Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Šobrīd bērnu ikdiena skolā ir krietni atšķirīga nekā pirms desmit un vairāk gadiem, nākas atzīt, sēžoties pie digitālā galda un sekojot «skolotāju» uzdevumiem uz interaktīvās tāfeles, uz kuriem atbildes jāsniedz ar «balsošanas pults» palīdzību. Šonedēļ Db.lv rubrikā «Kā top?» piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā Lielvārds tiek izstrādāti digitālie mācību materiāli skolām.

Digitālo mācību materiālu izstrāde ir viena no jomām, kur Latvija apsteigusi savus kaimiņus Baltijas valstīs, tāpat esam pirmie Austrumeiropā, stāsta uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Viņš norāda, ka šajā jomā var sniegt padomus, piemēram, lietuviešiem un igauņiem. Iespējams, Igaunijā lielāks uzsvars bijis uz pašu tehnoloģiju ieviešanu, kamēr Latvijā aktīvi strādāts pie skolotāju apmācības, mācību materiālu izstrādes.

Kopumā, lai izstrādātu, digitālo mācību materiālu latviešu valodā 1. klasei, galvas un prasmes kopā liek seši cilvēki, tostarp datorgrafiķe un programmētājs. Paša ražošanas procesa aprakstu un fotogrāfijas aplūkojiet galerijā augstāk! Turpat arī skatiet, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas vai drīzumā izmantos Latvijas skolās.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā pārvērtīsies par grāmatu pilsētu, kurā tiksies rakstnieki, tulkotāji, izdevēji un lasītāji – Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde.

“Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas,” uzskata šī projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādes apmeklētāji četrās dienās varēs baudīt autoru priekšlasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar ievērojamiem latviešu un ārvalstu rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar izdevniecību jaunumiem, iegādāties grāmatas par īpaši izdevīgām izstādes cenām, kā arī Grāmatu maiņas punktā mainīties ar citu lasītāju grāmatām.

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos ir nodota ekspluatācijā, un tajā sākti drukāšanas darbi testa režīmā, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Līdzšinējā AS Preses nams grāmatu ražošanas objektā Rīgā, Balasta dambī, patlaban saglabājusies tikai grāmatu lokšņu drukāšanas funkcija, visi pārējie procesi – locīšana, sanešana, šūšana, griešana, līmēšana – jau notiek jaunajā ražotnē Jāņsilos.

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes nodošanu ekspluatācijā ir pilnībā atjaunots Preses nams grāmatu ražošanas tehnoloģiskais parks, kļūstot par vienu no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem visā pasaulē. AS Preses nams ražošanas procesā tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves globālo līderu Heidelberg, MAN Roland, Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar, Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas un iekārtas – lokšņu un rotācijas iespiedmašīnas, locīšanas, šūšanas un griešanas iekārtas, automātiskās cieto un mīksto sējumu grāmatu izgatavošanas līnijas un cita tehnika.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Latvijas start-up uzņēmums Fastr Books pabeidzis darbu pie sava e-grāmatu veikala izstrādes un noslēdzis līgumus ar vairākiem grāmatu izdevējiem, līdz ar to kļūstot par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā.

Fastr Books noslēgti sadarbības līgumi ar izdevējiem Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un The White Book. Fastr izveidotājs Eldars Loginovs pauž, ka jaunuzņēmuma mērķis turpmāk ir izvērst darbību Eiropā un ASV. Šobrīd Fastr Books piedāvā vairāk nekā četrus tūkstošu e-grāmatu septiņās valodās. Savukārt «tuvākajā laikā» tiek solīts grāmatu piedāvājumu klāstu papildināt ar grāmatām angļu valodā, lai e-grāmatu piedāvājums veikalā sasniegtu simts tūkstošus e-grāmatu.

«Līdz šim e-grāmatu lasīšana Latvijā lielai daļai mobilo ierīču lietotāju nebija kļuvusi par ikdienā ierastu nodarbi. Šis risinājums potenciāli ir spējīgs piesaistīt gan tehnoloģiju fanu, gan grāmatu lasītāju interesi, tāpēc mums šķita ļoti būtiski iesaistīties šajā projektā,» savu līdzdalību Fastr Books e-gramātu veikala izveidē komentē Zvaigzne ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Esmu pārliecināts, ka viss ir ciklisks, līdz ar to ikvienam vadītājam primāri ir jādomā par uzņēmuma iekšējo kultūru un vidi, nevis tikai akli jāseko iedomātam mērķim, domā Andris Gribusts, SIA Lielvārds vadītājs.

Jebkurš uzņēmums savas dzīves laikā piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus un tas ir neizbēgami, tāpēc vēl svarīgāk par nosprausto mērķu sasniegšanu ir komandas labsajūta, domā A.Gribusts. Biznesa galvenais instruments bez šaubām ir cilvēks, tāpēc vadītājam vienmēr ir jārūpējas, lai viņa darbinieki justos labi un spētu raudzīties vienā virzienā, spriež Lielvārds vadītājs, piebilstot, ka arī pašam uzņēmumam ir jābūt atvērtam jaunām idejām un nav jābaidās no pārmaiņām. Tas mūsdienu apstākļos palīdz izdzīvot un nepieciešamības gadījumā pārorientēties, jo, lai ilgtermiņā uzņēmums spētu noturēt labus rezultātus, kā arī augtu un attīstītos, tam ir jābūt gatavam mainīties, spriež A.Gribusts.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2009.

"Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas," uzskata Latvijas Grāmatu izstādes projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādi organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Grāmattirgotāju asociāciju, Latvijas Literatūras centru, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, Latvijas Lasīšanas asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Poligrāfijas uzņēmumi a/s Preses nams un SIA Jelgavas tipogrāfija panākuši vienošanos ar grāmatu izdevniecībām SIA Tapals un SIA Nordik par parādu samaksas grafiku.

Par to Db.lv informēja a/s Preses nams pārstāve Dace Robežniece. Preses nams un Jelgavas tipogrāfija ir abu minēto grāmatu izdevniecību lielākie kreditori. Preses nams šīs vienošanās ietvaros apņēmies neuzturēt prasību par abu grāmatu izdevniecību maksātnespējas pasludināšanu. Vienošanās noslēgta ar mērķi sekmēt abu parādnieku komercdarbības stabilizāciju un ilgtermiņa attīstību.

Saskaņā ar vienošanos, abi grāmatu izdevēji - SIA Tapals un SIA Nordik - ir apņēmušies abiem lielākajiem kreditoriem ik mēnesi atmaksāt konkrētu parāda daļu katram no kreditoriem. Parādu atmaksa tiks uzsākta 2009.gada septembrī.

A/s Preses un SIA Jelgavas tipogrāfija kreditoru prasījumi pret SIA Tapals un SIA Nordik veido vairāk nekā 50% no katra parādnieka kopējo kreditoru prasījumu summas, taču kopējā parādu summa publiski netiek atklāta.

Izdevniecības Zvaigzne ABC un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskā «laipnību» apmaiņa par savstarpējo saspīlējumu liecināja jau vasaras sākumā. Taču vakardien no abām pusēm gaismā nākusī informācija liecina par augstākiem toņiem, informē laikraksts Diena.

Proti, izglītības ministrs Roberts Ķīlis lūdzis Konkurences padomi (KP) pārbaudīt un novērst iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo IZM veiktais mācību līdzekļu iegādes apkopojums uzrāda lielu izdevniecības Zvaigzne ABC īpatsvaru. Apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka to dēvē par viņu nomelnošanas kampaņu un cita starpā piebilst, ka Zvaigzne ABC jau jūlijā vērsusies administratīvajā tiesā pret IZM par neatbildēšanu uz tās iesniegumiem, vēsta laikraksts.

Konflikts starp IZM un izdevniecību sācies jūnijā, pēc tam, kad Zvaigzne ABC pamanīja kādu R. Ķīļa un apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētāja Aivara Gribusta saraksti sociālajā tīklā Twitter, kur abi apspriedās par digitālajiem mācību līdzekļiem. Zvaigzne ABC uz to reaģēja ar aizdomām par aizmugurisku vienošanos toreiz vēl gaidāmajā mācību līdzekļu digitalizācijas konkursā, kas noslēdzās jūlija beigās. Neilgi pēc tam izglītības un zinātnes ministrs atbildīgajam IZM departamentam uzdeva veikt pārbaudi par iespējamo dominējošo stāvokli mācību materiālu izdevēju tirgū. R. Ķīlis toreiz uzsvēra, ka tā nav atbilde uz Zvaigzne ABC izteikumiem, bet gan situācijas izpēte pirms mācību līdzekļu digitalizācijas konkursa, skaidro Diena.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Latvijas skolu dabaszinātņu kabinetu interaktīvais aprīkojums, kas pieejams 220 vispārizglītojošās skolās, atzīts par labāko vadošajā pasaules izglītības informācijas tehnoloģiju izstādē BETT 2011, ziņo izglītības apgāds Lielvārds.

Godalgotie produkti un to ražotāji, ko jau vairāk nekā piecus gadus Latvijā pārstāv Lielvārds, ir kompānijas Data Harvest izstrādātā digitālā ierīce EasySense Vision un interaktīvo tehnoloģiju izglītības risinājumi, kurus radījusi kompānija Promethean.

Pasaules vadošās izglītības tehnoloģiju kompānijas Promethean interaktīvā tāfele izstrādāta ciešā sadarbībā ar skolotājiem un ir kā multimediju centrs – mācību vides pamats. Tā pieejama latviešu valodā, ļauj pašiem skolotājiem ērti un vienkārši gatavot interaktīvos mācību materiālus (flipcharts). Pētījumi apliecina, ka šāds apmācības veids būtiski uzlabo skolēnu sekmes. Attīstītākajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un ASV, skolas pilnībā pāriet uz intensīvu interaktīvo apmācību. 2011.gada izglītības tehnoloģiju izstādes konkursā BETT Awards augstāko godalgu «Gada IT kompānija» saņēma Promethean.

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.