Lai gan visās Baltijas valstīs krīzes laiks bija ļoti smags, no visiem premjeriem lielākais varonis bija Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL), šodien 11.Baltijas ekonomikas forumā uzsvēra Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Kubiļus slavēja Dombrovska paveikto Latvijas ekonomikas un fiskālajā stabilizācijā, kas esot bijis izšķiroši svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm.

«Dombrovskis glāba ne tikai Latviju, bet arī visu reģionu, ko var nosaukt par varoņdarbu. Ja Valdis nebūtu spējis panākt savu, tad ne tikai Latvija būtu cietusi vēl smagāk, bet arī Lietuva,» pauda Kubiļus.

Viņš atzina, ka Igaunijas premjeram Andrusam Ansipam krīzes laikā bija vieglāk nekā viņam un Dombrovskim, jo viņš varēja baudīt pats savas tālredzīgās politikas sekas - izveidoto budžeta pārpalikumu.

Kubiļus ir stingri pārliecināts, ka patlaban visi politiķi var mācīties no Dombrovska, kurš drosmīgi rīkojās, vadot Latviju.

Uzvelt bankas Snoras bijušā īpašnieka Vladimira Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu liela kļūda - šādu viedokli piektdien preses konferencē paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Viņš piebildis, ka pašreizējā situācijā, kas saistīta ar Snoras meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka, nesaskata iemeslus Lietuvas un Latvijas savstarpējo attiecību problēmām.

Kā Kubiļus sacījis, tiekoties ar žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes, Snoras var uzskatīt drīzāk par noziedzīgu finansiālu mahināciju iestādi, pa pusei piramīdu, nevis banku, vēsta portāls Alfa.lt.

Snoras darbību Kubiļus salīdzinājis ar 2009.gadā notiesātā Volstrītas afērista Bernarda Medofa krāpniecisko piramīdas shēmu.

«Ar šāda mēroga finansiālajiem noziegumiem saskaramies pirmo reizi. Ceru, ka tiesībsargāšanas iestādes to pienācīgi novērtēs un piesavinātais īpašums tiks atgūts,» piebildis Lietuvas valdības vadītājs.

Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(44).jpg

«Es esmu mazliet pārsteigts par šo uzkarstošo atmosfēru un absolūti nepatiesām apsūdzībām pret Lietuvu no atsevišķu Polijas politiķu puses,» radio intervijā sacījis A. Kubiļus, piebilstot: «Es domāju, ka tās atspoguļo poļu pašmāju politiku.»

Viņa teiktais ir atbilde uz Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska komentāriem trešdien par to, ka Lietuva neesot izpildījusi dažas no savām tirdzniecības saistībām, īpaši saistībā ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, kas pieder Polijas enerģētikas uzņēmumam PKN Orlen.

Poliju arī neapmierina nesenais Lietuvas parlamenta lēmums neļaut 200 tūkstošus lielajai poļu minoritātei izmantot poļu rakstzīmes oficiālajos dokumentos, piemēram, pasēs.

Valsts enerģētikas sistēmas rekonstrukcija ar mērķi mazināt enerģētisko atkarību un grozījumi budžeta likumā ir Lietuvas parlamenta gaidāmās rudens sesijas vissvarīgākie uzdevumi. Tā norādījis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Nacionālās enerģētikas sektora rekonstrukcija radīs ne mazums izaicinājumu, kuri, pēc A. Kubiļus teikā, būs valdības prioritāšu augšgalā, ieskaitot lēmumus par jauno atomelektrostaciju, kā arī dabasgāzes un elektroenerģijas sektoru rekonstrukciju kopumā.

Lietuvas premjers uzsver, ka dabasgāzes sektora rekonstrukcija varētu ļaut valstij rast alternatīvas Krievijas dabasgāzes giganta Gazprom piegādēm. Patlaban Gazprom Lietuvas dabasgāzes tirgū ir monopols. Taču lēmumu pieņemšanā varētu rasties neapmierinātība no cilvēkiem, kas šajā sektorā darbojas, un šādu pretestība Lietuva arī sagaida.

