādāt ar jauno tehnoloģiju apgādātus automašīnu, militāro transportlīdzekļu un kosmosa kuģu logus, kuri kalpotu arī par datu glabātuvēm. Izmantojot šāda veida mikroshēmas daudz plānākus varētu padarīt viedtālruņus un planšetdatorus.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) šā gada 6.maijā izsludinās pirmo Eiropas Sadarbības valsts plāna konkursu, kura ietvaros EKA plāno iegādāties produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus no Latvijas piegādātājiem aptuveni divu miljonu eiro vērtībā.

Konkursā (Plan of European Cooperating state – PECS) varēs piedalīties komersanti, zinātniskās institūcijas, augstskolas un citas juridiskas personas. Piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 1.jūlijam EKA Eiropas Kosmosa izpētes un tehnoloģiju centrā, kas atrodas Nīderlandē.

Lai saņemtu konkursa dokumentāciju, Latvijas organizācijām jāreģistrējas EKA potenciālo piegādātāju sarakstā EMITS sistēmā.

EKA sagaida piedāvājumus šādās jomās: kosmosa aparatūra (viena projekta cena līdz 400 tūkst. eiro); izpētes un attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 200 tūkst. eiro); kosmosa misiju pakalpojumi un pielietojumi (viena projekta cena līdz 100 tūkst.eiro); sagatavošanās aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro); izglītības aktivitātes, kas ietver kosmosa aparatūras izgatavošanu (viena projekta cena līdz 150 tūkst.eiro); informējošas un izglītības attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro).

SIA EuroLCDs, kas plāno Ventspilī ražot LCD displeju moduļus, uzņemts Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā.

Galvenā sadarbība starp VATP un SIA EuroLCDs būs jaunās ražotnes infrastruktūras projektēšanā, jo LCD displeju moduļu ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, tajā skaitā 2000 m2 liela tīrā telpa (ISO 7. klases Cleanroom), kur izvietot ražošanas līniju, Db.lv informēja VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Plānots, ka ražotne atradīsies VATP parka teritorijā. Līdz atsevišķas ražotnes izveidei SIA EuroLCDs sākotnējā inženieru komanda strādās ar 3D tehnoloģijas produktu dizainu un prototipēšanu, izmantojot VATP esošās laboratorijas telpas.

Db.lv jau rakstīja, ka jaundibinātā SIA EuroLCDs plāno Ventspilī jau 2012.gadā atvērt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu. Investīciju apjoms pirmajā rūpnīcas kārtā plānots ap sešiem miljoniem eiro.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) tikko izveidota Kurzemes reģionā pirmā ISO 7 klases «tīrā telpa» (Cleanroom). To plānots izmantot un piedāvāt augsto tehnoloģiju jomās, galvenokārt elektronikā un satelīttehnoloģijās strādājošiem uzņēmumiem.

«Tīrā telpa» nodrošina īpaši tīru vidi, ko visbiežāk izmanto ražošanas un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmai, tajā ir ārkārtīgi zems dažādu vides piesārņotāju, piemēram, putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmenis. «Tīrā telpa» nodrošina pastāvīgu piesārņojuma kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības un ražošanas vidi, uzturot stabilu temperatūru un mitruma un tīrības līmeni telpā.

«Tīro telpu» galvenokārt plānots izmantot elektronikas industrijas jomā, proti, elektronikas izstrādājumu un to komponenšu gala montāžā, kontaktmetināšanā, testēšanā un iepakošanā, kā arī satelīttehnloģijās – komponenšu komplektācijai un atsevišķu procesu veikšanai kontrolētas tīrības apstākļos. Šobrīd jau identificēti trīs uzņēmumi, kas izmantos VATP piedāvājumu: Ventspils Elektronikas fabrika tajā testēs specifisku elektronikas produkciju, LEO Pētījumu centrs izstrādās satelīttehnoloģiju produktus un to komponentes, savukārt VATP piedāvās dažādas apmācības. Piedāvājumu izmantot aicināti arī citi pašmāju un ārvalstu uzņēmumi.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Universitāte kļuvuši par partneriem projektā «Starpreģionu mazo un vidējo uzņēmumu klasteru sadarbība Ziemeļaustrumu koridora ietvaros» jeb BalticSupply.

Veidojot Baltijas un Ziemeļjūras reģiona uzņēmumu sadarbības tīklus jeb klasterus, iespējas piedalīties dažādos iepirkumos, iesaistīties piegāžu tirgū ir daudz lielākas, nekā darbojoties katram par sevi, norāda VATP pārstāvis projektā Salvis Roga.

