Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Lielākais amonija salpetra ražotājs Krievijā plāno uzsākt pārkraušanu gada beigās; Rīgas jaunajā terminālī sola lielāku drošību.

Savulaik izdarījusi izvēli par labu Rīgas ostai citu Baltijas jūras ostu vidū, AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim jau šā gada rudenī plāno uzsākt regulāru minerālmēslu nosūtīšanu caur Kundziņsalā topošo beramo minerālmēslojumu kravu apstrādes termināli. SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) 60 milj. eiro vērtais projekts ļaus Uralhim savā terminālī pārkraut gan savu, gan, iespējams, nākotnē citu pasūtītāju produkciju, intervijā DB norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs. Jāpaskaidro, ka RFT ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) un Uralhim meitasuzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums.

Ziemeļeiropā modernākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis dos iespēju gadā pārkraut Rīgas ostā divus miljonus tonnu kravu. Termināli Kundziņsalā iecerēts izbūvēt līdz 2014. gada sākumam.

«Plānotais investīciju apjoms projektā ir 45 milj. eiro, lielu daļu līdzekļu investējot tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās,» norāda RFT valdes loceklis Roberts Kļaviņš. Projektu realizēs Krievijas a/s Uralhim un Latvijas SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO). Projekta realizācijā piedalīsies arī uzņēmumi, kas ir pasaules līderi šādu un līdzīgu objektu izbūvē: amerikāņu Dome Technology, vācu FAM Magdeburger Förderanlagen und Baumaschinen GmbH.

Pārkraušanas terminālis dos iespēju Uralhim nodrošināt eksporta produkciju starptautiskos tirgos, bet Rīgas ostai nodrošinās nozīmīgus kravu apjomus. Aptuveni trešā daļa minerālmēslu, kas tiks pārkrauti un īslaicīgi uzglabāti terminālī, būs amonija salpetris un stabilizēts amonija salpetris, informē RTO. Tas tiek plaši izmantots lauksaimniecībā daudzās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju, Austrumeiropas, Baltijas valstis, kā arī ASV un Latīņamerikas valstis. Amonija nitrāts ir arī galvenais minerālmēslu veids, kas tiek pielietots lauksaimniecībā Latvijā.

Krievijas minerālmēslu ražotāja Uralhim terminālis Rīgas ostā varētu tikt būvēts Kundziņsalā vai Voleros, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Db jau ziņoja, ka viens no lielākajiem minerālmēslu ražotājiem Krievijā – kompānija Uralhim - plāno Rīgas brīvostā uzbūvēt savu termināli.

Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta dibinātais kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal lūdzis izvērtēt iespējamo termināla atrašanās vietu Kundziņsalā vai Voleros. Patlaban tiek izvērtēta termināļa ietekme uz vidi.

Jau vēstīts, ka iecerētā termināļa jauda varētu būt 2 miljoni tonnu minerālmēslu gadā, tomēr ar laiku termināļa jauda tiktu palielināta līdz 5 miljoniem tonnu gadā. Galvenais projekta mērķis ir Uralhim produkcijas eksports uz Eiropas valstīm. Iespējamo investīciju apjoms netiek atklāts. Laikrakstam Bizness&Baltija SIA Rīgas tirdzniecības osta direktors Ralfs Kļaviņš vien norādījis, ka «var runāt par dažu desmitu miljonu eiro lielām investīcijām».

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Antverpene lepojas ar naftas ķīmijas rūpniecību; minerālmēslu terminālis Rīgai ir ieguvums, atzīst beļģu ostu eksperti

Antverpenē ir lielākais naftas ķīmijas rūpniecības klasteris Eiropā. Ostā darbojas lielākās šīs jomas kompānijas pasaulē, sarunā ar DB norāda Antverpenes ostas vēstnesis Kriss Hornārts, kurš apmeklēja Rīgu Beļģijas–Latvijas biznesa kluba organizētās beļģu uzņēmēju vizītes laikā.

Ostā ir milzīgs minerālmēslu terminālis, piebilst Gosselin Group loģistikas daļas vecākais direktors un Latvijas Republikas goda konsuls Valters van Mehelens. Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs EuroChem pērn nopirka vācu BASF minerālmēslu termināli Antverpenē par 830 milj. eiro, vēstīja mediji. Tajā tiek ražots, piemēram, amonija salpetris, ko paredzēts pārkraut arī Kundziņsalā būvējamajā Riga Fertilizer Teminal (RFT), kas pieder SIA Rīgas Tirdzniecības osta (49%) un a/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim meitas uzņēmumam Uralchem Freight Limited (51%).