«Mēs saprotam dabisko negribu no Gazprom puses redzēt, ka Lietuva veic šādas rekonstrukcijas, jo šādā gadījumā Gazprom zaudētu savu ietekmi,» sacījis A. Kubiļus.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

2009. gadā dibinātā Lietuvas lidsabiedrība Star1 jau slīkst finansiālās problēmās. Star1 ir parādā arī kompānijai Elviria Leasing Unlimited, kura palīdzējusi Lietuvas lidsabiedrībai tikt pie tās vienīgās lidmašīnas, ziņo Lithuanian Tribune.

Star1 lidmašīna Boeing, kuru kompānija izmanto saviem regulārajiem lidojumiem, tika aizturēta Dublinā. Rezultātā teju 100 Star1 pasažieri bija spiesti pārlaist nakti lidostā.

Arī citi Star1 reisi tika aizkavēti, jo lidmašīna nedrīkstēja atstāt Dublinas lidostu.

Parādu piedziņu tiesas ceļā pret Star1 uzsākusi arī Viļņas lidosta, kas no jaunās lidsabiedrības pieprasa 1,4 miljonus litu (286 tūkst. latu).

Rezultātā biļešu tirdzniecība aviokompānijas mājaslapā tikusi apturēta.

Kompāniju Star1 gaida arī citi tiesas darbi, jo viens no darbiniekiem iesniedzis prasību pret lidsabiedrību, norādot, ka nav saņēmis darba algu kopš šā gada jūnija, kā rezultātā kompānija viņam ir parādā aptuveni 35 tūkstošus litu (7 140 latu).

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Igaunijas nacionālais pasažieru pārvadātājs Estonian Air varētu iegūt no Zviedrijas reģionālās aviokompānijas Skyways un tās meitasuzņēmuma City Airlines nesenā bankrota, vēsta BBN.

Tāpat dāņiem piederošās aviokompānijas Cimber Sterling bankrots maijā varētu nozīmēt, ka Skandināvijas pasažieri, kuriem vēl aizvien nepieciešams lidot, lūkosies pēc citām alternatīvām, norādīja Estonian Air izpilddirektors Tero Taskila.

Viņš norādīja, ka lidsabiedrība risinājusi sarunas ar dažādām Zviedrijas aviokompānijām par to, kā Estonian Air varētu uzsākt lidojumus uz citām Zviedrijas pilsētām, izņemot Stokholmu.

«Mēs runājam par pilsētām, kas ģeogrāfiski ir novietotas tā, ka šo pilsētu iedzīvotājiem varētu būtu izdevīgi doties uz Briseli caur Tallinu, nevis, piemēram, Kopenhāgenu,» norādīja T. Taskila.

Krievija Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) celtniecības vajadzībām piešķirs sešus miljardus dolāru, paziņojis Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Putins otrdien pavēlēja steidzami pārskatīt Krievijas atomenerģijas sektoru. Tomēr, apmeklējot Baltkrieviju, viņš atklāja, ka netiek spriests par tādu projektu kā, piemēram, Baltkrievijas stacija, pārtraukšanu.

Krievijas premjers, parakstot vienošanos par atbalstu Baltkrievijas AES, stāstīja - viņš paredz, ka tā uzsāks savu darbību jau 2018. gadā.

AES tiks celta netālu no Latvijas robežas. «Aizsardzības līmeņi Baltkrievijas stacijā būs ievērojami augstāki nekā Japānā, lai gan Baltkrievija neatrodas šāda veida seismiskajā zonā,» viņš apgalvojis.

Sekojot notikumiem Japānā, kur spēcīgās zemestrīces dēļ radušās nopietnas problēmas atomelektrostacijā, Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds, viesojoties Lietuvā, kuras mērķis ir atvērt atomelektrostaciju līdz 2020.gadam, sacījis: kodolkrīzei Japānā nevajadzētu izraisīt pārsteidzīgu atgriešanos pie fosilajiem resursiem, vēsta AFP.

Lietuvas Ministru kabinets plāno izveidot vienu kontrolakciju sabiedrību, lai tā pārvaldītu valsts īpašumā esošos aktīvus, kuru vērtība patlaban ir aptuveni 18 miljardi litu (3,7 miljardi latu), ziņo Lithuanian Tribune.

Valsts aktīvi veido aptuveni 20% no Lietuvas iekšzemes kopprodukta, taču to sekmē vien par aptuveni 0,05% gadā. Valdība norāda, ka valstij piederošās aptuveni 300 kompānijas dividendēs 2009. gadā valsts budžetā iemaksājušas tikai apmēram 44,8 miljonus litu (9.1 miljonu latu).

Lietuvas svarīgākie uzņēmumi galvenokārt pieder ministrijām un tos apsaimnieko necaurredzamā veidā, turklāt tos, visticamāk, ietekmē politiķi.

Lietuvas premjers Andruss Kubiļus norāda, ka gadījumā, ja šos aktīvus pienācīgi pārvaldīs, piemēram, kā Zviedrijā, Lietuva jau 2011. gadā budžeta ieņēmumos varētu saņemt aptuveni 1,5 miljardus litu (306 miljonus latu).

Šodien tiekoties visu trīs Baltijas valstu premjerministriem, Lietuvas premjers Andrus Kubiļus norādīja, ka 2014. gādā Lietuvā tiks ieviests eiro.

«Es esmu pārliecināts, ka 2014. gadā mums būs eiro,» tā A. Kubiļus. Jānorāda, ka Lietuva vienreiz jau nespēja ieviest eiro 2007. gadā, kad inflācijas līmenis valstī krietni pārsniedza Māstrihtas kritērijos noteikto.

Jāatgādina, ka Igaunijā eiro tiks ieviests sākot jau ar nākamo gadu. Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis norādīja, ka tas (ka Igaunija pievienojas eirozonai) ir svarīgs signāls reģiona stabilitātei un ir skaidrs, ka Latvijai un Lietuvai būtu jāseko.

Arī Latvija eiro plāno ieviest 2014. gadā. Gan Latvijai, gan Lietuvai, lai pildītu Māstrihtas kritērijus, 2012. gada budžeta deficīts jāsamazina līdz 3% no pašreizējajiem aptuveni 8% (abās valstīs). Jānorāda, ka Igaunija spēja apkarot savu deficītu pateicoties budžeta rezervēm, kas tika uzrātas straujās izaugsmes gados.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prasības apmērs pret starptautisko lidostu Rīga sasniedzis 34 miljonus eiro (23,895 miljonus latu), pastāstīja airBaltic korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš klāstīja, ka katru mēnesi prasības summa palielinās par vienu miljonu eiro (703 tūkstošiem latu).

«Rīgas lidosta joprojām diskriminē airBaltic, no nacionālās aviokompānijas prasot vairākkārt lielākus maksājumus nekā no [Īrijas zemo izmaksu aviokompānijas] Ryanair,» teica Vanags.

Pēc airBaltic pārstāvja paustā, mierizlīguma noslēgšanu starp lidostu un airBaltic joprojām kavē Rīgas lidostas diskriminējošā attieksme pret airBaltic.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Andis Damlics ceturtdien, 10.martā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja, ka airBaltic ir finansiālas grūtības. «airBaltic ir finansiālas grūtības, to mēs redzam,» norādīja Damlics. Viņš pavēstīja, ka airBaltic nespējot norēķināties arī par kārtējiem rēķiniem, kā arī uz airBaltic finanšu grūtībām norādot aviokompānijai savlaicīgi nepiegādātās jaunās lidmašīnas un aviokompānija kavējot arī komunālo pakalpojumu samaksu.

Recesijas skartā Lietuva, lai gūtu papildus ieņēmumus, plāno izmaiņas attiecībā uz valsts uzņēmumiem, kas, iespējams, ietvers arī to privatizāciju, atsaucoties uz valsts premjerministra Andrjusa Kubiļusa sacīto, ziņo AFP.

A. Kubiļus stāstījis, ka ar reformu palīdzību gada laikā varētu gūt papildus ienākumus, kas pārsniedz miljardu litu.

«Mēs kontrolējam komerciāli izmantotus aktīvus 18 miljardu litu vērtībā. Ja mēs tos kontrolēsim tikpat veiksmīgi kā mūsu zviedru kaimiņi, mēs varētu iegūt aptuveni 1,5 miljardus litu (300 miljoni latu) kā papildus ieņēmumus katru gadu,» stāstījis Lietuvas premjers.

Ātra rīcība varētu ienest «papildus pāris simtus miljonu» litu nākamā gada budžetā, viņš prognozējis.