Baltijas un Ziemeļjūras reģiona nozares uzņēmumu sadarbība dos iespēju piedalīties lielajos iepirkumos, tostarp Eiropas līmeņa tenderos. BalticSupply klasteros iesaistīties piedāvā uzņēmumiem, kas saistīti ar ostu darbību un jūrniecību, enerģētiku un sabiedrisko infrastruktūru, kā arī pārtikas ražošanu, farmāciju un medicīnu.

«Ja pirms gadiem desmit ekonomikas un biznesa vadības teorijā tika runāts par sadarbības tīkliem un to ietekmi uz uzņēmumu un valsts vispārējo attīstību, tad šobrīd varētu teikt, ka šī teorija ir evolucionējusi un nonākusi līdz klasteru attīstībai, kur, savukārt, klasteri tiek uzskatīti par vienu no perspektīvākajiem ekonomikas attīstības instrumentiem,» skaidro Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes loceklis Igors Udodovs, kā veiksmīgāko piemēru Latvijā minot Informācijas tehnoloģiju klasteri.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Igaunijas inženieri pabeiguši darbu pie Igaunijas pirmā satelīta ESTCube-1, un pirmdienas vakarā tas tiks nosūtīts uz kosmosa centru Franču Gviāna (Franch Guiana), informē ERR News.

Satelīts dosies kosmosā šā gada aprīlī, un galvenais tā uzdevums būs veikt elektriskās saules buras eksperimentu kosmosā. Elektriskā saules bura ir līdz šim netestēts kosmiskā aparāta virzīšanās veids, ko izgudrojis Somijas zinātnieks Peka Janhunens (Pekka Janhunen). Lai to veiktu, satelītam ar nesējraķetes palīdzību būs jānonāk zemajā Zemes orbītā aptuveni 680 kilometru augstumā.

«Lielākais ieguvums no ESTCube-1 projekta Igaunijai ir jaunu inženieru un zinātnieku paaudze, kas varēja gūt praktisku pieredzi tehnoloģijas izstrādāšanā. Tehnoloģija, kas izmantota satelītā, var tikt izmantota ne tikai kosmosa projektos, bet arī elektronikas industrijā kopumā,» stāstīja projekta vadītājs Marts Norma (Mart Noorma).

Amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibinājuši noslēpumainu kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru». Tikmēr izskanējuši minējumi, ka jaunā kompānija nodarbosies ar derīgo izrakteņu iegūšanu uz asteroīdiem.

Kompāniju Planetary Resources nodibinājuši inovāciju atbalsta fonda X-Prize dibinātājs Pīters Diamandis (Peter Diamandis) un uzņēmējs – kosmosa tūrisma organizētājs Ēriks Andersons (Eric Anderson), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minēto amerikāņu uzņēmuma «investoru un atbalstītāju» grupā atrodami iespaidīgi miljardieru vārdi, tostarp, Google līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un interneta giganta izpilddirektors Ēriks Šmits, filmu režisors Džeimss Kamerūns, bijušais Microsoft programmatūras nodaļas vadītājs Čārlzs Simonji (Charles Simonyi), kā arī vairāki citi prominenti biznesmeņi. Jaunajam uzņēmumam savu atbalstu pauduši arī vairāki bijušie NASA eksperti.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) speciālisti sākuši interaktīva un populārzinātniska demonstrācijas centra izveidi Ventspilī. Jaunā demonstrācijas centra atklāšana paredzēta 2012.gada sākumā.

Interaktīvie muzeji, izglītības un zinātnes centri ir ļoti populāri visā pasaulē, tomēr Latvijā šobrīd ir tikai viens šāds centrs Rīgā, un drīzumā būs vēl viens - Cēsīs. VATP veidotais interaktīvais demonstrāciju centrs būs trešais Latvijā, taču vienīgais, kurā apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk kosmosa jomu un satelīttehnoloģijas.

Plānots, ka jaunais demonstrāciju centrs pildīs gan izglītojošu, gan izklaidējošu fukciju, tādējādi kļūstot par vēl vienu interesantu tūrisma objektu Ventspilī. No parastiem muzejiem tas atšķirsies ar to, ka gandrīz visi stendi būs interaktīvi, proti, ekspozīcijas apmeklētāji paši varēs izmēģināt dažādas pasaulē inovatīvas tehnoloģijas. VATP speciālisti cer arī turpmāk pastāvīgi ekspozīciju papildināt un izaugt līdz Eiropas līmeņa centram ar savu atsevišķu ēku.