Krievu lācis, pat ja nāk ar dāvaniņām, nav nekāds dāvinātais zirgs, kam mutē neskatās, tāpēc jo sevišķi šeit, Krievijas tiešā tuvumā, ir vērts paanalizēt pēdējā laikā presē lasāmos oficiālos un pusoficiālos viedokļus.
Rietumu plašsaziņā ar atzinību tika uzņemta un pat kā pavēršanās uz rietumiem traktēta Dmitrija Medvedeva intervijā Izvestija izteiktā Staļina un pēckara padomijas totalitārisma kritika. Tomēr nopietnāka iedziļināšanās šajā intervijā, nevis dažu spārnoto frāžu izraušana no konteksta, ir krietni atvēsinošāka. Medvedevs, pasperot vienu retorisku solīti it kā pretī rietumiem, par to no Eiropas prasa pavisam konkrētu un platu soli pretī Krievijai. Labi, Staļins ir sliktais, ja gribat, tomēr pēckara Eiropa krievu tautai ir pateicību parādā par savu labklājību, tāpēc tai ar Krieviju jāslēdz jauns drošības līgums. Ka mums jau ir EDSO un NATO, saprotams, neskaitās, jo šīs organizācijas Maskava pietiekami nekontrolē.
Jājautā arī, kāda jēga kritizēt pēckara totalitārismu, ja pašlaik, piemēram, lieluzņēmējs Mihails Hodorkovskis sēž ilgi un pamatīgi tieši tāpēc, ka uzdrīkstējās izaicināt jaunos lieliniekus, Putina silovikus? Bet amerikāņu investīciju kompānijas Hermitage Capital Management juristu Sergeju Magņitski pavisam nesen pirmstiesas cietumā nomocīja līdz nāvei, jo viņš uzdrīkstējās iestāties pret šīs pašas Kremļa kliķes negausību. Magņitska nāve un Krievijas baisā korupcija, kuras dēļ tā notikusi, patlaban izraisījusi sašutumu ES un ASV. Trešdien ASV Senāta Ārlietu komiteja atbalstījusi EDSO priekšlikumu nevēlamo personu sarakstā iekļaut un liegt valstī iebraukt 60 Krievijas politiskās elites un tieslietu pārstāvjiem.
Šīs Krievijas biznesa vides reālijas ne sevišķi labi iet kopā ar Maskavas miegšanu ar aci rietumu virzienā, caur Newsweek krievu izdevumu nopludinot iespējamās jaunās ārpolitikas prioritātes. Medvedeva un Putina tandēma plāni, piemēram, par enerģētikas un digitālajām tehnoloģijām komplektā ar Krievijas milzīgo tirgu ir gana interesanti un skaidrs, ka investīcijas, kā arī pirmrindas tehnoloģiju un attiecīga līmeņa inženieru un vadītāju importu viņiem vajag kā ēst, tomēr, pirms mesties lāča apkampienos, jāpadomā vismaz divreiz. Kā, komentējot Krievijas ārpolitikas jaunumus, norāda Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība žurnālists Braiens Vaitmors, ir jātur prātā, ka ne jau māte Krievzeme, bet gan pašu varas, privilēģiju un bagātības ilgtspējība rūp tiem, kas šobrīd ir vairāk gatavi investīcijām atvērtai Krievijai un savu interešu ekspansijai.
Protams, nevar izlikties, ka tādas Krievijas nebūtu vispār, tomēr, jo mazāk monolīta atšķirīgās sfērās būs Krievijas kapitāla klātbūtne Latvijā, bet Latvijas uzņēmēju bizness Krievijā - pēc iespējas dažādots, jo veselīgākas būs arī mūsu starpvalstu attiecības. Lai Krievijas pašreizējai dominancei Latvijas enerģētikā nesekotu arī citas jomas, amatpersonas un tirgus regulētāji nedrīkst ignorēt klajā nākušo Krievijas interesi par krīzes cenām pārpirkt mūsu tautsaimniecību.
