Citas ziņas

Krievijas milzis Uralhim ienāk Latvijā

Inese Cirša, Db, 16.04.2009

Jaunākais izdevums

Viena no Krievijas lielākajām minerālmēslojuma ražošanas kompānijām URALHIM reģistrējusi Latvijā meitas uzņēmumu SIA Uralchem Trading.

Uralchem Trading Latvijā reģistrēta 15.aprīlī, firmas pamatkapitāls ir 140 tūkstoši latu. Vienīgais īpašnieks, kurš kontrolē 100% firmas kapitāla, ir a/s Objediņonnaja himičeskaja kompaņija URALHIM. Vienīgais Uralchem Trading valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Valentīns Lavrentjevs.

Kā portālam rus.db.lv paziņoja kompānijā URALHIM, pašlaik meitas struktūras veidošanas process Latvijā nav pabeigts, tāpēc sīkāku informāciju par Uralchem Trading darbību nākotnē uzņēmums neatklāj.

A/s Objediņonnaja himičeskaja kompaņija URALHIM ir viena no lielākajām minerālmēslojumu tirgū Krievijas Federācijā, NVS un Austrumeiropā. Tai piederošo ražotņu jauda pārsniedz sešus miljonus tonnu gadā, galvenokārt tas ir amonjaks un amonjaka salpetris. A/s Objediņonnaja himičeskaja kompaņija URALHIM ietilpst Kirovo-Čepeckas ķīmijas kombināts, a/s Azot, a/s Voskresenskije mineraļnije udobreņija.

URALHIM tīrā neauditētā peļņa 2008.gada janvārī – septembrī palielinājās 20 reizes — līdz 363.3 milj. ASV dolāru (194 milj.latu). Ieņēmumi auga vairāk nekā četras reizes un sasniedza 1.6 mljrd. dolāru. Pamatprodukcijas eksports palielinājās par 7% — līdz 3.5 milj. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uralhim ģenerāldirektors: Rīga ir starptautiskie vārti

Egons Mudulis, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais amonija salpetra ražotājs Krievijā plāno uzsākt pārkraušanu gada beigās; Rīgas jaunajā terminālī sola lielāku drošību.

Savulaik izdarījusi izvēli par labu Rīgas ostai citu Baltijas jūras ostu vidū, AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim jau šā gada rudenī plāno uzsākt regulāru minerālmēslu nosūtīšanu caur Kundziņsalā topošo beramo minerālmēslojumu kravu apstrādes termināli. SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) 60 milj. eiro vērtais projekts ļaus Uralhim savā terminālī pārkraut gan savu, gan, iespējams, nākotnē citu pasūtītāju produkciju, intervijā DB norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs. Jāpaskaidro, ka RFT ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) un Uralhim meitasuzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropā modernākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis dos iespēju gadā pārkraut Rīgas ostā divus miljonus tonnu kravu. Termināli Kundziņsalā iecerēts izbūvēt līdz 2014. gada sākumam.

«Plānotais investīciju apjoms projektā ir 45 milj. eiro, lielu daļu līdzekļu investējot tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās,» norāda RFT valdes loceklis Roberts Kļaviņš. Projektu realizēs Krievijas a/s Uralhim un Latvijas SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO). Projekta realizācijā piedalīsies arī uzņēmumi, kas ir pasaules līderi šādu un līdzīgu objektu izbūvē: amerikāņu Dome Technology, vācu FAM Magdeburger Förderanlagen und Baumaschinen GmbH.

Pārkraušanas terminālis dos iespēju Uralhim nodrošināt eksporta produkciju starptautiskos tirgos, bet Rīgas ostai nodrošinās nozīmīgus kravu apjomus. Aptuveni trešā daļa minerālmēslu, kas tiks pārkrauti un īslaicīgi uzglabāti terminālī, būs amonija salpetris un stabilizēts amonija salpetris, informē RTO. Tas tiek plaši izmantots lauksaimniecībā daudzās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju, Austrumeiropas, Baltijas valstis, kā arī ASV un Latīņamerikas valstis. Amonija nitrāts ir arī galvenais minerālmēslu veids, kas tiek pielietots lauksaimniecībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uralhim termināls varētu atrasties Kundziņsalā vai Voleros

, 25.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas minerālmēslu ražotāja Uralhim terminālis Rīgas ostā varētu tikt būvēts Kundziņsalā vai Voleros, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Db jau ziņoja, ka viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem Krievijā – kompānija Uralhim - plāno Rīgas brīvostā uzbūvēt savu termināli.

Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta dibinātais kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal lūdzis izvērtēt iespējamo termināla atrašanās vietu Kundziņsalā vai Voleros. Patlaban tiek izvērtēta termināļa ietekme uz vidi.