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem.

Lielveikalā pērkot no Latīņ-amerikas atvestos banānus, iespējams, atbalstāt arī Latvijas ražotāju. Eksotiskais auglis var būt izaudzēts ar Liepājas uzņēmuma NPK Terminālis saražotājiem minerālmēsliem. Arī pie Itālijā ražotā krekla, kas jums ir mugurā, liepājnieki, iespējams, ir pielikuši savu roku, jo ar NPK Termināļa «zemes vitamīniem» tiek barota arī Āfrikā audzētā kokvilna.

Labvēlīgā augsnē

Liepājā bāzētais minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis nav radīts tukšā vietā – iekārtas un darbinieku kodols ir maksātnespējīga uzņēmuma Jumītis mantojums, ko pirms dažiem gadiem savās rokās pārņēma investori no Krievijas, Šveices un Latvijas. NPK Termināļa izpilddirektors Ģirts Cēlājs stāsta, ka minerālmēslu bizness kompānijas īpašniekiem nemaz nav svešs, kas lielā mērā arī noteica pārliecinošu kompānijas veikumu. Taču – ne tikai tas.

Iniciatīvas grupas apgalvojums, ka šāda veida termināļa būvniecība ir bezprecedenta gadījums Eiropas ostās, ir nepatiesa informācija, apgalvo Rīgas Tirdzniecības osta, kas kopā ar Uralchem freight limited dibinājis Riga Fertilizer Terminal (RFT).

Minerālmēslus, tajā skaitā amonija salpetri, jau ilgstoši pārkrauj un uzglabā Rīgas, Tallinas, Pēterburgas, Atverpenes, Roterdamas un citās ostās. Šo vielu plaši izmanto lauksaimniecībā visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, skaidro RTF.

Jau vēstīts, ka Daugavpilī sākusies parakstu vākšana par Rīgas domes pieņemtā lēmuma atcelšanu, kas paredz minerālvielu un visa veida amonija nitrātu pārkraušanas un glabāšanas termināļa celtniecību galvaspilsētas ostā. Minētā iniciatīvas grupa apgalvo, ka amonija nitrāts ir pamata sastāvdaļa sprāgstvielu radīšanai, kas tiek izmantotas teroristiskos nolūkos pasaules mērogā. No Krievijas nonākot Rīgā, tas tiks glabāts un pārkrauts līdzās terminālim, kas operē ar naftas produktiem, sašķidrināto gāzi un ķīmiskām vielām, tā radot sprādziena riskus.

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Minerālmēslu tirgū valda cenu stabilitāte, taču pagaidām nav skaidrības par Baltkrievijas ietekmi.

«Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju teorētiski varētu ietekmēt minerālmēslu nozari, jo Baltkrievija ir liels kālija ražotājs, taču nav vienīgais. Latvijas tirgū šajā valstī ražoto komplekso mēslojumu īpatsvars nav bijis ļoti liels pēdējos gados, jo produktu kvalitāte neatbilst mūsu lauksaimnieku prasībām,» skaidro LPKS Latraps Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža.

NPK Terminālis vadītājs Ģirts Cēlājs gan uzskata, ka jāskatās detalizēti, kāda veida sankcijas tiks piemērotas un kādiem uzņēmumiem vai preču grupām. Viņš norāda, ka Latvijā minerālmēslu importa aizliegums - vistiešāk ietekmēs minerālmēslu cenu, jo vietējam tirgum daudz tiek importēts no Baltkrievijas un visu veidu grupās. Krievijas minerālmēsli esot salīdzinoši dārgāki transporta izmaksu dēļ.

Norvēģijas minerālmēslu ražotāja un izplatītāja "Yara" grupas kompānija SIA "Yara Latvija" fasēs un uzglabās minerālmēslus "Riga Nordic Terminal", informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Viņa informē, ka "Yara Latvija" ir sākusi ilgtermiņa stratēģisku sadarbību ar "Magnat Group", sākot "Yara" minerālmēslu pārkraušanu, fasēšanu un uzglabāšanu "Riga Nordic Terminal". Paredzētais minerālmēslu pārkraušanas un fasēšanas gada apmērs paredzēts līdz 100 000 tonnu, bet fasēšanas jauda - līdz 150 tonnām stundā.

