Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) paliek savā amatā un var turpināt strādāt - tāda bija vakardienas teju galvenā politiskā ziņa.

Notikušais balsojums Saeimā ļāva Kristovskim paziņot, ka viņš jūtoties gandarīts, taču vairāk gan izskatās, ka lielākajam Vienotības spēlētājam Saeimā - Pilsoniskajai savienībai ar šo balsojumu lielā mērā ir iespiesta aste kājstarpē. Proti…

Pirmkārt, šis ir pirmais Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad kādam no tās ministriem nākas izturēt neuzticības balsojumu nedēļas laikā kopš valdības apstiprināšanas. Acīmredzot «skeleti skapī» ir bijuši zināmi jau labu laiku iepriekš, un tagad atliek vien tos vilkt laukā. Grūti gan iedomāties, kādi pārbaudījumi Valda Dombrovska (JL) valdību gaida tās trešajā, ceturtajā un pārējās nedēļās. Otrkārt, lai gan par šā balsojuma uzvarētāju tiek saukts Kristovskis, patiesie ieguvēji ir koalīcijā esošie ZZS. Pirms valdības apstiprināšanas gan ZZS veidojošā Latvijas Zaļā partija, gan Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs skaidri lika saprast, ka ir neapmierināti ar piedāvāto ministru portfeļu sadalījumu. Respektīvi, ZZS jutās visai apvainota, jo tai esot tikušas visas nabadzīgākās un naudu tērējošās, bet Vienotībai - naudu ģenerējošās un spēka ministrijas. Tā vien izskatās, ka kopš brīža, kad opozīcijā sēdošā Par labu Latviju ierosināja Kristovska demisiju, ZZS saprata, ka ir pienācis laiks atmaksas stundai. Turklāt neaizmirsīsim, ka tieši Lembergs bija tas, kurš publiski izteicās, ka Kristovski varētu arī mainīt.

Prasība par parāda piedziņu sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu, portālam Nozare.lv sacījis Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers.

Būvniecības uzņēmums SIA Skonto būve no Aizsardzības ministrijas (AM) neesot saņēmis aptuveni 200 tūkstošus latu, kas uzņēmumam pienāktos kā 5% atliktais maksājums par ēkas Rīgā, Grostonas ielā 2 būvniecību, iepriekš rakstīja portāls pietiek.com. Konflikts starp toreizējā aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa (Vienotība) vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka I. Millera teiktā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 tūkstošus latu, viņš esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis.

Vai situācijai, kad darba e-pasta sarakstē kolēģis (paralēlas struktūrvienības vadītājs) ir lietojis necenzētu leksiku un personiskus apvainojumus, var būt kādas tiesiskas sekas?

Atbild Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts:

Jā, un šajā gadījumā pat nav būtiskas atšķirības, vai necenzēta leksika un personiskie apvainojumi lietoti sarakstē ar kolēģi, vai, piemēram, ar darba devēja klientu. Par šo situāciju būtu jāziņo darba devējam, kuram ir pienākums reaģēt. Pretējā gadījumā darba devējs pārkāptu Darba likuma 28. panta otrajā daļā minēto pienākumu nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, kas ietver arī darba devēja pienākumu nodrošināt uzņēmumā normālu psiholoģisko klimatu. Tā kā minētais fakts ir fiksēts e-pasta sarakstē, tad nevajadzētu būt grūtībām pierādīt, kādi apvainojumi un kad ir tikuši izteikti, kura persona tos ir izteikusi, kam tie ir adresēti. Šajā gadījumā darba devējam būtu tiesības vainīgajam darbiniekam izteikt piezīmi vai rājienu, jo ētikas un morāles normas saskarsmē ar kolēģiem un, protams, arī ar klientiem, ir jāievēro arī tad, ja šāds pienākums nav īpaši uzsvērts darbinieka darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Tāpat, iespējams, šajā gadījumā kolēģa veiktās darbības, izvērtējot visus apstākļus, varētu tikt uzskatītas par tādām, kas attaisnotu darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 3. punktu - darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu (Darba likuma 101. panta otrā daļa).Neatkarīgi no tā, vai darba devējs vēlētos darbiniekam piemērot disciplinārsodu, vai uzteikt darba līgumu, pirms tam no darbinieka jāpieprasa rakstveida paskaidrojums.

