Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

«Esam skatījušies uz Latviju un visos mūsu meklējumos atradām tikai vienu [interesantu biznesu] - pirms krīzes gribējām nopirkt Parex banku. Izteicām piedāvājumu, bet Kargins un Krasovickis to cenas dēļ noraidīja, un ar to viss beidzās,» intervijā izdevumam Ir sacījis Krievijas miljardieris Pjotrs Avens.

«Tagad domāju, ka mums paveicās, ka nevienojāmies, jo atklājās kaudze problēmu,» viņš piebildis, atbildot uz jautājumu, vai ir piedāvāts iegādāties aktīvus Latvijā.

Krievijas konglomerāta Alfa Group direktoru padomes locekļa aktīvu vērtību žurnāls Forbes lēš ap 4,3 miljardiem dolāru. Avens vada Alfa grupas banku atzaru, taču konglomerāts aptver vēl vairākas ienesīgas nozares Krievijā, NVS un citās valstīs, norāda Ir.

Avens esot biežs viesis Latvijā. Viņš no Krievijas puses vada abu valstu uzņēmēju lietišķo padomi, ir Latvijas balzama padomes loceklis, savulaik aizlicis labu vārdu Kremlī, lai būtu iespējama prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā, viņa labdarības fonds ziedo naudu kultūras un bērnu veselības projektiem Latvijā. Intensīvās saistes ar Latviju Avens skaidro ar saknēm - viņa vectēvs bija latviešu strēlnieks, kas emigrēja uz Krieviju.

Krievijas miljardieris Pjotrs Avens apsver iespēju Rīgā atvērt savas privātkolekcijas mākslas muzeju, raksta The Financial Times.

Iepriekš Avens nav gribējis savā kolekcijā esošos mākslas darbus izstādīt citviet, kā tikai savās mājās, taču gadu gaitā viņa nostāja ir mainījusies.

Avens savu privātā muzeja ieceri sākotnēji plānoja realizēt Maskavā vai Londonā, taču sapratis, ka tur ekspozīciju konkurence būs pārāk liela un aizēnos viņa privātkolekciju. Rīgā Avens saskata perspektīvu, jo Latvijā dzimis viņa vectēvs.

«Šī bija vien Krievijas kolekcija. Soli pa solim, tā kļūst starptautiska. Mani kārdina saiknes starp 20.gadsimta Itālijas, Vācijas un Krievijas mākslu, kuru kopā sakausē totalitārisma spēki,» teica Avens.

Sajūtot vēlmi dalīties ar mākslu, Avens vairākus mākslas darbus jau aizdevis Maskavas Ebreju Muzejam, Teita Modernās mākslas galerijai Londonā, kā arī Ņujorkas Modernās mākslas muzejam. «Es aizdodu aizvien vairāk un vairāk. Krievijas māksla to ir pelnījusi,» sacīja Avens.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis Pjotrs Avens pārtraucis līdzdalību Krievijas bankas "Alfa Bank" kapitālā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Iepriekš Avenam pastarpināti piederēja 12,4% šīs bankas akciju, un tieši līdzdalība vienā no lielākajām Krievijas komercbankām bija pamatā viņa iekļaušanai Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā.

Neoficiāla informācija liecina, ka par to, ka viņam vairs ne tieši, ne pastarpināti nepieder "Alfa Bank" akcijas un nekādas citas Krievijā reģistrētas kompānijas, Avens esot informējis Latvijas un Eiropas varasiestādes.

Pagaidām ne Tieslietu ministrijā (TM), ne Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA nekomentēja, vai tas kaut kā varētu ietekmēt Latvijas tiesvedību ar Avenu par ES noteiktajām sankcijām.

TM plašākus komentārus sniegt atteicās, aizbildinoties ar aktīvu tiesvedības procesu Eiropas Savienības Tiesā (EST).

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa, miljardiera Pjotra Avena turība šā gada laikā pieaugusi par 1,42 miljardiem ASV dolāru (1,36 miljardi eiro) līdz 7,38 miljardiem dolāru, liecina pasaules bagātāko cilvēku saraksts "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss").

Caur Luksemburgā bāzēto holdingkompāniju "LetterOne" Avens ir līdzīpašnieks Eiropas naftas un gāzes kompānijā "Wintershall Dea", starptautiskajā mobilo telefonu kompānijā "Veon", Turcijas lielākajā mobilo telefonu uzņēmumā "Turkcell" un citos uzņēmumos veselības un tehnoloģiju jomā.

Avena turība ir balstīta 2013.gada darījumā, kad astoņi Krievijas miljardieri un Londonā bāzētā enerģijas kompānija BP Krievijas lielākajai naftas kompānijai "Rosņeftj" pārdeva kopuzņēmuma TNK-BP akcijas. Avens darījumā ieguva 1,9 miljardus ASV dolāru papildus nepilniem 1,3 miljardiem dolāru, ko viņš 2004.-2012.gadā saņēma dividendēs no uzņēmuma.

"Bloomberg Billionaires Index" Avens pašlaik ir 395.vietā. 500 pasaules turīgāko cilvēku pirmo trijnieku veido tehnoloģiju uzņēmēji Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs.

Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs Pjotrs Avens izdevumam "Financial Times" sūkstījies, ka viņam tagad trūkstot līdzekļu ikdienas rēķinu apmaksai.

"Vai varēšu atļauties apkopēju vai šoferi? Es pats automašīnu nevadu," atzinis konsorcija "Alfa-Grupp" līdzīpašnieks, pieļaujot, ka varbūt pameita viņu vadās. "Mēs nesaprotam, kā izdzīvot," teicis Avens, kurš šobrīd atrodas Londonā.

Avenam pieder divstāvu dzīvoklis prestižajā Londonas Sendžeimsas rajonā, kā arī savrupmāja piepilsētā. Viņa īpašumtiesības, konti bankās un aktīvi sankciju dēļ ir iesaldēti.

"Financial Times" norāda, ka 20 dienu laikā Avenu var izraidīt no Lielbritānijas, tomēr oligarhs, kuram ir Krievijas un Latvijas pilsonība, kā arī spēkā esoša ASV vīza, vēloties palikt valstī.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja dosies prom no Lielbritānijas, "iespējas atgriezties vairs nebūs".

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 11.decembrī plāno skatīt miljardiera Pjotra Avena pieteikumu par viņa turpmākās iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā nepamatotību, aģentūrai LETA apliecināja Tieslietu ministrijā.

Avena advokāts Ārons Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka miljardieris apstrīdējis 2023. un 2024.gada sankciju lēmumus, kas ir atsevišķa lieta no tās, kuru EST izskatīja šī gada sākumā.

Viņš norāda, ka Avens ir uzvarējis tiesā šī gada sākumā un spriedumā atzīts, ka Avena iekļaušana ES sarakstā 2022.gada februārī un tās turpmākā pārskatīšana bija nepamatota, taču ES ik pēc sešiem mēnešiem veic sava saraksta pārskatīšanu. Tādēļ Avens iesniedza jaunu prasību par viņa vārda saglabāšanas ES sankciju sarakstā nelikumību un nepamatotību.

Pēc viņa teiktā, jaunais tiesas process padara Latvijas iesniegto apelāciju pret pirmo EST spriedumu pilnīgi bezjēdzīgu, jo tā attiecas uz sankcijām, kas faktiski jau zaudēja spēku 2023.gada sākumā.

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.