A. Kubiļus uzskata, ka reformas varētu piesaistīt privāto kapitālu, depolitizēt uzņēmumus un uzlabot pārredzamību un atbildību.

Uzņēmumu pārdošana ir iespējama dažos gadījumos, taču «laba pārvaldība nevis privatizācija» ir risinājums, sacījis premjerministrs, piebilstot: «Es negribu kategoriski teikt, ka mēs privatizēsim visu vai neko. Valsts uzņēmumi ir ļoti dažādi.»

Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus pagaidām nevar atbildēt kāda būs Lietuvas loma Latvijas Krājbankas glābšanā, ziņo Delfi.lt.

«Es nesniegšu detalizētākus komentārus. Kā jūs jau zināt - šodien Snoras administrators informēs Lietuvas centrālo banku. Pēc tam centrālā banka pieņems nepieciešamos lēmumus, bet pēc tam mēs izskatīsim šo jautājumu,» sacīja Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus.

Db.lv jau vēstīja, negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Krājbankas glābšanā. Amatpersonas uzskata, ka banka neesot uzskatāma par sistēmisku un to jāglābj ir Lietuvai.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

Lietuvas bankas gūtu labumu, ja valstī ierastos kāds jauns konkurents, kas nav no Skandināvijas. Tā izteicies Lietuvas premjerministrs Andruss Kubiļus, vēsta Bloomberg.

Valdībai nepieciešams strādāt pie Lielbritānijas un citu Rietumeiropas valstu investīciju piesaistes tieši banku sektorā, lai tādā veidā palielinātu konkurenci tirgū, Lietuvas premjers sacīja intervijā valsts nacionālajam radio Lietuvos Radijas.

Lietuvas finanšu industrija, kur Skandināvijas bankas, ieskaitot SEB un Swedbank kontrolē 80% lielu tirgus daļu, pērn cietis ievērojamus zaudējumus pēc tam, kad «sprāga» kredītu burbulis.

«Mums jādomā par konkurences pastiprināšanu» banku sektorā, sacījis A. Kubiļus, piebilstot, ka Lietuva labprāt savā valstī uzņemtu citas Eiropas bankas.

Eiropas valdībām jāīsteno plānotā budžetu samazināšana pirms iestājies taupības nogurums, mācījuši Latvijas un Lietuvas premjeri, vēsta Bloomberg.

Bloomberg atgādina, ka katra no Baltijas valstu valdībām īstenojusi taupības pasākumus, kas vienādi ar vismaz 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

«Ir svarīgi veikt fiskālo konsolidāciju ātri, nepadarīt to pārāk ilgu, jo, ja tā ievilksies, sāksies konsolidācijas nogurums un steidzamības sajūta būs zaudēta,» intervijā Bloomberg Televīzijai stāstījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.

Trīs Baltijas valstis budžetu apcirpšanu sāka 2008.gadā - pirms eirozonas valstu paradu krīze lika bloka valdībām pastiprināt centienus samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus.

Eiropas valdībām nav jābaidās, citā intervijā iedrošinājis Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kura valsts ir palielinājusi nodokļus, samazinājusi algas un pensijas.

Ņemot vērā Lietuvas Centrālās bankas valdes 24. novembra vakarā pieņemto lēmumu likvidēt nacionalizēto banku Snoras, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārcēlis šodien, 25. novembrī, paredzēto vizīti Lietuvā, kurā bija plānots tikties ar Lietuvas premjeru Andrjus Kubiļu (Andrius Kubilius).

V.Dombrovskis šorīt pa tālruni sazinājies ar A.Kubiļu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju saistībā ar banku Snoras un Latvijas Krājbanku. A.Kubiļus V.Dombrovski informējis par iemesliem, kas ir Lietuvas Centrālās bankas lēmuma pamatā, tostarp arī konstatēto līdzekļu iztrūkumu lielos apmēros. V.Dombrovskis paudis nožēlu, ka, ņemot vērā atklāto informāciju par bankas patieso stāvokli, Lietuvai tomēr nav izdevies atrast risinājumu bankas Snoras stabilizācijai. Tāpat V.Dombrovskis Lietuvas premjeru informējis par savas vizītes pārcelšanu, lai paliktu Latvijā un operatīvi risinātu situāciju ar Latvijas Krājbanku. Vizīte varētu notikt decembra vidū.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.