Interneta vietne WikiLeaks publiskojusi pilnu arhīvu ar 251 tūkstoti ASV vēstniecību telegrammām. Diplomātiskā sarakste publiskota bez rediģēšanas, tādējādi varētu būt apdraudēta ASV diplomātu kontaktpersonu drošība, vēsta CNN.

WikiLeaks lēmumu jau kritizējuši tās sadarbības partneri – mediji The Guardian, New York Times, El Pais un Der Spiegel – kas iepriekš publicēja WikiLeaks rīcībā esošās diplomātiskās sarakstes.

Pirms diplomātisko telegrammu publicēšana, interneta vietne esot veikusi aptauju mikroblogošanas vietnē Twitter. Aptaujas dalībnieki pilnībā atbalstījuši dokumentu publiskošanu.

Līdz šim vietne diplomātisko telegrammu arhīvu aizsargāja ar paroli, taču tagad sarakste ir publiski pieejama. Sarakste nav rediģēta un ir pieejamas visas detaļas par slepenajiem diplomātiskajiem avotiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa vecākais dēls otrdien publiskojis e-pasta saraksti, kurā viņš apspriedis iespējas iegūt Hilariju Klintoni diskreditējošu informāciju no Krievijas.

Šīs e-pasta vēstules ir pirmais dokumentālais apliecinājums, ka kāds augsta ranga Trampa priekšvēlēšanu kampaņas štāba pārstāvis ticies ar Krievijas emisāru, lai uzklausītu informāciju, kas diskreditētu viņa konkurenti Klintoni, saprotot, ka tā tiks sniegta kā Maskavas atbalsts Trampam pagājušā gada prezidenta vēlēšanās.

Tramps juniors bija aktīvi iesaistījies tēva vēlēšanu kampaņā un uzskatāms ne viens par viņa radinieku, bet arī par politisko līdzgaitnieku.

Otrdien izplatītajā paziņojumā Tramps juniors norādījis, ka e-pasta sarakste tiek publiskota, lai nodrošinātu «pilnīgu caurskatāmību».

Sarakstē ar mūzikas publicistu Robu Goldstonu apgalvots, ka Maskavas rīcībā esot informācija, kas var «inkriminēt» demokrātu kandidāti uz prezidenta amatu sakaros ar Krieviju.

Latvijas sludinājumu portālos ik pa laikam atrodami darba piedāvājumi videočatos, turklāt tiek solīta laba samaksa un darbs no mājām, bet tikai retumis par šādu darbu tiek piedāvāts darba līgums vai maksāti nodokļi. Latvijas policija patlaban ir bezspēcīga videočatu biznesa apkarošanā, ziņo TvNet.

«Šajā gadījumā fiziski seksuālie pakalpojumi klientam netiek sniegti – Latvijas likumdošana nav regulējama, lai aizliegtu šādus videočatus,» skaidro Valsts Policija. Tomēr, neskatoties uz to, darba tiesību pārkāpumus videočatu darba devēju un ņēmēju attiecībās saskatījusi Darba inspekcija.

Strādājot videočatā, darba līgums netiek slēgts, lai nav «viena trešdaļa nopelnītā jāatdod deputātiem», sarakstē ar šāda sludinājuma publicētāju noskaidrojusi kāda lasītāja. Sarakstē potenciālais darba devējs sola, ka nākamgad līgumi tikšot slēgti, tomēr jautāts par to, kādā veidā iespējams sagatavot darba līgumus bez esoša uzņēmuma, videočata meiteņu vervētājs norāda: «Līgums ir tikai ar saitu, ar kuru strādājam, bet līgums par manām un Jūsu attiecībām kā tāds nav. Ja lielākā daļa meitenes vēlēsies līgumu, izveidošu komercreģistru, tad varēsiet trešo daļu savas algas atdot deputātiem, līdz ar to mazāk saņemsiet uz rokas. Jēga nekāda. Nekas nekur valstij netiek atdots, peļņu saņem tikai meitenes un es.»

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pabeigusi vienu no vērienīgākajām pēdējo gadu izmeklēšanām par nelikumīgām ieroču piegādēm Rietumāfrikas bagātākajai valstij – Kotdivuārai. Tajā norādīts, ka galvenie aizdomās turētie ieroču piegādātāji sadarbojušies ar diviem Latvijas juristiem, kas šeit viņiem reģistrēja 14 firmas un iegādājās nekustamos īpašumus, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010. gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.

Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas, ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Yapo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Ogres rajona tiesā iesniegts SIA Labvakar TV maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Valsts SIA Latvijas Televīzija.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 25. oktobrī.

«SIA Labvakar TV Latvijas Televīzijai ir parādā vairāk nekā 30 000 eiro par sniegtajiem reklāmas pakalpojumiem un līgumsodiem. Šīs parādsaistības ir ilgstošas. Ar SIA Labvakar TV tika veikta gan oficiāla sarakste vēstuļu formā, gan elektroniskā sarakste, gan veiktas telefonsarunas. Izņemot pāris rēķinus par līgumsodu, pārējo parāda daļu SIA Labvakar TV atzīst un arī solīja samaksāt, taču diemžēl šie solījumi nav pildīti. Par to, ka Latvijas Televīzija iesniegs maksātnespējas pieteikumu, SIA Labvakar TV likumā noteiktajā kārtībā ir iepriekš brīdināts,» biznesa portālam db.lv skaidroja Agita Pudule, LTV Komunikācijas speciāliste.

Interneta sociālajos tīklos sākuši uzdarboties ārvalstu krāpnieki, iepazīstas ar cilvēkiem, uzsāk draudzīgu saraksti, piedāvā iesaistīties dažādos biznesa darījumos, taču vēlāk izkrāpj naudu, informē policija.

Rīgas reģiona policijai ir informācija par gadījumiem, kad krāpnieki iepazinušies ar Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot sociālos medijus, taču, atšķirībā no krāpšanām, kurās, piemēram, tiek saņemts e-pasts par milzīgu laimestu loterijā, šajos gadījumos sarakste notikusi vairāku nedēļu garumā, lai iegūtu cilvēku uzticību. Sarakstes laikā krāpnieki stāstījuši par savu dzīvi un sūtījuši arī it kā savus foto no dažādām pasaules vietām.

Vienā no krāpšanas shēmām krāpnieki stāstījuši, ka dienējot armijā un ka viņu rīcībā nonākuši ievērojami naudas līdzekļi. Viens no svešiniekiem rakstīja, ka esot pārdevis augļu plantāciju un šādā veidā ieguvis vairākus miljonus eiro skaidrā naudā. Vēl kāds krāpnieks ilglaicīgā sarakstē stāstījis, ka kopā ar citiem karavīriem esot atradis kasti ar naudu.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Vairāk dokumentu pārceļas e-vidē, bet e-paraksta lietotāju skaits valsts vadošajās iestādēs par to neliecina