Jau vēstīts, ka iecerētā termināļa jauda varētu būt 2 miljoni tonnu minerālmēslu gadā, tomēr ar laiku termināļa jauda tiktu palielināta līdz 5 miljoniem tonnu gadā. Galvenais projekta mērķis ir Uralhim produkcijas eksports uz Eiropas valstīm. Iespējamo investīciju apjoms netiek atklāts. Laikrakstam Bizness&Baltija SIA Rīgas tirdzniecības osta direktors Ralfs Kļaviņš vien norādījis, ka «var runāt par dažu desmitu miljonu eiro lielām investīcijām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Riga fertilizer terminal padomi vadīs Dmitrijs Koņajevs

Žanete Hāka, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem Uralhim plāno Rīgas brīvostā uzbūvēt savu termināli. A/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim (A/s Objediņonnaja himičeskaja kompaņija URALHIM) ir viena no lielākajām minerālmēslojumu tirgū Krievijas Federācijā, NVS un Austrumeiropā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs prognozē, ka lielāka skaidrība šajā jautājumā būs tuvāko mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventamonjaks iegādājusies kompānija Despina Capital, kurā 55% pieder Uralhim meitasuzņēmumam

NOZARE.LV, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankrotējušā Lielbritānijas mazumtirdzniecības ķēde Woolworths neilgu laiku pēc tirdzniecības vietu slēgšanas piedzīvojusi reinkarnāciju interneta vidē, vēsta timesonline.co.uk.

Mazumtirdzniecības ķēde, uzaudzējot savus parādus līdz 385 miljoniem Lielbritānijas mārciņu, pēdējo savu veikalu aizvēra Ziemassvētku laikā. Tā rezultātā tika zaudēti vairāk nekā 27 tūkstoši darba vietu.

Tirdzniecības milzis atdzims internetāSavukārt Shop Direct norāda, ka jaunā īpašnieka kapacitāte jaunu darbinieku piesaistīšanai šim projektam būs ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atklāj Riga fertilizer terminal; investīcijas - 60 miljoni eiro

Dienas Bizness, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Fertilizer Terminal pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas

Lelde Petrāne, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Uralhim terminālī Riga Fertilizer Terminal Rīgā 2014. gada februāra vidū pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas kopš tā nodošanas ekspluatācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Riga Fertilizer Terminal sāka darboties 2013. gada decembrī. Kopš iedarbināšanas brīža terminālī pārkrauti 106 dažādas pilnās kravnesības kuģi. Divmiljonā tonna bija amonija salpetris, kas ražots Uralhim Kirovočepeckas Ķīmijas kombināta Minerālmēslu rūpnīcā. Krava tika nosūtīta ar kuģi Yuilia uz Čīli Dienvidamerikā.

Pēc 2014. gada datiem, terminālī kopumā tika pārkrauts 1,71 miljons tonnu produkcijas.

Termināļa būvniecības investīcijas bija 60 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.

Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmums Biovela Group iecerējis iegādāties kādu Latvijas gaļas pārstrādes rūpnīcu, tādējādi paplašinot savu darbību Latvijā.

Tieši kurš uzņēmums ir noskatīts, kompānija gan pavēstīs vien 8. aprīlī, tomēr noprotams, ka vienošanās jau praktiski ir panākta. «Šis ir labākais laiks pirkumiem. Paši saprotat, ka uzņēmumu vērtības tagad ir zemas, un attiecīgi izdevīgi ir iegādāties ražotnes,» Db uzsver Biovela Group pārstāvji. Pēc apgrozījuma Biovela Group ir lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Baltijas valstīs, tomēr kompānija vēlas uzsākt ražošanu arī Latvijā, un tālāk iekarot arī Igaunijas un Somijas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas troņa dārgums - Saudi Aramco - biržā

Jānis Šķupelis, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: 200 miljonu projekts strauji iegūst aprises

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Tieši pēc gada Rīgā ir plānots atklāt grandiozo iepirkšanās un izklaides centru Akropole, kura būvniecība Maskavas ielā, bijušās Kuzņecova fabrikas vietā noris strauji un vērienīgi.

UAB Akropolis Group valdes loceklis, SIA Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš 9.martā intervijā DB izteica pārliecību, ka komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Jau vēstīts, ka topošā tirdzniecības centra kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet ap 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Airbus īpašniece Eiropas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa izpētes kompānija (EADS) pēc pārdošanas apjomiem 2008. gadā apsteigusi savu ASV sāncensi Boeing. To Airbus īpašniekam palīdzēja paveikt Boeing darbinieku streiks, kas «kropļoja» ražošanu ASV kompānijā gandrīz divu mēnešu garumā.

Pētījums Flight International liecina, ka EADS pērn arī piegādājis rekordlielu komerciālo lidmašīnu skaitu, kā arī nostiprinājis savas aeronautikas aizsardzības biznesa pozīcijas.

Trešais lielākais komerciālo lidmašīnu ražotājs bijis Bombardier ar 9.965 miljardu dolāru lieliem pārdošanas apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta apsver iespēju lauzt ap 20 zemes nomas līgumu ar uzņēmumiem, kuri ostai palikuši parādā un kuru biznesa plāni, netiek īstenoti, kā solīts. Laužot nomas līgumus, iespējams, osta tiktu pie zemes, ko piedāvāt Krievijas minerālmēslu ražošanas milzim Uralhim.

Starp potenciālajiem cietējiem varētu gan Baltic Container Terminal, gan Man-Tess. Ja zeme tiks atņemta, uzņēmums ir gatavs tiesāties, sašutis ir Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

[FOTOREPORTĀŽA] Kā Jelgavā top UVZ Baltija vagonu rūpnīca, kurā ieguldīs 75 milj. eiro

Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ukrainas prezidents: Gāzes karā nav vietā vārdi uzvarētājs un zaudētājs

Paula Prauliņa, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija šķeļ Eiropas ekonomisko politiku

Didzis Meļķis, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru