Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Trešdien Vācija izsolīja divu gadu valdības parādzīmes ar rekordzemu ienesīgumu, jo jaunākie dati liecināja, ka inflācija eirozonā saglabājusies ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa jau 19. mēnesi pēc kārtas.

Vācija pārdevusi parādzīmes 3,34 miljardu eiro vērtībā ar vidējo ienesīgumu mīnus 0,07%, kas ir zemākais vēsturē. Iepriekšējā izsolē 20. augustā parādzīmes izdevās pārdot ar 0% likmi.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kuri iepērk parādzīmes, termiņa beigās saņems mazāk nekā samaksāja par tām.

Vācijas 10 gadu parādzīmju ienesīgums bija 1,07%, bet parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2024.gada augusts cena bija 99,375% no nominālvērtības.

Commerzbank prognozē, ka 10 gadu parādzīmju ienesīgums gada beigās būs 1,1%.

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Neņemot vērā to, ka eirozonas krīzes mocītajās valstīs atgriežas investoru uzticība, krīze vēl nav beigusies, bet gan atrodas vienā to tās «daudzajām fāzēm», trešdien norādīja Vācijas kancelre Angela Merkele.

«Kas attiecas uz krīzes attīstību, mēs šobrīd nevaram apgalvot, ka tā ir beigusies, eirozona vēl joprojām atrodas vienā no krīzes daudzajām fāzēm,» citējot Vācijas kancleres teikto Kristīgo demokrātu parlamenta grupas organizētās tikšanās laikā, raksta euobserver.com.

Vācijas ekonomika neatrodas uz nepareizā ceļa, norādīja A. Merkele, piebilstot, ka šobrīd eirozona atrodas «absolūti izšķirošā punktā».

«Kādi ir pašreizējie apstākļi un cik lielā mērā investori Eiropā, ASV un Japānā, kas iegulda naudu eirozonas valstīs, var cerēt ieguldīto naudu saņemt atpakaļ?» vaicāja Vācijas kanclere.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja un tā palika rekordzema pie 0,5% atzīmes. Tāpat Anglijas CB nenolēma ekonomiku stimulēt ar papildu mārciņu drukāšanu.

Šādi Anglijas monetāras politikas noteicēju lēmumi tika gaidīti un pārsteigumus finanšu tirgum nesagādāja.

Jāatgādina, ka vakar notika arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Arī tās laikā baņķieri nelēma skart monetāras politikas sviras.

Tāpat ECB apliecināja, ka runāt par kādām krīzes izejas stratēģijām vai stingrāku monetāro politiku ir pāragri. Jāpiebilst, ka pirms šīs sanāksmes bija parādījušās spekulācijas, ka Vācija izara spiedienu, lai ECB pēc iespējas ātrāk īstenotu šādu politiku. Lai nu kā gribētu Vācija, ECB vadītājs Mario Dragi spekulācijas par to, ka tiek gatavoti krīzes politikas izejas mehānismi, noraidīja. Šī kredītņēmējam Latvijā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka kredītu maksājumi zemo Euribor likmju dēļ būs mazāki un, ļoti iespējams, samazināsies vēl. Protams, nevajag aizmirst par iemeslu, kāpēc ECB ir spiesta ekonomiku stutēt ar dažādiem vairāk vai mazāk tradicionāliem rīkiem – monetārais reģions pārdzīvo lielāko pārbaudījumu savā vēsturē – parādu krīzi.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers, Antonis Samars, vēsta Financial Times.

Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP, liecina medija rīcībā nonācis dokuments. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.

Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.

Iepriekš vēstīts, ka šādus Grieķijas plānus eirozonas valstis uzņem bez īpašas sajūsmas. Tā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iztiecās, ka Grieķijai jābeidz solīt un jāsāk beidzot darīt. «Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents.

Pandēmija pasaulei atstās dažādu mantojumu. Jau tagad ir skaidrs, ka viena no šīm lietām būs milzīgi parādi, jo krīze tiek mīkstināta tieši uz to rēķina.

"Eurostat" dati liecina, ka eirozonas valdībām šā gada pirmajā ceturksnī kopumā parādu nasta – to saistību rādītājs pret IKP – palielinājusies līdz 86,3%. Vēl iepriekšējā ceturksnī tas atradās pie 84,1%. Savukārt gada skatījumā tas pat nedaudz sarucis – par 10 bāzes procentpunktiem.