Līdz šim minerālmēslu fasēšana nelielos apmēros tika veikta Liepājas ostas terminālī "Duna". Gatavā produkcija tika piegādāta klientiem no kaimiņvalstu ostām. "Yara" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Lauri Heimala atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Yara" ir būtiski paaugstinājusi tirgus daļu Latvijā.

"Sadarbība ar "Riga Nordic Terminal" ir pārdomāts un nozīmīgs solis uzņēmuma turpmākai stratēģiskai attīstībai, kur galvenais fokuss ir nemainīgs - augsta produkta kvalitāte no rūpīgi izvēlētām produkta ieguves un ražošanas rūpnīcām galvenokārt Somijā, Norvēģijā, Vācijā un Dānijā," min Heimala.

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Gada nogalē Liepājas būvvaldē iesniegts jaunbūves būvprojekts, kas tiks attīstīts vietā, kur Lidl Latvija pirms vairāk nekā desmit gadiem plānoja būvēt veikalu.

Pagājušā gada 22. decembrī pasūtītājs - firma SIA TKM Latvija būvvaldē ir iesniegusi tirdzniecības ēkas jaunbūves būvprojektu minimālā sastāvā Ganību ielā 182, Db.lv apstiprināja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Viņš arī informēja,, ka pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz minēto zemesgabalu. Zemesgabala pircējs ir SIA MMS Property Solutions, bet būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs SIA Arhitekta G. Vīksna birojs. Arhitekts Gundars Vīksna apliecināja, ka Ganību ielā 182 taps pārtikas veikals un autosstāvvietas, bet to, kas ir operators, viņš saskaņā ar līgumu nedrīkst izpaust.

Uzņēmuma Uralhim terminālī Riga Fertilizer Terminal Rīgā 2014. gada februāra vidū pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas kopš tā nodošanas ekspluatācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Riga Fertilizer Terminal sāka darboties 2013. gada decembrī. Kopš iedarbināšanas brīža terminālī pārkrauti 106 dažādas pilnās kravnesības kuģi. Divmiljonā tonna bija amonija salpetris, kas ražots Uralhim Kirovočepeckas Ķīmijas kombināta Minerālmēslu rūpnīcā. Krava tika nosūtīta ar kuģi Yuilia uz Čīli Dienvidamerikā.

Pēc 2014. gada datiem, terminālī kopumā tika pārkrauts 1,71 miljons tonnu produkcijas.

Termināļa būvniecības investīcijas bija 60 miljoni eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla SIA Special Assets izveidots jauna loģistikas un industrijas centra izveidei.

Uzņēmums reģistrēts Liepājā, tā pamatkapitāls ir 470 tūkst.Ls. Uzņēmuma dalībnieki sākotnēji bija SIA NPK Expert (5,32%) un SIA NPK terminālis (94,68%), taču pašlaik uzņēmums pilnībā pieder Krievijas valstspiederīgajam, Šveicē dzīvojošajam Rustamam Aleksenko. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Ģirts Cēlājs.

Uzņēmuma izveide saistīta ar jaunu projektu, kas paredz modernizēt pašreizējo minerālmēslu ražošanas kompleksu, Db.lv pastāstīja Ģ. Cēlājs. Jau sagatavots un iesniegts izskatīšanai LIAA projekta pieteikums, izvērtēšana varētu noslēgties nākamā gada sākumā. Ja tiks iegūts ES finansiāls atbalsts, plānots modernizēt padomju laika rūpniecisko kompleksu, izveidojot vairākas nomas teritorijas gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuru darbība tā vai citādi būtu saistīta ar minerālmēslu biznesu.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Minerālmēslu vairumtirgotāja SIA Uralchem Trading apgrozījums sarucis par 7,76%, līdz 1,123 miljardiem eiro, liecina Lursoft dati.

Vēl ievērojamāk nekā apgrozījums pagājušajā gadā samazinājusies SIA Uralchem Trading peļņa, kura pēc nodokļu nomaksas bijusi par 30,64% mazāka nekā 2012.gadā. Aizvadīto gadu apgrozījuma ziņā lielākais Latvijas uzņēmums noslēdzis ar 23,938 miljonu eiro peļņu.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2013.gadā SIA Uralchem Trading, kas ir Uralhim grupas sastāvdaļa, kas nodrošina grupā ražoto slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību, pārdevusi 3,977 miljonus tonnu minerālmēslu. Uzņēmuma lielākie noieta tirgi ir Eiropas Savienība un Latīņamerika.