Lai gan e-paraksts Latvijā pieejams kopš 2005. gada, DB veiktā valsts vadošo resoru aptauja liecina, ka parakstīties elektroniski vēlas ne visur. Tā, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā (VPK) ir tikai viens darbinieks eID kartes turētājs. Šīs iestādes izejošie dokumenti to saņēmējiem tiek nogādāti drukātā veidā, lai gan e-dokumentu apritei ir tendence pieaugt, ko apliecina saņemto dokumentu ar e-parakstu skaita pieaugums gadu no gada. E-parakstu nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar katru gadu elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaug, norāda FM pārstāve Maija Straupmane. 2013. gadā vidēji mēnesī izmantoti 111 laika zīmogi, pērn – 312 laika zīmogi; bet šogad – 352. 37 FM darbiniekiem ir nodrošinātas e-paraksta viedkartes. Ar šo rādītāju FM ir līdere starp vadošajiem valsts resoriem. Savukārt VM e-paraksta lietošana dokumentiem uzsākta 2007. gadā, pakāpeniski palielinot elektroniski parakstāmo dokumentu skaitu. Pēdējos trīs gados elektroniski parakstīto dokumentu skaits svārstās 65% – 75% robežās no visu VM nosūtāmo dokumentu kopskaita. E-paraksts šajā ministrijā piešķirts deviņām amatpersonām un darbiniekiem. 773 reizes e-paraksts pērn ticis izmantots ĀM, un pašlaik e-parakstu izmanto 11 ĀM darbinieki. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2014. gadā e-paraksta izmantošana ĀM pieaugusi aptuveni par trešdaļu jeb 250 izmantošanas reizēm. VARAM e-paraksts pērn kopumā tika izmantots 7,9 tūkst. reižu, savukārt šogad tas izmantots jau aptuveni 4,3 tūkst. reižu. Šajā ministrijā ir 23 e-parakstu lietotāji. Mēnesī vidēji tiek parakstīts 610 dokumentu. Pašlaik e-paraksts ir visiem VARAM ierēdņiem un amatpersonām, kuriem iekšējie normatīvie akti nosaka nepieciešamību parakstīt izejošos VARAM dokumentus, paskaidro ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Šogad ZM e-paraksts izmantots aptuveni 3 tūkst. reižu – vidēji 255 reižu mēnesī. ZM e-paraksts ir piešķirts 21 amatpersonai, bet faktiski e-paraksta lietotāju ir vairāk, norāda ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Jūtami pieaugusi elektroniski parakstītu dokumentu sarakste arī ar privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, piebilst D. Muceniece. IZM nosūtāmie dokumenti maksimāli tiek gatavoti ar elektronisko parakstu. Ministrijā iekšējā sarakste notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot dokumentu vadības sistēmā iebūvēto parakstu. IZM ar e-parakstu apstiprina korespondences dokumentus, kā arī tas tiek izmantots iepirkumu procedūru dokumentu parakstīšanai. Šādi parakstītu dokumentu īpatsvars IZM pēdējos gados ir palielinājies. Pērn e-dokumenti veidoja 63% no kopējo parakstīto korespondences dokumentu apjoma, savukārt šogad provizoriski – 65%, norāda ministrijā. Šogad no 3,4 tūkst. dokumentu elektroniski parakstīti 2,2 tūkst. Pirms četriem gadiem proporcija bija vairāk par labu dokumentiem papīra formātā – no 6,9 tūkst. korespondences dokumentu tikai 2,6 tūkst. bija elektroniski. Tāpat TM pārstāve Līva Rancāne norāda, ka ne tikai pieaug elektroniski parakstītu dokumentu apjoms, bet arī elektroniski saņemtu un nosūtītu dokumentu īpatsvars.

Norvēģijas slaktiņā apsūdzētais 32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks tic, ka musulmaņu skaits Rietumeiropā ir sasniedzis «kritisko masu», un Eiropā ir «kultūras komunistu elites, kas vēlas iznīcināt Eiropas tradīcijas, nacionālo solidaritāti un kristietību,» raksta laikraksts The Washington Times, kura rīcībā nonākusi Breivika Facebook sarakste no 2009. gada.

Sarakstē ar kādu nenosauktu personu Breiviks pauž savu attieksmi pret musulmaņiem – «ASV ir labākā pozīcijā nekā Rietumeiropa. Oslo ir 20% musulmaņu. Lielākā daļa šo musulmaņu ir konservatīvi un neizglītoti, un nāk no Pakistānas vai Somālijas.»

Terorists arī norāda savu nepatiku pret to, ka Norvēģija tiek uzskatīta par «sociālistu, kulturāli atvērtu utopiju». Patiesībā, viņš raksta, «lielākā daļa Norvēģijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju. Parādas spriedze, kuru Norvēģijas masu mediji cenšas noklusēt».