Jāņem vērā, ka parādu līmenis ir fiksēts pirms pandēmijas rēķinu vētras. Šobrīd ir manāmas daudzas aplēses, ka eirozonas valdību kopējā parāda pret IKP rādītājs būs pārlēcis pāri 100% atzīmei no IKP.

Priekšnosacījumi tam, ka tuvākajā laikā parādu nastu bilde būs vēl interesantāka, ir ļoti pateicīga no vienkārša matemātiska skatupunkta. Valstis savas ekonomikas stimulē galvenokārt uz jaunu parādu rēķina, un runa ir par triljoniem. Strauji sarūk pašas ekonomikas, pret kurām parādi tiek attiecināti.

Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās, kuras ietvaros paredzēts izmantot eirozonas finanšu stabilitātes fondus banku rekapitalizācijai, kā arī ekonomisko problēmu nomocīto valstu parādu izmaksu samazināšanai, liecina par to, ka Vācija kļūst izolētāka, uzskata amerikāņu analītiķis.

«Ir skaidrs, ka vienošanās tika noslēgta tikai tāpēc, ka Vācija saskārās ar ārkārtīgi spēcīgu spiedienu. Rezultātā Vācija izskatās politiski izolēta un, visticamāk, arī ļoti aizvainota. Tas izskatās pēc bīstamas kombinācijas,» atsaucoties uz finanšu konglomerāta Bank of New York Mellon Valūtas stratēģiju nodaļas vadītāja Saimona Derika (Simon Derrick) sacīto, vēsta CNBC.

«Jāsaprot, ka panāktā vienošanās neatrisina eirozonas strukturālās problēmas, kas galvenokārt radīja krīzi. Tieši otrādi – vienošanās novirza problēmas smagumu no nacionālām valstīm uz Eiropas glābšanas fondiem, kas patiesībā nozīmē Eiropas Ziemeļu valstis un galvenokārt Vāciju,» pauž S. Deriks. Analītiķis arī norāda, ka nosacīto noteikumu vājināšanās liks Itālijai lūgt starptautisko palīdzību.

Braši uzsākta eiro drukāšanas programma; cerības uz atveseļošanos

Eiropas Centrālā banka (ECB) nupat kā publicējusi savas šogad izziņotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau uzpirkto vērtspapīru apjomu. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām ECB šīs programmas ietvaros bija iegādājusies valdību parādzīmes 47,4 miljardu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis eksperiments tika uzsākts marta pirmajā pusē (precīzāk – 9. martā). Tāpat tiek informēts, ka līdz 3. aprīlim ECB un eiro monetārā reģiona nacionālās bankas kopumā bija uzpirkušas valstu obligācijas jau 52,5 miljardu eiro vērtībā.

ECB un Latvijas Banka (LB) nav kautrējušās uzpirkt arī mūsu valdības parāda vērtspapīrus. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām Latvijas Banka un ECB (pārsvarā gan LB) šos vērtspapīrus bija uzpirkušas jau 75 miljonu eiro vērtībā. Vidējais svērtais to dzēšanas termiņš ir aptuveni pēc sešiem ar pusi gadiem. Kopējo LB iegādes apjomu (Latvijas vērtspapīri + starptautisko institūciju vērtspapīri) varēšot aplūkot nākamās nedēļas sākumā, informē mūsu centrālās bankas pārstāvji.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.

Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eirozonas finanšu ministri ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojušies par nākamā aizdevuma kārtas piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, kā arī par daļas valsts parāda «norakstīšanu».

Pēc vairāku stundas ilgām sarunām Grieķijas starptautiskie kreditori vienojās par pasākumiem, ar kuru palīdzību Atēnu parādu kalni tiks samazināti par 40 miljardiem eiro, 2020. gadā sasniedzot 124% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp pasākumiem, kuri tiks izmantoti Grieķijas parādu kalna samazināšanai, ietilpst procentu likmes samazināšana Atēnu kredītiem.

Eirozonas ministri vienojušies arī izmaksāt Grieķijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu – 43,7 miljardus eiro. Nauda Grieķijai tiks izmaksāta vairākās kārtās – eirozonas līdzekļus Atēnas saņems decembrī, bet SVF daļa Grieķijai tiks izmaksāta tikai tad, kad noslēgsies parāda samazināšanas process.

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.