Lursoft esošā informācija rāda, ka šogad SIA Uralchem Trading atzīmē savu piecu gadu darbības jubileju, uzņēmums reģistrēts 2009.gada 15.aprīlī un pieder kipriešu Havenport Investments Limited.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Komplekso minerālmēslu ražotājs un tirgotājs SIA NPK Terminālis sācis jaunu produktu ražošanu mazdārziņu un dārzu saimniekiem.

Līdz šim minerālmēslu ražotājs 90% saražotā eksportēja, savukārt jaunais produkts ir pieejams Depo veikalos un tuvākajā laikā - arī citās tirdzniecības vietās Latvijā, informē uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Cēlājs. Katrs no četriem jaunajiem produktiem ir piemērots konkrētam augu veidam - sakņaugiem, krūmaugiem, zālienam, kā arī radīts īpašs maisījums zemei pavasara sezonā. Produkcijas sērija mazdārziņu un dārzu īpašniekiem izstrādātā sadarbībā ar dārzkopjiem, lauksaimniekiem un selekcijas ekspertiem. Rezultātā izstrādātas tieši Latvijas apstākļiem un videi atbilstošas minerālmēslu formulas. Jaunais produkts tiek izplatīts zem zīmola NPK Experti. Jau tuvākajā laikā plānots ievērojami paplašināt produkcijas izplatīšanu arī Rietumeiropas valstu mazumtirdzniecības tīklos. SIA NPK Terminālis darbojas Liepājā jau kopš 2006. gada un ir viens no vadošajiem minerālmēslu ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma darbības joma ir specifisku komplekso minerālmēslu NPK (slāpeklis, fosfors un kālijs) formulu savienošana.

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

SIA NPK Expert specializējas specifisku komplekso minerālmēslu ķīmisko formulu izstrādē dažādos pasaules reģionos.

Uzņēmumā ir izstrādātas aptuveni 150 dažādas minerālmēslu formulas, kas tiek eksportētas uz Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm, Skandināviju un Eiropas Savienību. NPK Expert maisījumus izmanto arī Latvijas zemnieku saimniecībās un Liepājas futbola laukumos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Manto pieredzi

NPK Expert pirms pāris gadiem tapa kā jauns zīmols minerālmēslu ražotājam NPK terminālis. Tas startēja Kurzemes biznesa inkubatorā kā eksperimentāls uzņēmums nišas produktu – mazo minerālmēslu iepakojumu ražošanai un jaunu formulu izstrādei. Tagad NPK Expert ir atdalījies no mātes uzņēmuma, atpērkot visu minerālmēslu biznesu un pārņemot iestrādes ķīmisko formulu veidošanā futbola, golfa laukumu, kafijas un banānu plantāciju mēslošanai. Pērn eksporta ģeogrāfijā bijušas sešas valstis: Zambija, Dominikāna, Malāvija, ASV, Zviedrija un Lietuva. Mātes uzņēmumam palikusi transporta un loģistikas sadaļa, stāsta NPK Expert valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Ģirts Cēlājs. Uzņēmumā ir tikai daži darbinieki, kuru vidējais vecums ir tikai 35 gadi, taču visi ir augstas kvalifikācijas speciālisti, apgalvo īpašnieks. Piemēram, ražošanas vadītājs ir atnācis no lielākā konkurenta – uzņēmuma Arvi Fertis Lietuvā. Šogad eksports paplašinājies, Liepājā radīto formulu maisījumi ceļojuši jau uz 12 valstīm, tostarp par veiksmi Ģ. Cēlājs nosauc tirgus iekarošanu Beninā, Kuveitā, Vjetnamā. Noieta valstīs tiek veidotas pārstāvniecības, pārsvarā sadarbībā ar vietējā kapitāla turētājiem, agronomiem.

Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās, un Latvijas zemnieki patlaban ir vairāku izvēļu priekšā, jo graudu cenas rudenī var nesegt ieguldījumus, tādēļ tiek apsvērti vairāki scenāriji sējai un mēslojuma izvēlei.

Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas.

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.