«Tomēr situācija Francijā un Nīderlandē, kā arī citās lielākajās Eiropas pilsētās, ir vēl ļaunāka. Būs ļoti interesanti sekot notikumiem tajās. Parīze, Marseļa un Brisele uzsprāgs,» pārliecināts Breiviks, norādot, ka «liela daļa cilvēku uzskata, ka tas [imigrācija] labi nebeigsies. Pret Eiropu tiek veikts apzināts kultūras un demogrāfiskais karš».

Pēdējā gada laikā savā konkurences tiesību praksē esmu saskāries ar klientu bažām, vai viņu uzdotie jautājumi man kā advokātam būs drošībā. Ir plaši zināmas konkurenci aizsargājošo iestāžu tiesības ierasties pēkšņās pārsteiguma vizītēs, kas juristu slengā tiek dēvētas par «rītausmas reidiem» (no angļu valodas – dawn raids).

Šādās vizītēs dodas gan Konkurences padome, gan Eiropas Komisija, kas, piemēram, pagājušajā rudenī negaidīti ar savu ierašanos pārsteidza mūsu lielāko gāzes piegādes uzņēmumu. «Rītausmas reidu» laikā iestādēm ir tiesības nokopēt datoru cietos diskus, iegūt serveru kopijas un tā faktiski iepazīties ar visu uzņēmuma un tā darbinieku elektroniskā pasta saraksti. Bieži tieši šī sarakste kalpo kā būtiskākais pierādījums, ja uzņēmums tiešām ir iesaistījies kartelī (tā tas notika bēdīgi slavenajā Samsung lietā).

Taču jautājums, vai konkurences iestādes tik tiešām var izskatīt un izmantot pret uzņēmumu visu atrasto saraksti un dokumentus? Vai arī tomēr ir kāds vairogs, kas daļu no izņemtajiem dokumentiem aizsargā? Šāds vairogs ir Advokatūras likumā paredzētā advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes garantija. Tas ir atzīts arī Eiropas Komisijas un Tiesas līmenī kā vispārīgs Eiropas tiesībām raksturīgs princips – advokāta sniegtā juridiskā palīdzība klientam ir konfidenciāla un aizsargāta.

Pasaulē lielākās interneta autortiesību pirātisma vietnes Kickass Torrents (KAT) ieņēmumi plūduši arī caur Latvijas bankām, liecina ASV izmeklētāju dokumenti.

Kā vēsta portāls rus.lsm.lv, KAT sāka darbību 2008.gadā un pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām nelegālo failu apmaiņas vietnēm, kur, neievērojot autortiesības, pieejama mūzika, filmas, televīzijas raidījumi, grāmatas elektroniskā formātā un cits saturs. KAT ik mēnesi apmeklē vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, apsteidzot Pirate Bay un līdzīgas vietnes.

KAT lielākos ieņēmumus guvis no reklāmas, un pēdējā gada laikā pirātiskās vietnes ieņēmumi sasnieguši 22,3 miljonus dolāru. Kā apgalvo ASV izmeklētāji, laikā no pagājušā gada augusta līdz šā gada martam caur kontiem Latvijā pārskaitīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Izmeklētāji KAT finanšu mehānismu sāka pētīt pagājušā gada rudenī, bet novembrī lietā parādījās pēdas, kas veda uz Latviju.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.

Valoda ne tikai palīdz radīt pirmo iespaidu, bet arī demonstrē uzņēmuma attieksmi pret klientiem, sadarbības partneriem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā

Kļūdas lietišķajā sarakstē, interneta vietnēs, reklāmas bukletos un restorānu ēdienkartēs var liecināt par problēmām uzņēmējdarbībā, atzīst DB aptaujātie eksperti.

Kopumā, izvērtējot latviešu valodas lietojumu pašmāju uzņēmumos, Biznesa augstskolas Turība docētāja Renāte Cāne secina, ka lielākajā daļā ar to viss ir kārtībā.

Viņa ir pārliecināta, ka valoda ir ne tikai sabiedrības, bet arī uzņēmuma kultūras sastāvdaļa un to ļoti skaidri un nepārprotami atspoguļo. «Tas ir ne tikai uzņēmēju pašcieņas jautājums, bet arī cieņas apliecinājums pret klientiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc noteikti ir vērts nopietni un atbildīgi izturēties pret valodu un tās kvalitāti gan mājaslapā, gan ēdienkartē, gan lietišķajā sarakstē,» uzsver eksperte.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju un Rīgas būvvaldes sarakstē, dzīvokļi vairs netiks tirgoti, bet gan piedāvāti īrei.

"Mums ir 200 dzīvokļi. Ne visus uzreiz izīrēsim, bet lēnām, pakāpeniski. Pirmos tirgū laidīsim tos dzīvokļus, kas jau izbūvēti un gatavi, piemēram, 9.stāvā mums demo dzīvokļi - tie arī būs pirmie, kas nonāks īres tirgū. Kad būsim aizpildījuši šos, ķersimies klāt tiem, kas augšējos stāvos, kas sākotnēji bija paredzēti pārdošanai," stāsta projekta attīstītāja AS Towers Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viens no šāda lēmuma iemesliem ir lielāka darījumu aktivitāte īres tirgū, kamēr premium un luksusa dzīvokļu tirdzniecība ir ļoti kūtra. "Otrs iemesls, kāpēc nolēmām nepārdot dzīvokļus - negribam liekus līdzīpašniekus. Gadījumā, ja objekts tiks pārdots, jebkura veida līdzīpašnieks ir nevajadzīgas galvassāpes pozitīvā nozīmē," skaidro A.Neguliners. Viņš atklāja, ka pārdoti ir aptuveni 10% apartamentu.

Lai laicīgi saņemtu informāciju par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) nosūtītajiem elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) lietotājiem vajadzētu pārliecināties, vai EDS sadaļā Sarakste ar VID norādītā elektroniskā pasta adrese ir aktuāla un tiek ikdienā izmantota, aicina VID.

Kopš 2013. gada maija, VID saziņa ar nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, notiek elektroniski. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam elektroniski tiek nosūtīti VID izdotie administratīvie akti, VID lēmumi un cita veida informatīvie paziņojumi.

VID aicina pievērst uzmanību, ka vienlaikus ar minēto dokumentu nosūtīšanu EDS, uz nodokļu maksātāja uzrādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts paziņojums par to, ka ir saņemts jauns sūtījums EDS.

Nodokļu maksātāji, kuri EDS lieto neregulāri un kuru EDS sadaļā Sarakste ar VID norādītā e-pasta adrese nav aktuāla un ikdienā netiek izmantota, par VID sūtītajiem administratīvajiem aktiem uzzina novēloti un tādējādi nereaģē uz tiem VID noteiktajos termiņos.

Biohumusa ražotnes izveidi Ikšķilē traucē īstenot birokrātiskas prasības

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis kopīgi ar potenciālajiem investoriem jau pirms diviem gadiem bija gatavs realizēt slieku audzēšanas un biohumusa ražotnes projektu Ikšķiles novada teritorijā, taču birokrātijas dēļ tas ir iestrēdzis. Uzņēmējs ir sašutis par ierēdņu rīcību, kas liedz piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos. Projektā paredzēts investēt 12 miljonus latu un pēc pieciem gadiem ieguldījumi būtu atpelnīti, lēš uzņēmējs. A. Taukulis gan neatklāj, kurš būtu potenciālais investors.

Līčezers AT projekts paredz Tīnūžu pagastā izveidot biohumusa ražotni ar kopējo jaudu 10000 t gadā. Ražotnē paredzēts izveidot komposta krātuvi 0,4 ha platībā, kur kā izejvielu izmantotu lapas, zāli un govju mēslus, taču krātuves izveide kavējas vairāku iemeslu dēļ. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) atteikusi sagatavot un izsniegt tehniskos noteikumus komposta krātuves izveidei īpašumā Aigutas, jo tas esot pretrunā ar valdības noteikumiem «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība», Būvniecības likumu un Ikšķiles novada teritorijas plānojuma prasībām.